1. 2013.gada 6.augustā
Iespējamie priekšlikumi darbaspēka
nodokļu samazināšanai

2. Ienākumu nevienlīdzības
samazināšana (1)
• Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot
reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju
skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un veicot pabalstu saņēmēju
aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai
efektīvi samazinātu bērnu nabadzību
(no „ Padomes rekomendācijas par Latvijas 2013.gada nacionālo
reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par
Latvijas Konverģences programmu 2013-2016.gadam”,
2013.gada 8.jūlijs)
• 2013.gada februārī Saeima pieņēma likumprojektu „Par Pārskatīto
Eiropas Sociālo hartu”, līdz ar to Latvijai kļūst saistoša virkne hartas
pantu, tostarp 30.pants par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret
trūkumu un sociālo nevienlīdzību.
2

3. Ienākumu nevienlīdzības
samazināšana (2)
• Latvija ir samazinājusi darbaspēka nodokļus un 2014. un 2015. gadā plāno veikt turpmākus
pasākumus šajā saistībā. Tomēr nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem
darba ņēmējiem joprojām ir viens no augstākajiem ES, kas norāda uz to, ka ir nepieciešama
piemērota nodokļu politikas kalibrēšana, lai veicinātu mazkvalificēto cilvēku nodarbinātību.
(no preambulas „Padomes rekomendācijai par Latvijas 2013.gada nacionālo
reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas Konverģences
programmu 2013.-2016.gadam”, 2013.gada 8.jūlijs)
• Lai gan netiešā nodokļa likme darbaspēkam ir zem ES vidējā, vienotā iedzīvotāju ienākuma
nodokļa (IIN) likme nozīmē īpaši augstus darbaspēka nodokļus personām, kas saņem
zemus ienākumus: nodokļu sloga daļa neprecētiem pelnītājiem 2010. gadā bija sestā lielākā
ES cilvēkiem, kas pelna 67 % no vidējās algas. Turpretim nodokļu sloga daļa augstu
ienākumu pelnītājiem ir krietni zem ES vidējā līmeņa. Saskaņā ar šiem darbaspēka nodokļu
stimuliem mazkvalificēto darba ņēmēju nodarbinātības līmenis – 46,7 % – ir krietni zemāks
par ES vidējo rādītāju un par gandrīz 40 procentu punktiem mazāks nekā rādītājs augsti
kvalificētiem darba ņēmējiem – 83,4%, kas atbilst ES vidējam rādītājam.
(no Komisijas dienesta darba dokumenta par Latvijas 2013. gada valsts Reformu
programmas un Konverģences programmas novērtējumu)
3

4. -SOC likme 10% (no 2014)
-IIN likme 24%(2014), 23% (2015), 22% (2016)
2014
prognoze
2015
prognoze
2016
prognoze
Fiskālā ietekme 40,1 67,2 34,7
4
Scenārijs 1,
Fiskālā ietekme uz kopbudžetu
salīdzinājumā ar šobrīd prognozēto
milj. latu

5. -
- SOC likme 10% (no 2014)
- IIN likme 24%(2014), 23% (2015), 22% (2016)
- neapliekamā minimuma diferencēšana 45-98 lati (64-139 €)
- AAP 98 lati (139 €) 2014-2016
2014
prognoze
2015
prognoze
2016
prognoze
Fiskālā ietekme 26,1 25,6 -5,2
5
Scenārijs 2,
Fiskālā ietekme uz kopbudžetu
salīdzinājumā ar šobrīd prognozēto
milj. latu

6. - SOC DŅ likme 10% (no 2014)
- SOC DD likme 23,09% (no 2015)
- IIN likme 24%(2014), 23% (2015), 22% (2016)
2014
prognoze
2015
prognoze
2016
prognoze
Fiskālā ietekme 40,1 23,4 -11,7
6
Scenārijs 3,
Fiskālā ietekme uz kopbudžetu
salīdzinājumā ar šobrīd prognozēto
milj. latu

7. Džini koeficients strādājošajiem
Koeficients raksturo ienākumu sadalījumu. 0 atbilst perfektam
sadalījumam (visiem ir vienādi ienākumi) un 1 atbilst perfektai
nevienlīdzībai (kur vienai personai ir visi ienākumi, bet citiem
ienākumu nav).
0.419
0.421
0.419
0.407
0.419
0.4
0.405
0.41
0.415
0.42
0.425
2013.gads 2014.gads -
bāze
2014.gads
1.scenārijs
2014.gads
2.scenārijs
2014.gads
3.scenārijs
7

8. Neto mēnešalgas izmaiņas
strādājošajiem bez apgādājamajiem
8
2014.gada neto mēnešalgas izmaiņas pret 2013.gada 2.pusi
0
5
10
15
20
25
30
0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600
Bruto mēnešalga (Ls)
2014.gada bāze 1. un 3.scenārijs 2.scenārijs

9. Neto mēnešalgas izmaiņas
strādājošajiem ar 3 apgādājamajiem
9
Strādājošo ar 3 apgādājamiem 2014.gada neto mēnešalgas izmaiņas pret 2013.gada 2.pusi
-5
0
5
10
15
20
25
30
0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600
Bruto mēnešalga (Ls)
2014.gada bāze 1. un 3.scenārijs 2.scenārijs