Diemžēl lielākā daļa datorprezentāciju, ko esmu redzējis uzdzen miegu ne tikai klausītājiem, bet arī pašam runātājam.
Šis ir vizuālais materiāls manam stāstījumam "Vizuālā komunikācija prezentācijās"
Ja vēlies dzirdēt arī stāstījumu - sazinies ar mani :)
Tā kā esmu izmantojis specifisku šriftu, atsevišķi slaidi var attēloties nekorekti.
Prezentācijā apskatīts:
Demogrāfiskā situācija un gados vecāku cilvēku statuss sabiedrībā - Latvijā un pasaulē;
Nākotnes projekcijas attiecībā uz sabiedrības novecošanos;
Sabiedrības novecošanās aktualitāte politikas dokumentos;
Citu valstu pieredze, gādājot par gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti;
Tālākie soļi sociāli atbildīgas politikas veidošanā.
Seniori datba vidē.
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija seminārā "Darbspējas – kā tās noteikt un kur izmantot rezultātus?"
2016. gada 30.maijā
Diemžēl lielākā daļa datorprezentāciju, ko esmu redzējis uzdzen miegu ne tikai klausītājiem, bet arī pašam runātājam.
Šis ir vizuālais materiāls manam stāstījumam "Vizuālā komunikācija prezentācijās"
Ja vēlies dzirdēt arī stāstījumu - sazinies ar mani :)
Tā kā esmu izmantojis specifisku šriftu, atsevišķi slaidi var attēloties nekorekti.
Prezentācijā apskatīts:
Demogrāfiskā situācija un gados vecāku cilvēku statuss sabiedrībā - Latvijā un pasaulē;
Nākotnes projekcijas attiecībā uz sabiedrības novecošanos;
Sabiedrības novecošanās aktualitāte politikas dokumentos;
Citu valstu pieredze, gādājot par gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti;
Tālākie soļi sociāli atbildīgas politikas veidošanā.
Seniori datba vidē.
Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija seminārā "Darbspējas – kā tās noteikt un kur izmantot rezultātus?"
2016. gada 30.maijā
Darba tirgus elastdrošības koncepcija ir jauna pieeja nodarbinātības veicināšanai. Tomēr šobrīd trūkst metodes, ar kuru palīdzību šo elastdrošību novērtēt. Tā vietā tiek izmantotu daudz indikatoru salīdzinājums, pēc kuriem viennozīmīgus secinājumus veikt ir sarežģīti. Esmu izmēģinājusi izmantot faziloģiku jeb nestriktās kopas, lai nonāktu pie elastdrošības vērtējuma katrai pētītajai valstij, raksturota ar līmeni - ļoti zems, zems, vidējs, augsts vai ļoti augsts elastdrošības līmenis. Izmantota projektu efektivitātes novērtēšanas pieeja, pieņemot, ka ekonomiskās jeb darba tirgus politikas ieviešana ir salīdzināma ar projektu vadību publiskajā pārvaldē.
Pēc pētījumu kompānijas TNS datiem 69% iedzīvotāji par svarīgāko aspektu Latvijas attīstības sekmēšanā ilgtermiņā min uzņēmuma spēju nodrošināt labu darba vidi un rūpes par saviem darbiniekiem. Arī uzņēmuma vadītāju vidū darba vides aspekti tiek minēti kā galvenie Latvijas ilgtspējas kontekstā, to min 49%. Tomēr fokuss uz šo aspektu pēdējos gados uzņēmēju vidū ir būtiski samazinājies (par 13 procentpunktiem). Tajā pašā laikā uz pusi ir pieaugusi uzņēmumu uzmanība uz klientu vajadzībām un patērētāju interesēm – trešā daļa uzņēmēju to min kā būtisku Latvijas ilgtspējas kontekstā.
