Prezentācija diskusijas "Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošana: ieguvumi, riski un vīzijas" ietvaros par rakstu "Valsts kapitālsabiedrību ziedojumi pilsoniskās sabiedrības attīstībai", kas ir izdots rakstu sērijas Korupcijas °C ietvaros
Kurzemes NVO atbalsta centrs organizētās konferences “Pilsoniskā sabiedrība Kurzemē: statistika un pieredzes” ietvaros sniegtā labā prakse sadarbībai NVO un pašvaldība.
Kurzemes NVO atbalsta centra organizētās konferences "Kurzemes pašvaldību un NVO sadarbība" prezentācija.
Autors: Pārresoru koordinācijas centrs
Nosaukums: Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Kurzemes NVO atbalsta centrs organizētās konferences “Pilsoniskā sabiedrība Kurzemē: statistika un pieredzes” ietvaros sniegtā labā prakse sadarbībai NVO un pašvaldība.
Kurzemes NVO atbalsta centra organizētās konferences "Kurzemes pašvaldību un NVO sadarbība" prezentācija.
Autors: Pārresoru koordinācijas centrs
Nosaukums: Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Kurzemes NVO atbalsta centra organizētās konferences "Kurzemes pašvaldību un NVO sadarbība" prezentācija.
Autors: Pārresoru koordinācijas centrs
Nosaukums: Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Interesantas, praktiskas labdarības metodes, kurās iesaistīt skolēnus. Labdarības organizāciju, pašvaldības iestāžu kontakti, kurās iesaistīt brīvrpātīgos, nodot mantiskos ziedojumus
Šajā dokumentā ir apkopots izvilkums par NVO iespējām piesaistīt finansējumu ES fondos 2014-2020 gadam, kuri ietver:
• Eiropas Reģionālās attīstības fonds
• Eiropas Sociālā fonds
• Kohēzijas fonds
Lai apgūtu šo fondu finansējumu un noteiktu, kas un kādiem mērķiem to var izmantot, LR Finanšu ministrija ir izstrādājusi darbības programmu Izaugsme un nodarbinātība, kurā noteiktas valsts prioritātes un specifiskie atbalsta mērķi. Kopumā ir noteikti 9 prioritārie virzieni un tikai vienā no tiem – „Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” – NVO ir paredzēts kā tiešais finansējuma saņēmējs. Pārējos virzienos NVO var piedalīties kā sadarbības partneri vai mērķgrupa.
Šajā dokumentā ir apkopots izvilkums no visiem darbības programmas prioritārajiem virzieniem, izdalot konkrētus pasākumus, kuros NVO var piedalīties kā sadarbības partneris, mērķgrupa vai tiešais finansējuma saņēmējs. Šobrīd tiek plānots, ka pirmās projektu atlases sāks notikt 2015.gada vasarā-rudenī.
Kurzemes NVO atbalsta centrs (www.kurzemesnvo.lv) aicina iepazīties ar šo informāciju. Detalizētākai informācijai aicinām sazināties ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru - www.cfla.gov.lv.
Kurzemes NVO atbalsta centrs organizētās konferences “Pilsoniskā sabiedrība Kurzemē: statistika un pieredzes” ietvaros sniegtā labā prakse sadarbībai NVO un pašvaldība.
LR Ārlietu ministrijas prezentācija par attīstības sadarbību un privātā sektora iespējām iesaistīties globālajos procesos. Prezentācija sniegta semināros par godīgu tirdzniecību, kas organizēti ar ES un LR Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu Eiropas gada attīstībai 2015 Nacionālās darba programmas ietvaros.
Nodibinājums "Talsu novada krīžu centrs" darbojas ar mērķi sniegt atbalstu veselīgas un stipras ģimenes veidošanai, veikt bērnu un sieviešu aizstāvību.
Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
„Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū"”Ilze Šēfere-Siliņa
Pētījuma „Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū” ietvaros, veicot 3 kvantitatīvās aptaujas (kopā 2804 respondenti), 4 fokusgrupu diskusijas (kopā 42 skolēni un 8 skolotāji), eksperta interviju un video aptauju, tika gūtas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
• Kāda ir labdarības izpratne un attieksme pret to Latvijā?
• Kādas ir populārākās labdarības aktivitātes, kurās iesaistās cilvēki, īpaši skolēni?
• Kas veido labdarības tradīcijas un kavē to attīstību?
