Elastdrošības novērtējums EEZ/ES
•
0 likes•292 views
Darba tirgus elastdrošības koncepcija ir jauna pieeja nodarbinātības veicināšanai. Tomēr šobrīd trūkst metodes, ar kuru palīdzību šo elastdrošību novērtēt. Tā vietā tiek izmantotu daudz indikatoru salīdzinājums, pēc kuriem viennozīmīgus secinājumus veikt ir sarežģīti. Esmu izmēģinājusi izmantot faziloģiku jeb nestriktās kopas, lai nonāktu pie elastdrošības vērtējuma katrai pētītajai valstij, raksturota ar līmeni - ļoti zems, zems, vidējs, augsts vai ļoti augsts elastdrošības līmenis. Izmantota projektu efektivitātes novērtēšanas pieeja, pieņemot, ka ekonomiskās jeb darba tirgus politikas ieviešana ir salīdzināma ar projektu vadību publiskajā pārvaldē.
Recommended
Recommended
More Related Content
Similar to Elastdrošības novērtējums EEZ/ES
Similar to Elastdrošības novērtējums EEZ/ES (20)
Elastdrošības novērtējums EEZ/ES
- 1. AGNESE VAIVADE LU 25.03.2015. Doktorantūras skola Valsts tautsaimniecības starptautiskās konkurētspējas nodrošināšana ES/EEZ valstu atbilstības ELASTDROŠĪBAS koncepcijai novērtējums
- 2. Saturs Teorētiskā daļa Elastdrošības koncepcija Dānija un Nīderlande Lisabonas stratēģija Četri koncepcijas pamatprincipi Situācija Latvijā, salīdzinājumā ar ES/EEZ un OECD valstīm Secinājumi / jautājumi un tālākie pētījumu virzieni Empīriskais pētījums Alternatīva elastdrošības novērtēšana Projektu vadība publiskajā pārvaldē Nestriktas kopas elastdrošības novērtēšanā Dati un aprēķinu gaita Elastdrošības novērtēšana Rezultāti un stabilitātes analīze Interpretācija Secinājumi par metodi – priekšrocības un trūkumi Tālākie pētījumu virzieni AGNESE VAIVADE 225.03.2015.
- 3. Elastdrošības koncepcijas būtība Dānija un Nīderlande – risinājums augstam bezdarbam 20.gs. sākums Lisabonas stratēģijas mērķis – panākt ilgtspējīgu izaugsmi ar vairāk un labākām darba vietām Darba tirgus elastība vs. Sociālā aizsargātība Integrated Guideline No.21: “Promote flexibility combined with employment security and reduce labour market segmentation, having due regard to the role of the social partners” Elastdrošības mērķis ir sabalansēt elastību un nodarbinātības drošību darba tirgū, t.i., piedāvāt nodrošinātu darbaspēka kustību, tanī pat laikā sniedzot finansiālu un sociālu atbalstu darba ņēmējiem pārejas (bezdarba) periodā no iepriekšējās darbavietas uz jaunu AGNESE VAIVADE 325.03.2015.
- 4. Elastdrošības koncepcijas 4 pamatprincipi Eiropas Komisija (2007) Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzības iespēju ģenerāldirektorāts “Towards Common Principles of Flexicurity: More and better jobs through flexibility and security” 1. Elastīgi un droši darba līgumu noteikumi; 2. Visaptveroša un sistemātiska mūžizglītība; 3. Aktīva darba tirgus politika; 4. Moderna sociālās drošības sistēma; * Darba tirgus raksturojums – rezultatīvie rādītāji. AGNESE VAIVADE 425.03.2015.
- 5. 1. princips: Elastīgi un droši darba līgumu noteikumi AGNESE VAIVADE 5 0.00 1.00 2.00 3.00 4.00 5.00 6.00 Ķīna Vācija Beļģija Indonēzija Nīderlande Latvija Argentīna Francija Itālija Luksemburga Portugāle Slovēnija Čehija Meksika Indija Zviedrija Krievija Turcija Islande Austrija Grieķija Polija Dānija Norvēģija OECD Spānija Slovākija Izraēla Koreja Somija Šveice Japāna Ungārija Īrija Igaunija Dienvidāfrika Austrālija Čīle Brazīlija Lielbritānija Kanāda ASV SaūduArābija Jaunzēlande OECDNodarbinātībasaizsardzībasindekss2013 Skalāno0(vismazākierobežojumi)līdz6(visvairākierobežojumi) Patstāvīgā darbā esošo aizsardzība pret individuālu un kolektīvu atlaišanu Pagaidu nodarbinātības regulējums 25.03.2015.
- 6. 1. princips: Elastīgi un droši darba līgumu noteikumi 0.0 10.0 20.0 30.0 40.0 50.0 60.0 70.0 80.0 Grieķija Spānija Itālija Bulgārija Rumānija Kipra Portugāle Ungārija Īrija Latvija Francija Maķedonija Lietuva Slovākija Polija Zviedrija ES27 Somija Horvātija Lielbritānija Norvēģija Igaunija Dānija Islande Čehija Malta Vācija Austrija Luksemburga Slovēnija Nīderlande Beļģija Šveice Turcija Piespiedunepilnadarbalaikanodarbinātībavecumagrupā no15līdz64gadiem,2013.gadā,%nokopejāsnepilna darbalaikanodarbinātības 6AGNESE VAIVADE25.03.2015.
- 7. 2. princips: Visaptveroša un sistemātiska mūžizglītība 0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 25.0 30.0 35.0 Iedzīvotājuiesaistemūžizglītībā vecumagrupāno25līdz64gadiem 2004 2008 2012 7AGNESE VAIVADE25.03.2015.
- 8. 2. princips: Visaptveroša un sistemātiska mūžizglītība 0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 25.0 30.0 35.0 40.0 45.0 Nenodarbinātopersonuiesaistemūžizglītībā vecumagrupāno25līdz64gadiem 2004 2008 2012 8AGNESE VAIVADE25.03.2015.
- 9. 3. princips: Aktīva darba tirgus politika 0.00 0.50 1.00 1.50 2.00 2.50 3.00 Darbatirguspolitikasizmaksas%noIKP,2011 Aktīva darba tirgus politika Pasīva darba tirgus politika 9AGNESE VAIVADE25.03.2015.
- 10. 3. princips: Aktīva darba tirgus politika 0 0.1 0.2 0.3 0.4 0.5 0.6 0.7 0.8 Bezdarbalīmenisvecumagrupāno25līdz64gadiem,pēcbezdarba perioda,procentosnokopējābezdarbniekuskaita,2011 Mazāk par 6 mēnešiem No 6 līdz 11 mēnešiem 10AGNESE VAIVADE25.03.2015.
- 11. 4. princips: Moderna sociālās drošības sistēma 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 Ienākumu aizvietošanas līmenis personai, kura saņēmusi neto algu 67% līmenī no valsts vidējās, bez bērniem, kļūst par bezdarbnieku - % no iepriekš saņemtajiem neto ienākumiem (Net Replacement Ratio, OECD) Viena persona Pāris, kur viena persona strādā Pāris, kur abas personas strādā 11AGNESE VAIVADE25.03.2015.
- 12. 4. princips: Moderna sociālās drošības sistēma 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 Ienākumu aizvietošanas līmenis personai, kura saņēmusi bezdarbnieka pabalstu, bez bērniem, uzsāk strādāt un saņemt 67% no vidējās darba samaksas valstī (Unemployment Trap, OECD) Viena persona Pāris, kur viena persona strādā Pāris, kur abas personas strādā 12AGNESE VAIVADE25.03.2015.
- 13. Galvenie secinājumi / jautājumi Vai nepieciešama darba līgumu regulējuma līdzsvarošana? Latvijā pastāv izteikti augstāka nodarbinātības aizsardzība patstāvīgā darbā nodarbinātajiem, savukārt relatīvi zema aizsargātība uz pagaidu laiku nodarbinātajiem. Nīderlandē vēl būtiskākas atšķirības. Līdzsvaroti piemēri – Dānija, Norvēģija, Austrija. Vai iespējams veicināt brīvprātīgu nepilna laika nodarbinātību? Augsta piespiedu nepilna darba laika nodarbinātība kopš ekonomiskās krīzes joprojām nesamazinās. Ļoti būtiski attīstīt mūžizglītību! Ļoti zema iesaiste mūžizglītībā - visu jauno un mazo ES dalībvalstu izaicinājums. Kāda ir aktīvas darba tirgus politikas kvalitāte? Izmaksas aktīvai darba tirgus politikai vienlīdzīgas izmaksām par pasīvu darba tirgus politiku. Stimulēt strādāt, pakāpeniski samazinot pabalstu saņemšanu! Atgriežoties darba tirgū, pabalstu samazinājums = stimulu strādāt barjeras mazkvalificētam darbaspēkam. AGNESE VAIVADE 1325.03.2015.
- 14. Turpmākie pētījuma virzieni 1. Mūžizglītības veicināšana gan strādājošo, gan nestrādājošo vidū • Mūžizglītības kvalitāte un atzīšana Izglītības un zinātnes ministrija Jaunatnes polit. pamatnostādnes • Aktīva darba tirgus politika Inese Kalvāne par aktīvu darba tirgus politiku 2. Sociālā pabalstu sistēma, kas mudina strādāt Anna Ždanoviča - stimulu strādāt novērtēšana LV & ES 3. Nepilna laika nodarbinātība, īpaši sieviešu vidū – cēloņi un motivācija • Pāra ienākumi • Piespiedu nepilna darba laiks vs. Interese strādāt nepilnu darba laiku 4. Elastdrošības koncepcijas novērtējums • Politikas ieviešana kā projekta vadība • Vienota vērtējuma izstrāde AGNESE VAIVADE 1425.03.2015.