Par TNS pētījumiem
Aptauju par Latvijas iedzīvotāju viedokli par svarīgākajiem aspektiem Latvijas uzņēmumu darbībā, lai sekmētu Latvijas attīstību ilgtermiņā un uzticēšanos dažādiem avotiem saistībā ar informāciju par uzņēmumiem pētījumu kompānija TNS veica laikā no 2014.gada 13. līdz 15. maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Papildu ziņā izmantoti dati no TNS Flash Eirobarometra pētījuma, kas ir veikts 2014. gada pavasarī, un TNS Atlas patēriņa pētījuma - veikts 2013. gada pavasarī.
Pasaulē un Eiropā pēdējos gados arvien aktuālāks kļuvis jautājums par lielo uzņēmumu atklātību un atskaitīšanos par savu sociālo, ekonomisko un vides ietekmi. Top 500 uzņēmumi ir gan ekonomiski, gan sociāli un politiski ļoti nozīmīgi, tomēr veiktā izpēte apliecina, ka tikai neliela daļa no tiem proaktīvi atklāj informāciju par sevi.
Atbildīgu ideju tirgus ir viens no gaidītākajiem notikumiem Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros. Tomēr tas nebūtu iespējams bez atklātiem un drosmīgiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi dalīties ne tikai savā pieredzē un veiksmes stāstos, bet arī atzīt kļūdas, neizdošanos un apzināties nākotnes izaicinājumus. Katalogā ir apkopoti ne tikai 15 uzņēmumu stāsti, bet arī ekspertu viedokļi un informācija par interesantām iniciatīvām.
2015. gada 1. oktobrī Ministru prezidente Laimdota Straujuma ziņoja Saeimai par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu.
Aicinām Jūs iepazīties ar 2015. gada ziņojumu, indikatoru pielikumu un infografiku, kas atspoguļo Latvijas virzību pretim valsts attīstības mērķiem un pasākumus, kas tiek īstenoti vai ir nepieciešami šo mērķu sasniegšanai PKC mājaslapā: http://www.pkc.gov.lv/448-ministru-prezidente-zi%C5%86os-saeimai-par-valsts-att%C4%ABst%C4%ABbas-m%C4%93r%C4%B7u-sasnieg%C5%A1anu
Darba tirgus elastdrošības koncepcija ir jauna pieeja nodarbinātības veicināšanai. Tomēr šobrīd trūkst metodes, ar kuru palīdzību šo elastdrošību novērtēt. Tā vietā tiek izmantotu daudz indikatoru salīdzinājums, pēc kuriem viennozīmīgus secinājumus veikt ir sarežģīti. Esmu izmēģinājusi izmantot faziloģiku jeb nestriktās kopas, lai nonāktu pie elastdrošības vērtējuma katrai pētītajai valstij, raksturota ar līmeni - ļoti zems, zems, vidējs, augsts vai ļoti augsts elastdrošības līmenis. Izmantota projektu efektivitātes novērtēšanas pieeja, pieņemot, ka ekonomiskās jeb darba tirgus politikas ieviešana ir salīdzināma ar projektu vadību publiskajā pārvaldē.
Pēc pētījumu kompānijas TNS datiem 69% iedzīvotāji par svarīgāko aspektu Latvijas attīstības sekmēšanā ilgtermiņā min uzņēmuma spēju nodrošināt labu darba vidi un rūpes par saviem darbiniekiem. Arī uzņēmuma vadītāju vidū darba vides aspekti tiek minēti kā galvenie Latvijas ilgtspējas kontekstā, to min 49%. Tomēr fokuss uz šo aspektu pēdējos gados uzņēmēju vidū ir būtiski samazinājies (par 13 procentpunktiem). Tajā pašā laikā uz pusi ir pieaugusi uzņēmumu uzmanība uz klientu vajadzībām un patērētāju interesēm – trešā daļa uzņēmēju to min kā būtisku Latvijas ilgtspējas kontekstā.
Par TNS pētījumiem
Aptauju par Latvijas iedzīvotāju viedokli par svarīgākajiem aspektiem Latvijas uzņēmumu darbībā, lai sekmētu Latvijas attīstību ilgtermiņā un uzticēšanos dažādiem avotiem saistībā ar informāciju par uzņēmumiem pētījumu kompānija TNS veica laikā no 2014.gada 13. līdz 15. maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Papildu ziņā izmantoti dati no TNS Flash Eirobarometra pētījuma, kas ir veikts 2014. gada pavasarī, un TNS Atlas patēriņa pētījuma - veikts 2013. gada pavasarī.
