25.03.2021.

1. Šodien, pieminot 1949. gada komunistiskā režīma
politisko represiju un deportāciju upurus, valstī publiski
pasākumi nenotiek.
Tāpēc, lai pieminētu un godinātu ikvienu cilvēku,
kas cietis no represijām, Klintaines bibliotēka piedāvā
nelielu ieskatu no 2019. gada 25. marta rīkotā pasākuma
“Mūsu pienākums ir atcerēties deportācijas”.
Alita Kluša
Klintaines pagasta
bibliotēkas vadītāja
25.03.2021.

2. Īpaša mācību stunda Klintaines bibliotēkā
1949. gada 25. marts Latvijas vēsturē ir sāpju lapa, jo šis datums saistās ar
deportācijām, kad uz Omskas, Tomskas apgabaliem tika izsūtīti vairāk nekā
90000 Baltijas valstu iedzīvotāju. Māras dienā, 25. martā, mēs, 11.a un 11.b
klases skolēni un klases audzinātājas, devāmies uz Klintaines pagasta
bibliotēku, kur bibliotēkas vadītāja Alita Kluša mūs iepazīstināja ar četru
dažādu mūsu novadnieku atmiņu stāstiem. Starp viņiem - tādi, kas paši bija
bērni un devās piespiedu kārtā bēgļu gaitās, kā arī tie, kuru tuvinieki tika
izsūtīti uz Sibīriju. Stāstījumu papildināja vizuālais materiāls - prezentācija,
kurā bija apskatāmas vērtīgas fotogrāfijas. Varējām arī aplūkot Dzenīšu dzimtas
relikviju - vijoli, kura, paša Otto Cintiņa roku darināta, ,,ir devusies" uz
Sibīriju, palīdzējusi izturēt smagos izsūtījumā pavadītos gadus un atgriezusies
atpakaļ Latvijā. Šobrīd tā ir lieciniece tā laika baisajiem notikumiem. Ja vijole
spētu runāt... Cilvēku atmiņu stāsti ir emocionāli smagi un pārdomu pilni.
Katram no deportācijās cietušajiem ir savs stāsts, kuru klausoties sažņaudzas
ikviena klātesošā sirds. Uzzinājām, ka visvairāk deportēto bija no Vietalvas un
Klintaines, un saprotam: mūsu pienākums ir apstāties, ieklausīties, zināt un
turēt cieņā šo savas tautas vēstures lapu.
11. klašu vārdā Lineta Lauva

3. Māras diena ir atmodas diena,
jo no ziemas stinguma mostas
dzīvnieki un kukaiņi. Uzceļas
arī pats meža valdnieks lācis,
tāpēc šajā dienā agri jāceļas, jo
tam, kurš gultā paliek pēdējais,
lācis mostoties atdod savu
miegu.
25. marts
Visu nakti negulēju,
Māras rīta gaidīdama,
Lai lācītis celdamies
Savu miegu neatdeva.
/Latv.t.dz./
Ticējumi
Māras dienas rītā vajag
basām kājām apskriet mājai
apkārt un skrienot apēst
ābeces lapu — tad var viegli
iemācīties.
Pirms saules jāmazgājas
avotā, lai kļūtu stipri, veseli
un seja būtu balta.

4. 1949. gada 25. marts
Māras diena, piektdiena

5. Mūsu pienākums
atcerēties
deportācijas

6. Cietušie bija visi
Divas plašas izsūtīšanas (14.06.1941. ,
25.03.1949.) ar astoņu gadu starpību un vēl
karš (01.09.1939.-02.09.1945.) pa starpu,
Latvijas sabiedrību faktiski sadalīja trīs
daļās- trimda, Latvijā palikušie un deportētie.
Katram no šiem cilvēkiem ir sava sāpīgā
pieredze, jo visi ir cietuši.
Tā ir vēsture, bet reizē arī emociju jūra.

