Bieži vien ir tā, ka mēs pat nezinām, ko varētu atbildēt tiem, kas cenšas nomelnot Latvijas zemi un tautu... Labs palīgs [špikeris, ja gribiet] vēstures zināšanu un patriotisma stiprināšanā varētu būt slaidrāde "Latvijas 100 gadi", kuras pamattēma ir nacionālās neatkarības ideja, Latvijas valsts izveidošanās, okupācija, valstiskuma atjaunošana un laiks līdz 2015.gadam.
Bieži vien ir tā, ka mēs pat nezinām, ko varētu atbildēt tiem, kas cenšas nomelnot Latvijas zemi un tautu... Labs palīgs [špikeris, ja gribiet] vēstures zināšanu un patriotisma stiprināšanā varētu būt slaidrāde "Latvijas 100 gadi", kuras pamattēma ir nacionālās neatkarības ideja, Latvijas valsts izveidošanās, okupācija, valstiskuma atjaunošana un laiks līdz 2015.gadam.
Bārbeles bibliotēkas organizēts Latvijas Tautas frontes (LTF) 20 gadu atceres pasākums 2008. gada 9. novembrī Bārbelē. Pasākumā bija aicināti piedalīties visi bijušie Bauskas rajona tautfrontieši.
Baltijas ceļš ir nozīmīgs kolektīvās atmiņas veidotājs, vienojot vairāk nekā miljons cilvēku viņu atmiņās un sajūtās par notikumiem trijās Baltijas valstīs pirms 25 gadiem. Šo vēstures notikumu iezīmē ne vien personīgās tā dalībnieku atmiņas, bet arī jauniešu stāsti, piemēram, par vecvecākiem, kuri ar savu roku siltumu un ticību par brīvu un neatkarīgu valsti saviem mazbērniem stiprināja kopīgo baltiešu brīvības simbola ķēdi. Tāpēc aicinām aktīvi iesaistīties un sniegt pienesumu šī nozīmīgā notikuma dokumentēšanā, lai tas stiprinātu Baltijas valstu kolektīvo atmiņu arī nākamajām paaudzēm!
Aicinām iesaistīties projektā "Baltijas ceļa stāsti"!
Datu bāze apkopo novadnieku biogrāfijas, kuri dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši , kuriem kopēja bijusi dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Līgatnes pagastā. Bibliotēkā ir izveidotas 32 novadpētniecības mapes un novadpētniecības kartotēka.:
From the MarTech Conference in San Francisco, California, March 31-April 1, 2015. SESSION: Building A Marketing Technology Organization From The Ground Up. PRESENTATION: How AETNA Built A Marketing Technology Focused Office - Given by Joseph Kurian - Aetna, Head of Marketing Technology & Innovation
Bārbeles bibliotēkas organizēts Latvijas Tautas frontes (LTF) 20 gadu atceres pasākums 2008. gada 9. novembrī Bārbelē. Pasākumā bija aicināti piedalīties visi bijušie Bauskas rajona tautfrontieši.
Baltijas ceļš ir nozīmīgs kolektīvās atmiņas veidotājs, vienojot vairāk nekā miljons cilvēku viņu atmiņās un sajūtās par notikumiem trijās Baltijas valstīs pirms 25 gadiem. Šo vēstures notikumu iezīmē ne vien personīgās tā dalībnieku atmiņas, bet arī jauniešu stāsti, piemēram, par vecvecākiem, kuri ar savu roku siltumu un ticību par brīvu un neatkarīgu valsti saviem mazbērniem stiprināja kopīgo baltiešu brīvības simbola ķēdi. Tāpēc aicinām aktīvi iesaistīties un sniegt pienesumu šī nozīmīgā notikuma dokumentēšanā, lai tas stiprinātu Baltijas valstu kolektīvo atmiņu arī nākamajām paaudzēm!
Aicinām iesaistīties projektā "Baltijas ceļa stāsti"!
