1. Zīdaiņa psihomotorā
attīstības pataloģiska
diferencēšana
RSU RF III kursa studente
Inese Auziņa, 28.gr.

2. Bioloģiskie un sociālie faktori
•
Zīdaiņa psihisko attīstību ietekmē gan bioloģiskie, gan sociālie
faktori.
•
Tādu dzīvei svarīgu funkciju veidošanās kā elpošanas, sirds un
asinsvadu sistēmas, KZT regulācija parasti nosaka bioloģiskie
faktori (attīstības ģenētiskā programma).
•
Savukārt, to funkcionālo sistēmu veidošanās, kas ir saistīta ar
CNS darbību, lielā mērā ietekmē apkārtējā sociālā vide,
apmācības process, audzināšana.

3. Starpsistēmu ķēdes
•
Neskatoties uz to, ka katrai funkcionālai sistēmai dažādos
zīdaiņa augšanas posmos ir savs attīstības temps, cilvēka
smadzenes jau no paša sākuma “strādā” ka viens veselums,
kas savukārt nosaka “starpsistēmu ķēžu” veidošanos.
•
Šo ķēžu veidošanās sākās jau pirmajos zīdaiņa mēnešos un
tālāk attīstās ar aiz vien lielāku intensitāti. Visaktīvāk
veidojās ķēdes ar kustību- kinestētiskiem analizatoriem:
galvas pagrieziens skaņas virzienā (dzirde+motorika),
manipulācijas ar rotaļlietu (redzes- taktīli- kinestētiskā/
motoriskā ķēde), skaņu atveidošana/ kopēšana, ļoti svarīga
ir redzes- motorā koordinācija.

4. Refleksi
•
Jaundzimušajam kopā ar primāriem iedzimtajiem refleksiem,
kas nodrošina dzīvei svarīgas funkcijas – zīšanu, rīšanu,
elpošanu, muskuļa tonusa regulāciju, ir novērojama taktilo
kairinātāju uztvere. Šiem kairinātājiem zīdainis atbild ar
vispārējo un lokālo motoro reakciju.
•
Aizsargrefleksi (īpaši acis un mute. Ja kairinājums ir ap acīm,
zīdainis tās aizver ciet). Beznosacījuma refleksi, kas saistīti ar
ēdināšanu. Ja beznosacījuma refleksi ir nomākti vai pastiprināti,
tie liecina par CNS traucējumiem.

5. 0-1 mēnesis

muskuļu tonusa dibalanss (muskuļu heper/ hipotonija)

ekstremitāšu kustības nav vienādas (piemēram, viena roka/ kāja ir mazāk
aktīva par pārējām ekstremitātēm);

roku/ kāju drebināšanās/ tremors raudāšanas un/vai miera laikā (var liecināt
par smadzeņu bojājumu, vēlakajā attīstības posmā var apliecināt sevi pēc
neiroinfekcijām, galvas traumām); Roku pirkstu tremors pie Verdinga-
Hofmana slimības

zīšanas laikā biežas atraugas, aizrīšanās (iespējams zem-mēles, klejojošā,
mēles- rīkles nervu traucējumi, miostēnijas pazīmes);

miega traucējumi (bērns bieži mostas, iekliedzas sapnī)

galva noliekta uz vienu pusi (greizais kakls);

slikti balstās uz kājām, greizā pēda

nereaģē uz skaņu (būtu jāver acis ciet)

6. Hipotonija, Verdinga-Hofmana slimība

7. Refleksi (minēti daži)
•
aizsargrefleksi (pārbauda uz
vēdera – pagriež galvu; bērnam ar
CNS traucējumu, iespējams, galvu
vajadzēs pagriezt pasīvi, lai
neaizrijas),
•
meklēšanas reflekss, zīšanas
reflekss, tveršanas reflekss,
plaukstas-mutes reflekss, Babinska
reflekss, Bauera līšanas reflekss,
•
Moro reflekss (tipiskā nobīšanās
reakcija, kad mazulis sparīgi saliec
un iztaisno rociņas un kājiņas.
Nobriestot nervu sistēmai,
apmēram pēc trīs mēnešu vecuma,
šis reflekss izzūd.)

