2. Syphilis (Luess)
Nosaukums radies 16. gs. pēc itāļu ārsta un dzejnieka Dž.
Frakastoro latīņu valodā sarakstītās poēmas.
Hroniska seksuāli transmisīva infekcijas slimība, ar ko inficējas:
- galv.k dzimumceļā (iegūtais luess);
- transplacentāri - no mātes uz bērnu grūtniecības laikā
(piedzimtais luess);
- asins un asins komponentu trasfūzijas;
- dažkārt – ja ādas bojājums nonāk kontaktā ar inficēto
reģionu/bojājumu ādā vai gļotādā.
Ierosinātājs -Treponema pallidum.
Bālās treponēmas organismā iekļūst caur bojātu ādu vai
gļotādu (dzimumorgānos, mutes dobumā, konjunktīvā).
Saimniekorganisms – tikai cilvēks.
4. Syphilis
Slimības gaita ir viļņveidīga, ar aktīvākiem
periodiem, kad redzams ādas u.c. orgānu
bojājums, un latentiem (apslēptiem) periodiem,
kad luess konstatējams tikai laboratoriski,
izmeklējot slimnieka asinis.
Neārstēts sifiliss attīstās izejot 4
stadijas:
1.primāro
2.sekundāro
3.latento
4.terciāro
Iegūtajam luess ir 3 stadijas:
I stadija — Čūla, t.s. cietais
šankrs;
II stadija — izsitumi ādā un
gļotādā;
III stadija — sabrūkoši mezgli,
t.s. gummas.
Minētās stadijas attīstās tikai apmēram 10% pacientu ar neārstētu infekciju.
5. Syphilis
• Sifilisam ir neskaitāmas manifestācijas formas.
Attīstības gaitā tas var imitēt daudzas citas
infekciju slimības un imūnmediētus procesus.
• Tādējādi, ieguvis apzīmējumu "lielais blēdis".
• Sers Viljams Oslers (Sir William Osler) par
sifilisu, tā sarežģīto un mainīgo izpausmju dēļ,
teicis: “The physician who knows syphilis
knows medicine.”
6. Neirosifiliss
• Var bojāt: CNS, PNS.
• Bojājumi gan lokāli,
gan izkaisīti; agrīnas un
vēlīnas formas, ar
izteiktiem bojājumiem
vai neizteiktiem
simptomiem.
• Bojā smadzeņu :
– Apvalkus
– Asinsvadus
– Vielu
7. Neirosifiliss
• Terciārā sifilisa 3 veida manifestācijas:
neirosifilss, skardiovaskulārais sifilisu, un
gummatozais sifilisa.
• Faktori, kas nosaka terciārā sifilisa attīstību nav
zināmi.
• Terciārā sifilisa izraisītie bojājumi: mazo
asinsvadu nosprostojošs endotēlija iekaisums,
kas parastimanifestē CNS vasa vasorum.
• Dažkārt akūta vai subakūta aseptiska
meningīta klātbūtne raksturīga arī primārā
sifilisa, tāpēc, neirosifiliss plašā nozīmē, sākas
agri.
8. Klīnisko novērojumu rezultātā, klasificētas sešu
kategoriju neirosifilisa izpausmes:
1. Kategorija - neiropsihiskie traucējumi (visbiežākā izpausme) -psihoze,
delīrijs, un demence;
2. Kategorija - cerebrovaskulāri bojājumi (akūts, fokāls neiroloģisks
deficīts, radioloģiskos izmeklējumos pierādītu insultu)
3. Kategorija – redzes bojājumi (redzes zudums vai redzes nerva
disfunkcija);
4. kategorija- mielopātiju (akūta, subakūta, vai hroniska muguras
smadzeņu disfunkcija, tabes dorsalis);
5. Kategorija - lēkmes (parciālas (fokālas) lēkmes ar vai bez sekundāras
ģeneralizācijas, vai miokloniskiem krampjiem).
Vienkāršu parciālu lēkmju gadījumā nav samaņas zuduma kā kompleksu parciālu lēkmju
gadījumā, kad ir traucēta samaņa. Pacientiem var būt pretējās puses locekļu ritmiska raustīšanās
bez samaņas traucējuma – motoriska tipa vienkārša parciāla lēkme. Ja pacientam samaņa ir
traucēta, tā ir kompleksa parciāla lēkme.
Miokloniskās lēkmes - klīniski tām raksturīga ķermeņa un/vai ekstremitāšu īslaicīga raustīšanās.
Lēkmes var būt relatīvi vieglas, iesaistot tikai vienu ekstremitāti, vai visaptverošas, kļūstot par
cēloni pacienta nokrišanai.