- 15. Tālāk par aprēķiniem Diskusija par teorētisko daļu
- 16. Projektu vadība publiskajā pārvaldē Projekta efektivitāte nav finansiālā atdeve, bet sabiedrības ieguvums – kopējās labklājības pieaugums Kvalitatīvu un kvantitatīvu indikatoru izmantošana publiskās pārvaldes projektu novērtējumā Nodarbinātība IKP uz 1 iedzīvotāju Vidējā darba alga valstī Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Iedzīvotāju uzticēšanās valsts pārvaldei un valdībai, apmierinātība ar dzīvi u.c. Apakšmērķis – elastdrošs darba tirgus Jautājums – kas ietekmē, kā to novērtēt, un kā rezultātā pateikt “ir vai nav”? Jāņem vērā - ļoti daudz diskutējami, neatrisināti un apstrīdami pieņēmumi, teorijas, viedokļi! AGNESE VAIVADE 1625.03.2015.
- 17. Nestriktas kopas elastdrošības novērtēšanā 1.Definējam mainīgos, ko izmantosim analīzē 2.Lingvistiskā mainīgā (atbilstības līmeņa – ļoti zems, zems, vidējs, augsts, ļoti augsts) definēšana katram no mainīgajiem un kopējam vērtējumam 3.Fuzzy mērījuma indeksa (FMI) aprēķināšana 4.Eiklīda distances aprēķināšana un elastdrošības līmeņa nolasīšana AGNESE VAIVADE 1725.03.2015.
- 18. DATI 2006 2008 2010 2012 2012 1. FLEXIBLE CONTRACTUAL ARRANGEMENTS 2. COMPREHENSIVE LIFE- LONG LEARNING STRATEGIES 3. EFFECTIVE ACTIVE LABOUR MARKET POLICIES 4. MODERN SOCIAL SECURITY SYSTEMS 5. LABOUR MARKET OUTCOMES GCI - Hiring and firing practices EUROS TAT - Tempor ary employ ment EUROST AT - Part-time employm ent EUROST AT- Involunta ry Part- time employm ent GCI - Coopera tion in labour- employe r relations EUROS TAT - Particip ation rate in LLL EUROSTA T - Population (age 25 - 34) with at least upper secondary education EUROST AT - Populatio n (age 45 - 54) with at least upper secondar y education GCI - On the job training EUROSTA T-Labour market expenditure on active LMP (% of GDP) EUROSTA T-Labour market expenditur e on pasive LMP (% of GDP) EUROSTA T - Labour market expenditur e on active LMP (share of total expenditur e on LMP) EUROST AT - Share of Labour market participant s in active LMP OECD - Net Replacemen t ratios (67% of Average Wage for single person with no children) OECD - Transition into full-time work from unemployment with initial unemployment benefit (single person with no children, 67% of Average Wage) EUROST AT - Total employm ent rate EUROST AT- Long- term unemploy ment rate EUROSTA T - Labour productivity, euro per hour worked EUROSTAT - At-risk-of- poverty rate (cut-off point: 60% of median equivalised income after social transfers) Belgium 2,92 8,1 24,7 9,5 4,45 6,6 81,9 68,9 5,36 0,595 2,080 0,21 0,23 87 92 61,8 44,7 45,7 15,3 Bulgaria 4,20 4,4 2,2 66,5 4,01 1,5 82,9 82,9 3,53 0,197 0,461 0,28 0,17 77 82 58,8 55,2 4,8 21,2 Czech Republic 3,36 8,3 5,0 20,0 4,31 10,8 93,7 93,3 4,61 0,147 0,240 0,29 0,31 65 72 66,5 43,4 13,2 9,6 Denmark 5,27 8,6 24,8 17,5 5,95 31,6 81,7 77,3 5,20 1,460 1,702 0,40 0,49 84 90 72,6 28,0 52,6 13,1 Germany 3,10 13,8 25,8 16,3 5,17 7,9 86,8 87,1 5,56 0,353 0,980 0,21 0,32 59 73 73,0 45,4 42,6 16,1 Estonia 4,47 3,5 9,2 20,7 4,84 12,7 86,5 94,5 4,41 0,204 0,439 0,28 0,29 55 64 67,1 54,7 11,2 17,5 Ireland 3,92 10,1 23,5 41,2 5,25 7,1 85,9 69,9 4,95 0,714 2,64 0,20 0,17 50 56 58,8 61,7 50,4 15,7 Spain 3,05 23,4 14,4 61,3 3,84 11,0 64,9 50,9 4,23 0,708 2,881 0,19 0,49 79 83 55,8 44,4 31,5 20,8 France 2,55 15,0 17,7 31,3 3,27 5,7 83,3 68,6 4,84 0,643 1,454 0,27 0,23 69 77 63,9 40,4 45,4 14,1 Italy 2,80 13,8 16,8 58,8 3,61 6,6 71,8 52,7 3,99 0,347 1,613 0,17 0,41 69 77 56,8 53,0 32,2 19,4 Latvia 4,15 4,7 8,9 43,5 4,37 6,9 85,4 94,3 4,13 0,186 0,263 0,38 0,34 86 90 63,0 52,1 8,2 19,2 Lithuania 3,25 2,6 8,9 33,0 4,30 5,2 89,9 97,4 4,21 0,176 0,238 0,37 0,33 58 67 62,0 49,2 10,3 18,6 Luxembourg 3,20 7,6 18,5 13,7 5,12 13,9 86,1 75,7 5,23 0,459 0,638 0,40 0,63 83 86 65,8 30,3 58,2 15,1 Hungary 4,19 9,4 6,6 41,1 4,04 2,8 87,5 82,0 3,70 0,605 0,418 0,53 0,54 66 78 57,2 45,0 11,3 14,0 Malta 3,65 6,8 13,2 16,6 4,81 6,9 58,2 29,7 4,34 0,05 0,321 0,10 0,40 39 47 59,1 48,5 14,5 15,1 Netherlands 3,11 19,3 49,2 9,1 5,74 16,5 83,1 71,5 5,66 0,650 1,922 0,23 0,28 76 84 75,1 34,0 45,6 10,1 Austria 3,51 9,3 24,9 10,1 5,66 14,1 88,6 82,8 5,56 0,572 1,290 0,28 0,32 55 68 72,5 24,8 39,5 14,4 Poland 3,46 26,8 7,2 27,5 4,10 4,5 94,4 90,3 4,44 0,333 0,304 0,46 0,55 51 64 59,7 40,3 10,4 17,1 Portugal 2,94 20,5 11,2 47,4 4,06 10,5 58,5 27,4 4,31 0,376 1,664 0,18 0,30 75 79 61,4 48,8 17,0 17,9 Romania 3,58 1,7 9,1 55,1 3,17 1,4 77,1 79,6 3,46 0,034 0,163 0,12 0,25 48 54 59,5 45,3 5,4 22,6 Slovenia 2,29 17,0 9,0 8,6 3,86 13,8 94,2 82,7 4,08 0,176 0,839 0,16 0,26 86 90 64,1 47,9 21,3 13,5 Slovakia 3,51 6,7 4,0 32,1 3,94 3,1 94,1 91,7 4,14 0,188 0,434 0,27 0,53 62 44 59,7 67,3 12,8 13,2 Finland 3,87 15,5 14,1 25,7 5,22 24,5 90,0 86,9 5,53 0,870 1,453 0,36 0,32 59 68 69,4 21,4 39,5 13,2 Sweden 2,91 15,9 25,0 28,8 5,57 26,7 86,9 82,6 5,49 1,024 0,656 0,53 0,41 64 72 73,8 18,9 44,9 14,1 Norway 2,81 8,5 27,2 17,1 5,72 20,0 82,1 78,7 5,30 0,413 0,350 0,47 0,50 68 76 75,7 19,9 69,5 10,0 18AGNESE VAIVADE25.03.2015.
- 19. No skaitļiem uz burtiem Veiktspējas rādītāju intervāli (Performance rating intervals) W – viszemākā veiktspēja (worst or very poor) [minimālā novērotā vai iespējamā vērtība; vidējā vērtība – 1.5 standartnovirzes] P – zema veiktspēja (poor) [vidējā vērtība – 1.5 standartnovirzes; vidējā vērtība – 0.5 standartnovirzes] F – vidēja veiktspēja (fair) [vidējā vērtība – 0.5 standartnovirzes; vidējā vērtība + 0.5 standartnovirzes] G – laba veiktspēja (good) [vidējā vērtība + 0.5 standartnovirzes; vidējā vērtība + 1.5 standartnovirzes] B – vislabākā veiktspēja (best or very good) [vidējā vērtība + 1.5 standartnozives; maksimālā novērotā vai iespējamā vērtība] Belgium P F G G F P F F G F B P P B G F F G F Bulgaria G P P W P W F F W P P F P G G P P P W Czech Republic F F P G F F G G F P P F F F F F F P B Denmark B F G G B B F F G B G G G G G G G G G Germany P F G G G F F G G F F P F P F G F G F Estonia B P P G F F F B F P P F P P P F P P P Ireland G F G P G F F F F G B P W P P P P G F Spain P B F W P F W W P G B P G G G P F F W France P G F F W P F F F G G F P F F F F G F Italy P F F W P P P W P F G P F F F P P F P Latvia G P P P F P F G P P P G F G G F P P P Lithuania F P P F F P G B P P P G F P P F P P P Luxembourg F P F G G F F F G F F G B G G F G G F Hungary G F P P P W F F P F P B G F F P F P F Malta F P F G F P W W F W P W F W W P F P F Netherlands F G B G G G F F G G B P P G G B G G B Austria F F G G G F G F G F F F F P F G G G F Poland F B P F P P G G F F P G G P P P F P F Portugal P G F P P F W W F F G P F G F F F P P Romania F P P P W W P F W W W P P P P P F P W Slovenia W G P G P F G F P P F P P G G F F F G Slovakia F P P F P P G G P P P F G F W P W P G Finland G G F F G B G G G B G G F P F G B G G Sweden P G G F G B F F G B F B F F F G B G F Norway P F G G G B F F G F P G G F F B B B B 19AGNESE VAIVADE25.03.2015.