Pasaulē un Eiropā pēdējos gados arvien aktuālāks kļuvis jautājums par lielo uzņēmumu atklātību un atskaitīšanos par savu sociālo, ekonomisko un vides ietekmi. Top 500 uzņēmumi ir gan ekonomiski, gan sociāli un politiski ļoti nozīmīgi, tomēr veiktā izpēte apliecina, ka tikai neliela daļa no tiem proaktīvi atklāj informāciju par sevi.
Atbildīgu ideju tirgus ir viens no gaidītākajiem notikumiem Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros. Tomēr tas nebūtu iespējams bez atklātiem un drosmīgiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi dalīties ne tikai savā pieredzē un veiksmes stāstos, bet arī atzīt kļūdas, neizdošanos un apzināties nākotnes izaicinājumus. Katalogā ir apkopoti ne tikai 15 uzņēmumu stāsti, bet arī ekspertu viedokļi un informācija par interesantām iniciatīvām.
2015. gada 1. oktobrī Ministru prezidente Laimdota Straujuma ziņoja Saeimai par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu.
Aicinām Jūs iepazīties ar 2015. gada ziņojumu, indikatoru pielikumu un infografiku, kas atspoguļo Latvijas virzību pretim valsts attīstības mērķiem un pasākumus, kas tiek īstenoti vai ir nepieciešami šo mērķu sasniegšanai PKC mājaslapā: http://www.pkc.gov.lv/448-ministru-prezidente-zi%C5%86os-saeimai-par-valsts-att%C4%ABst%C4%ABbas-m%C4%93r%C4%B7u-sasnieg%C5%A1anu
Ieskats seminārā "Radošas un Nelineāras prezentācijas"
1. Ko gan var salaist greizi
vienkāršā prezentācijā?
Tipiskākās kļūdas, veidojot Powerpoint
prezentācijas
2. Risinājumu virzieni
Lai atjaunotu līdzsvaru demogrāfiskajā piramīdā, aktīvai rīcībai jānotiek vairākos virzienos. Pirmkārt, nepieciešams
radīt un ieviest valsts stratēģiju dzimstības veicināšanai un ģimenes atbalstam, radot vecākos drošību par savu un
bērnu nākotni. Otrkārt, pārveidot pensiju sistēmu uz ilgtspējīgiem pamatiem. Treškārt, reformēt aprūpes sistēmas
funkcionēšanu. Esam apzinājuši gan risinājumu, gan problēmu virzienus:
• Jāraugās to valstu virzienā, kuru īstenotā ģimenes politika ir bijusi rezultatīva, proti, tādas ir Skandināvijas
valstis, Austrālija, Beļģija, Francija, Jaunzēlande un Nīderlande. Sekmīgas dzimstības politikas pieredze rāda, ka
dzimstības veicināšanā būtiski ir trīs aspekti. Pirmkārt, tā ir vecāku drošība par bērnu nodrošinājumu un
audzināšanas izmaksu samazinājums. Otrkārt, jābalsta un jāveicina lēmuma pieņemšana par otrā un trešā
bērnu piedzimšanu. Treškārt, jāmazina vecākiem spriedze un spiediens izvēlēties — karjera vai
bērns, piedāvājot savietošanas mehānismus;
• Jāpielāgojas sabiedrības novecošanās procesam un jāreformē pensiju un pabalstu sistēma, ņemot vērā citu
valstu pieredzi. Diemžēl viena „lielā un vienkāršā” risinājuma nav un jāizvēlas fiskāli, vēsturiski un sociāli
visatbilstošākais risinājumu apvienojums;
• Jāveic izmaiņas sociālajās sistēmās. Līdzīgi daudzām citām attīstītām valstīm iedzīvotāju novecošana noris
