Pētījuma "Mājsaimniecību-kredītņēmēju finanšu ievainojamības novērtējums" recenzija

629 views

Published on

Autors: Pēteris Strautiņš, AS DNB Banka ekonomikas eksperts.

Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums", Rīgā 2014. gada 21. maijā http://www.makroekonomika.lv/majsaimniecibu-kreditnemeju-analize-aptauja-un-finansu-ievainojamibas-novertejums

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
629
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
228
Actions
Shares
0
Downloads
3
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Pētījuma "Mājsaimniecību-kredītņēmēju finanšu ievainojamības novērtējums" recenzija

  1. 1. KOMENTĀRI PAR PĒTĪJUMU 2014.gada 21.maijs Pēteris Strautiņš, DNB ekonomikas eksperts
  2. 2. Lietas, kurām var piekrist • Pētījums aplūko mājsaimniecību maksātspējas jautājumu citādi, nekā to ikdienā dara bankas (daļēji datu pieejamības dēļ) un tāpēc ir vērtīgs analītiskas informācijas avots. • Pilnīgi jāpiekrīt, ka kredītu kvalitāte Latvijā joprojām tālu no optimālas un daļai mājsaimniecību, kuras savas saistības sedz, finansiālā situācija ir saspringta. • Nav šaubu, ka mājsaimniecību labklājība uzlabojas ļoti nevienmērīgi. • Var diskutēt, cik precīzi LV tiek izmērīts ienākumu līmenis, tai skaitā šajā aptaujā (par to pēc brīža) • Taču, uzmanību piesaista tas, ka 23.8% saka, ka viņu ienākumi ir samazinājušies un starp ievainojamām mājsaimniecībām tādu ir >1/2. • Šie īpatsvari izskatās lieli un varbūt daļā gadījumu faktiski ir runa par lielāku periodu nekā viens gads, taču arī nav šaubu, ka pie kopumā augoša ienākumu līmeņa ienākumi daļai ģimeņu var būt svārstīgi . Situācijās, kad LV dati precīzi neparāda līmeni, tie dažkārt parāda izmaiņu virzienus. 2
  3. 3. Diskutējamās lietas (1) • Vai tiešām kredītus ņēmušo mājsaimniecību ienākumi ir tikai par 16% augstāki nekā vidējie? DNB bankā izsniegto kredītu ņēmējiem pēdējā pusgada laikā (līdz 03.2014) vidējie ienākumi bija 1176 eiro mēnesī uz mājsaimniecību jeb: o par 53% vairāk nekā vidējie mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2012 o par ~43% vairāk nekā iespējamie ienākumi 2013.gadā (datu vēl nav), pieņemot 7% pieaugumu) o Rēķinot pret pilsētu mājsaimniecībām, attiecīgie skaitļi ir 50% un 40% • Iespējami izskaidrojumi: o Šobrīd kredītus ņem salīdzinoši turīgāka sabiedrības daļa o Pagātnē kredītus ņēmušajiem var būs samazinājušies ienākumi šobrīd o Un protams, universāls izskaidrojums Latvijas situācijā – kaut kas nav pareizi izmērīts, šajā gadījumā tāpēc, ka cilvēki nesaka, cik nopelna • Tāpat nav šaubu, ka arī vidējie ienākumi ir augstāki. Saskaņā ar 2012. gada IKP datiem, privātais patēriņš bija 13 772 m EUR, bet kopējie mājsaimniecību rīcībā kopumā esošie ienākumi bija 7 850 m EUR • OK, patēriņā ir “virtuāls” nosacītās īres postenis, bet ir arī parādu samazināšana... 3
  4. 4. Diskutējamās lietas (2) Vai ir jēga likt visus vienā maisā, nedalot pa kredītu izsniegšanas gadiem? 4 DNB bankas izsniegto hipo kredītu defoltu (virs 90 dienām) īpatsvars pēc izsniegšanas gadiem 0% 5% 10% 15% 20% 25% 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 Avots: DNB banka
  5. 5. Diskutējamās lietas (3) 5 Turklāt ievainojamo mājsaimniecību un defoltu atšķirība ir pavisam cita neseniem kredītiem, salīdzinājumā ar 2006-2007 Dažādos gados izsniegto kredītu ņēmēju finansiālā situācija un parāda/ieķīlātā īpašuma vērtības attiecība Avots: LB pētījums 50% 70% 90% 110% 130% 150% 170% 190% 210% 230% 0.00 0.05 0.10 0.15 0.20 0.25 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 Ievainojamās mājsaimniecības pret visām koef. kreisā ass LTV šobrīd, labā ass
  6. 6. Runājot par lietām, kuras vēl varam ietekmēt • Vārdi “kreditēšana” un “riski” nākotnē varētu savienoties pavisam citā kontekstā nekā šobrīd • Aizvadīto piecu gadu laikā kredītu portfelis ir samazinājies un ekonomikas izaugsme notikusi par spīti tam • Taču visi kreditēšanas augšupejas un lejupejas (leveraging un deleveraging) cikli reiz beidzas • Nākotnē, ja cikls tiks saprātīgi vadīts, kreditēšanai atkal būs pozitīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Faktori: • Zemais saistību līmenis šobrīd • Mājokļu tirgus struktūra - augstais salīdzinoši zemas kvalitātes un nelielu dzīvokļu augstais īpatsvars • Pieredze, kas gūta iepriekšējā cikla laikā, cerams, palīdzēs izvairīties no pārmērībām • Taču pie tik zemas mājsaimniecību kredītu/IKP attiecības, kas zemākajā punktā droši vien ap 20%, pārmērību risks būs 6
  7. 7. Kopējais kredītportfelis Latvijā nākotnē augs straujāk nekā IKP 7 0 20 40 60 80 100 120 140 160 180 200

×