- 20. I1 I2 I3 Very poor W 0,0 1,0 3,0 Poor P 2,0 3,0 5,0 Fair F 4,0 5,0 7,0 Good G 6,0 7,0 9,0 Very good B 8,0 9,0 10,0Belgium 2,0 4,0 6,0 6,0 4,0 2,0 4,0 4,0 6,0 4,0 8,0 2,0 2,0 8,0 6,0 4,0 4,0 6,0 4,0 Bulgaria 6,0 2,0 2,0 0,0 2,0 0,0 4,0 4,0 0,0 2,0 2,0 4,0 2,0 6,0 6,0 2,0 2,0 2,0 0,0 Czech Republic 4,0 4,0 2,0 6,0 4,0 4,0 6,0 6,0 4,0 2,0 2,0 4,0 4,0 4,0 4,0 4,0 4,0 2,0 8,0 Denmark 8,0 4,0 6,0 6,0 8,0 8,0 4,0 4,0 6,0 8,0 6,0 6,0 6,0 6,0 6,0 6,0 6,0 6,0 6,0 Germany 2,0 4,0 6,0 6,0 6,0 4,0 4,0 6,0 6,0 4,0 4,0 2,0 4,0 2,0 4,0 6,0 4,0 6,0 4,0 Estonia 8,0 2,0 2,0 6,0 4,0 4,0 4,0 8,0 4,0 2,0 2,0 4,0 2,0 2,0 2,0 4,0 2,0 2,0 2,0 Ireland 6,0 4,0 6,0 2,0 6,0 4,0 4,0 4,0 4,0 6,0 8,0 2,0 0,0 2,0 2,0 2,0 2,0 6,0 4,0 Spain 2,0 8,0 4,0 0,0 2,0 4,0 0,0 0,0 2,0 6,0 8,0 2,0 6,0 6,0 6,0 2,0 4,0 4,0 0,0 France 2,0 6,0 4,0 4,0 0,0 2,0 4,0 4,0 4,0 6,0 6,0 4,0 2,0 4,0 4,0 4,0 4,0 6,0 4,0 Italy 2,0 4,0 4,0 0,0 2,0 2,0 2,0 0,0 2,0 4,0 6,0 2,0 4,0 4,0 4,0 2,0 2,0 4,0 2,0 Latvia 6,0 2,0 2,0 2,0 4,0 2,0 4,0 6,0 2,0 2,0 2,0 6,0 4,0 6,0 6,0 4,0 2,0 2,0 2,0 Lithuania 4,0 2,0 2,0 4,0 4,0 2,0 6,0 8,0 2,0 2,0 2,0 6,0 4,0 2,0 2,0 4,0 2,0 2,0 2,0 Luxembourg 4,0 2,0 4,0 6,0 6,0 4,0 4,0 4,0 6,0 4,0 4,0 6,0 8,0 6,0 6,0 4,0 6,0 6,0 4,0 Hungary 6,0 4,0 2,0 2,0 2,0 0,0 4,0 4,0 2,0 4,0 2,0 8,0 6,0 4,0 4,0 2,0 4,0 2,0 4,0 Malta 4,0 2,0 4,0 6,0 4,0 2,0 0,0 0,0 4,0 0,0 2,0 0,0 4,0 0,0 0,0 2,0 4,0 2,0 4,0 Netherlands 4,0 6,0 8,0 6,0 6,0 6,0 4,0 4,0 6,0 6,0 8,0 2,0 2,0 6,0 6,0 8,0 6,0 6,0 8,0 Austria 4,0 4,0 6,0 6,0 6,0 4,0 6,0 4,0 6,0 4,0 4,0 4,0 4,0 2,0 4,0 6,0 6,0 6,0 4,0 Poland 4,0 8,0 2,0 4,0 2,0 2,0 6,0 6,0 4,0 4,0 2,0 6,0 6,0 2,0 2,0 2,0 4,0 2,0 4,0 Portugal 2,0 6,0 4,0 2,0 2,0 4,0 0,0 0,0 4,0 4,0 6,0 2,0 4,0 6,0 4,0 4,0 4,0 2,0 2,0 Romania 4,0 2,0 2,0 2,0 0,0 0,0 2,0 4,0 0,0 0,0 0,0 2,0 2,0 2,0 2,0 2,0 4,0 2,0 0,0 Slovenia 0,0 6,0 2,0 6,0 2,0 4,0 6,0 4,0 2,0 2,0 4,0 2,0 2,0 6,0 6,0 4,0 4,0 4,0 6,0 Slovakia 4,0 2,0 2,0 4,0 2,0 2,0 6,0 6,0 2,0 2,0 2,0 4,0 6,0 4,0 0,0 2,0 0,0 2,0 6,0 Finland 6,0 6,0 4,0 4,0 6,0 8,0 6,0 6,0 6,0 8,0 6,0 6,0 4,0 2,0 4,0 6,0 8,0 6,0 6,0 Sweden 2,0 6,0 6,0 4,0 6,0 8,0 4,0 4,0 6,0 8,0 4,0 8,0 4,0 4,0 4,0 6,0 8,0 6,0 4,0 Norway 2,0 4,0 6,0 6,0 6,0 8,0 4,0 4,0 6,0 4,0 2,0 6,0 6,0 4,0 4,0 8,0 8,0 8,0 8,0 Belgium 3,0 5,0 7,0 7,0 5,0 3,0 5,0 5,0 7,0 5,0 9,0 3,0 3,0 9,0 7,0 5,0 5,0 7,0 5,0 Bulgaria 7,0 3,0 3,0 1,0 3,0 1,0 5,0 5,0 1,0 3,0 3,0 5,0 3,0 7,0 7,0 3,0 3,0 3,0 1,0 Czech Republic 5,0 5,0 3,0 7,0 5,0 5,0 7,0 7,0 5,0 3,0 3,0 5,0 5,0 5,0 5,0 5,0 5,0 3,0 9,0 Denmark 9,0 5,0 7,0 7,0 9,0 9,0 5,0 5,0 7,0 9,0 7,0 7,0 7,0 7,0 7,0 7,0 7,0 7,0 7,0 Germany 3,0 5,0 7,0 7,0 7,0 5,0 5,0 7,0 7,0 5,0 5,0 3,0 5,0 3,0 5,0 7,0 5,0 7,0 5,0 Estonia 9,0 3,0 3,0 7,0 5,0 5,0 5,0 9,0 5,0 3,0 3,0 5,0 3,0 3,0 3,0 5,0 3,0 3,0 3,0 Ireland 7,0 5,0 7,0 3,0 7,0 5,0 5,0 5,0 5,0 7,0 9,0 3,0 1,0 3,0 3,0 3,0 3,0 7,0 5,0 Spain 3,0 9,0 5,0 1,0 3,0 5,0 1,0 1,0 3,0 7,0 9,0 3,0 7,0 7,0 7,0 3,0 5,0 5,0 1,0 France 3,0 7,0 5,0 5,0 1,0 3,0 5,0 5,0 5,0 7,0 7,0 5,0 3,0 5,0 5,0 5,0 5,0 7,0 5,0 Italy 3,0 5,0 5,0 1,0 3,0 3,0 3,0 1,0 3,0 5,0 7,0 3,0 5,0 5,0 5,0 3,0 3,0 5,0 3,0 Latvia 7,0 3,0 3,0 3,0 5,0 3,0 5,0 7,0 3,0 3,0 3,0 7,0 5,0 7,0 7,0 5,0 3,0 3,0 3,0 Lithuania 5,0 3,0 3,0 5,0 5,0 3,0 7,0 9,0 3,0 3,0 3,0 7,0 5,0 3,0 3,0 5,0 3,0 3,0 3,0 Luxembourg 5,0 3,0 5,0 7,0 7,0 5,0 5,0 5,0 7,0 5,0 5,0 7,0 9,0 7,0 7,0 5,0 7,0 7,0 5,0 Hungary 7,0 5,0 3,0 3,0 3,0 1,0 5,0 5,0 3,0 5,0 3,0 9,0 7,0 5,0 5,0 3,0 5,0 3,0 5,0 Malta 5,0 3,0 5,0 7,0 5,0 3,0 1,0 1,0 5,0 1,0 3,0 1,0 5,0 1,0 1,0 3,0 5,0 3,0 5,0 Netherlands 5,0 7,0 9,0 7,0 7,0 7,0 5,0 5,0 7,0 7,0 9,0 3,0 3,0 7,0 7,0 9,0 7,0 7,0 9,0 Austria 5,0 5,0 7,0 7,0 7,0 5,0 7,0 5,0 7,0 5,0 5,0 5,0 5,0 3,0 5,0 7,0 7,0 7,0 5,0 Poland 5,0 9,0 3,0 5,0 3,0 3,0 7,0 7,0 5,0 5,0 3,0 7,0 7,0 3,0 3,0 3,0 5,0 3,0 5,0 Portugal 3,0 7,0 5,0 3,0 3,0 5,0 1,0 1,0 5,0 5,0 7,0 3,0 5,0 7,0 5,0 5,0 5,0 3,0 3,0 Romania 5,0 3,0 3,0 3,0 1,0 1,0 3,0 5,0 1,0 1,0 1,0 3,0 3,0 3,0 3,0 3,0 5,0 3,0 1,0 Slovenia 1,0 7,0 3,0 7,0 3,0 5,0 7,0 5,0 3,0 3,0 5,0 