ātrāk par spēju mobilizēt un pielāgot publisko finansējumu pieaugošiem izdevumiem sociālai aprūpei un
veselības aprūpei. Sociālā sistēma, kas pamatos tika radīta un veiksmīgi funkcionēja citā demogrāfiskā
situācijā, nu jāpielāgo citādākai sabiedrībai. Tādai, kurā ir vairāk vecāku cilvēku, kas dzīvo ilgāku un veselīgāku
mūžu, un kurā ir salīdzinoši mazāk bērnu. Gandrīz visas mūsu kaimiņvalstis ir veikušas izmaiņas savās sociālajās
sistēmās. Gandrīz visas paaugstinājušas pensionēšanās vecumu; daudzas paaugstina individuālā ieguldījuma
īpatsvaru veselības aprūpes sistēmā un lielāku uzsvaru pārvieto uz līdzmaksājumiem;
• Jāoptimizē pensiju sistēmas modelis. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados izveidotais Latvijas pensiju sistēmas
modelis kopumā ir pareizs. Tomēr krīze un iepriekšējā īstermiņa politika, kā arī daudz straujākas nekā gaidīts
migrācijas, depopulācijas un novecošanas tendences ir būtiski iedragājušas sistēmas ilgtspēju. Lēnām
reformētā veselības aprūpes sistēma vairs nespēj sekmīgi reaģēt uz straujo depopulāciju, īpaši Latvijas laukos.
Latvijā joprojām nožēlojami maz tiek tērēts uz vecāku cilvēku ilgtermiņa aprūpi, kas tādējādi faktiski tiek
īstenota veselības aprūpes sistēmā, bet tas ir daudz dārgāk;
• Jāveic akcentu maiņa veselības aprūpē, piemēram, vairāk gatavojot speciālistus novecojošai sabiedrībai. E-
veselības joma joprojām attīstās lēni, nesniedzot iespējas ievērojami ietaupīt uz tehnoloģiju izmantošanas
rēķina;
• Veselības aprūpes jomā arī Latvijā novērojamas nozīmīgas izmaiņas salīdzinājumā ar situāciju pirms 20 gadiem.
Daudz lielāks īpatsvars ir ar dzīvesveidu saistītām slimībām, garīga rakstura saslimstībai, straujākas novecošanās
dēļ daudz lielāks īpatsvars ir arī ar vecumu saistītām slimībām un to ārstēšanu. Saprotams, ka tādēļ prevencija
agrākā dzīves posmā ir absolūti nepieciešama, jo ļauj atslogot aprūpes sistēmu vēlāk. Tāpat saprotams, ka tieši
individuālo lēmumu izmaiņas par labu veselīgam dzīvesveidam kļūst par ilgtermiņa veselības aprūpes sistēmas
stūrakmeni.
3.
4. Prezentācijas efektivitāte pret slaidu
skaitu
150%
100%
50%
0%
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14
100%
80%
60%
40%
20%
0%
Pašmācība Tālmācība Klātienes Skola Individuālās
studijas konsultācijas
5.
6. PREZENTĒTĀJS KATRĀ POWERPOINT PREZENTĀCIJAS
SLAIDĀ IELIEK VISU TEKSTU, KO GATAVOJAS STĀSTĪT.
LAI GAN TAS NOZĪMĒ, KA JUMS NAV JĀIEGAUMĒ
SAVS SAKĀMAIS, GALU GALĀ JŪSU SLAIDI KĻŪST
PĀRSLOGOTI AR INFORMĀCIJU UN GARLAICĪGI.
ŠĀDI RĪKOJOTIES, JŪS ZAUDĒSIET SAVAS PUBLIKAS
UZMANĪBU VĒL PIRMS BŪSIET TICIS LĪDZ RUNĀJAMĀ
TEKSTA BEIGĀM.
7. Gamatikas kūdas
Ja Jums datorā nav uzstādīta latviešu gramatikas
programmatūra, pārbaudiet to uz cita datora, vai
nosūtiet pārbaudei kolēģim.
Mēs laši nepamānām lielāko daļu
sevis pieļauto kļūdu!