1. Prezentācija balstīta uz A.Cimdiņas un I.Raubiško grāmatu
Cilvēks un darbs Latvijas laukos: sociālantropoloģisks skatījums.
2012. Rīga: «Zinātne»
(Grāmata tapusi ESF pētnieciskā projekta
«Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas» ietvaros.)
Citāds skatījums uz darbu:
«neredzamais darbs» Latvijas laukos
Ieva Raubiško, sociālantropoloģe
Latvijas Universitāte
2. Tu jūties kaut kā vainīgs, ka tev ir darbs.
(Kāda Rēzeknes novada iedzīvotāja)
Darbs ir visaptverošākais vārds, kas apzīmē
kaut kā darīšanu un kaut ko padarītu.
Darbs ir visaptverošākais vārds, kas apzīmē
kaut kā darīšanu un kaut ko padarītu.
(Reimonds Viljamss, „Darba nozīmes”,
Darbs: divdesmit personīgi stāsti)Preiļi, 07.06.2013.
3. Pašreizējās situācijas laukos vērtējumi
Paradokss: daudz cilvēku ir bez darba, un tajā pašā
laikā nav, kas strādā.
Pārmetumi: cilvēki ir «aizsēdējušies dīvānā», pieraduši
pie pabalstiem, atraduši strādāt, ir
dzeršanas problēmas.
BET KAS ĪSTI IR DARBS?
Preiļi, 07.06.2013.
4. 3 dažādas, nesaskanīgas darba izpratnes
Latvijas sabiedrībā:
1) Algots, ražīgs darbs brīvā tirgus apstākļos;
2) darbs kā ikvienam obligāti garantējama statusa un
ienākumu avots (saistīts ar proletariātu);
3) latviešu literatūrā kanonizētais, ar zemniekiem
asociētais darba tikums.
Preiļi, 07.06.2013.
5. «Neredzamais darbs»
Ideoloģiskais uzsvars uz
algotu, produktīvu darbu
neļauj saredzēt cita
veida darbu, kas
nepārtraukti tiek darīts.
Neredzamo darbu veic
«sliņķi un dzērāji» vai,
drīzāk, lauku proletariāts
– bijušie kolhozu un
rūpnīcu strādnieki, tagad
bezdarbnieki, pabalstu
saņēmēji, «simtlatnieki».
Foto: Agnese Cimdiņa.
Preiļi, 07.06.2013.
6. Par ko liecina lauka pētījums Latgalē un Kurzemē?
Daudzi no «nestrādājošiem» patiesībā visai daudz strādā, tikai šo darbu
nevar mērīt un vērtēt pēc ražīga, algota darba kritērijiem. Šo cilvēku grupa
nav viendabīga.
Piemēri: pabalstu saņēmēju un «simtlatnieku» Almas, Viļņa
un Ritmas, Vandas, Andra stāsti.
Foto: Agnese Cimdiņa.
Preiļi, 07.06.2013.
7. «Neredzamo» darbu veic ne tikai strādnieki, bet arī
lauksaimnieki – mazu un vidēju saimniecību īpašnieki.
Ja pirmie strādā savos dārzos/mazos zemes gabalos un veic
dažādus gabaldarbus, tad otrie strādā sev piederošās saimniecībās.
Sīksaimnieku smagais darbs uz savas zemes nereti patiešām veido
šo cilvēku dzīves satvaru, kas tuvs literatūrā atspoguļotajam.
Tomēr grūtais darbs zemnieku saimniecībā, kuram it kā ir morāla
vērtība kā „latviešu dzīves pamatam”, ne vienmēr nes peļņu un
kopumā tiek vērtēts kā nespējīgs konkurēt brīvā tirgus apstākļos.
Preiļi, 07.06.2013.
8. Cilvēks un darbs Latvijas laukos, 156-157.lpp.:
• Divas–trīs govis – tā skaitās izcili maza saimniecība. Taču tā pa-
baro ģimeni, palaiž bērnus uz skolu un veido pagasta sociālo dzīvi.
Valsts to rēķina kā ekonomiski neefektīvu un neizdevīgu, bet no
lauku skatījuma ir tomēr cits vērtējums. (Lauku attīstības
speciāliste Kurzemē)
• Nu ko no augšas var pateikt? Viņi saka – nav atdeves, nav
atdeves! Bet kā to ņem: mani četri bērni ir paēduši, izskolo-ti, arī
paši esam paēduši, neviens ar izstieptu roku nestaigā – visi esam
krietni cilvēki un strādājam [..] Maza saimniecība var dzīvot un
izdzīvot. (Bioloģiskā gaļas lopu saimniecība Ziemeļkur-zemē)
Preiļi, 07.06.2013.
9. • Tādas mazās saimniecības nodrošina darbu un iztiku savai
ģimenei, var palaist pieklājīgi bērnus skolā, un viņiem ir tas
darbs pat tad, ja tas netiek oficiāli veikts. Es nezinu, vai tā ir
prioritāte, vai to var uzskatīt par kaut kādu sasniegumu vai
ražīgumu, ka mēs nodrošinām sevi un savu ģimeni ar darbu
un iztiku [..] bet man šķiet, ka jā. (Bioloģiskā dārzeņu
saimniecība Zemgalē)
• Lauku vide veidojas no nelielām saimniecībām, kurās aug
bērni, bet SIA jau nav bērnu. Kas tad cits veidos to ilgtspēju
laukos, ja ne bērni? (Lauksaimniece un lauku attīstības
speciāliste Vidzemē)
Preiļi, 07.06.2013.
Cilvēks un darbs Latvijas laukos, 156-157.lpp.:
10. Secinājumi:
• Nedz ar proletariātu, nedz arī ar zemniekiem saistītās darba
izpratnes un praktiskais darbs, ko tie veic, nesasaucas ar vai
pat ir pretrunā valdošajai izpratnei, saskaņā ar kuru par
darbu tiek uzskatīts algots, ražīgs darbs, kas rada pievienoto
vērtību un veicina ekonomisko izaugsmi.
• Taču tieši „neredzamajam” (neatzītajam) darbam pašlaik ir
galvenā loma dzīves uzturēšanā laukos.
• Darbs un bezdarbs laukos jāskata plašākā sociālvēsturiskā
kontekstā.
• Jāpaplašina darba definīcija.
Preiļi, 07.06.2013.
Darbs sasaistīts ar vērtību (Ādams Smits), darbs ir pērkama un pārdodama prece (Kārlis Markss). Ā.Smits , Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem : «Jebkuras preces vērtība [..] cilvēkam, kam tā pieder un kurš to negrasās pats lietot vai patērēt, bet gan apmainīt pret citām precēm, ir līdzvērtīga darba daudzumam, ko šī prece ļauj cilvēkam nopirkt vai pārvaldīt. Tāpēc darbs ir reālā visu preču apmaiņas vērtība.» (Smith 1904 [1776]: I.5.1., autores tulkojums ) Markss akcentēja to, ka tieši darbaspēks (vācu val. Arbeitskraft , angļu val. labour-power ) kā pērkama prece nodrošina kapitālistam iespēju gūt peļņu no strādnieka radītā produkta virsvērtības.
Šķiet, ka daudzi no tiem, kurus lūdz piecelties no dīvāniem, tajos nemaz nav paspējuši apsēsties. To nosaka lauku dzīvesveids, kas paredz „kustēšanos” jeb praktisku darbību – zemes apstrādāšanu un dārzu kopšanu, slaukšanu, zāģēšanu, rakšanu, kaut kā pielabošanu utt.