3,0 3,0 7,0 7,0 5,0 5,0 5,0 7,0 Slovakia 5,0 3,0 3,0 5,0 3,0 3,0 7,0 7,0 3,0 3,0 3,0 5,0 7,0 5,0 1,0 3,0 1,0 3,0 7,0 Finland 7,0 7,0 5,0 5,0 7,0 9,0 7,0 7,0 7,0 9,0 7,0 7,0 5,0 3,0 5,0 7,0 9,0 7,0 7,0 Sweden 3,0 7,0 7,0 5,0 7,0 9,0 5,0 5,0 7,0 9,0 5,0 9,0 5,0 5,0 5,0 7,0 9,0 7,0 5,0 Norway 3,0 5,0 7,0 7,0 7,0 9,0 5,0 5,0 7,0 5,0 3,0 7,0 7,0 5,0 5,0 9,0 9,0 9,0 9,0 Belgium 5,0 7,0 9,0 9,0 7,0 5,0 7,0 7,0 9,0 7,0 10,0 5,0 5,0 10,0 9,0 7,0 7,0 9,0 7,0 Bulgaria 9,0 5,0 5,0 3,0 5,0 3,0 7,0 7,0 3,0 5,0 5,0 7,0 5,0 9,0 9,0 5,0 5,0 5,0 3,0 Czech Republic 7,0 7,0 5,0 9,0 7,0 7,0 9,0 9,0 7,0 5,0 5,0 7,0 7,0 7,0 7,0 7,0 7,0 5,0 10,0 Denmark 10,0 7,0 9,0 9,0 10,0 10,0 7,0 7,0 9,0 10,0 9,0 9,0 9,0 9,0 9,0 9,0 9,0 9,0 9,0 Germany 5,0 7,0 9,0 9,0 9,0 7,0 7,0 9,0 9,0 7,0 7,0 5,0 7,0 5,0 7,0 9,0 7,0 9,0 7,0 Estonia 10,0 5,0 5,0 9,0 7,0 7,0 7,0 10,0 7,0 5,0 5,0 7,0 5,0 5,0 5,0 7,0 5,0 5,0 5,0 Ireland 9,0 7,0 9,0 5,0 9,0 7,0 7,0 7,0 7,0 9,0 10,0 5,0 3,0 5,0 5,0 5,0 5,0 9,0 7,0 Spain 5,0 10,0 7,0 3,0 5,0 7,0 3,0 3,0 5,0 9,0 10,0 5,0 9,0 9,0 9,0 5,0 7,0 7,0 3,0 France 5,0 9,0 7,0 7,0 3,0 5,0 7,0 7,0 7,0 9,0 9,0 7,0 5,0 7,0 7,0 7,0 7,0 9,0 7,0 Italy 5,0 7,0 7,0 3,0 5,0 5,0 5,0 3,0 5,0 7,0 9,0 5,0 7,0 7,0 7,0 5,0 5,0 7,0 5,0 Latvia 9,0 5,0 5,0 5,0 7,0 5,0 7,0 9,0 5,0 5,0 5,0 9,0 7,0 9,0 9,0 7,0 5,0 5,0 5,0 Lithuania 7,0 5,0 5,0 7,0 7,0 5,0 9,0 10,0 5,0 5,0 5,0 9,0 7,0 5,0 5,0 7,0 5,0 5,0 5,0 Luxembourg 7,0 5,0 7,0 9,0 9,0 7,0 7,0 7,0 9,0 7,0 7,0 9,0 10,0 9,0 9,0 7,0 9,0 9,0 7,0 Hungary 9,0 7,0 5,0 5,0 5,0 3,0 7,0 7,0 5,0 7,0 5,0 10,0 9,0 7,0 7,0 5,0 7,0 5,0 7,0 Malta 7,0 5,0 7,0 9,0 7,0 5,0 3,0 3,0 7,0 3,0 5,0 3,0 7,0 3,0 3,0 5,0 7,0 5,0 7,0 Netherlands 7,0 9,0 10,0 9,0 9,0 9,0 7,0 7,0 9,0 9,0 10,0 5,0 5,0 9,0 9,0 10,0 9,0 9,0 10,0 Austria 7,0 7,0 9,0 9,0 9,0 7,0 9,0 7,0 9,0 7,0 7,0 7,0 7,0 5,0 7,0 9,0 9,0 9,0 7,0 Poland 7,0 10,0 5,0 7,0 5,0 5,0 9,0 9,0 7,0 7,0 5,0 9,0 9,0 5,0 5,0 5,0 7,0 5,0 7,0 Portugal 5,0 9,0 7,0 5,0 5,0 7,0 3,0 3,0 7,0 7,0 9,0 5,0 7,0 9,0 7,0 7,0 7,0 5,0 5,0 Romania 7,0 5,0 5,0 5,0 3,0 3,0 5,0 7,0 3,0 3,0 3,0 5,0 5,0 5,0 5,0 5,0 7,0 5,0 3,0 Slovenia 3,0 9,0 5,0 9,0 5,0 7,0 9,0 7,0 5,0 5,0 7,0 5,0 5,0 9,0 9,0 7,0 7,0 7,0 9,0 Slovakia 7,0 5,0 5,0 7,0 5,0 5,0 9,0 9,0 5,0 5,0 5,0 7,0 9,0 7,0 3,0 5,0 3,0 5,0 9,0 Finland 9,0 9,0 7,0 7,0 9,0 10,0 9,0 9,0 9,0 10,0 9,0 9,0 7,0 5,0 7,0 9,0 10,0 9,0 9,0 Sweden 5,0 9,0 9,0 7,0 9,0 10,0 7,0 7,0 9,0 10,0 7,0 10,0 7,0 7,0 7,0 9,0 10,0 9,0 7,0 Norway 5,0 7,0 9,0 9,0 9,0 10,0 7,0 7,0 9,0 7,0 5,0 9,0 9,0 7,0 7,0 10,0 10,0 10,0 10,0 No burtiem uz skaitļiem 20AGNESE VAIVADE25.03.2015.
- 21. Elastdrošības novērtēšana AGNESE VAIVADE 21 FMI1 FMI2 FMI3 W P F G B Belgium 4.53 5.53 7.42 7.78 4.32 0.86 2.61 5.55 Bulgaria 2.53 3.53 5.53 4.38 0.91 2.55 6.02 8.94 Czech Republic 4.11 5.11 7.05 7.08 3.62 0.16 3.31 6.25 Denmark 6.11 7.11 8.89 10.45 6.99 3.53 0.18 2.90 Germany 4.42 5.42 7.42 7.66 4.19 0.73 2.73 5.68 Estonia 3.47 4.47 6.37 5.96 2.49 0.98 4.44 7.36 Ireland 3.89 4.89 6.84 6.72 3.25 0.22 3.68 6.61 Spain 3.47 4.47 6.37 5.96 2.49 0.98 4.44 7.36 France 3.89 4.89 6.89 6.75 3.28 0.18 3.65 6.58 Italy 2.74 3.74 5.74 4.74 1.28 2.19 5.65 8.58 Latvia 3.47 4.47 6.47 6.02 2.55 0.91 4.38 7.31 Lithuania 3.26 4.26 6.21 5.62 2.16 1.31 4.77 7.70 Luxembourg 4.95 5.95 7.89 8.54 5.07 1.61 1.85 4.80 Hungary 3.47 4.47 6.42 5.99 2.52 0.94 4.41 7.33 Malta 2.32 3.32 5.32 4.01 0.55 2.92 6.38 9.30 Netherlands 5.68 6.68 8.47 9.73 6.26 2.80 0.69 3.61 Austria 4.74 5.74 7.74 8.20 4.74 1.28 2.19 5.14 Poland 3.79 4.79 6.74 6.53 3.07 0.40 3.86 6.79 Portugal 3.26 4.26 6.26 5.65 2.19 1.28 4.74 7.67 Romania 1.68 2.68 4.68 2.92 0.55 4.01 7.48 10.39 Slovenia 3.79 4.79 6.79 6.56 3.10 0.36 3.83 6.76 Slovakia 3.05 4.05 6.05 5.29 1.82 1.64 5.10 8.03 Finland 5.68 6.68 8.53 9.76 6.29 2.83 0.65 3.59 Sweden 5.37 6.37 8.16 9.18 5.72 2.26 1.23 4.15 Norway 5.47 6.47 8.21 9.33 5.87 2.41 1.09 4.00 I1 I2 I3 Very poor W 0,0 1,0 3,0 Poor P 2,0 3,0 5,0 Fair F 4,0 5,0 7,0 Good G 6,0 7,0 9,0 Very good B 8,0 9,0 10,0 25.03.2015.
