Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: ci...Latvijas Banka
10.12.2015 Ekspertu sarunas "Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?" prezentācijas
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: cik reāli ir īstenojami tā četri posmi?
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvarsLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Daugavpils universitātē 2014. gada 16. oktobrī.
Anotācija: Krīzes ietekmē Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt ES parādu krīzes postošo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, mudinot dalībvalstis stingrāk pieturēties pie Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālās disciplīnas mērķiem un īstenot uz ilgtspējīgu izaugsmi orientētās reformas, kā arī būtiski stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību. Lekcijā sniegts īss ieskats gan par paveikto, gan nākotnē iecerēto. Uzmanība pievērsta arī jautājumam, vai, ņemot vērā ES dalībvalstu makroekonomiskās attīstības prognozes, izstrādātās iniciatīvas varētu būt pietiekamas šīs krīzes apturēšanai un eiro zonas stabilitātes atjaunošanai.
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: ci...Latvijas Banka
10.12.2015 Ekspertu sarunas "Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?" prezentācijas
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: cik reāli ir īstenojami tā četri posmi?
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvarsLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Daugavpils universitātē 2014. gada 16. oktobrī.
Anotācija: Krīzes ietekmē Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt ES parādu krīzes postošo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, mudinot dalībvalstis stingrāk pieturēties pie Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālās disciplīnas mērķiem un īstenot uz ilgtspējīgu izaugsmi orientētās reformas, kā arī būtiski stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību. Lekcijā sniegts īss ieskats gan par paveikto, gan nākotnē iecerēto. Uzmanība pievērsta arī jautājumam, vai, ņemot vērā ES dalībvalstu makroekonomiskās attīstības prognozes, izstrādātās iniciatīvas varētu būt pietiekamas šīs krīzes apturēšanai un eiro zonas stabilitātes atjaunošanai.
Eiropas Komisijas loma fiskālās disciplīnas stiprināšanāLatvijas Banka
10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka: Eiropas Komisijas loma fiskālās disciplīnas stiprināšanā
Valda Dombrovska prezentācija Kariņa konferencēMartins
Ministru prezidenta Valda Dombrovska prezentācija Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa konferencē "Virzoties uz ekonomikas izaugsmi", 2010.gada 3.decembrī
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2014. gada 13. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
- Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
- Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
- Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
- Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
- Esošās situācijas izvērtējums.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats" 2016. gada jūnijsLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecībuLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula īsā prezentācijā ir apkopojusi svarīgākos rādītājus par Latvijas pirmo darbības gadu eiro zonā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• ietaupījumu veidi un apjomi
• bažas, kas nav piepildījušās
• algas un inflācijas attiecības
• pensija un tās pirktspēja
• Latvijas kredītreitings
• ietekme uz valsts budžetu
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", 2016. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Eirozonas vienotā fiskālā politika: vai tā ir nepieciešama? Vai tā ir iespēja...Latvijas Banka
10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?
Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss
Eirozonas vienotā fiskālā politika: vai tā ir nepieciešama? Vai tā ir iespējama?
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes augstskolā 2014. gada 22. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
Esošās situācijas izvērtējums.
Valta Kalniņa prezentācija, atklājot konferenci ”Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas meklējumi augošai vērtībai”. Latvijas situācijas izvērtējuma rezultāti.
Latvijas Bankas ekonomistes Antras Trenko prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā un finanšu jautājumos", kas notika Latvijas Bankā 2014. gada 25. augustā.
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Autori:
Ludmila Fadejeva, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vecākā ekonometriste.
Andrejs Kurbatskis, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Eiro Latvijā: finansiālie ieguvumi un izmaksasLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunās Latvijas Bankā "Skats uz eiro" 2012. gada 5. septembrī.
Prof. Ramona Rupeika-Apoga: Kreditēšana LatvijāLatvijas Banka
Autore: Dr., Asoc. prof. Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitāte.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
The document discusses regional development and city-region governance. It outlines the shift from traditional regional policies focused on balancing national economies to new regional policies aimed at increasing local development performance. The new approach emphasizes integrated development programs, metropolitan regions, collaboration between multiple levels of government and private/civic actors, and considering entire regions rather than just lagging areas. A framework is presented showing drivers of regional growth like innovation, infrastructure, human capital and governance structures. The document also analyzes different models of regional and city-region governance internationally and calls for leadership at national, regional and local levels to coordinate regional development efforts.
The document discusses regional policy implementation and perspectives in Latvia. It notes significant regional disparities in GDP and investments. Current regional policy targets development centers and specially supported territories. Key tools include EU funds and tax incentives. The long term goal is to minimize regional economic divergence and maintain a polycentric settlement structure. A new public investment planning system is proposed to concentrate investments in target areas defined by the Latvia 2030 plan.
