Diemžēl lielākā daļa datorprezentāciju, ko esmu redzējis uzdzen miegu ne tikai klausītājiem, bet arī pašam runātājam.
Šis ir vizuālais materiāls manam stāstījumam "Vizuālā komunikācija prezentācijās"
Ja vēlies dzirdēt arī stāstījumu - sazinies ar mani :)
Tā kā esmu izmantojis specifisku šriftu, atsevišķi slaidi var attēloties nekorekti.
Apraksts par vizuālo prezentāciju - ko labāk jā, ko labāk nē. Gan par izskatu, gan aizstāvēšanas sagatavošanu. Atjaunots un papildināts 2012. gada janvārī.
Prezentācijas autors: Kalvis Kincis
Izmantotie materiāli: Gene Zelazny "Say it with Charts" un "Say it with Presentation",Radislav Gandapas "Камасутра для оратора" un "К выступлению готов! Презентационный конструктор"
Ieskats seminārā "Ķermeņa valodas lasīšana"Artis Ivanovs
Ieskats insideout.lv seminārā "Ķermeņa valodas lasīšana"
Preview for insideout.lv workshop "Reading of body language"
Vairāk informācijas // More info: www.insideout.lv
Prezentācijā apskatīts:
Demogrāfiskā situācija un gados vecāku cilvēku statuss sabiedrībā - Latvijā un pasaulē;
Nākotnes projekcijas attiecībā uz sabiedrības novecošanos;
Sabiedrības novecošanās aktualitāte politikas dokumentos;
Citu valstu pieredze, gādājot par gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti;
Tālākie soļi sociāli atbildīgas politikas veidošanā.
Apraksts par vizuālo prezentāciju - ko labāk jā, ko labāk nē. Gan par izskatu, gan aizstāvēšanas sagatavošanu. Atjaunots un papildināts 2012. gada janvārī.
Prezentācijas autors: Kalvis Kincis
Izmantotie materiāli: Gene Zelazny "Say it with Charts" un "Say it with Presentation",Radislav Gandapas "Камасутра для оратора" un "К выступлению готов! Презентационный конструктор"
Ieskats seminārā "Ķermeņa valodas lasīšana"Artis Ivanovs
Ieskats insideout.lv seminārā "Ķermeņa valodas lasīšana"
Preview for insideout.lv workshop "Reading of body language"
Vairāk informācijas // More info: www.insideout.lv
Prezentācijā apskatīts:
Demogrāfiskā situācija un gados vecāku cilvēku statuss sabiedrībā - Latvijā un pasaulē;
Nākotnes projekcijas attiecībā uz sabiedrības novecošanos;
Sabiedrības novecošanās aktualitāte politikas dokumentos;
Citu valstu pieredze, gādājot par gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti;
Tālākie soļi sociāli atbildīgas politikas veidošanā.
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Kas tiek darīts, ir paveikts un kam jāpievērš uzmanība, lai sasniegtu valsts attīstības mērķus un uzlabotu iedzīvotāju spēju rīkoties savas nākotnes labā - lai izglītojoties un sevi pilnveidojot, gūtu darbu ar lielāku pievienoto vērtību
Pēc pētījumu kompānijas TNS datiem 69% iedzīvotāji par svarīgāko aspektu Latvijas attīstības sekmēšanā ilgtermiņā min uzņēmuma spēju nodrošināt labu darba vidi un rūpes par saviem darbiniekiem. Arī uzņēmuma vadītāju vidū darba vides aspekti tiek minēti kā galvenie Latvijas ilgtspējas kontekstā, to min 49%. Tomēr fokuss uz šo aspektu pēdējos gados uzņēmēju vidū ir būtiski samazinājies (par 13 procentpunktiem). Tajā pašā laikā uz pusi ir pieaugusi uzņēmumu uzmanība uz klientu vajadzībām un patērētāju interesēm – trešā daļa uzņēmēju to min kā būtisku Latvijas ilgtspējas kontekstā.