- 22. Rezultāti un stabilitātes analīze 2006 2008 2010 2012 FMI FMI FMI FMI FMI FMI FMI FMI FMI FMI FMI FMI FMI FMI FMI FMI Belgium F F F F Belgium F F F F Belgium F F F F Belgium F F F F Bulgaria P P P F Bulgaria P P P F Bulgaria P P P F Czech Republic F F F F Czech Republic F F F F Czech Republic F F F F Czech Republic F F F F Denmark G G G G Denmark G G G G Denmark G G G G Denmark G G G G Germany F F F F Germany F F F F Germany F F F F Germany F F F F Estonia F F F F Estonia F P P P Estonia F F F F Estonia F F F F Ireland F F F F Ireland F F F F Ireland F F F F Ireland F F F F Greece P P P P Greece P P P P Greece P P P P Spain F F F F Spain F F F F Spain F F F F Spain F F F F France F F F F France F F F F France F F F F France F F F F Italy P F F F Italy F F F F Italy P P P P Italy P P P P Cyprus F F P P Latvia F F F F Latvia F F F F Latvia F F F F Latvia F F F F Lithuania F F F F Lithuania F F F F Lithuania F F F F Lithuania F F F F Luxembo urg F F F F Luxembo urg F F F F Luxembo urg F F F F Luxembo urg F G F G Hungary F F F F Hungary F F F F Hungary F F F F Hungary F F F F Malta P P P P Malta P P P P Malta P P P P Malta P P P P Netherlan ds G G G G Netherlan ds G G G G Netherlan ds G G G G Netherlan ds G G G G Austria G F F F Austria F F F F Austria F F F F Austria F F F F Poland F F F F Poland F F F F Poland F F F F Poland F F F F Portugal F F F F Portugal F F F F Portugal F F F F Portugal F F F F Romania P P P P Romania P P P P Romania P P P P Slovenia F F F F Slovenia F F F F Slovenia F F F F Slovenia F F F F Slovakia F F F F Slovakia F P F F Slovakia F F F F Slovakia F P F F Finland G G G G Finland G G G G Finland G G G G Finland G G G G Sweden G G G G Sweden G G G G Sweden G G G G Sweden G G G G United Kingdom F F F P United Kingdom F F F P United Kingdom F F F P Norway G G F F Norway G G G F Norway G G F F Norway G G F F AGNESE VAIVADE 2225.03.2015.
- 23. Interpretācija Elastdrošs darba tirgus – laba veiktspēja – Skandināvijas valstis un Nīderlande Atsevišķos gadījumos virs vidējās veiktspējas arī Luksemburga un Austrija Zem vidējās veiktspējas – Bulgārija, Rumānija, Malta un Grieķija, arī Itālija Atsevišķos gadījumos zem vidējās veiktspējas arī Lielbritānija, Igaunija, Kipra un Slovākija Rezultāti ir ticami, atbilst hipotētiski sagaidāmajiem AGNESE VAIVADE 2325.03.2015.
- 24. Secinājumi par metodi Priekšrocības Ērta lietošana politikas veidotājiem Viegli salīdzināt pret vidējo rādītāju Viegli skaidrot sabiedrībai Iespējams veikt simulācijas Var ātri novērtēt faktiskos rezultātus (ietekmē datu publicēšanas datums) Rādītājus var aizstāt vienu ar otru, vai kombinēt vairākus par vienu tēmu Trūkumi Subjektivitāte katrā no soļiem (projektu vadības specifika) – ekspertvērtējumi Nav vislabākā (B) un vissliktākā (W) veiktspējas rezultāta Statistikas datu trūkums Atsevišķiem gadiem un valstīm, piem., OECD dati Bulgārijai un Rumānijai līdz 2007, Kiprai kopš 2008; 2012.g. EUROSTAT Aktīvā darba tirgus politika - Lielbritānijai un Grieķijai Pa atsevišķiem subjektiem, piem., arodbiedrības AGNESE VAIVADE 2425.03.2015.
- 25. Tālākie pētījuma virzieni SĀKOTNĒJĀ DOKTORA DARBA HIPOTĒZE Elastdrošības līmenis Latvijā ir relatīvi zems, jo nav pilnībā attīstīta neviena no četrām koncepcijas pamat komponentēm, kā rezultātā, – Zems elastdrošības līmenis neveicina jaunu darba vietu radīšanu, kā arī, – Zems elastdrošības līmenis ir iemesls augstiem ilgstošā bezdarba un darbaspēka segmentācijas rādītājiem. Augstāka elastdrošība Latvijas darba tirgū samazinātu ienākumu nevienlīdzību. Modeļa precizēšana – katra rādītāja novērtēšana pēc ticamākiem avotiem, ar pamatojumu Vēl vairāk simulācijas un stabilitātes analīzes Dinamikas veidošana un prognozēšana AGNESE VAIVADE 2525.03.2015.
- 26. Paldies par uzmanību! AGNESE VAIVADE 26 Auditorijas jautājumi … ? Diskusija … ! 25.03.2015.
Editor's Notes
- Teorētiskā daļa – Elastdrošības koncepcija Eiropā par elastdroša darba tirgus pamatlicējām tiek uzskatītas Dānija un Nīderlande. Eiropas līmenī elastdrošības koncepcija tika iestrādāta 21.gadsimta sākumā, vispirms 2005.gadā to definējot precizētajā Lisabonas stratēģijā, bet vēlāk 2007.gadā izdodot Eiropas Komisijas dokumentu, kur definēti tika rādītāji, ko izmantot elastdroša tirgus novērtēšanā. Empīriskā pētījuma daļā – Alternatīvas elastdrošības novērtēšana piedāvāšu savu pieeju elastdroša tirgus analīzei, kas balstās uz iepriekš definētajiem četriem koncepcijas pamatprincipiem un indikatoriem, kas tos raksturo. Rezultāts ir viena vienota novērtējuma iegūšana. Mana pieeja ir sekojoša – es pieņemu, ka ekonomiskā politika, kas tiek ieviesta valstī ir gluži kā projekts. Tad es izmantoju nestriktās kopas jeb faziloģiku, lai šo projektu novērtētu. Es jūs iepazīstināšu gan ar to, kā es veidoju savu datu materiālu, izmantojot GCI, OECD un EUROSTAT datus, gan aprēķina gaitu. Līdz ar to secīgi kopā nonāksim līdz elastdrošības novērtēšanai – fināla vērtējumam par katru no valstīm. Rezultātiem ir veikta sava veida stabilitātes analīze, ko es parādīšu. Un beigu beigās sniegšu interpretāciju par iegūtajiem rezultātiem.
- Par elastdrošības izcelsmes valsti nav pilnīgi vienprātīga nostāja, parasti tiek minētas divas, tās ir Dānija un Nīderlande. Galvenais koncepcijas rašanās iemesls bija, ka abas valstis pēc vairāku gadu ekonomiskās izaugsmes diezgan negaidīti sastapās ar augstiem bezdarba rādītājiem pat 9 un 10% līmenī. Līdz ar to 1990tajos gados jau spēkā stājās jauni normatīvie akti, kas Dānijā galvenokārt paredzēja stiprināt aktīvu darba tirgus politiku, bet Nīderlandē būtiski veicināt darba tirgus elastīgumu. Savukārt abas no šīm valstīm īpaši uzsvēra arodbiedrību lomu efektīva darba tirgus veidošanā. Kas tad īsti ir elastdrošība. Vārds veidojas no divām daļām – elastīgs un drošs. Koncepcijas pamatā ir veidot darba tirgu elastīgu, vienlaicīgi piedāvājot sociālo aizsargātības sistēmu. Vēsturiski līdz 20.gs. sākumam bija pētījumi, kuri pierādīja, ka caurmērā, darba tirgus noteikumus atvieglojot jeb padarot elastīgākus, sociālais aizsardzības līmenis kritās – bija mazāki pabalsti, kā arī ierobežotākas iespējas saņemt atbalstošus pakalpojumus no valsts. Vienvārdsakot regulējumam virzoties liberālā virzienā. Tomēr līdz ar Dānijas un Nīderlandes pieredzi, bija iespējams runāt un attīstīt pieeju, kad sociālai aizsargātībai nav jāsamazinās līdz ar darba tirgus elastīguma palielināšanos. Eiropas Savienības līmenī 2000.gadāt tika izstrādāta Lisabonas stratēģija, kurā bija definēts, ka nepieciešams panākt ilgtspējīgu izaugsmi ar vairāk un labākām darba vietām. 2005.gadā stratēģija tika precizēta un tanī kopumā bija vairākas vadlīnijas, no kurām 21.tika pateikts, ka “nepieciešams veicināt elastīgumu kombinētu ar nodarbinātības drošību un samazināt darba tirgus segmentāciju, ņemot vērā sociālo partneru lomu”. Tātad tiek runāts ne vairs par sociālo aizsargātību kā vienīgi ienākumu nodrošināšanu pabalstu veidā, bet kā nodarbinātības drošību, jeb iespējām nepārtraukti personai būt nodarbinātai vai pakļautai aktīvai darba tirgus politika nodarbinātības pārejas jeb bezdarba periodos. Kā arī tiek pieminēts arodbiedrību ieguldījums un nozīme. Līdz ar to definīcija, ko es izvēlos lietot ir Eiropas Komisijas 2006.gadā izstrādātā, ka elastdrošības mērķis ir sabalansēt elastību un nodarbinātības drošību darba tirgū, t.i., piedāvāt nodrošinātu darbaspēka kustību, tanī pat laikā sniedzot finansiālu un sociālu atbalstu darba ņēmējiem pārejas periodā no iepriekšējās darbavietas uz jaunu. Dānijā ik gadu aptuveni 25% nodarbināto maina savu darba vietu.
- 2007.gadā Eiropas Komisija definēja četrus elastdrošības pamatprincipus. Kā papildus četriem pamatprincipiem Eiropas Komisija saka, ka nepieciešams apskatīt arī vispārējo darba tirgus raksturojumu, jeb kopējo nodarbinātību, darba produktivitāti un nabadzības riska līmenim pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru. Katru no šiem pamatprincipiem raksturo vairāki indikatori jeb statistiskie dati, kurus es jums piedāvāju apskatīt. Šobrīd izvēloties daļu no tieši Eiropas Komisijas piedāvātajiem raksturlielumiem.
