Latvija skaitļos

1. Latvija skaitļos

2. Latvija: ekonomiskās attīstības pamatrādītāji
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015p 2016p
Iekšzemes kopprodukts
(faktiskajās cenās, mljrd. eiro)
24,4 18,9 18,2 20,3 22,0 23,2 24,1 24,8 26,0
pieaugums pret iepriekšējo gadu, procentos
Iekšzemes kopprodukts -3,2 -14,2 -2,9 5,0 4,8 4,2 2,4 2,0 3,0
Privātais patēriņš -8,0 -16,2 3,1 2,9 3,0 6,2 2,3 2,6 3,2
Valsts patēriņš 2,4 -10,7 -8,1 3,1 0,4 2,9 3,4 2,4 0,2
Kopējā pamatkapitāla veidošana -9,2 -33,3 -20,0 24,2 14,5 -5,2 1,3 -1,1 3,0
Eksports 2,4 -12,9 13,4 12,0 9,8 1,4 2,2 2,4 2,8
Imports -10,7 -31,7 12,4 22,0 5,4 -0,2 1,6 0,7 2,1
Patēriņa cenas 15,4 3,5 -1,1 4,4 2,3 0,0 0,6 0,9 2,0
procentos pret iekšzemes kopproduktu, ja nav norādīts citādi
Vispārējās valdības sektora bilance -4,0 -9,0 -8,1 -3,3 -0,8 -0,7 -1,4 -1,5 -1,2
Vispārējās valdības parāds 18,6 36,4 46,8 42,7 40,9 38,2 40,0 37,0 40,0
Eksporta-importa saldo -13,6 -1,5 -1,5 -5,0 -4,4 -2,9 -2,9 -3,1 -2,5
Nodarbināto skaita izmaiņas (15-
74 gadi, % pret iepriekšējo gadu)
-0,2 -13,9 -6,4 1,3 1,6 2,1 -1,0* 0,2 0,5
Nodarbinātības līmenis 62,0 54,3 52,0 54,0 56,1 58,2 59,1 60,0 61,0

3. Latvijas Ekonomikas raksturojums
• IKP 30 061 miljoni $ (2014)
• IKP uz vienu iedzīvotāju $ 23,793 (2014)
• IKP pa nozarēm: Lauksaimniecība: 5%; rūpniecība: 25,7%; pakalpojumi: 69,3% (2012)
• Darba spēks 1,031 miljoni (2012)
• Darba spēks pēc nodarbošanās: Lauksaimniecība: 8,8%; rūpniecība: 24,0%; pakalpojumi: 67,2%
(2010)
• Bezdarba līmenis 9,0% (2013)
• Vidējā bruto darba alga 810 EUR/mēnesī (2015)
• Eksports $12,23 miljards (2012) Eksportpreces: Koksnes un koka izstrādājumi, mašīnas un iekārtas,
metāli, tekstils, pārtika
• Ārējais bruto parāds $39,43 miljards (2012)
Valsts finanses
• Valsts parāds 34,8% no IKP (2014)
• Budžeta Ieņēmumi 7 044 334 174 EUR (2014)Izdevumi 7 187 498 102 EUR (2014)
• Ārvalstu valūtas rezerves US$ 7,854 miljardi (2013)

4. Latvijas dzīves kvalitātes rādītāji
Materiālie dzīves apstākļi
1. Vidējā alga gadā Latvijā 9420 ES vidēji 14 811
2. Nabadzības riskam pakļautie Latvija 35,5% ES 17,5% Bērni 38,4% ES 27%
3. Ienākumu sadalījuma nevienlīdzība Latvija 2011 Gini 0,35
4. Dziļa materiālā nenodrošinātība Latvija 19,2% ES 9,0% (2014)
5. Slikti mājokļi Latvija 28,1% ES 15,5%
Darbs
1. Mazās algas 27,8% ES 16,96%
2. Apmierinātība ar darbu 6. zemākā ES
Veselība
1. Paredzamais dzīves ilgums Latvija 74,3 gadi ES 80,6 (2013) 2. zemākais ES
2. Sūdzības par veselības aprūpi Latvija 16,1% ES 3,4%
Ekonomiskā un fiziskā drošība
1. Nespēja apmaksāt neparedzētus tēriņus Latvija 73,5% ES 37,9%
2. Parādos Latvija 25% ES 11,6%
3. Slepkāvību skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvija 5,8 ES 0,9
Vides tīrība un Izglītība virs ES vidējiem rādītājiem, Līdzdalība organizācijās 5%
ej.uz/14j2

5. Ienākumu nevienlīdzība ES

6. Ieslodzītie uz 100 000 iedzīvotāju ES

7. Laimīgas planētas indekss
Laimīgas planētas indekss 118.
vieta
Subjektīvās labklājības rādītāji 107.
vieta
Apmierinātība ar dzīvi Latvija 6,5
ES vidēji 7,1
HPI vienā indeksā apvieno vidējo paredzamo mūža ilgumu,
subjektīvās labklājības rādītājus un valsts ekoloģisko pēdu. HPI
noskaidro vai iedzīvotāji konkrētajā valstī ir laimīgi un veseli,
dzīvo ilgi un saimnieko ilgtspējīgi, ievērojot dabas noliktos
ierobežojumus.
How many long and happy lives country
produces per unit of environmental input

8. Cik ilgu laiku tu pēdējo četru
nedēļu laikā esi bijis laimīgs?

9. Ekoloģiskā pēda
Latvija vismaz pagaidām ir pasaules ekoloģiskais kreditors.
Šodien cilvēce izmanto ekvivalentu 1,6 planētām, lai nodrošinātu
mūs ar resursiem un absorbētu mūsu radītos atkritumus. Tas
nozīmē, ka Zemei nepieciešams gads un seši mēneši, lai
reģenerētu to, ko izlietojam viena gada laikā. .