Autori: Ilze Šēfere-Siliņa, Ilze Sauškina, Karine Kalniņa
Prezentācija semināra izglītības iestāžu vadītājiem par aktuāliem Eiropas Savienības jautājumiem ietvaros, ko organizēja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Parlamenta informācijas biroju Latvijā, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un sabiedriskās politikas centru PROVIDUS 2013.gada 30.aprīlī un 2.maijā.
Plašāka informācija: http://www.providus.lv/public/27835.html
Law enforcement agencies have an obligation to communicate with the public about their operations to maintain transparency and public trust. They must balance this duty with safeguarding confidential information. Developing a media plan for high-profile operations can help provide sufficient information to minimize public disruption and speculation while presenting the agency's perspective. Without a media plan, there is a risk of inconsistent messages, media interference, and damage to investigations if information updates are delayed. When speaking to the media, agencies must consider whether discussions are on or off the record and follow principles of being fair, accurate, relevant and timely.
The document summarizes Latvia's efforts to prevent youth crime through multi-disciplinary cooperation and social inclusion programs. It describes several initiatives between 2011-2015 that focused on early prevention by assessing risks for children and families, developing activities to address needs, and promoting cooperation across institutions. Evaluation found these approaches helped reduce antisocial behavior by engaging communities, schools, families, and at-risk youth.
Kurzemes NVO atbalsta centra organizētās konferences "Kurzemes pašvaldību un NVO sadarbība" prezentācija.
Autors: Pārresoru koordinācijas centrs
Nosaukums: Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Interesantas, praktiskas labdarības metodes, kurās iesaistīt skolēnus. Labdarības organizāciju, pašvaldības iestāžu kontakti, kurās iesaistīt brīvrpātīgos, nodot mantiskos ziedojumus
Šajā dokumentā ir apkopots izvilkums par NVO iespējām piesaistīt finansējumu ES fondos 2014-2020 gadam, kuri ietver:
• Eiropas Reģionālās attīstības fonds
• Eiropas Sociālā fonds
• Kohēzijas fonds
Lai apgūtu šo fondu finansējumu un noteiktu, kas un kādiem mērķiem to var izmantot, LR Finanšu ministrija ir izstrādājusi darbības programmu Izaugsme un nodarbinātība, kurā noteiktas valsts prioritātes un specifiskie atbalsta mērķi. Kopumā ir noteikti 9 prioritārie virzieni un tikai vienā no tiem – „Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” – NVO ir paredzēts kā tiešais finansējuma saņēmējs. Pārējos virzienos NVO var piedalīties kā sadarbības partneri vai mērķgrupa.
Šajā dokumentā ir apkopots izvilkums no visiem darbības programmas prioritārajiem virzieniem, izdalot konkrētus pasākumus, kuros NVO var piedalīties kā sadarbības partneris, mērķgrupa vai tiešais finansējuma saņēmējs. Šobrīd tiek plānots, ka pirmās projektu atlases sāks notikt 2015.gada vasarā-rudenī.
Kurzemes NVO atbalsta centrs (www.kurzemesnvo.lv) aicina iepazīties ar šo informāciju. Detalizētākai informācijai aicinām sazināties ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru - www.cfla.gov.lv.
Kurzemes NVO atbalsta centrs organizētās konferences “Pilsoniskā sabiedrība Kurzemē: statistika un pieredzes” ietvaros sniegtā labā prakse sadarbībai NVO un pašvaldība.
LR Ārlietu ministrijas prezentācija par attīstības sadarbību un privātā sektora iespējām iesaistīties globālajos procesos. Prezentācija sniegta semināros par godīgu tirdzniecību, kas organizēti ar ES un LR Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu Eiropas gada attīstībai 2015 Nacionālās darba programmas ietvaros.
Nodibinājums "Talsu novada krīžu centrs" darbojas ar mērķi sniegt atbalstu veselīgas un stipras ģimenes veidošanai, veikt bērnu un sieviešu aizstāvību.
Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
„Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū"”Ilze Šēfere-Siliņa
Pētījuma „Labdarības izpratne un attieksme Latvijā, īpaši skolēnu vidū” ietvaros, veicot 3 kvantitatīvās aptaujas (kopā 2804 respondenti), 4 fokusgrupu diskusijas (kopā 42 skolēni un 8 skolotāji), eksperta interviju un video aptauju, tika gūtas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
• Kāda ir labdarības izpratne un attieksme pret to Latvijā?
• Kādas ir populārākās labdarības aktivitātes, kurās iesaistās cilvēki, īpaši skolēni?
• Kas veido labdarības tradīcijas un kavē to attīstību?