7. 1941.-1949.
Deportācijas ir tautas dzīves spēka
apliecinājums, kas Latvijā ilga no 1941. gada
14. jūnija līdz 1949.gada 30. martam, kad no
Latvijas ceļā uz Sibīriju devās pēdējais
ešelons.
Represijas «sita» pa spēcīgāko, izglītotāko,
inteliģentāko tautas daļu. 1941. gadā- pilsētās,
1949. gadā- laukos.

8. Aiz katra skaitļa cilvēks
Katrai nākamajai paaudzei jāatceras
deportācijas, jo tie nav tikai skaitļi vēstures
grāmatās, bet aiz katra šāda skaitļa ir bijis
cilvēks.
1941. gada 14. jūnijā no Latvijas deportēti
15443 cilvēku,
1949. gadā no 23. marta līdz 30. martam
42125 cilvēki.

9. Kopš
deportācijām
ir pagājuši 72
pavasari
Mums, Pļaviņu novadā, ir izveidotas divas
īpašas vietas, kur pieminēt un atcerēties
cilvēkus, kurus izsūtīja uz Sibīriju

10. Piemiņas vieta
Vietalvas pagastā pie «Arkādiju mājām»
Netālu no Vietalvas
Vissvētākās Jaunavas Marijas
baznīcas, pie "Arkādiju"
mājām, 2003. gadā 14. jūnijā
atklāja piemiņas akmeni.
Pasākumu organizēja Zigrīda
Pavloviča, A. Melbārde un
ļoti daudz palīdzēja Leone
Eiduka. Atklāšanas dienā bija
ieradusies arī Valsts
literatūras muzeja darbiniece
Laima Prūsa.

11. Piemiņas vieta
Pļaviņu pilsētā pie Dzelzceļa stacijas
Kopā no Pļaviņu novada deportēti 253 cilvēki
1990. gada 25.
martā Pļaviņu
dzelzceļa stacijā
tika uzstādīta
piemiņas plāksne.
Atklāšanas
pasākumā
piedalījās
vēsturnieks,
Latvijas Tautas
frontes dalībnieks
Odisejs Kostanda.

12. No Pļaviņu novada
1941. gadā deportēti 44 cilvēki
• Jēkabpils apr., Pļaviņu
pag., 2 cilvēki
• Jēkabpils apr.,
Aiviekstes pag., 4
cilvēki
• Jēkabpils apr.,
Pļaviņas, 12 cilvēki
• Madonas apr.,
Odzienas pag., 13
cilvēki
• Madonas apr.,
Vietalvas pag., 13
cilvēki

13. No Pļaviņu novada
1949. gadā deportēti 207 cilvēki
• Jēkabpils apr.,
Aiviekstes pag., 25
cilvēki
• Jēkabpils apr., Gostiņi,
5 cilvēki
• Jēkabpils apr.,
Pļaviņas, 8 cilvēki
• Jēkabpils apr., Pļaviņu
pag., 38 cilvēki
• Madonas apr.,
Odzienas pag., 104
cilvēki
• Madonas apr.,
Vietalvas pag., 27
cilvēki

14. Izmantotie avoti:
1. http://png.edu.lv/?s=klintaines+bibliot%C4%93ka
2. https://www.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=319&mainId=271
4. Aizvestie, 1949.gada 25.marts - Rīga : Latvijas Valsts arhīvs;
Nordik, 2007. - 804, [3] lpp.
3. Vēsture ap mums/ Starptautisks skolēna pētniecisks darbs,
izstrādājusi Aizkraukles rajona Odzienas pamatskolas skolniece
Baiba Šuplinska 2006.gadā, skolotājas Birutas Irēnas Osītes vadībā.
5. Klintaines pagasta kolektīvo saimniecību izpēte/ Zinātniskās
pētniecības darbs, darba autore Pļaviņu novada ģimnāzijas skolniece
Alīna Kačkāne 2018. gadā.
Paldies!