Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.

1. Nodokļu politika un
tās iespējas
Baiba Brusbārde
Monetārās politikas pārvaldes
Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste
2023. gada 24. augusts

2. Fiskālā
politika
Ēnu
ekonomika
Nodokļi

3. Fiskālā
politika
Ēnu
ekonomika
Nodokļi

4. Fiskālās politikas
instrumenti
Ieņēmumi
(Nodokļi un ne-nodokļi)
Izdevumi
(Uzturēšanas un kapitālie)
Valsts parāds
(Iekšējais/ārējais; Atļaut/neatļaut)
4

5. Fiskālās politikas
veidi
Simulējoša / Ekspansīva
(Mazāki nodokļi / lielāki izdevumi)
Ierobežojoša
(lielāki nodokļi / mazāki izdevumi)
Cikliska / pretcikliska
(lieki nekarsēt vai nesaldēt
ekonomiku)
5

6. Ekonomikas cikls pret budžeta bilanci Latvijā, 2000-2022
-15
-10
-5
0
5
10
-15 -10 -5 0 5 10 15
Valsts
budžeta
bilance
(%
no
IKP)
Izaugsmes starpība (% no IKP)
6 Avots: Eurostat.
Pretciklisku fiskālo politiku
Latvijai izdodas labāk ievērot krīzes laikos (tērēt)
Ierobežojoša
/pro-cikliska
Ierobežojoša
/pret-cikliska
Stimulējoša/
pret-cikliska
Stimulējoša/
pro-cikliska

7. 7
Fiskālās politikas
noteikumi
(lai veicinātu pret-ciklisku
fiskālo politiku)
Valsts parāds
60 %
Izdevumu nosacījums
Izdevumu pieaugums nedrīkst
pārsniegt references vērtību
Budžeta bilance
Māstrihtas -3 %; Strukturālā bilance
(B-ekon.cikls-vienreizējie pas.)

8. Vispārējās valdības parāds (% no IKP)
84.0
144.4
18.4
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
ES-27 Itālija Igaunija Latvija
Valsts parāda pārmaiņas 2022 vs 2013 (pp)
18.2
-80
-60
-40
-20
0
20
40
Īrija
Portugāle
Kipra
Nīderlande
Dānija
Malta
Vācija
Horvātija
Polija
Zviedrija
Grieķija
Ungārija
Austrija
Beļģija
Lietuva
Čehija
Slovēnija
Latvija
Luksemburga
Slovakija
Bulgārija
Igaunija
Rumānija
Itālija
Somija
Spānija
Francija
8 Avots: Eirostats.
ES vidējais valsts parāda līmenis pārsniedz 60 %,
un tas strauji pieaudzis krīzes ietekmē

9. EK iniciē SGP*
reformu
Aptur SGP
reformu,
izsludina
"Izņēmumu
klauzulu"
Covid-19
pandēmija
Pagarina un paplašina
"Izņēmumu klauzulu"
EK publicē 2. versiju
priekšlikumam:
- 3 % vai/un 60 %
- Izdevumu kritērijs
- Sarunas ar DV finanšu ministriem
Deaktivēta
"Izņēmumu
klauzula"
02.2020
03.2020 03.2020
2021 04.2023
Līdz 2023. g. b.
EK atsāk
sarunas par
SGP reformu
10.2021
Karš Ukrainā
02.2022
EK publicē
1. versiju reformas
priekšlikumam
11.2022
Fiskālās politikas nosacījumu reforma
9 *SGP: Stability and Growth Pact / Stabilitātes un izaugsmes pakts

10. Vai budžetam palīdz inflācija?
Vidējā un ilgtermiņā - nē
1) Pensiju indeksācija = augsta, bet ar nobīdi laikā,
kad inflācija / ieņēmu kāpums piebremzējas
2) Iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās
Īstermiņā - jā
Augstākas cenas = lielāki PVN ieņēmumi
10
Attēla avots: Disney.
+ 1pp nominālais IKP = 0.38 pp uzlabojums budžeta bilancei

