Ģenētika. Mendeļa pētījumi. Monohibrīdiskā krustošana

1. SAUSIŅA 3.D.: 150-155.lpp.
POROZOVA 1.D.: 89-93. lpp.

2. Literatūra
Līga Sausiņa. Bioloģija vidusskolai 3.
daļa. Organismu mijiedarbība ar vidi.
150-155. lpp.
Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai.
1. daļa (brūnā grāmata)
89-93. lpp.

3. Gregors Mendelis (1822-1884)
Modernās
ģenētikas tēvs
Pētījis zirņus
Atklājis pazīmju
iedzimšanas
pamatprincipus

4. Fenotips
fiziskās pazīmes –
acu krāsa,
auguma garums,
deguna forma,
vielmaiņas īpatnības,
temperaments,
smadzeņu darbības
īpatnības,
…..

5. Genotips
gēni, kas mantoti no
vecākiem
daļai gēnu ir iespēja
izpausties – fenotips
daļa gēnu paliek
neaktīvā vai slēptā formā,
tomēr tiek nodoti
nākamajām paaudzēm.

6. Fenotips
Atrodi līdzību:
sejas forma
acis
smaids
ausis
deguns
kakls

7. Mendelis pētīja zirņu pazīmes:
•augums GARŠ vai īss
•sēklu krāsa zaļa vai DZELTENA
•sēklu forma grubuļaina vai GLUDA
•sēklas apvalka krāsa balta vai PELĒKA
•pāksts virsma grubuļaina vai GLUDA

8. Skolā uzdevumos izmanto pārsvarā trīs zirņu pazīmju pārus:
•augums GARŠ vai īss
•sēklu krāsa zaļa vai DZELTENA
•sēklu forma grubuļaina vai GLUDA

9. Daži gēni (alēles) ir dominanti un citi
recesīvi. Fenotipā izpaužas dominantais
gēns, ja tā alēle ir recesīva.
Katru pazīmi nosaka gēnu pāris – viens
gēns no katra vecāka.

10. Lai noteiktu pazīmju iedzimšanas iespējas, zinātnieki
izmanto simbolus, kas apzīmē gēnus.
AR LIELAJIEM BURTIEM apzīmē dominējošos
gēnus: A
ar mazajiem burtiem apzīmē recesīvos gēnus: a

11. Piemēram:
G = apzīmē gēnu, kas nosaka GARU zirņa augumu
g = apzīmē gēnu, kas nosaka īsu zirņa augumu
Gēnu kombinācijas GG un Gg abas nosaka GARU
zirņa augumu, jo G ir dominants attiecībā pret g,
g ir recesīvs.
Gēnu kombinācija gg nosaka īsu zirņa augumu.
Atceries! Katru pazīmi nosaka gēnu pāris – viens gēns no katra
vecāka.

12. Katrs augs dod tikai vienu gēnu no pāra nākamajai –
pirmajai paaudzei F1.
GG x gg
G G g g

13. http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@tabid=9&id=630.html#navtop
Uzdevums. Krusto homozigotisku garu zirni (GG) ar īsu (gg).
Noteikt pirmās un otrās paaudzes fenotipu un genotipu.
Gametu (dzimumšūnu) veidošanās
Dzimumšūnās nonāk pa vienai alēlei no katra gēnu pāra. Tātad pēcnācēji
saņem vienu gēna alēli no viena vecāka un vienu gēna alēli no otra vecāka
GG x gg
G G g g

14. Gg Gg
Gg Gg
Šeit raksta pirmā vecāka gēnus
Šeit raksta otrā vecāka gēnus

15. G G
g Gg Gg
g Gg Gg

16. G G
g Gg Gg
g Gg Gg

17. G G
g Gg Gg
g Gg Gg

18. G G
g Gg Gg
g Gg Gg

19. G G
g Gg Gg
g Gg Gg

20. G G
g Gg Gg
g Gg Gg
Pirmā paaudze F1

21. Pirmajā paaudzē
•visu pēcnācēju genotips ir Gg.
•visu pēcnācēju fenotips ir garš augums.
•Mendeļa pirmās paaudzes vienveidības
likums.

22. Pareizs pieraksts
P= vecāki
vīrišķais
dzimums
sievišķais
dzimums
vīrišķās
dzimum-šūnas
sievišķās
dzimum-šūnas
1. paaudzes
pēcnācēji
Penneta
režģis

23. Nosaka otrās paaudzes F2 pazīmju
veidošanos:
Dzimumšūnās nonāk pa vienai alēlei no katra gēnu pāra. Tātad pēcnācēji
saņem vienu gēna alēli no viena vecāka un vienu gēna alēli no otra vecāka
Gg x Gg
G g G g

24. Gg Gg
Gg Gg
Šeit raksta pirmā vecāka gēnus
Šeit raksta otrā vecāka gēnus

25. G g
G GG Gg
g Gg gg

26. G g
G GG Gg
g Gg gg

27. G g
G GG GG
g Gg Gg

28. G g
G GG Gg
g Gg Gg

29. G g
G GG Gg
g Gg gg

30. G g
G GG Gg
garš garš
g Gg gg
garš īss

31. G g
G GG Gg
g Gg gg
2 paaudze F2

32. Pēcnācēju genotipi ir GG, Gg, Gg, gg.
Genotipu attiecība ir:
GG : Gg : gg = 1 : 2 : 1
Pēcnācēju fenotips ir garš augums (3) un īss
augums (1).
Fenotipu attiecība ir:
garš augums : īss augums = 3:1

33. Pareizs pieraksts:

34. Uzdevums.
Krusto homozigotisku zirni ar
dzeltenām sēklām (DD) ar zirni,
kam sēklas zaļas (dd). Noteikt
pirmās un otrās paaudzes
fenotipu un genotipu.

35. Materiāli papildus mācībām
SAUSIŅA 3.D.: 150-155.lpp.
POROZOVA 1.D.: 89-93. lpp.
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@t
abid=9&id=610.html
Informācija krievu valodā:
http://interneturok.ru/ru/school/biology/10-
klass/5
 История развития генетики. Гибридологический метод
 Закономерности наследования. Моногибридное скрещивание
 Закон чистоты гамет
 Решение генетических задач на моногибридное скрещивание