Par TNS pētījumiem
Aptauju par Latvijas iedzīvotāju viedokli par svarīgākajiem aspektiem Latvijas uzņēmumu darbībā, lai sekmētu Latvijas attīstību ilgtermiņā un uzticēšanos dažādiem avotiem saistībā ar informāciju par uzņēmumiem pētījumu kompānija TNS veica laikā no 2014.gada 13. līdz 15. maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Papildu ziņā izmantoti dati no TNS Flash Eirobarometra pētījuma, kas ir veikts 2014. gada pavasarī, un TNS Atlas patēriņa pētījuma - veikts 2013. gada pavasarī.
Pasaulē un Eiropā pēdējos gados arvien aktuālāks kļuvis jautājums par lielo uzņēmumu atklātību un atskaitīšanos par savu sociālo, ekonomisko un vides ietekmi. Top 500 uzņēmumi ir gan ekonomiski, gan sociāli un politiski ļoti nozīmīgi, tomēr veiktā izpēte apliecina, ka tikai neliela daļa no tiem proaktīvi atklāj informāciju par sevi.
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumiOlga Kazaka
Biedrība „Taureņa efekts”, balstoties uz aptaujas* rezultātiem, ir izveidojusi Latvijas labdara portretu. Viņš vai viņa uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem, un ziedo dažas reizes gadā, lai gūtu prieku par pateicību. Par komfortablu uzskata ziedojumu līdz 10 EUR apmērā ar vienreizēju pārskaitījumu vai ziedošanas kastītēs. Apgalvo, ka vislabāk ir atbalstīt finansiāli un ar brīvprātīgo darbu, bet pamatā ziedo naudu. Labprāt ziedotu medicīnai, bērniem un dzīvniekiem. Labprāt pirktu preces, ko ir saražojuši invalīdi, nepirktu bēgļu un ieslodzīto ražojumus. Balstoties uz pētījuma datiem, tika noformulētas arī trīs atziņas par Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumiem.
* Aptauju 2017. gada janvārī ir veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners. Aptaujā piedalījās 355 respondenti no visas Latvijas.
Darba tirgus elastdrošības koncepcija ir jauna pieeja nodarbinātības veicināšanai. Tomēr šobrīd trūkst metodes, ar kuru palīdzību šo elastdrošību novērtēt. Tā vietā tiek izmantotu daudz indikatoru salīdzinājums, pēc kuriem viennozīmīgus secinājumus veikt ir sarežģīti. Esmu izmēģinājusi izmantot faziloģiku jeb nestriktās kopas, lai nonāktu pie elastdrošības vērtējuma katrai pētītajai valstij, raksturota ar līmeni - ļoti zems, zems, vidējs, augsts vai ļoti augsts elastdrošības līmenis. Izmantota projektu efektivitātes novērtēšanas pieeja, pieņemot, ka ekonomiskās jeb darba tirgus politikas ieviešana ir salīdzināma ar projektu vadību publiskajā pārvaldē.
Atbildīgu ideju tirgus ir viens no gaidītākajiem notikumiem Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros. Tomēr tas nebūtu iespējams bez atklātiem un drosmīgiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi dalīties ne tikai savā pieredzē un veiksmes stāstos, bet arī atzīt kļūdas, neizdošanos un apzināties nākotnes izaicinājumus. Katalogā ir apkopoti ne tikai 15 uzņēmumu stāsti, bet arī ekspertu viedokļi un informācija par interesantām iniciatīvām.
2015. gada 1. oktobrī Ministru prezidente Laimdota Straujuma ziņoja Saeimai par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu.
