Profesionālais konkurss Limbažu un Alojas novadu publiskajām bibliotēkām "Mana bibliotēka ceļā uz simtgadi un aiz tās"

1. Viļķenes bibliotēka
– Latvijas
laikabiedre
Konkursam «Mana bibliotēka ceļā uz simtgadi un aiz tās»
Viļķene, 2017

2. Bibliotēkas pirmsākumi
 Viļķenes bibliotēkas pirmsākumi
meklējami ap 1919. gadu, kad pagastā
izveidojās Katriņas izglītības biedrība
“Gaisma”. Biedrība Viļķenē dibināta 1919.
gadā, lasītāju skaits 25.
Bibliotēku saraksts 1925. gada 1. janvārī // Latvijas bibliotēku padomes
gadagrāmata. – Rīga, 1926. – 53. lpp.

3.  Biedrības Statūtos teikts:
“Katriņas izglītības biedrības
“Gaisma” mērķis ir veicināt
kopdarbības un pašpalīdzības
ceļā savu biedru un vietējo
iedzīvotāju garīgo attīstību. Lai
šo mērķi sasniegtu, biedrībai,
ievērojot pastāvošos likumus,
atļauts: … ierīkot un uzturēt
bibliotēkas, lasītavas,
muzejus, tautas namus, sporta
un citas telpas, kur biedri
varētu patīkami un lietderīgi
pavadīt savus atpūtas brīžus”.

4. No Vallijas Gīzes atmiņām:
«Biedrības pirmais priekšsēdētājs bija
ārsts Jānis Lejnieks. Ārsts Lejnieks
[literāta Viļa Plūdoņa brālis] bijis
apdāvināts cilvēks, kurš iestājies par
tautas izglītošanu. Viņa vadībā biedrība
organizējusi sapulces, dažādus
saviesīgus vakarus, teātra izrādes un
kora dziedāšanu. Lejnieks bija režisors
un dramaturgs. 1930. gados iesācis
rakstīt lugu par Viļķenes pagasta dzīvi,
bet sakarā ar pārcelšanu par galveno
ārstu uz Madonu, luga palikusi
nenobeigta.
Attēlā: skolotāja Vallija Gīze

5. Mācītājs Širons dāvinājis Viļķenes
pagasta bibliotēkas dibināšanai ap
100 grāmatu no personīgās
kolekcijas. Pagasta bibliotēka
atradusies izglītības biedrības pārziņā.
Toreizējā valdība biedrībai līdzekļus
grāmatu iegādei nepiešķīra, tādēļ
biedrība vāca ziedojumus, rīkoja bazārus
un teātra izrādes, lai par iegūtajiem
līdzekļiem iegādātos grāmatas.
Bibliotēka papildinājās ar tā laika
ievērojamāko rakstnieku – Rūdolfa
Blaumaņa, Raiņa, Aspazijas, Augusta
Saulieša u.c. darbiem. 1938. gadā
bibliotēkā bija ap 300 grāmatu, ko
ievietoja vienā skapī.»
Attēlā: Grāmata ar Katriņas Izglītības
biedrības «Gaisma» zīmogu

6.  1925. gada 6. jūlijā Latvijas kultūras fonds
piešķir 501 sējumu lasītavas ierīkošanai.
 Vācu okupācijas laikā pagasta bibliotēkas
grāmatas tika izvazātas.

7. Bibliotēka padomju varas gados
Bibliotēka atjaunota 1945.
gadā. Par bibliotēkas
vadītāju sāka strādāt
Vitolds Eglītis, kurš pildīja
arī tautas nama vadītāja
pienākumus. Lai atjaunotu
bibliotēku, tika savāktas
iznēsātās grāmatas, kā arī
iegādātas no jauna.

8. 1948 – 1955. g. bibliotēku vadīja Dagmāra Mellupe.
Bibliotēkas grāmatu krājums neliels - 2631, taču to
izsniegums trīskāršs.
No bibliotēkas atskaitēm: “1950. gadā .. izdotas 25 sienas
avīzes, izgatavoti 19 lozungi, 23 plakāti, 2 albūmi”. “1951.
gadā lasītāju skaits 246, grāmatu skaits 2631, izsniegums
6248. Izliktas 116 izstādes, 139 skaļās lasīšanas, 10
bibliogrāfiskie apskati, 20 literārie vakari un konferences, 9
konsultācijas par pašizglītību, 10 bibliogrāfiskās uzziņas, 1
lasīšanas pulciņš”.