11. Fiskālā
politika
Nodokļi
Ēnu
ekonomika

12. CHE
USA
LUX
NLD
NOR
ISL
DEU
AUT
DNK
SWE
BEL
IRL
FIN
JPN
EU-19
FRA
EU-27
CYP
ITA
ESP
MLT
POL
EST
GRC
PRT
CZE
SVN
LTU
TUR
HUN
ROU
HRV
LVA
BGR
SVK
AUS
NZL
OECD
20
25
30
35
40
45
50
0 20,000 40,000 60,000 80,000 100,000 120,000 140,000 160,000
IKP uz vienu iedzīvotāju (2021, PPS) un Nodokļu ieņēmumi ES un OECD valstīs
(10 gadu vidējais rādītājs 2012-2021, % no IKP)
12
Apzīmējumi: dzeltens - ES valstis
Avots: GDP per capita, PPP (current international $) | Data (worldbank.org), Statistics | Eurostat (europa.eu), dati par nodokļu ieņēmumiem Japānā,
ASV, Islandē un Turcijā no Tax - Tax revenue - OECD Data, Latvijas Bankas aprēķins
Nodokļi var būt lieli un mazi. Tas ir politisks lēmums.
Pastāv pozitīva sakarība starp turīgumu un nodokļu apmēru
IKP uz iedzīvotāju
Nodokļu
ieņēmumi
budžetā

13. Nodokļu ieņēmumi ES valstīs, 1995-2021 (% no IKP) Nodokļu ieņēmumi OECD valstīs, 1995-2021 (% no IKP)
13 Avots: Statistics | Eurostat (europa.eu), Tax - Tax revenue - OECD Data
Eiropā 30 gadu periodā nodokļu ieņēmumi turas ~40 % no
IKP līmenī; OECD valstīs - nedaudz zemāk
0
10
20
30
40
50
60
1995
1997
1999
2001
2003
2005
2007
2009
2011
2013
2015
2017
2019
2021
ES-27

14. Nodokļu ieņēmumu un IKP pārmaiņas (2009=100)
0
50
100
150
200
250
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Nodokļu ieņēmumi Izaugsme (nominal)
Nodokļu ieņēmumi Latvijā (% no IKP)
29.7
27.8
31.8
25
26
27
28
29
30
31
32
33
1995
1997
1999
2001
2003
2005
2007
2009
2011
2013
2015
2017
2019
2021
OECD EK
14
Avots: Avots: Statistics | Eurostat (europa.eu) ; Tax - Tax revenue - OECD Data;
Tax revenue (% of GDP) - Latvia | Data (worldbank.org)
Latvijā nodokļu ieņēmumi ~1/3 no ekonomikas.
Kopš GFK - ieņēmumu atkopšanās +4pp, apsteidzot arī
ekonomikas izaugsmes tempu

15. Nodokļu ieņēmumi Latvijā (% no IKP)
15 Avots: Eiropas Komisija, Eurostat.
Latvijā nodokļu ieņēmumu struktūra ir vienmērīga

16. Nodokļu ieņēmumu struktūra ES dalībvalstīs*, laika posms 1995 – 2021 (% no IKP)
* Izņemot Horvātiju datu neskaidrības dēļ
Avots: Eiropas Komisija, Eurostat.

17. Nodokļu ieņēmumi (% no IKP)
20
25
30
35
40
45
2017
2018
2019
2020
2021
Latvija, t.sk. nodokļu atvieglojumi Vācija Latvija
Nodokļu atvieglojumi (% no IKP)
17 Avots: Home Page - GTED , Nodokļu atvieglojumi | Finanšu ministrija (fm.gov.lv)
Nodokļu atvieglojumi vai budžeta izdevumi? Atkal – politisks lēmums.
Īpatsvars ir ļoti dažāds: no 0.9% no IKP Vācijā/Igaunijā līdz 15% no IKP
Nīderlandē; Latvijā 8-9%