Aicinām Jūs iepazīties ar 2015. gada ziņojumu, indikatoru pielikumu un infografiku, kas atspoguļo Latvijas virzību pretim valsts attīstības mērķiem un pasākumus, kas tiek īstenoti vai ir nepieciešami šo mērķu sasniegšanai PKC mājaslapā: http://www.pkc.gov.lv/448-ministru-prezidente-zi%C5%86os-saeimai-par-valsts-att%C4%ABst%C4%ABbas-m%C4%93r%C4%B7u-sasnieg%C5%A1anu
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem / Baiba Kūma, Kurzemes plānošanas reģions
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu / Daina Cinovica, Attīstības finanšu institūcija Altum
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Kas tiek darīts, ir paveikts un kam jāpievērš uzmanība, lai sasniegtu valsts attīstības mērķus un uzlabotu iedzīvotāju spēju rīkoties savas nākotnes labā - lai izglītojoties un sevi pilnveidojot, gūtu darbu ar lielāku pievienoto vērtību
Pēc pētījumu kompānijas TNS datiem 69% iedzīvotāji par svarīgāko aspektu Latvijas attīstības sekmēšanā ilgtermiņā min uzņēmuma spēju nodrošināt labu darba vidi un rūpes par saviem darbiniekiem. Arī uzņēmuma vadītāju vidū darba vides aspekti tiek minēti kā galvenie Latvijas ilgtspējas kontekstā, to min 49%. Tomēr fokuss uz šo aspektu pēdējos gados uzņēmēju vidū ir būtiski samazinājies (par 13 procentpunktiem). Tajā pašā laikā uz pusi ir pieaugusi uzņēmumu uzmanība uz klientu vajadzībām un patērētāju interesēm – trešā daļa uzņēmēju to min kā būtisku Latvijas ilgtspējas kontekstā.
Par TNS pētījumiem
Aptauju par Latvijas iedzīvotāju viedokli par svarīgākajiem aspektiem Latvijas uzņēmumu darbībā, lai sekmētu Latvijas attīstību ilgtermiņā un uzticēšanos dažādiem avotiem saistībā ar informāciju par uzņēmumiem pētījumu kompānija TNS veica laikā no 2014.gada 13. līdz 15. maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Papildu ziņā izmantoti dati no TNS Flash Eirobarometra pētījuma, kas ir veikts 2014. gada pavasarī, un TNS Atlas patēriņa pētījuma - veikts 2013. gada pavasarī.
Pasaulē un Eiropā pēdējos gados arvien aktuālāks kļuvis jautājums par lielo uzņēmumu atklātību un atskaitīšanos par savu sociālo, ekonomisko un vides ietekmi. Top 500 uzņēmumi ir gan ekonomiski, gan sociāli un politiski ļoti nozīmīgi, tomēr veiktā izpēte apliecina, ka tikai neliela daļa no tiem proaktīvi atklāj informāciju par sevi.
Latvijas iedzivotāju labdarības paradumiOlga Kazaka
Biedrība „Taureņa efekts”, balstoties uz aptaujas* rezultātiem, ir izveidojusi Latvijas labdara portretu. Viņš vai viņa uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem, un ziedo dažas reizes gadā, lai gūtu prieku par pateicību. Par komfortablu uzskata ziedojumu līdz 10 EUR apmērā ar vienreizēju pārskaitījumu vai ziedošanas kastītēs. Apgalvo, ka vislabāk ir atbalstīt finansiāli un ar brīvprātīgo darbu, bet pamatā ziedo naudu. Labprāt ziedotu medicīnai, bērniem un dzīvniekiem. Labprāt pirktu preces, ko ir saražojuši invalīdi, nepirktu bēgļu un ieslodzīto ražojumus. Balstoties uz pētījuma datiem, tika noformulētas arī trīs atziņas par Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumiem.
* Aptauju 2017. gada janvārī ir veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners. Aptaujā piedalījās 355 respondenti no visas Latvijas.