- Šajā attēlā ir OECD Nodarbinātības aizsardzības indekss. Šis indekss var pieņemt vērtību no nulles līdz 6. Jo zemāks ir rādītājs, jo elastīgāki ir darba līguma nosacījumi jeb vieglāki ir darbā pieņemšanas un atlaišanas nosacījumi. Šajā gadījumā analizētas atsevišķi tiek indeksa vērtības patstāvīgā darbā nodarbinātībai un pagaidu nodarbinātībai. Kā redzams Latvijā patstāvīgā darbā esošā aizsardzība ir virs OECD vidējā līmeņa, tomēr vienā līmenī ar Nīderlandi, savukārt pagaidu nodarbinātības regulējums ir elastīgāks, nekā vidēji OECD valstīs. Tanī pat laikā pastāv būtiskas atšķirības starp abiem regulējumiem, kamēr OECD vidēji šie indeksi ir ļoti tuvu.
- Kā iepriekš tika stāstīts par Nīderlandi, nepilns darba laiks var tikt uzskatīts par vienu no efektiem elastīga darba tirgus regulējuma ieviešanai. Lai konstatētu, vai darba tirgus ir elastīgs, var izmantot rādītāju, kas pēta, cik liels ir īpatsvars nepilnā darba laikā nodarbināto, kuri nav brīvprātīgi izvēlējušies strādāt nepilnu darba laiku. To sauc par piespiedu nepilna darba laika nodarbinātību. 2013.gadā Latvijā aptuveni 40% nepilna darba laika nodarbinātība nebija brīvprātīga, kamēr ES vidēji ap 30%. Šeit jāmin, ka situācija ir būtiski mainījusies globālās ekonomiskās krīzes rezultātā. Latvijā darba tirgus apsekojumos tiek uzdots jautājums par iemesliem, kādēļ persona strādā nepilnu darba laiku. Kā viens no iemesliem ir, ka persona nespēja atrast pilna darba laika darbu. Šis īpatsvars tiek izmantots, lai raksturotu piespiedu nepilna darba laika nodarbinātību. 2007.gadā kā šo iemeslu minēja 21% nepilna darba laika strādājošo, tad tas pieauga līdz 43% 2009.gadā un kopš tā laika nav būtiski krities. 2013.gadā šī atbilde gan tika minēta 38% gadījumu, līdz ar to EUROSTAT un šī darbaspēka apsekojuma dati nedaudz atšķiras.
- Vecumā no 25 līdz 64 gadiem mūžizglītībā Eiropas Savienībā vidēji iesaistās ap 8 – 9 % iedzīvotāju. Zem vidējā rādītāja ir Latvija, ar nedaudz virs 6% 2012.gadā. Ar visaugstāko iesaisti mūžizglītībā tiek raksturotas Skandināvijas valstis, īpaši Dānija, arī Šveice, Islande un Nīderlande. Agrāk arī Lielbritānijā šis jautājums bija aktuāls, bet īpatsvars krities ekonomiskās krīzes rezultātā.
- Atsevišķi var apskatīt arī nenodarbināto personu iesaisti mūžizglītībā. Šeit būtiski atzīmēt, ka Zviedrija ir veikusi ļoti daudz reformas un izvirzījusi augstus mērķus, 2012.gadā mūžizglītībā iesaistot vairāk kā 40% nenodarbināto. Atkal ar augstiem rādītājiem ir Skandināvijas valstis, Šveice, Islande un Nīderlande. Šis gan jāmin, ka ir grūti atdalāms rādītājs no aktīvas darba tirgus politikas raksturošanas. Latvijā mūžizglītībā iesaistās aptuveni 6% nenodarbināto personu. Vissliktākie rādītāji ir Bulgārijā, Rumānijā un Slovākijā.
- Uzsvaru uz aktīvu darba tirgus politiku var analizēt, salīdzinot, cik daudz tiek tērēts aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, un cik daudz tiek tērēts pasīvās darba tirgus politikas pasākumiem. Šo var novērtēt % no IKP, % no kopējiem izdevumiem par nenodarbinātajiem, EUR uz vienu nenodarbināto un vairākos citos veidos. Šajā gadījumā izvēlēts ir pirmais variants. Izdevumi nenodarbinātajiem pēc EUROSTAT metodoloģijas tiek iedalīti astoņās kategorijās. Numurācija gan ir līdz 9 kategorijām, bet viltīgi, ka nepastāv trešās kategorijas. Jāņem vērā, ka par nenodarbinātajiem šajā gadījumā ir ne tikai bezdarbnieki, bet arī ekonomiski neaktīvas personas un personas, kurām ir risks piespiedu kārtā zaudēt darbu. Šajā gadījumā par pasīvu darba tirgus politiku tiek izmantota vienīgi 8.kategorija, jeb ārpus darba ienākumu nodrošināšana. Savukārt par aktīvu darba tirgus politiku tiek runāts summējot kategorijas no 2 līdz 7. Tātad analīzē netiek iekļauti publiskie pakalpojumi kā ikdienas nodrošināšanas funkcijas un priekšlaicīgās pensionēšanās izdevumi. 8 kategorijas ir sekojošas: Darba tirgus pakalpojumi, t.i., jebkuras izmaksas par publiski sniegtajiem pakalpojumiem darba meklētājiem, piemēram, konsultācijas vai cita veida palīdzība darba meklēšanā, kā arī tādi izdevumi, kuri netiek ieskaitīti nevienā no turpmākajām kategorijām; Apmācības; - Nodarbinātības stimulēšana; Atbalsts nodarbinātībai un nodarbinātības atjaunošanai; Tiešā darbavietu radīšana; Uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsts; Ārpus darba ienākumu nodrošināšana un atbalsts; Priekšlaicīgā pensionēšanās.
- Par aktīvās darba tirgus politikas efektivitāti var daļēji spriest, analizējot bezdarba periodu. Vidēji Eiropā 35% nenodarbināto ir bezdarbnieki līdz 6 mēnešiem, gandrīz 20% ir no 6 līdz 11 mēnešiem, bet gandrīz puse ir ilgstošo bezdarbnieku. Latvijā ilgstošo bezdarbnieku skaits ir gandrīz 60 procenti, un līdz 6 mēnešiem bezdarbnieka statuss tiek pārtraukts 22% gadījumu, jeb par 13 procentpunktiem retāk, nekā ES vidēji.
- Ceturtais princips paredz analizēt modernu sociālās drošības sistēmu, un te galvenokārt tiek izmantoti OECD rādītāji. Viens no tiem analizē, kā mainās cilvēka ienākumi pārejot no nodarbinātības uz bezdarbu. Latvijā personai kļūstot par bezdarbnieku, pabalsts tuvākajā periodā tiek nodrošināts aptuveni 80 līdz 90% līmenī no iepriekš gūtajiem ienākumiem. Tikmēr vidēji ES līmenī tas ir tikai ap 60%.
- Savukārt otrs rādītājs analizē kā mainās personas ienākumi pārejot no bezdarba perioda uz nodarbinātību. Uzsākot strādāt par algu 67% līmenī no vidējās darba samaksas valstī, personai ar saņemtiem bezdarbnieku un citiem pabalstiem, tiek nodrošināti ienākumi aptuveni 80 – 90% līmenī. Tas nozīmē, ka bieži personas saņem ne tikai bezdarbnieku pabalstu, bet arī dzīvokļu un citus sociālos pabalstus, līdz ko uzsāk strādāt. Tanī pat laikā šis ir viens no augstākajiem līmeņiem Eiropā. Tomēr, lasot OECD un EK rekomendācijas, tur bieži tiek runāts, ka uzsākot strādāt pēc nenodarbinātības Latvijā gluži kā ar nazi tiek nogriezti dažādi sociālie pabalsti, bet tā vietā to samazinājumam būtu jābūt pakāpeniskam gan atbilstoši algas pieaugumam, gan laikā. Šeit jāņem vērā, ka šie ir vidējie rādītāji, un tie, protams, var būtiski atšķirties, ja mēs izvēlamies sīkāk pētīt dažādas sociālās grupas. Šo rādītāju sauc par bezdarba slazdu, jo norāda, ka uzsākt strādāt pēc dažādu pabalstu saņemšanas ne vienmēr ir izdevīgi.