10. Izdevumus no 2013. – 2016. gadam bija plānots palielināt apmēram par 277 327
827 latu. Latvijas kopbudžeta izdevumi procentos no IKP valstī kopumā tika
samazināti katru gadu. No 2013. – 2016.gadam valsts budžeta izdevumus
samazināja no 29,5% līdz 25,8% no IKP, bet izglītībai bija paredzēts samazināt
no 2,8% līdz 2,0% no IKP.

11. Which country does the most good
for the world? Labas valsts indekss
1) Ireland
2) Finland
3) Switzerland
4) Netherlands
5) New Zealand
6) Sweden
26) Kenya
59) Uganda
83) Latvia (Zemākais ES)
Science
and
Technology
Culture International
Peace and
Security
World
Order
Planet and
Climate
Prosperity
and
Equality
Health and
Wellbeing
Latvia 27 15 124 88 62 89 104
Labas valsts indekss mēra cik lielu
pienesumu konkrētā valsts sniedz cilvēces
kopējam labumam un cik daudz tā paņem
prom. Vai konkrētā valsts ir kreditors vai
slogs cilvēcei. Vai jebkurš cilvēks, jebkur
uz zemeslodes, pamostoties no rīta var
teikt – paldies Dievam, ka eksistē šī valsts
A Good Country is a country that
contributes to the greater good.

12. Sociālais kapitāls
Ir resursi, ekonomiskie un sociālie labumi ,kas gūstami veidojot sociālos
tīklus/attiecības, kuras balstītas dalītās vērtībās un savstarpējā sadarbībā.
Sociāla kapitāla efekts ir pieaugusi savstarpējā uzticība, atbalsts un līdzdalība dāžādās sabiedriskās
dzīves sfērās (pārvaldes institūcijās, skolās, NVO, brīvprātīgajā darbā, klubos u.c.)
Ekonomiskais devums
1. Sociālo attiecību tīkli vairo pārliecību un drošības sajūtu, kas veicina iniciatīvu un vairo spēju
uzņemties risku, kā arī paātrina informācijas un zināšanu apriti.
2. Ļauj mobilizēt kopienas fizisko un cilvēku kapitālu produktīvām aktivitātēm.
3. Savstarpējās uzticības dēļ samazinās transakciju izdevumi un savedot kopā biznesus, valdības
aģentūras un kopienu grupas palielinās iespēja kolektīvi atrisināt dažādas problēmas.
Sociālie ieguvumi
1. Sociālā sasaistītība, kad cilvēki veido ciešas saites un attiecības palielina dzīves ilgumu, mazina
sociālo atstumtību un ļauj izmantot kopienas labā visu cilvēku produktīvos talantus un prasmes.
2. Vecāku un kopienas iesaiste skolēnu izglītībā mazina sliktu uzvedību un uzlabo mācību rezultātus
3. Tiek stiprināta demokrātija un uzlabojas reģionālā pārvaldība
4. Samazinās noziedzība un anti-sociāla uzvedība.
5. Sociālais kapitāls stiprina vienotību, ļauj saglabāt un nodrošināt kultūras pārmantojamību, būvē
tiltus starp dažādām kopienām un uzlabo kopienas spējas pašorganizēties kopēju aktivitāšu
veikšanai
Sociālā kapitāla avoti ir ģimenes, skolas, uzņēmumi, pilsoniskās institūcijas, brīvprātīgās organizācijas
u.c.

13. Sociālais kapitāls Latvijā
1) Civilā iesaistīšanās Latvijā
Normas neatbilst realitātei
•76.7% uzskata, ka piedalīties vēlēšanās ir ļoti svarīgi
•Vēlētāju skaits pēdējās saeimas vēlēšanās – 60.9% (2006),
63.1% (2010), 59.4% (2011), vēl zemāks pašvaldību vēlēšanās -
52.8% (2005), 53.8% (2009), 46.0% (2013).
2) Neuzticība formālajām institūcjām :
•Tikai 15.4% piekrīt apgalvojumam: «Pašreizējā nodokļu sistēma
Latvijā ir godīga pret mani un manu ģimeni»
•77 % pilnībā vai daļēji nepiekrīt apgalvojumam «Kopumā nodokļu
sadale Latvijā ir godīga»
•Bezspēcība formālo institūciju priekšā - 29.6% respondentu
norāda, ka viņu spēja ietekmēt valdības likumus ir «diezgan
maza», un 58.1% - “ļoti maza”
ej.uz/sokap

14. Sociālā kapitāla deficīts
Sociālā kapitāla pamatā ir uzticēšanās, kas
ļauj sabiedrībai vienoties par kopīgiem
mērķiem un, kas jo būtiskāk, tos arī
sasniegt, savstarpēji sadarbojoties.
ej.uz/sockap