Darba tirgus elastdrošības koncepcija ir jauna pieeja nodarbinātības veicināšanai. Tomēr šobrīd trūkst metodes, ar kuru palīdzību šo elastdrošību novērtēt. Tā vietā tiek izmantotu daudz indikatoru salīdzinājums, pēc kuriem viennozīmīgus secinājumus veikt ir sarežģīti. Esmu izmēģinājusi izmantot faziloģiku jeb nestriktās kopas, lai nonāktu pie elastdrošības vērtējuma katrai pētītajai valstij, raksturota ar līmeni - ļoti zems, zems, vidējs, augsts vai ļoti augsts elastdrošības līmenis. Izmantota projektu efektivitātes novērtēšanas pieeja, pieņemot, ka ekonomiskās jeb darba tirgus politikas ieviešana ir salīdzināma ar projektu vadību publiskajā pārvaldē.
Atbildīgu ideju tirgus ir viens no gaidītākajiem notikumiem Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros. Tomēr tas nebūtu iespējams bez atklātiem un drosmīgiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi dalīties ne tikai savā pieredzē un veiksmes stāstos, bet arī atzīt kļūdas, neizdošanos un apzināties nākotnes izaicinājumus. Katalogā ir apkopoti ne tikai 15 uzņēmumu stāsti, bet arī ekspertu viedokļi un informācija par interesantām iniciatīvām.
2015. gada 1. oktobrī Ministru prezidente Laimdota Straujuma ziņoja Saeimai par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu.
Aicinām Jūs iepazīties ar 2015. gada ziņojumu, indikatoru pielikumu un infografiku, kas atspoguļo Latvijas virzību pretim valsts attīstības mērķiem un pasākumus, kas tiek īstenoti vai ir nepieciešami šo mērķu sasniegšanai PKC mājaslapā: http://www.pkc.gov.lv/448-ministru-prezidente-zi%C5%86os-saeimai-par-valsts-att%C4%ABst%C4%ABbas-m%C4%93r%C4%B7u-sasnieg%C5%A1anu
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem / Baiba Kūma, Kurzemes plānošanas reģions
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu / Daina Cinovica, Attīstības finanšu institūcija Altum
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
LIAA atbalsts Tava uzņēmuma izaugsmei / Ilga Maļina, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiEkonomikas ministrija
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrija
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
4. Risinājumu virzieni
Lai atjaunotu līdzsvaru demogrāfiskajā piramīdā, aktīvai rīcībai jānotiek vairākos virzienos. Pirmkārt, nepieciešams radīt un ieviest valsts stratēģiju dzimstības veicināšanai un ģimenes atbalstam, radot
vecākos drošību par savu un bērnu nākotni. Otrkārt, pārveidot pensiju sistēmu uz ilgtspējīgiem pamatiem. Treškārt, reformēt aprūpes sistēmas funkcionēšanu. Esam apzinājuši gan risinājumu, gan problēmu
virzienus:
Jāraugās to valstu virzienā, kuru īstenotā ģimenes politika ir bijusi rezultatīva, proti, tādas ir Skandināvijas valstis, Austrālija, Beļģija, Francija, Jaunzēlande un Nīderlande. Sekmīgas dzimstības politikas
pieredze rāda, ka dzimstības veicināšanā būtiski ir trīs aspekti. Pirmkārt, tā ir vecāku drošība par bērnu nodrošinājumu un audzināšanas izmaksu samazinājums. Otrkārt, jābalsta un jāveicina lēmuma