Datu bāze apkopo novadnieku biogrāfijas, kuri dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši , kuriem kopēja bijusi dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Līgatnes pagastā. Bibliotēkā ir izveidotas 32 novadpētniecības mapes un novadpētniecības kartotēka.:
From the MarTech Conference in San Francisco, California, March 31-April 1, 2015. SESSION: Building A Marketing Technology Organization From The Ground Up. PRESENTATION: How AETNA Built A Marketing Technology Focused Office - Given by Joseph Kurian - Aetna, Head of Marketing Technology & Innovation
ORNIŅŠ Aleksandrs Kārļa d., sabiedrisks darbinieks.
* 1898. VII 03. Līgatnes pag.
1919/1920. Latvijas armijā, karavīrs,
1919/1940. Aizsargu organizācijā,
1925. VIII 15. Rīgas V aizsargu pulka Vildogas nodaļas priekšnieks,
1929. VIII 17. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,
1938. XI 16. apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru # 472,
1941. VI 14. izsūtīts,
Vildogas pagasta padomes loceklis,
Nurmižu savstarpējās apdrošināšanas biedrības priekšnieks,
Vildogas pagasta Laugu māju īpašnieks.
Avots: LVVA1640-1-522-256, 1640-1-798-259.;
LVA 1987-1-17506.;
„Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” # 325/1929.
Jaunākais pētījums par Latvijas mazākumtautību līdzdalību apliecina - īstenotā sabiedrības integrācijas politika nesusi pozitīvus rezultātus
2017.gada aprīlī - augustā veiktā pētījuma "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā" rezultāti apliecina, ka īstenotā sabiedrības integrācijas politika ir nesusi pozitīvus rezultātus: ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederība Latvijas valstij un lepnums par Latviju, latviešu valodas lietošana, būtiski samazinājies cilvēku skaits, kuri izjūt nostaļģiju pēc Padomju laikiem, mazinās mazākumtautību pārstāvju vēlme aizbraukt no Latvijas ," vērtē Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča.
Salīdzinot ar 2015. gadu, šogad ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai: 84% respondentu jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, 2015. gadā šis rādītājs bija 67%, savukārt 2013.gadā - 69%. Ciešāku piederības sajūtu Latvijai izjūt vecāku paaudžu respondenti, tomēr pēdējos gados ir ievērojami stiprinājusies arī mazākumtautību jauniešu piederības sajūta Latvijai.
NZA.LV publikācijai: https://nza.lv/petijums-ieverojami-palielinajusies-mazakumtautibu-parstavju-piederiba-latvijas-valstij-un-lepnums-par-latviju/
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv
2. Latvijas Leģionāri
1940. gada jūnijā Latvijā sākās baisākais no
periodiem latviešu tautas vēsturē – padomju
vara nežēlīgi iznīcināja Latvijas inteliģenci,
virsniekus un labākos saimniekus. Represēti
tika desmitiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
1941. gada vasarā padomju okupāciju
nomainīja nacistu okupācija. Pēc pieredzētā t.s.
“Baigajā gadā“, daudzi bija gatavi brīvprātīgi vai
pēc mobilizācijas iet cīņā pret padomju režīmu.
3. Latvijas Leģionāri
Vēstures fakti liecina, ka 1943.gada sākumā
izveidotā latviešu leģiona vienības nav bijušas
iesaistītas nedz Holokaustā, nedz kara
noziegumos pret cilvēci.
Leģiona karavīri nepiedalījās represīvajās
akcijās pret civiliedzīvotājiem, bet gan cīnījās
austrumu frontē pret sarkanarmiju.
4.
5. Daugavas vanagi
Kara gūstekņu nometnē Cēdelgēmā, Beļģijā
1945.gada 28.decembrī bijušie latviešu karavīri
nodibināja „Daugavas vanagu” organizāciju.
Tās uzdevums bija palīdzēt bijušajiem
karavīriem, viņu ģimenēm, karā kritušo
tuviniekiem, kā arī konsolidēt trimdā nokļuvušo
latviešu sabiedrību.
6. 1944. gada 16. marts
1952.gadā „Daugavas vanagu” valdes sapulcē
Londonā, tika nolemts atzīmēt 16.martu kā
Latviešu leģiona piemiņas dienu.
