1. Pašvaldību sadarbība Latvijā
Dina Bite
Latvijas Universitāte
Promocijas darbs socioloģijas programmā
«Pašvaldību sadarbība Latvijā» 2011
2. Sadarbība?
• «strādāšana kopā, lai radītu daudz pārāku
rezultātu par to, kādu atsevišķi darbojušies
indivīdi jebkad varētu sasniegt» (D.Pollard, 2004)
• «atkārtojošs, nelineārs, decentralizēts un atvērts
process, kam var būt ietekme kā uz iesaistītajiem
aģentiem, tā uz sistēmu kopumā»
(O`Neill, Balsiger, 2004).
• Sadarbības augstākā pakāpe – apvienota
struktūra, kompleksa kultūra, integrētas
stratēģijas, kolektīvi mērķi (Gajda, 2004)
3. Vispārējas sadarbības priekšrocības:
• Ļauj pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām, viegli
un ātri ieviest izmaiņas valsts pārvaldes
organizācijā;
• Ļauj apvienot divas būtiskas vērtības – racionāla
pārvaldība un vietēja pārvaldība (Hulst, van
Monfort, 2007)
• Efektivitāte, laika un izmaksu ietaupījums,
inovatīvi, ekstraordināri rezultāti (Pollard, 2005)
• Apvienošanās, lai konkurētu lielākā mērogā (van
den Berg, Braun, 1999)
4. Specifiskas sadarbības priekšrocības:
• efektīvākais un lētākais veids, kā ieviest jaunu
pakalpojumu (vairākas pašvaldības kopā algo
noteiktas, relatīvi sarežģītas jomas speciālistu;
• samazinās pakalpojumu izmaksas
un, iespējams, paaugstinās pakalpojumu sniegšanas
līmenis;
• vienkāršāk risināmas problēmas, kas saistītas ar pierobežu
(piemēram, piesārņojuma jautājumi jārisina plašākā
mērogā);
• atsevišķas pašvaldību struktūrvienības var koordinēt savu
darbību noteiktā jomā;
• pašvaldībām ir iespēja sakārtot nevienlīdzīgus maksājumus
par pakalpojumiem (Lawrence, 2007).
6. Pašvaldību sadarbība Latvijā
• Kvalitatīvs pētījums (2006-2011)
• Daļēji strukturētas intervijas ar pašvaldību
vadītājiem, speciālistiem, citiem sociālajiem
aģentiem (60 intervijas 40 pašvaldībās)
7. Identificētās sadarbības formas:
• Savstarpējie norēķini starp pašvaldībām;
• ES projektu realizēšana
• Funkcionāli noteikta sadarbība;
• Dalība apvienībās, asociācijās;
• Kopīgi uzturētas institūcijas, izmantojot
funkciju deleģēšanu;
• Pieredzes apmaiņa.
8. Sadarbības īpašības:
• Informatīva rakstura apmaiņa;
• Atšķirīga attieksme pret sadarbību politiķiem un
speciālistiem;
• Ciešāki kontakti ar līdzīga lieluma pašvaldībām, bijušo
rajonu robežās;
• Relatīvi maznozīmīgas jomas;
• Sadarbība pirmkārt tiek asociēta ar sadraudzības
pilsētām ārvalstīs;
• Racionāli determinēta
“Viss ir atkarīgs tomēr no tās politiskās gribas. Kad vajag,
tad mēs to atceramies, kad nav izdevīgi, mēs to
piemirstam” (pašvaldības vadītājs, 2010)
• Neformālu kontaktu nozīmība.
9. sadarbība/konkurence/norobežošanās
• Atšķirīga attieksme pret sadarbību lielām un
mazām pašvaldībām;
• Norobežošanās kā pamatstratēģija
«kaimiņi pie mums ..., bet mēs ar viņiem
nesadarbojamies. Nevajag sadarboties» (sociālā
dienesta darbinieks, 2010)
• Sadarbība kā rezerves variants
«neviens to labprātīgi nedarīs» (eksperts, 2011)
• Konkurence par
iedzīvotājiem, investīcijām, dotācijām, projektiem,
valsts pārvaldes iestādēm.
10. Sadarbības stimuli:
• Atsevišķu indivīdu iniciatīva, harizma;
• Iespēja «mācīties» (apgūt, pieņemt) sadarbību;
• ES finansējuma pieejamība
„Mums ir šausmīgi smags birokrātiskais šķērslis –
pat projektos ejot vienai jābūt galvenai. Līdz ar to
pazūd vispār sadarbības jēga. Ja viena pašvaldība ir
galvenā, tad sadarbības nav!”(eksperts, 2011)
• Reģionālā identitāte;
• ATR (rajonu padomju likvidēšana);
• Ierobežoti finansiāli resursi.
11. Sadarbības šķēršļi I
• Pašvaldību finansiāla atkarība no politiskajām
partijām;
Kad es nolēmu, ka es arī gribu nevis skatīties, ka citiem
dāvā, tad es sāku atsaukties uz partiju uzaicinājumiem
par zināmu samaksu” (pašvaldības vadītājs, 2009)
• Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds;
• Ienākumu nodokļa sadale starp pašvaldībām;
• ATR;
• «darbības imitēšana» valsts institūcijās;
• Kontrolējošo funkciju dominēšana;
• Nekonsekventa plānošanas prakse;
12. Sadarbības šķēršļi II
• Nesakārtota valsts iestāžu struktūra un funkcijas;
• Neformālu kontaktu nozīmība
«Ja uzraksti projektu un augšā nav, kas aizstāv, starp
koalīcijām kaut kādas saskaņas, kas pavirza viens
otru, tad nav jēgas rakstīt.. nav jēgas» (pašvaldības
vadītājs, 2010)
• Uz sadarbību attiecināmais tiesiskais regulējums;
• Sociāli faktori (grūti
vienoties, neuzticēšanās, skaudība, «mentalitāte»);
«Sadarbības izmaksas».
13. Sadarbības ieguvumi:
• Ekonomiski (lētāki, efektīvāki, kvalitatīvāki
pakalpojumi, paaugstinās konkurētspēja, var
piesaistīt nozīmīgākus projektus);
• Politiski (varas pārdales mehānisms);
• Sociāli (paplašinās, nostiprinās sociālie
kontakti, paaugstinās cilvēkkapitāls un
sociālais kapitāls, veidojas kopiena)
14. Secinājumi:
Sadarbības izmaksas > sadarbības ieguvumi
Sadarbības potenciāls:
• Izmantot tos iemeslus un stimulus, kuri pašlaik
pastāv;
• Paraugs – atsevišķas pašvaldības sadarbība ar
uzņēmējiem, NVO (savās robežās)
• Kādi ir plašākas teritorijas (reģiona) mērķi?
15. Diskusijai:
• Kuru funkciju veikšanai, kurā līmenī sadarbība
būtu noderīga?
• Latvijas pašvaldībām
nepieciešamas, atbilstošas sadarbības formas?
• Priekšnosacījumi sadarbības attīstībai?