Autori: Ilze Šēfere-Siliņa, Ilze Sauškina, Karine Kalniņa
Prezentācija semināra izglītības iestāžu vadītājiem par aktuāliem Eiropas Savienības jautājumiem ietvaros, ko organizēja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Parlamenta informācijas biroju Latvijā, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un sabiedriskās politikas centru PROVIDUS 2013.gada 30.aprīlī un 2.maijā.
Plašāka informācija: http://www.providus.lv/public/27835.html
Similar to Valsts kapitālsabiedrību ziedojumi (20)
Law enforcement agencies have an obligation to communicate with the public about their operations to maintain transparency and public trust. They must balance this duty with safeguarding confidential information. Developing a media plan for high-profile operations can help provide sufficient information to minimize public disruption and speculation while presenting the agency's perspective. Without a media plan, there is a risk of inconsistent messages, media interference, and damage to investigations if information updates are delayed. When speaking to the media, agencies must consider whether discussions are on or off the record and follow principles of being fair, accurate, relevant and timely.
The document summarizes Latvia's efforts to prevent youth crime through multi-disciplinary cooperation and social inclusion programs. It describes several initiatives between 2011-2015 that focused on early prevention by assessing risks for children and families, developing activities to address needs, and promoting cooperation across institutions. Evaluation found these approaches helped reduce antisocial behavior by engaging communities, schools, families, and at-risk youth.
Prezentācija sagatavota mentoringa programmas ietvaros projektā „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3” ietvaros, ko īsteno biedrība „Patvērums „Drošā māja”’ sadarbībā ar biedrību „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Agnese Lešinska, juriste
Prezentācija nodarbību cikla "Līdzdalības iespējas un interneta līdzdalības rīki" ietvaros projektā projektā "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3" aktivitātē "Mentoringa programma"
The document summarizes findings from a study on teaching history in Latvia. It notes that since 2013, Latvian and World History are taught as separate subjects according to national standards. However, teachers from minority schools say students want more world history taught to understand global events. Students also have trouble connecting historical events in Latvia to world history. The document recommends raising awareness of cultural diversity, maintaining knowledge of world history and cultures, and encouraging cooperation between stakeholders to improve history teaching.
This document discusses factors that contribute to effective anti-corruption agencies (ACAs). It identifies five key conditions for an ACA to be effective: having political will and autonomy; a clear mandate to investigate, prevent, and educate; sufficient powers and safeguards; strong internal capacity; and support from other government and non-government entities. Effective ACAs earn public trust through high-profile convictions, complaint intake, and public opinion surveys. While structural changes may not address internal issues, analyzing an ACA's strengths and weaknesses can help identify gaps other organizations could fill to support the ACA's work.
2. Valsts mērķis atbalstot ziedotājus
(85%)
Pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana
Valsts atbalsta privātpersonas, kuras saskata un
risina aktuālus jautājumus sabiedrības dzīvē
bez valsts iesaistīšanas.
Sabiedrības ieguvums – risinājumu
daudzveidība, ieinteresēti/atbildīgi īstenotāji,
mazāks slogs valstij, efektīvāki, lētāki
risinājumi. apmierinātāki klienti/iedzīvotāji.
3. Problēmu loki
• VK kā ziedotājs/pilsoniskās sabiedrības
dalībnieks
– “politisku lēmumu” riski,
– uzņēmuma “savtīgas” intereses,
– sabiedrība maksā 2 x.
• Vienlīdzīgas iespējas saņēmējiem
• Finansējuma pārklāšanās, savtīgi darījumi
4. Risinājumi
Attiecībā uz VK
• Izslēgt politiska spiediena iespējamību
lēmumos par ziedošanu
– lēmumu pieņemšana, KSA; plānošana; privāti un
publiski nodibinājumi
• Ētikas jautājumi – korporatīvas intereses
• Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji neziedo
5. Risinājumi
• Vienlīdzīgas iespējas
– Konkursi, atklātas procedūras (līdz 1000 Ls?),
privātu un publisku nodibinājumu iesaiste
– Labāko nodibinājumu pieredzes pārņemšana
struktūrās, kas lemj par “mazajiem” ziedojumiem
6. Risinājumi
Finansējuma pārklāšanās, savtīgi darījumi
• Valsts un pilsoniskās sabiedrības atbildību
nodalīšana it īpaši sportā, kultūrā, izglītībā,
precizējot sabiedriskā labuma jomas.
• SLO atbildības pastiprināšana par
nesaimnieciskiem darījumiem.