Izvēlētais datums nebija nejaušs- 1944.gadā no
16. līdz 19.martam abas Latviešu leģiona
divīzijas – 15. un 19. – austrumu frontē, pie
Veļikas upes izcīnīja smagas kaujas ar
sarkanarmiju. Tā bija vienīgā reize 2.pasaules
kara laikā, ka abas vācu armijas sastāvā
esošās latviešu divīzijas cīnījās plecu pie pleca.
7. 16. marta atzīmēšana
Rietumos dzīvojošo latviešu sabiedrībā
16.marts kā leģiona karavīru piemiņas diena
tika atzīmēta katru gadu pilnīgi legāli, nevienā
latviešu mītnes zemē netika izteikti nekādi
pārmetumi par šī datuma atzīmēšanu.
Latvijā pirmo reizi 16.martu kā Latviešu leģiona
piemiņas dienu atzīmēja 1990.gadā. Arī šajā
gadā, kā arī vairākos turpmākos gadus vēl
neviens šo dienu nesaistīja ar kādu nacisma
glorifikāciju.
8. Pirmie pārpratumi
Pirmo reizi nopietna starptautiska uzmanība šai
dienai bija pievērsta 1998.gadā, kad Rīgā pie
Brīvības pieminekļa satikās politiski labēji un
kreisi noskaņotu ekstrēmistu grupas, kuras,
demonstrējot savus uzskatus par 16.martu un
latviešu leģionu, centās parādīt sevi pārsvarā
ārzemju televīziju kamerām. Krievijas prese un
atsevišķi Rietumu laikraksti sāka rakstīt par
nacisma atdzimšanu Latvijā, par nacistu
gājieniem Rīgā. Bieži vien šīs ziņas bija klaja
dezinformācija par notiekošo.
9. 16. marts mūsdienas
Kopš 1998.gada šo dienu – 16.martu – pavada
dažādi politiski skandāli, šajā dienā mūsu valsts
galvaspilsētai ir pievērsta pastiprināta ārvalstu
plašsaziņas līdzekļu uzmanība, it sevišķi
pēdējos gados 16.marts ir kļuvis par dažādu
nokrāsu politiskās aģitācijas pasākumu, kuram
vairs nav nekāda sakara ar latviešu leģionāru
piemiņu.
10. Atskats uz iepriekšējajiem gadiem
2013. gads bija sevišķi provokatīvs, jo
atbildīgās RD amatpersonas ļāva rīkot divus
pretēji noskaņotus pasākumus, vien 100 metru
atālumā vienam no otra.
11.
“Apvienība pret nacismu” savā piketā izmantoja
pastiprinošas skaņu iekārtas, brīdī, kad
Leģionāru pasākuma dalībnieki devās nolikt
ziedus pie Brīvības pieminekļa pakājes,
atskaņojot skaļu mūziku un runājot uzrunas.
Divu pušu konfrontācija radīja arkārtīgi lielu
nesaskaņu starp divu atšķirīgi orientētu
pasākumu dalībniekiem.
12. Atskats uz iepriekšējajiem gadiem
2014. gada 16 marts sākās ar dievkalpojumu
Doma baznīcā sākās gadskārtējie Leģionāru
piemiņas pasākumi. Pēc dievkalpojuma ap
1500 cilvēku devās gājienā uz Brīvības
pieminekļa pakāji, lai tur noliktu ziedus. Doma
laukumā un Bastejkalna apkaimē piketos bija
pulcējušies tā dēvētie antifašisti, kas gājienu
sagaidīja ar svilpieniem.
13. 16. marts šogad
Šogad Leģionāru piemiņas dienas pasākumi
Rīgā aizritēja mierīgi, savukārt pie Latvijas
vēstniecības Maskavā sarīkota «antifašistiska
akcija», kuras dalībnieki skaļi skandējuši
«Fašisms neies cauri!»
14. 16. marts šogad
Lēgionāru piemiņai veltītie pasākumi Lestenes
Brāļu kapos šogad guva lielu popularitāti, atdot
godu bija ieradušies ap 1000 cilvēku.