- Publiskajā pārvaldē noteiktas likumdošanas vai ekonomiskās politikas ieviešana caur normatīvajiem aktiem var tikt uzskatīta par projektu, jo ar šī konkrētā dokumenta vai aktivitātes veikšanu mērķis ir sasniegt konkrētu rezultātu. Piemēri varētu būt par uzņēmumu privatizācija, pvn likmju izmaiņām, darba algām skolotājiem un mediķiem, ES fondu ieviešanu. Tomēr, lai gan ir iespējams novērtēt katra projekta izmaksas, ne vienmēr viennozīmīgi ir novērtējama ieņēmumu daļa. Turklāt, ne vienmēr ieņēmumu daļa ir būtiskāka par vispārējo gūto labumu sabiedrībā. Piemēram, ES fondu projektiem ir ilgs atmaksāšanās periods konkrētajam uzņēmumam, bet īstermiņā, piemēram, ja tiek ieviestas zaļās tehnoloģijas, kopumā uzlabojas rūpniecības tuvumā esošā vide, kas rada pozitīvas pārmaiņas teritorijā. Lielākiem publiskās pārvaldes projektiem ir vēl grūtāk noteikti konkrētus rezultātus, bet kopumā, ja pieņem, ka notiek projektu portfeļa veidošana, jeb vairāku vienlaicīgu projektu norise, tad šo projektu kopējam mērķim būtu jābūt veicināt sabiedrības labklājību, dzīves līmeni un ekonomisko izaugsmi. To var novērtēt ar tādiem rādītājiem, kā nodarbinātība, IKP uz vienu iedzīvotāju vai IKP pieaugums, tāpat arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars un sabiedrības attieksme pret politiskajiem spēkiem. Šajā gadījumā mana ideja ir, kad, runājot par darba tirgus politiku, par galveno publiskās pārvaldes apakšmērķi tiek izvirzīts darba tirgus elastdrošums. Līdz ar to tiek izvirzīts pamatpieņēmums – jo elastdrošāks darba tirgus, jo labāk. Bet jautājums seko, kā īsti tad novērtēt elastdrošību, kā pateikt, vai tirgus ir vai nav elastdrošs. No iepriekš apskatītās teorētiskās puses redzējām, ka katram no četriem pamatprincipiem ir vairāki raksturojoši rādītāji, turklāt, piemēram, Nīderlande ne visos rādītājos norāda uz vislabākajiem rezultātiem, tomēr tiek uzskatīta par vienu no valstīm ar visattīstītāko elastdrošību darba tirgū. Turpmāk tad es stāstīšu kādu veidu es atradu un izvēlējos izmēģināt, lai novērtētu elastdrošību Eiropas Savienības valstīs. Jau iepriekš ir jābrīdina, praktiski pie katra soļa, ko es turpmāk minēšu, ir iespējamas diskusijas, iespējas apstrīdēt pieņēmumus, un viedokļi par to, kas ir akceptējams vai pareizs var būtiski atšķirties. Tomēr mērķis šobrīd nav atrisināt visus šos sasāpējušos jautājumus, bet notestēt, vai manis izvēlētā metode vispār spēj sniegt interpretējamus rezultātus. Un tanī brīdī, kad es nonāku pie pirmajiem rezultātiem, ir vērts uzsākt diskusiju par katra soļa pilnveidošanu un modeļa maksimālu uzlabošanu. Ceru, ka šāda diskusija tad arī izveidosies manas prezentācijas beigās, bet šobrīd visu pēc kārtas.
- Faziloģika jeb angļu valodā Fuzzy Logic ir metode, kad tiek izmantotas nestriktas kopas kāda objekta, piemēram, projekta efektivitātes novērtēšanā. Ko tas nozīmē. Tas nozīmē, ka sagaidāmais gala vērtējums nav binomāls jeb ne tikai var pieņemt vērtību «jā vai nē», «balts vai melns», «ir vai nav» darba tirgus elastdrošs, bet tam var būt vairākas vērtējuma pakāpes. Visupirms es izvēlos mainīgos, kas lielā mērā balstās uz iepriekš apskatītajiem, bet ne tikai. Katrs no šiem mainīgajiem ir ar skaitlisko vērtību. Atkarībā no skaitliskās vērtības es piešķiru šī skaitļa vietā tam kvalitatīvu novērtējumu, vai šis indikators ir ļoti zems, zems, vidējs, augsts vai ļoti augsts. Tāpat arī visu indikatoru kopai jeb gala vērtējumam tiks piešķirtas šīs piecas pakāpes. Jāņem vērā, ka veidojot intervālus koeficienti izmantoti tādi, lai intervāli pārklātos. Te tiek ņemt vērā tas, ka viens un tas pats novērtējums patiesībā var būt atšķirīgs, atkarībā no konteksta. Piemēram, bezdarb līmenis 5% līmenī vienā valstī var tikt uzskatīts kā augsts, bet citādi kā vidējs vai pat zems. Tad pa soļiem ko es jums tālāk parādīšu detalizētāk, no visa lielā indikatoru skaita tiek aprēķināts viens gala koeficients.
- Vispirms mans uzdevums bija izveidot gana pilnvērtīgu datu kopu. Es izmantoju aptuveni 11 EUROSTAT datu kopas, Globālās konkurētspējas indikatorus un OECD rādītājus. Es izveidoju viena veida datu grupas 2006., 2008., 2010. un 2012.gadam, lai tai skaitā apskatītu arī, kā rezultāti mainās dinamikā. Jāņem vērā, ka bija valstis, kurām piemēram nebija OECD datu kādā laika periodā, piemēram Kiprai nebija datu par modernu sociālo sistēmu kopš 2007.gada, līdz ar to tā ir iekļauta tikai 2006.gada analīzē. Grieķijai un Lielbritānijai nav publicēti jaunākie EUROSTAT dati par aktīvu darba tirgus politiku, līdz ar to tās nav iekļautas 2012.gada analīzē. Tāpat jāatzīstas, ka dažām valstīm kādā no gadiem vienkārši iztrūkst kāds rādītājs, tad tas tika aizvietots ar nākamā sekojošā gada rādītāju. Līdz ar to, visas šādas datu korekcijas var vai nu analīzi uzlabot, vai pasliktināt, jebkurā gadījumā, radīt sava veida nobīdes no patiesā rezultāta. Tomēr, tā kā tie ir pavisam atsevišķi gadījumi, šobrīd es pieņemu, ka tie nespēj rezultātus mainīt būtiski. Datu kopā tika apkopoti visi no četriem koncepcijas pamatprincipiem, kā arī vispārējais darba tirgus stāvoklis. Šeit liela priekšrocība ir, ka datiem nav jābūt savstarpēji salīdzināmiem, piemēram, visiem izteiktiem absolūtās vai relatīvās vērtībās. Praktiski jebkurš indikators var būt tam atbilstošā veidā izsacīts. Kā piemēram, Globālās konkurētspējas izmantotie indikatori ir visi indeksi vērtībā no 0 līdz 6, savukārt lielākā daļa EUROSTAT datu ir relatīvie īpatsvari, ir arī atsevišķi dati absolūtās vērtībās, piemēram, darbaspēka produktivitāte EUR par darba stundu. Pamatprincipu raksturo sekojoši rādītāji: GCI - Hiring and firing practices EUROSTAT - Temporary employment EUROSTAT - Part-time employment EUROSTAT- Involuntary Part-time employment GCI - Cooperation in labour-employer relations 2. Pamatprincipu raksturo EUROSTAT - Participation rate in LLL EUROSTAT - Population (age 25 - 34) with at least upper secondary education EUROSTAT - Population (age 45 - 54) with at least upper secondary education GCI - On the job training 3. Pamatprincipu raksturo EUROSTAT-Labour market expenditure on active LMP (% of GDP) EUROSTAT-Labour market expenditure on pasive LMP (% of GDP) EUROSTAT - Labour market expenditure on active LMP (share of total expenditure on LMP) EUROSTAT - Share of Labour market participants in active LMP 4. Pamatprincipu raksturo OECD - Net Replacement ratios (67% of Average Wage for single person with no children) OECD - Transition into full-time work from unemployment with initial unemployment benefit (single person with no children, 67% of Average Wage) 5. Darba tirgus vispārējo situāciju raksturo EUROSTAT - Total employment rate EUROSTAT- Long-term unemployment rate EUROSTAT - Labour productivity, euro per hour worked EUROSTAT - At-risk-of-poverty rate (cut-off point: 60% of median equivalised income after social transfers)
- Šie dati var būt savstarpēji tik atšķirīgi tādēļ, ka pēc tam tiem tiek piešķirts novērtējums pret visu valstu vidējo vērtību. Viszemākais vērtējums tiek piešķirts, ja konkrētās valsts konkrētais rādītājs atrodas vērtībā no minimālās iespējamās vai minimālās novērotās vērtības līdz vērtībai 1.5standartnovirzes zem vidējās. Te atkal ir izdarīti tātad vairāki pieņēmumi, pirmkārt, jau par novērtējumu sadalījumu ap vidējo. Šis būtu viens no jautājumiem, ko būtu turpmāk nepieciešams vēl testēt, kā atrast visoptimālāko sadalījumu, lai pielīdzinātu skaitlisko vērtību pret kvalitatīvo novērtējumu. Tā visa manu datu kopa tika pārvērsta mistiskos burtiņos. Ik vienas valsts ik viens rādītājs pieņem vērtību – ļoti zems, zems, vidējs, augsts vai ļoti augsts vērtējumus. Šeit arī jāseko līdzi, kuri rādītāji raksturojami – jo augstāki, jo labāk, bet kuri – jo zemāk jo labāk. Piemēram nepilna darba laika nodarbinātības īpatsvars no visiem nodarbinātajiem un piespiedu nepilna darba laika nodarbinātība no kopējas nepilna darba laika nodarbinātības. Pirmajā gadījumā tiek pieņemts, jo augstāks ir nepilnas darba laika nodarbinātības rādītājs, jo labāk, jo tas raksturo elastīgāku darba tirgu, kas arī ir viens no priekšnosacījumiem elastdrošībai. Savukārt otrajā gadījumā piespiedu nepilna darba laika nodarbinātība ir nelabvēlīga parādība, līdz ar to augstāku vērtējumu kvalitatīvi iegūst kvantitatīvi zemāki rādītāji.