Eiropas Komisijas loma fiskālās disciplīnas stiprināšanāLatvijas Banka
10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka: Eiropas Komisijas loma fiskālās disciplīnas stiprināšanā
Valda Dombrovska prezentācija Kariņa konferencēMartins
Ministru prezidenta Valda Dombrovska prezentācija Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa konferencē "Virzoties uz ekonomikas izaugsmi", 2010.gada 3.decembrī
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2014. gada 13. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
- Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
- Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
- Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
- Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
- Esošās situācijas izvērtējums.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats" 2016. gada jūnijsLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecībuLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula īsā prezentācijā ir apkopojusi svarīgākos rādītājus par Latvijas pirmo darbības gadu eiro zonā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• ietaupījumu veidi un apjomi
• bažas, kas nav piepildījušās
• algas un inflācijas attiecības
• pensija un tās pirktspēja
• Latvijas kredītreitings
• ietekme uz valsts budžetu
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", 2016. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Eirozonas vienotā fiskālā politika: vai tā ir nepieciešama? Vai tā ir iespēja...Latvijas Banka
10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?
Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss
Eirozonas vienotā fiskālā politika: vai tā ir nepieciešama? Vai tā ir iespējama?
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes augstskolā 2014. gada 22. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
Esošās situācijas izvērtējums.
Valta Kalniņa prezentācija, atklājot konferenci ”Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas meklējumi augošai vērtībai”. Latvijas situācijas izvērtējuma rezultāti.
Latvijas Bankas ekonomistes Antras Trenko prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā un finanšu jautājumos", kas notika Latvijas Bankā 2014. gada 25. augustā.
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Autori:
Ludmila Fadejeva, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vecākā ekonometriste.
Andrejs Kurbatskis, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Eiro Latvijā: finansiālie ieguvumi un izmaksasLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunās Latvijas Bankā "Skats uz eiro" 2012. gada 5. septembrī.
Prof. Ramona Rupeika-Apoga: Kreditēšana LatvijāLatvijas Banka
Autore: Dr., Asoc. prof. Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitāte.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
The document discusses regional development and city-region governance. It outlines the shift from traditional regional policies focused on balancing national economies to new regional policies aimed at increasing local development performance. The new approach emphasizes integrated development programs, metropolitan regions, collaboration between multiple levels of government and private/civic actors, and considering entire regions rather than just lagging areas. A framework is presented showing drivers of regional growth like innovation, infrastructure, human capital and governance structures. The document also analyzes different models of regional and city-region governance internationally and calls for leadership at national, regional and local levels to coordinate regional development efforts.
The document discusses regional policy implementation and perspectives in Latvia. It notes significant regional disparities in GDP and investments. Current regional policy targets development centers and specially supported territories. Key tools include EU funds and tax incentives. The long term goal is to minimize regional economic divergence and maintain a polycentric settlement structure. A new public investment planning system is proposed to concentrate investments in target areas defined by the Latvia 2030 plan.
Tres empresas se han unido para desarrollar Flux Control, un sistema inteligente de monitoreo y control de riego que optimiza la recuperación de cobre en procesos de lixiviación. El sistema incluye equipos para monitorear variables hidráulicas, humedad del suelo y caudal efluente, así como una aplicación SCADA y un modelo denominado Flux que recomienda el calendario óptimo de riego maximizando la recuperación de cobre. Cada empresa aporta su experiencia: ingeniería de procesos, sol
This document discusses enabling innovation through human capital management. It notes that the high rate of knowledge obsolescence is creating complex problems that require innovative, systems-based thinking to solve. Educational institutions need to test new models like student-centric learning to prepare students for this disruptive world. Both social factors like ideation processes and technical factors like data analytics play a role. Managing innovation requires making it a job for all, balancing conformity and creativity, using metrics to measure learning from innovation, and developing people's divergent and convergent thinking skills. Leadership must facilitate an organizational culture that encourages challenging norms and transparency to support innovative idea generation.
The document summarizes Norway's regional policy. It discusses the Ministry of Local Government and Regional Development, Norway's population distribution across its counties and municipalities, aims of regional policy including sustaining settlements and access to services nationwide, and challenges of sparsely populated regions. It then outlines the main measures and instruments of regional policy, including investment aid, start-up grants, infrastructure programs, regionally differentiated taxes and contributions, and implementing bodies.
The document summarizes the evolution of regional policy in Poland from 1989 to the present. It discusses three periods: 1989-1999 with a lack of coordinated policy; 1999-2004 which saw the establishment of legislative foundations and initial programming; and from 2004 onward which brought increased EU funding and a more complex, strategic approach. It then outlines the objectives and strategies of Poland's National Strategy of Regional Development for 2010-2020, including supporting competitiveness, fostering cohesion, and improving efficiency and coordination across levels and sectors of government.