9. 1955. – 1961. g. bibliotēku vadīja
Rasma Maurīte.
Viņas darbības laikā bibliotēka trīsreiz mainījusi
atrašanās vietu: no pagastmājas augšstāva (blakus
kluba telpai) uz pirmo stāvu blakus pastam, tad uz
“Patversmēm”. Pie bibliotēkas darbojās četras
pārvietojamās bibliotēkas, kurās sabiedriskā kārtā
strādāja komjauniete Melita Vizla (Rūstužu muižā),
Emma Jurisone (Rūku brigādē), Milda Zaķe
(Viļķenes skolā), Kārlis Zariņš (mežniecībā
“Gāršās”). Darbojās bibliotēkas padome, kas
palīdzēja rīkot lasītāju konferences, literāros vakarus,
rakstnieku atceres vakarus. Tika izdoti “Zibeņi”,
kaujas lapas, sienas avīzes, dažādi plakāti,
sacensību rādītāji brigādēs un fermās. Pie
bibliotēkas organizēja arī rokdarbu pulciņu un
rokdarbu izstādes.
Attēlā: Rasma Maurīte uz bibliotēkas kāpnēm
«Patversmēs»

10. 1962. – 1972. g. bibliotēku vadīja
Lilita Klētniece.
Bibliotēka bija izvietota trīs telpās
“Patversmē”. 1965. gadā likvidēja Āsteres
bibliotēku (vad. Valda Miķelsone), grāmatu
krājumu pievienojot Viļķenes bibliotēkai.
Līdz ar to paplašinājās apkalpojamā
teritorija, tika izveidotas divas pārvietojamās
bibliotēkas Āsteres un Dzelves brigādēs. Kā
atceras L. Klētniece, uz turieni grāmatas
parasti veda ar traktoru vakaros, kad vīrs
bija brīvs no darba. 1969. gadā bibliotēka
no “Patversmēm” pārcēlās uz jaunuzcelto
kultūras namu.
1965. gadā Lilita Klētniece apbalvota ar
Valmieras rajona kultūras nodaļas Goda
rakstu par pārdomātu un rūpīgu darbu.
Lilita Klētniece strādājusi arī Limbažu
Galvenajā bibliotēkā, visu mūžu ir aktīva
bibliotēkas lasītāja un pasākumu
apmeklētāja, sarakstās ar rakstniekiem.
Attēlos: L. Klētniece darbā ar lasītājiem un
«grāmatu ķēdē» pie LNB.

11. Sadarbībā ar kultūras nama darbiniekiem,
tika rīkoti tolaik populārie “mutvārdu
žurnāli”. Ar literatūras propagandas biroja
starpniecību tika uzaicināti rakstnieki.
Vieni no pirmajiem ciemos ieradās
novadnieki – dzejnieki Daina Avotiņa un
Jānis Peters. Vēlāk tikšanās ar
rakstniekiem notika regulāri. Viļķenē
viesojušies: Andris Kolbergs, Egils
Lukjanskis, Vladimirs Kaijaks, Jānis
Sudrabkalns. Bibliotēkā izveidotas divas
štata vietas. Bibliotekāre – Inna Morīte.
Attēlos: Dzejas dienās Viļķenes kultūras namā
Jānis Peters (no kreisās), Lilita Klētniece, Inna
Morīte un Daina Avotiņa.
Rakstnieka Zigmunda Skujiņa vēstule L.
Klētniecei

12. 1973. – 1981. gadam bibliotēku vadīja Inna
Morīte.
Viņas laikā tiek rīkotas tikšanās ar literātiem,
māksliniekiem, notiek sadarbība ar sabiedriskajām
organizācijām, tostarp tiesisko klubu “Temīda” un
Limbažu rajona Zinību biedrību.
No bibliotēkas atskaites par darbu 1976. gadā:
“Literatūras izstāžu tematika ļoti dažāda: ievērojamu
cilvēku un rakstnieku jubilejas, attieksme pret darbu,
juridisko zināšanu propaganda, kā arī mūsu partijas
un valdības ieguldījums cīņā par mieru un draudzību”.
Sadarbojoties ar Limbažu rajona Zinību biedrību, visu
paaudžu lasītāji varēja pabūt neklātienes ceļojumos
pa Japānu, Ugandu, BAM, Indiju un Ceilonu.
Attēlā: Inna Morīte

13. No atskaites par darbu 1980. gadā:
«Turpinājām 1978. gadā uzsākto darbu par bibliotēkas estētisko noformēšanu
un aktuālu uzskatāmo aģitāciju. Tagad tas jau kļuvis par tradīciju, ka visi mūsu
Dzimtenes galvenie notikumi atspoguļoti 6 planšetēs. Daudz darba ieguldīts
tehniskajā darbā. Savesti kārtībā alfabētiskais un sistemātiskais katalogs;
novadpētniecības, metodisko materiālu, bibliogrāfisko materiālu, ekonomiskā
profila, profesiju – interešu un ģimeņu kartotēka. Darbojas izsniegšanas punkti
Āsterē un Dzirksteles iecirknī. No vienotā fonda saņemtas 106 grāmatas,
iekārtotas 152 izstādes.»
Par bibliotekāri strādā Lija Noriņa, vēlāk – Vineta Kalniņa.