- Kad man ir tabula ar burtiem, es to atkal pārveidoju uz skaitļiem, tikai šoreiz ar citām vērtībām. Tiek izveidoti katra indikatora intervāli vērtējumam. Šeit atkal pastāv ļoti augsta subjektivitāte, ko es pašlaik lūdzu neapstrīdēt, jo zinu, ka šis būtu jautājums, kas būtu turpmāk arī jāpēta. Bet pašlaik tiek izmantoti sekojoši skaitļi, lai definētu intervālus: Ļoti zems konkrētā rādītāja līmenis tiek raksturots ar intervālu no 0 līdz 3, Zems ar intervālu no 2 līdz 5, Vidējs ar intervālu no 4 līdz 7, Augsts ar intervālu no 6 līdz 9 un Ļoti augsts ar intervālu no 8 līdz 10. Tad tabula kas man bija iepriekš bija ar burtiem tiek pārtaisīta uz trim jaunām tabulām, kuras definē šos intervālus. Principā pirmā tabula raksturo visas valsts, visus kritērijus, izmantojot zemāko intervāla robežu. Otra tabula, izmantojot vidējo intervāla vērtību, bet trešā tabula, izmantojot augstāko intervāla robežu. Šeit tātad jāņem vērā, ka intervāli savstarpēji pārklājas, un šis ir būtiski saprast, ka viens un tas pats skaitlis tik pat labi var būt gan zems, gan vidējs līmenis. Piemēram, nepilna darba laika nodarbinātības īpatsvaru 30% apmērā no kopējās nodarbinātības vienā valstī, piemēram, Nīderlandē uzskata par zemu rādītāju, kamēr, Latvijā tas noteikti ir vidējs vai pat augsts.
- Pēc tam, kad man ir trīs tabulas, jeb praktiski 3 x 4 gadi, kas ir 12 tabulas kopumā ar skaitļiem, kuru vērtības ir no 0 līdz 10, es veicu praktiski pēdējo soli elastdrošības novērtēšanā. Katrai no trim tabulām tiek aprēķināts Fuzzy mērījuma indekss. Idejiski tā ir tai valstij visu indikatoru vidējā vērtība, tātad valstij kopējā intervāla zemākā, vidējā un augstākā vērtība. Tad es izmantoju tabulu, kas definē kvalitatīvo vērtējumu intervālus un faktiski atrastos katras valsts intervālus, lai meklētu Eiklīda distanci, jeb atrastu distanci, kas ir vismazākā starp faktiski aprēķināto konkrētās valsts intervālu un vienu no pieciem manis sākotnēji definētajiem intervāliem. Atbilstoši, mazākā distance ir arī tās valsts konkrētais novērtējums, piemēram, Beļģijai tas ir vidējs (Fair), Bulgārijai tas ir zems (Poor) u.t.t.
- Tomēr jāņem vērā, ka pastāv vēl viens diskutējams jautājums – vai elastdrošības novērtēšanā būtu jāņem vērā arī vispārējie darba tirgu raksturojošie rādītāji, vai tomēr nē? Kā arī, vai rādītājiem būtu jāpiešķir svari un ja jā, tad kādi? Es šajā gadījumā piešķīru svarus sekojoši - ja es izmantoju četrus pamatprincipus un vispārējos darba tirgus rādītājus katrai grupai svars bija 20% no kopējās vērtības, kas sadalījās vienmērīgi starp katras grupas iekšienē esošajiem indikatoriem; - ja es izmantoju tikai četrus pamatprincipus, tad katram no tiem bija 25% svars, kas tālāk sadalījās vienmērīgi katra principa iekšienē. Bet es veicu aprēķinus arī rādītājus nesverot un atkal vienā gadījumā izmantojot vispārējos darba tirgus raksturojošos rādītājus, otrā gadījumā izmantojot tikai četrus pamatprincipus. Līdz ar to man rezultātā ir rādītāji 4 gadu griezumā 4 veidos katrā no gadiem. Kas ir būtiski, ka caurmērā rezultāti ir stabili, neatkarīgi no svēršanas vai piektā principa iekļaušanas. Piemēram, Skandināvijas valstis – Dānija, Somija, Zviedrija tiek visos gadījumos novērtētas ar augstu elastdrošības līmeni. Norvēģija tikai daļā gadījumu, kad metodē tiek izmantoti arī darba tirgu raksturojošie rādītāji jeb piektais princips. Tāpat zems elastdrošības līmenis tiek novērots Grieķijai, Maltai un Rumānijai pēc visām pieejām. Itālijai 2010.gadā un 2012.gadā arī pēc visām pieejām. Bet, piemēram, Bulgārijai pēc ceturtās pieejas, kas ir neiekļaujot piekto principu un nesverot, ir nevis zems, bet vidējs elastdrošības līmenis. Interesanti rezultāti ir par Lielbritāniju, kur izmantojot ceturto pieeju rezultāti liecina, ka elastdrošības līmenis ir zems, bet trijos citos variantos, ka vidējs.
- Kopumā atrastie rezultāti atbilst iepriekš veiktajiem pētījumiem, kuros izmantotas citas metodes, kā arī teorētiskajam pamatojumam, valstu politikām u.tml. Ir taisnība, ka elastdrošība ir augstāka par vidējo Skandināvijas valstīs un Nīderlandē, arī Austrija ir ļoti tuvu šim vērtējumam. Tāpat, ir ticams, ka zem vidējā elastdrošības līmeņa ir tādas valstis kā Bulgārija, Rumānija, Malta un Grieķija, pēdējos gados arī Itālija. Ne tik viennozīmīgi interpretējami ir rezultāti par Lielbritāniju un Igauniju, kur zems elastdrošības līmenis ir novērots atsevišķos gados vai pēc kādas no metodēm. Caurmērā rezultāti atbilst sagaidāmajiem.
- Kopumā secinājumi par izmantoto metodi ir sekojoši – tai ir savas priekšrocības un trūkumi. Priekšrocības galvenokārt ir tās, ka tā ir ērta. Ir viegli salīdzināt rezultātus starp valstīm, kā arī paskaidrot tos lasītājam vai pilsonim. Tāpat ir iespējas veikt dažādas simulācijas, mainot sākotnējos datus – piemēram, vai un kā mainīsies rezultāti, ja piespiedu nepilna laika nodarbinātība būtiski kritīsies, bet kopumā nepilna laika nodarbinātībai pieaugot. Tāpat rezultātus pēc faktisko situāciju izmainīšanās jeb politikas ieviešanas ir iespējams aprēķināt salīdzinoši ātri. Viens faktors gan ir, ka oficiālā statistika parādās novēloti, bet, piemēram, ja modelis ir izstrādāts, tad tos novērtēt vienīgi Latvijai arī ir iespējams un analizēt, kā rādītāji mainās. Ir iespējams izmantot arī ne tikai visu valstu vidējo līmeni kā atskaites punktu, bet kādu optimālu definēto vērtību, pret kuru atskaitīties. Būtu nepieciešams plašāk pētīt, bet praktiski, ir iespējams variēt arī ar rādītājiem, kas ir īpaši būtiski, ka tos var vairākus kombinēt pat ja tie norāda uz ļoti tuvām parādībām. Šeit gan, protams, diskutējams ir jautājums par svariem. Savukārt metodei, protams, ir arī savi trūkumi. Pirmkārt, jau kā vairākkārt es uzsvēru un jūs paši redzējāt – ļoti augsta subjektivitāte katrā no soļiem. Citos zinātniskajos pētījumos, kur šī metode ir pielietota projektu efektivitātes novērtēšanai, tiek runāts par ekspertvērtējumiem. Šajā gadījumā arī šāda pieeja būtu jāpapēta, lai definētu novērtējuma intervālus. Līdz šim manos aprēķinos man nav izdevies nonākt pie vērtējuma, kad kāda valsts ir ieguvusi ļoti augstu vai ļoti zemu vērtējumu, tātad galējās robežas. Lai gan galējās robežas bija atsevišķus indikatorus novērtējot. Līdz ar to jautājums atkal par tālākiem pētījumiem, vai tas vispār ir iespējams, un pat ja ir iespējams, vai dati būs interpretējami un metodoloģija loģiska. Būtisks mīnuss ir arī datu kvalitāte. Ir laika periodi un valstis, kurām dati trūkst par atsevišķiem rādītājiem. Tad šīs valstis man jāmet ārā, bet tad savukārt visu valstu vidējais rādītājs mainās. Tāpat arī līdz šim analīzē nav iekļauts ļoti būtisks elastdrošības elements, kas ir arodbiedrības. Piemēram, Skandināvijas valstīs ir statistikas dati, kas norāda, cik liels īpatsvars darbaspēka ir kādas arodbiedrības biedri, tomēr šāda statistika nav pārāk plaši izplatīta visās Eiropas Savienības valstīs.
- Sākotnēji stājoties doktorantūra es izvirzīju divas hipotēzes, ko vēlējos izpētīt. Viena no tām ir, ka elastdrošības līmenis Latvijā ir relatīvi zems, ko pēc šīs metodes man pilnībā nav izdevies apstiprināt, jo Latvijas novērtējums visos gadījumos bijis vidējs. Bet ietekme relatīvi zemajam līmenim ir tāda, ka netiek veicināta jaunu darba vietu radīšana, kā arī tas ir iemesls augstam ilgstošajam bezdarbam un darbaspēka segmentācijai. Savukārt otra hipotēze ir, ka augstāks elastdrošības līmenis samazinātu ienākumu nevienlīdzību. Līdz ar to šis ir tas virziens, kur es vēlētos nākotnē doties, pētot kā elastdoršības līmeņa novērtējumu es spētu izmantot, lai pētītu efektus uz ilgstošo bezdarbu un sociālo nevienlīdzību. Bet tas iespējams vien pēc tam, kad es būtiski būšu strādājusi pie modeļa precizēšanas, veikusi vēl vairāk stabilitātes analīzes. Un tad jau arī ļoti tālā nākotnē, ja līdz tam pētījumi par šīs metodes pielietošanu būs sekmīgi, iespējams būtu interesanti attīstīt modeli, kas spētu analizēt arī dinamiku un veidot prognozes.
- Paldies par uzmanīgo klausīšanos, tagad es ļoti vēlētos dzirdētu jūsu viedokļus, kritiku, jautājumus, pārmetumus, apsveikumus, ieteikumus vai neieteikumus