pieņemšana par otrā un trešā bērnu piedzimšanu. Treškārt, jāmazina vecākiem spriedze un spiediens izvēlēties — karjera vai bērns, piedāvājot savietošanas mehānismus;
Jāpielāgojas sabiedrības novecošanās procesam un jāreformē pensiju un pabalstu sistēma, ņemot vērā citu valstu pieredzi. Diemžēl viena „lielā un vienkāršā” risinājuma nav un jāizvēlas fiskāli, vēsturiski
un sociāli visatbilstošākais risinājumu apvienojums;
Jāveic izmaiņas sociālajās sistēmās. Līdzīgi daudzām citām attīstītām valstīm iedzīvotāju novecošana noris ātrāk par spēju mobilizēt un pielāgot publisko finansējumu pieaugošiem izdevumiem sociālai
aprūpei un veselības aprūpei. Sociālā sistēma, kas pamatos tika radīta un veiksmīgi funkcionēja citā demogrāfiskā situācijā, nu jāpielāgo citādākai sabiedrībai. Tādai, kurā ir vairāk vecāku cilvēku, kas dzīvo
ilgāku un veselīgāku mūžu, un kurā ir salīdzinoši mazāk bērnu. Gandrīz visas mūsu kaimiņvalstis ir veikušas izmaiņas savās sociālajās sistēmās. Gandrīz visas paaugstinājušas pensionēšanās vecumu; daudzas
paaugstina individuālā ieguldījuma īpatsvaru veselības aprūpes sistēmā un lielāku uzsvaru pārvieto uz līdzmaksājumiem;
Jāoptimizē pensiju sistēmas modelis. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados izveidotais Latvijas pensiju sistēmas modelis kopumā ir pareizs. Tomēr krīze un iepriekšējā īstermiņa politika, kā arī daudz
straujākas nekā gaidīts migrācijas, depopulācijas un novecošanas tendences ir būtiski iedragājušas sistēmas ilgtspēju. Lēnām reformētā veselības aprūpes sistēma vairs nespēj sekmīgi reaģēt uz straujo
depopulāciju, īpaši Latvijas laukos. Latvijā joprojām nožēlojami maz tiek tērēts uz vecāku cilvēku ilgtermiņa aprūpi, kas tādējādi faktiski tiek īstenota veselības aprūpes sistēmā, bet tas ir daudz dārgāk;
Jāveic akcentu maiņa veselības aprūpē, piemēram, vairāk gatavojot speciālistus novecojošai sabiedrībai. E-veselības joma joprojām attīstās lēni, nesniedzot iespējas ievērojami ietaupīt uz tehnoloģiju
izmantošanas rēķina;
Veselības aprūpes jomā arī Latvijā novērojamas nozīmīgas izmaiņas salīdzinājumā ar situāciju pirms 20 gadiem. Daudz lielāks īpatsvars ir ar dzīvesveidu saistītām slimībām, garīga rakstura saslimstībai,
straujākas novecošanās dēļ daudz lielāks īpatsvars ir arī ar vecumu saistītām slimībām un to ārstēšanu. Saprotams, ka tādēļ prevencija agrākā dzīves posmā ir absolūti nepieciešama, jo ļauj atslogot aprūpes
sistēmu vēlāk. Tāpat saprotams, ka tieši individuālo lēmumu izmaiņas par labu veselīgam dzīvesveidam kļūst par ilgtermiņa veselības aprūpes sistēmas stūrakmeni.
8. PREZENTĒTĀJS KATRĀ SAVAS PREZENTĀCIJAS SLAIDĀ IELIEK VISU
TEKSTU, KO GATAVOJAS STĀSTĪT. LAI GAN TAS NOZĪMĒ, KA
RUNĀTĀJAM NAV JĀIEGAUMĒ SAVS SAKĀMAIS, GALU GALĀ
PREZENTĀCIJAS SLAIDI KĻŪST PĀRSLOGOTI AR INFORMĀCIJU UN
GARLAICĪGI. ŠĀDI RĪKOJOTIES, JŪS ZAUDĒSIET SAVAS PUBLIKAS
UZMANĪBU VĒL PIRMS TIKSIET LĪDZ RUNĀJAMĀ TEKSTA BEIGĀM.
9. Gamatikas kūdas
Ja Jums datorā nav uzstādīta latviešu gramatikas
programmatūra, pārbaudiet to uz cita datora, vai nosūtiet
pārbaudei kolēģim.
Mēs laši nepamānām lielāko daļu sevis
pieļauto kļūdu!