14. Bibliotēkā īslaicīgi strādājuši:
 Marta Meija (1920-ie g.)
 Austra Alksne (01. 02. 1947. – 30. 06. 1948.)
 Maiga Šteinberga (23. 11. 1954. – 25. 03. 1955.)
 Zigrīda Hohberga (05. 1957. – 12. 1957.)
 Astra Maurīte (01. 1961. – 06. 1962.)
 Austra Zalāne (16. 04. 1963. – 05. 1964.)
 Leokādija Trumpe (11. 1972. – 09. 1973.)
 Lija Noriņa (01. 07. 1975. – 30. 06. 1978.)
 Vineta Kalniņa (01. 07. 1978. – 31. 07. 1981.)
 Ina Volkova (01. 02. 2005. – 30. 06. 2009., pusslodzē)

15. No 1981. gada 1. jūnija par bibliotēkas
vadītāju sāk strādāt Mārīte Purmale.
Ar 1.jūliju tiek samazināta bibliotekāra štata vieta.
Turpinot Innas Morītes aizsāktās tradīcijas, kopā ar
kultūras darbiniekiem Antru Ozoliņu (prec. Sirmā),
jauniešu klubu “Dzintars” un Viļķenes pamatskolu tiek
rīkotas tikšanās ar galvaspilsētas literātiem un
māksliniekiem – Rūdolfu Plēpi, Tāli Valdi, Hariju
Heisleru, Māru Misiņu, Viju Guni, Marinu Kosteņecku,
Jāni Baltvilku, Silviju Silavu, Viku u. c. Ar 1983. gadu
bibliotēka izvirzīta par pirmrindas pieredzes skolu
uzskatāmās aģitācijas un estētiskās noformēšanas
darbā. Galvenā vērība jāvelta PSKP kongresu
materiālu propagandai, visiem jāstudē L. Brežņeva
“Mazā zeme” u.tml. Stingri tiek pieprasīti darba plāni
un atskaites gan par mēnešiem, gan ceturkšņiem. Tā,
piemēram, bibliotēkām 1982. g. jāizstrādā
kompleksais pasākumu plāns laika posmam līdz 1990.
gadam literatūras propagandai un lauksaimniecības
darbinieku apkalpošanas organizēšanai sakarā ar
Pārtikas programmas ieviešanu dzīvē.
Attēlā: Mārīte Purmale bibliotēkā kultūras nama ēkā.

16. Tomēr šīs programmas īstenošanu
izjauc PSRS sabrukums. Gaisā sāk
virmot Atmodas vēsmas. 1987. gadā
padomju saimniecības direktors Jānis
Saktiņš rosīgi plāno pieminekļa
celtniecību Latvijas himnas autoram
Baumaņu Kārlim. 1988. gads –
neredzētas sabiedriskās aktivitātes
gads. Dibinās LTF Viļķenes nodaļa.
M.Purmale 1989. g. piedalās 3. Latvijas
bibliotekāru biedrības kongresā, 1990.
gada martā – ir Latvijas kultūras foruma
delegātu vidū. 1990. gadā likvidēta
padomju saimniecība “Viļķene”, kultūras
nama ēka pāriet SIA “Gatve” īpašumā
un ciema izpildvara nespēj samaksāt
prasīto īri, tādēļ 1993. gadā bibliotēka
tiek pārvietota uz bērnudārza ēku, kur tā
darbojas 24 gadus.
Attēlā: Bērnudārza ēka, kur bibliotēka
darbojās no 1993. līdz 2017. gadam.