8. 2-3 mēneši
psihomotorie traucējumi, ja: neieklausās zvaniņa skaņās un neseko
līdzi grabulim, kad to novieto
•
nespēj atcelt galvu vismaz 5cm viņam blakām.
attālumā no gultas virsmas un
noturēt to. Asimetriskas kustības; Nemeklē ar acīm skaņas avotu;
•
guļot uz vēdera, nevar piepacelt iespējama runas pataloģija, ja:
augšdalu, nespēj noturēt galvu
vertikālā stāvoklī; nekad nekliedz pirms barošanas
•
netiecās pēc sarkanas mantiņas, sociālā attīstība:
kas atrodas tam pretī; turpina kliegt, kad māte to piespiež
•
neskatās uz savām rokām; sev klāt
•
iespējami dzirdes un redzes neskatās uz māti, kad tā runā ar viņu
traucējumi, ja: nesmaida, kad pieaugušais tam
•
ja neseko līdzi luktura gaismai, ko tuvojas un sāk smaidīt
vada pa labi, pa kreisi

9. Emocijas
•
Piemēram, ja neparādās“ līksmošanas” komplekss vai tas manifestējas
paradoksāli – parādās bailes un citas negatīvās emocijas – tas var
norādīt, ka bērnam ir emocionālas dabas traucējumi: agrīnais bērnu
autisms, agrīnā nervozitāte u.c.
•
Atsevišķos gadījumos šī reakcija parādās vēlākos mēnešos (neliels CNS
bojājums, tiem, kas pārcietuši dzemdības traumu, dzelti). Šī reakcija var
neparādīties arī bērnos, kas tiek audzināti vardarbības apstākļos.

10. 4-5 mēneši
svarīgi kā bērns reaģē uz sarunu
•
patstāvīgi slikti pagriežas no
vēdera uz muguras
•
slikti notur galvu, īpaši, kad to
atceļ aiz rokām no guļus uz
muguras stāvokļa;
•
nespēj aizstiept rokas līdz mantiņai
•
nepārstāj raudāt, kad saklausa
mūziku vai māti dziedam
•
neizrunā dažādas vienkāršas
skaņas.
•
necenšas sameklēt ar skatienu tās
lietas, uz kurām mamma norāda
(“kur tētis?”)

11. “Pļāpāšana”
“Bubināšana” neparādās vai pastāv rudimentārās formās pie tādām
pataloģijām, kā garīga atpalicība, bērna cerebrālā trieka, autisms,
kurlums, smagie runas attīstības traucējumi.

12. 7-9 mēneši

uz vēdera guļot nespēj paņemt nespēj līst atmuguriski
mantiņu
nespēj nostāvēt īsu brīdi, kad pietur

nevar satvert kubiciņu pie rokas

nav reakcijas uz papīra nespēj noturēt rotaļlietu starp
čaukstēšanu (ko pats neredz) rādītājpirkstu un lielo pirkstu

neprasa, lai paņem rokās, uztiepjot neieklausās pieaugušo sarunās
rociņas pretī pieaugušajam
slikti notur līdzsvaru sēdus stāvoklī

turoties aiz rokas necenšas
apsēsties nespēj pagriezties apkārt savai asij un
līst uz priekšu

nespēj sist ar priekšmetu pa grīdu

nereaģē uz skaņām

nav maigs pret māti, nemeklē
siltumu

13. necenšas patstāvīgi dzert no krūzītes,
noņemt cepurīti. Grūtības ar
ēdināšanu, pastiprināta
siekalošanās, dizartrija – BCT vai
leikodistrofija, Teja -Saksa slimība
nespēj atkārtot 8 dažādas zilbes /
skaņas
nebaidās no svešiniekiem, neslēpjas, ne
paliek dusmīgs, kad viņam/-ai
atņem mantiņu;
piemēram, pie BCT bērniem šajā
vecumā nav diferencētas mīmikas,
intonācijas maiņas balsī, kas paustu
bērna emocionālo stāvokli

14. 10-12 mēneši
nespēj māt ar galvu “ jā/ nē”, māt ar
roku
neimitē kustības, ko rāda pieaugušie;
Amimija (neiroinfekcijas, Lui-Bara
slimība, endokrīnie traucējumi)
nespēj sēdēt garensēdē, stāvēt turoties
pie balsta
nepietur krūzīti, kad dzer un nespēj
patstāvīgi noturēt cepumu
nespēj pārvietoties četrrāpus, nespēj
veikt dažus soļus turoties ar vecāku
rokām
nespēj patstāvīgi ēst ar karoti, nereaģē
uz spoguli;

15. Paldies!