The document provides an overview of a Microsoft Virtual Academy training on Windows Server 2012 Hyper-V, System Center 2012 SP1, and comparisons to VMware vSphere 5.1. It includes an agenda with topics on storage, security, high availability, and application management. It also includes a table comparing the multi-hypervisor management, guest OS support, third party integration, and application frameworks capabilities between Microsoft and VMware products.
Informācija par pašreizējo progresu NAP2020 uzraudzības nodrošināšanā, no valsts budžeta atvēlētajiem līdzekļiem NAP2020 mērķu sasniegšnai 2014.-2016. gadam, turpmāku ciešāku valdības darba sasaisti ar attīstības plānošanas dokumentiem, esošos izaicinājumus NAP2020 īstenošanā un turpmāko rīcību - NAP2020 novērtējuma laika grafiku un aktuālos secinājumus NAP2020 īstenošanā.
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiLatvijas Banka
Krīze atklāja nesabalansētības Eiropas Savienības (ES) pārvaldības ietvarā.
Lai tās mazinātu, ES institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). To plānots īstenot, jau tuvākajā laikā veicot konkrētus pasākumus dalībvalstu fiskālās disciplīnas uzlabošanai (Fiskālā savienība), ekonomikas politikas koordinācijai (Ekonomiskā savienība), gan arī finanšu sektora noturības stiprināšanai (Banku savienība). Papildus ir paredzēts vairāk nekā patlaban iesaistīt nacionālos parlamentus ES politikas veidošanā (Politiskā savienība).
Lekcijā sniegts īss ieskats gan par līdz šim paveikto šajā sakarā, gan arī par nākotnē iecerēto, pamatojoties uz t.s. Piecu prezidentu ziņojumā ieskicēto Patiesas EMS ceļa karti. Lektore sniedz arī pārskatu par aktuālo situāciju un atvērtajiem jautājumiem šīs ceļa kartes īstenošanā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas darba plāns.
Komisija sadarbojas ar Demogrāfijas apakškomisiju, IAK deputātiem un komisijai kopumā līdzdarbojoties apakškomisijas darbā.
Sadarbība ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru jaunajā plānošanas periodāEkonomikas ministrija
Sadarbība ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru jaunajā plānošanas periodā
Dace Fūrmane, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra
2015.gada 12.novembris, Talsi
Similar to 4 antonovs mb_120ex_3_slaidi_uz_lapas (20)
1. Kohēzijas politikas ieviešana Latvijas pieredze un gūtās atziņas nākotnei A . Antonovs ES SF un KF vadošās iestādes vadītājs 02.12.2011.
2.
3. Gūtās atziņas 2007. – 2013.gada plānošanas periodā (I) ES fondu finansējuma sadalījums pa nozarēm 2007. – 2013. g. no kopējā - 3,18 mljrd LVL 1. Liel s atbalstīto prioritāšu skaits
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10. Darba plāns (I) Termiņi Pret 07-13 periodu Darbība Atbildīgais 2011.gads-2012.gada vidus - 1 gads ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanai nepieciešamo valsts plānošanas dokumentu izveide, t.sk. NAP izstrāde un valsts attīstības prioritāro virzienu noteikšana, NRP izstrāde u.c. VARAM/ EM/FM (NAP, NRP, citi dokumenti uz MK) 2011.gada sept. -2012.gada vidus - 1 gads Diskusijas par ES fondu regulu priekšlikumiem, saskaņošana un apstiprināšana, t.sk. par ES prioritātēm Kohēzijas politikas ietvaros EK/FM (nacionālās pozīcijas izstrāde) 2012.gada vidus - ½ gads Komisijas apstiprinātais Stratēģiskais ietvardokuments EK 2012.gads - 2013.gads - 1 gads ES fondu plānošanas dokumentu izstrāde FM (publiskās diskusijas)
11. Darba plāns (II) Termiņi Pret 07-13 periodu Darbība Atbildīgais 30.03.2013. - 1 ½ gads MK pieņem ES fondu plānošanas dokumentus 2014.-2020.gada plānošanas periodam sarunu uzsākšanai ar EK FM (ES fondu plānošanas dokumenti uz MK) 2013. gads - ½ - 2 ½ gadi Vadības sistēmas izstrāde, akreditācija, nacionālo tiesību aktu izstrāde un iesniegšana MK FM/atbildīgās ministrijas (tiesību akti uz MK) 2014.gada I. ceturksnis - 1 ¼ gads ES fondu ieviešanas uzsākšana FM/atbildīgās ministrijas/projektu īstenotāji