6. Kategorija - Smadzeņu stumbra / galvaskausa nervu bojājumi.
9. Nervu sistēmas sifiliss
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
Asimptomātisks sifilītisks meningīts
Akūts sifilītisks meningīts un meningovaskulīts
Hronisks sifilītisks meningīts
Sifilītisks meningomielīts
Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu
sifilītiskā gumma
Smadzeņu asinsvadu sifiliss
Tabes dorsalis
Progresīvā paralīze
Taboparalysis
10. Asimptomātisks sifilītisks meningīts
• Raksturīga disproporcija
starp pacienta samērā
labo vispārējo stāvokli
un visai nopienām
pataloģiskām izmaiņām
nervu sistēmā.
11. Akūts sifilītisks meningīts un
meningovaskulīts
• Grūti panākt likvora
normalizāciju pat ar
aktīvu ārstēšanu.
• Šī forma var pāriet
vēlīnās neirosifilisa
formās – vaskulārājā
smadzeņu sifilisā, tabes
dorsalis, progresīvajā
paralīzē u.c.
12. Hronisks sifilītisks meningīts
• Raksturīga specifiska iekaisuma procesa izplatīšanās
galvas un muguras smadzeņu apvalkos. Skar arī
asinsvadus un smadzeņu vielu.
• Slimība sākas ar bezmiegu, galvassāpēm, astenizāciju,
vispārēju nespēju un poliūriju (pārmērīga un bieža urinēšana).
• Perifēro nervu bojājumi, anizokorija (dažāda lieluma zīlītes,
bieži sastopams simptoms pie neiroloģiskām un viscerālām saslimšanām) ,
mioze (sašaurināta zīlīte) un zīlīšu areflekcija.
• Var būt arī vestibulātie traucējumi, N. vagus
kairinājuma simptomātika, afāzija (pilnīgs vai daļējs runas
zudums - motoriskā afāzija, nespējā saprast dzirdēto un uzrakstīto)
jušanas traucējumi u.c.
13. Sifilītisks meningomielīts
• Iekaisuma process parasti lokalizējas muguras
smadzeņu apvalkos un smadzeņu vielā
torakālajā apvidū.
• Izpaužas ar sāpēm un parestēziju bojātā
segmenta rajonā, ar kustību un jušanas
traucējumiem – parēzēm, paralīzēm.
Urinācijas traucējumi. Likvorā pleocitoze
(monenukleāro leikocīti ↑) un palielināts OBV
daudzums.
14. Galvas un muguras smadzeņu
sifilītiskā gumma
• Attīstās no mīkstajiem un cietajiem smadzeņu
apvalkiem. Apvalki pamazām ieaug smadzeņu audos,
saspiežot tos un rada nekozi.
• Klīniskā aina atkarīga no lokalizācijas un lieluma,
līdzīga smadzeņu audzēja klīniskajai ainai.
15. Gummatous neurosyphilis, high power H&E stained section
Central gummatous necrosis surrounded by polyclonal plasmacytic inflammatory infiltrate.
16. Smadzeņu asinsvadu sifiliss
• Raksturīgs obliterējošs endarterīts un trombi,
kas rada insultu ar hemiplēģiju (vienpusēja paralīze vai
ekstremitāšu vājums), afāziju, u.c. smadzeņu darbības
traucējumus.
• Šī slimība var parādīties ar trešo slimības gadu,
kombinējas ar citām formām, piemēram,
viscerālo sifilisu.
• Raksturīgi – antivielas var būt asins serumā,
bet nebūt likvorā.
17. Tabes dorsalis
• Lēni progresējoša
deģeneratīva slimība.
• Rodas 5 – 20 gadus pēc
inficēšanās pacientiem,
kuriem bijis agrīns
sifilītisks meningīts.
• Raksturīgi muguras
smadzeņu saknīši
simptomi, redzes nerva
atrofija, zīlīšu inervācijas
traucējumi u.c. Perifēro
nervu iekaisumi.
18. Progresīvā paralīze
• Tā ir vēlīnā neirosifilisa forma. Bojājumi lokaizējas
galvenokārt galvas smadzeņu pusložu pieres un deniņu
apvidos, smadzeņu apvalkos, subkortikālajos mezglos un
smadzenītēs.
• Raksturīgi psihiski traucējumi, perifēro nervu traucējumi un
somatiski traucējumi, neirastēnija (funkcionāls nervu sistēmas
vājums) , samazinās darbaspējas, paaugstināta
uzbudināmība, aizmāršīgums, slikts garastāvoklis, zūd
paškritika. Vēlāk pievienojas galvassāpes, slikts miegs, roku
un sejas muskuļu fibrilācija, samazinās intelektuālās
spējas, zaudē atmiņu, nespēj adekvāti novērtēt
situāciju, kļūst vieglprātīgi un neloģiski.
• Slimnieki mirst no insulta vai interkurentām slimībām
(vemšana, caureja).