17. Bibliotēkas aktivitātes un projekti
Kopš 1997.g. bibliotēka īstenojusi gandrīz
pussimts projektu. Ar Sorosa fonda –
Latvija atbalstu bibliotēka ieguvusi vairākas
datora darbstacijas, uzsākusi skolēnu
apmācību.
1997.g. Viļķenes bibliotēka bija pirmā
lauku bibliotēka Latvijā, kas ieviesa
integrēto sistēmu «Alise» (elektronisko
katalogu)
2000. – 2000. g. 1. febr. izveidoja
Sabiedrisko Interneta Pieejas Punktu
2005. gadā bērniem izveidoja rotaļu zonu
«Saulainais stūrītis»
Kopš 2002. gada bibliotēka ik gadu
iesaista bērnus LNB lasīšanas
veicināšanas projektā «Bērnu žūrija»

18. Starptautisks projekts
No 2008. līdz 2010. gadam bibliotēka iesaistās
starptautiskā Grundtvig mūžizglītības programmā.
Sadarbībā iesaistās 5 valstu partneri no Itālijas,
Vācijas, Skotijas, Zviedrijas un Latvijas. Viļķenes
seniori apgūst datorprasmes un piedalās
seminārā Zviedrijā.
ES finansējums (100%) - 20 000 EUR.
Finansējuma ietvaros bibliotēka iegādājas arī
datoru, projektoru, ekrānu u.c.

19. Novadpētniecības darbs – vietējās
kultūrvēstures izzināšana un popularizēšana
 2003. gadā izveidota «Novadnieku
galerija»
 2004. un 2005. gadā projekts
«Izsūtīto atmiņas un dzīvesstāsti –
Latvijas godības un posta liecinātāji»
 2005. gadā projekts «Kultūrvides
izpēte un aktivizēšana Viļķenes
pagasta Āsterē»
 2005. gadā projekts sadarbībā ar
LGB, arhīviem un muzejiem
«Baumaņu Kārļa atstātais mantojums
– no krātuvēm pie tautas». Tiek
izveidota datu bāze par Baumaņu
Kārli, kas pieejama Novada resursu
datu bāzē

20. Bibliotēka – pagasta vēstures resursu
veidotāja
Bibliotēkas vadītāja M. Purmale
 no 1995. līdz 2009. gadam bija
Viļķenes pagasta avīzītes «Viļķenes
Ziņas» redaktore
no 2007. līdz 2016. gadam bija pagasta
mājas lapas www.vilkene.lv redaktore
kopš 2007. gada veido digitālās foto
kolekcijas par pagasta kultūrvēsturi
kopš 2014. gada ir iesaistījusies
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas
tīklā «Stāstu bibliotēkas»
Iesaistījusies Jāņa Saktiņa, Alfa Ūdra
un citu novadnieku grāmatu izdošanā,
materiālu sagādē

21. Bibliotēkas pasākumi
 Izstādes
 Literārie pasākumi:
tikšanās, konkursi,
literāras
pēcpusdienas…
 Pasākumi bērniem,
“Bērnu žūrija”
 Citas sabiedriskās
aktivitātes:
ekskursijas, talkas…

22. Bibliotēkas pakalpojumi
 Bezmaksas pakalpojumi –
krājuma izmantošana, uzziņas,
Internets un Smart (gudrā) TV ar
3D funkciju
 Maksas pakalpojumi - skenēšana,
datorizdruka, kopēšana,
laminēšana, spirāliesiešana

23. Bibliotēka neparedzamo pārmaiņu izaicinājumā
2017. gada vasarā bibliotēku ar Limbažu
novada domes lēmumu pārceļ uz kultūras
namu. Steidzami jāveic bibliotēkas
iekārtojuma plānošana, remonts,
pārvākšanās.
17. novembrī bibliotēku atklāj izremontētās
telpās.
Piešķirto telpu kopplatība – 113 m2
.
Remonta izmaksas – 18269,14 EUR.
Attēlos: Limbažu novada Domes lēmums
par bibliotēkas pārcelšanu (31.08.2017.)
Jaunā bibliotēkas mājvieta Viļķenes
kultūras namā

24. Bibliotēkas pārcelšanās un atklāšana
2017. gada 17. novembrī

25. Bibliotekāres Mārītes Purmales darba
novērtējums
 1998. gada 17. novembrī Mārīte
Purmale par ieguldījumu bibliotēkas
automatizācijas un informācijas
sistēmas izveidē ierakstīta Viļķenes
pagasta Goda grāmatā.
 2004. gadā M. Purmalei piešķirta
Kultūras Ministrijas balva «Par aktīvu,
mērķtiecīgu darbību bibliotēkas
pakalpojumu attīstībā un jaunu
informācijas tehnoloģiju ieviešanā».
 2013. gadā M. Purmale ieguva titulu
«Gaismas nesējs» Vidzemes novadā.