18. Darba spēka nodokļa slogs, bez apgādājamiem
(% no kopējām darbaspēka izmaksām, 2023)
Darba spēka nodokļa slogs, ar 2 apgādībā esošām
personām (% no kopējām darbaspēka izmaksām, 2023)
18 Avots: Latvijas Bankas aprēķini
Darbaspēka nodokļu atlaides Latvijā nespēj pilnībā izmantot zemo
algu saņēmēji, bet slogs ir konkurētspējīgs augstāko algu grupās
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
45.0
0
300
600
900
1200
1500
1800
2100
2400
2700
3000
3300
3600
3900
4200
4500
4800
5100
5400
5700
6000
Latvija Lietuva Igaunija
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
45.0
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
2200
2400
2600
2800
3000
3200
3400
3600
3800
4000
Latvija Lietuva Igaunija
LV 620 EUR
- DNM: 500 (500-1800 eur)
- Par apgādājamo: 250
= 620 * 0.1050 = 555
2185
EUR
DŅ
951
EUR
DŅ
Min. / Vidēja alga 2023, EUR:
LV = 620 / 1462
EST = 725 / 1741
LT = 840 / 1960

19. Cik svarīgi ir nodokļu stimuli / atlaides jūsu uzņēmuma finansējumam nākotnē?
19 Avots: Apsekojums par uzņēmumu finanšu pieejamību, 2018. gads; pieejama: Survey on the access to finance of enterprises (europa.eu)
Uzņēmumiem Latvijā ir svarīgi nodokļu stimuli,
tomēr aizvien mazāk labos laikos

20. Fiskālā
politika
Nodokļi
Ēnu
ekonomika

21. Cik liela ir jūsu ģimenes
ēnu ekonomika?
Skaidrā naudā vai
ar karti?
Čeku vajag?
Nopirku no
radiem…
Ēnu ekonomika kaut
kādā līmenī būs vienmēr
Ome uzdāvināja
naudu…

22. Ēnu ekonomikas indekss (% no IKP)
(F. Šneiders)
Ēnu ekonomikas indekss (% no IKP)
(A.Sauka, T.Putniņš)
22 Avots: Pētījumi par ēnu ekonomikas apjomu | Finanšu ministrija (fm.gov.lv), (PDF) New COVID-related results for estimating the
shadow economy in the global economy in 2021 and 2022 (researchgate.net) VAT Gap (europa.eu)
Ēnu ekonomikas lielums tiek vērtēts dažādi: gan skaitliski
(LV ir mazākā-lielākā-pa vidu Baltijā), gan metodoloģiski
Nodokļu plaisas vērtējums
(% no potenciālajiem ieņēmumiem)
Eiropas Komisijas TAXUD

23. Ēnu ekonomikas īpatsvara
sasaiste ar IKP uz vienu
iedzīvotāju 2022. gadā
LU, 8
IE, 10
NO, 10
CH, 6
DK, 10
SE, 11
NL, 8
AT, 7
FI, 11
BE, 16
DE, 9
FR, 14
ES, 16
PT, 16
CZ, 14
SC, 13
EE, 23
LT, 22
PL, 22
HR, 30
HU, 25
LV, 20
RO, 29
BG, 33
0
5
10
15
20
25
30
35
0 10,000 20,000 30,000 40,000 50,000 60,000 70,000 80,000 90,000
Ēnu
ekonomikas
īpatsvars
2022.gadā,
%
no
IKP,
F.Šneidera
dati
IKP uz vienu iedzīvotāju 2022.gadā, euro
23
Ēnu ekonomikas ierobežošanas
plāna 2024.–2027. gadam
priekšlikumi:
- Skaidras naudas aprites
mazināšana (nevis aizliegšana!):
e-rēķini, e-kvītis, algu izmaksas
bezskaidrā formā, bankomātu
iemaksu sliekšņa noteikšana;
- Lielāka kontrole nozarēs:
būvniecība (arī privātpersonu) &
veselība (e-nosūtījumi &
e-slēdzieni)
Avots: Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam (mk.gov.lv);
Pastāv sakarība starp turīgumu un
zemu ēnu ekonomikas līmeni

24. Nodokļu ieņēmumu lielums – politiska
izvēle, bet apmēru var ietekmēt gan nodokļu
atlaides, gan ēnu ekonomika
Fiskālā politika Latvijā biežāk ir
"stimulējoša / (pro) cikliska". Eiropā strādā
pie fiskālo noteikumu reforma
24
Zemo/vidējo algu saņēmēji ne
vienmēr spēj izmantot tiem dotās
nodokļu atlaides
Turīgās valstīs ēnu ekonomika ir zemāka
un nodokļu ieņēmumi - augstāki
Kopsavilkums

25. Paldies par uzmanību!