Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
Presentation by PROVIDUS researcher Dace Akule in conference "EU Fundamental Rights Charter and the Role of Civil Society in Facilitating Fundamental Rights", organised by Latvian Centre for Human Rights in co-operation with Lithuanian Human Rights Monitoring Institute in Riga on 27, 28 November, 2012.
Further information: http://cilvektiesibas.org.lv/en/news/cenference-eu-fundamental-rights-charter-and-the-r-232/
PROVIDUS pētnieces Daces Akules prezentācija konferencē "Eiropas Savienības Pamattiesību harta un pilsoniskās sabiedrības loma pamattiesību veicināšanā", ko organizēja Latvijas Cilvēktiesību centrs sadarbībā ar Lietuvas Cilvēktiesību uzraudzības institūtu 2012.gada 27.-28.novembrī.
Plašāka informācija apr konferenci: http://cilvektiesibas.org.lv/lv/news/konference-eiropas-savienibas-pamattiesibu-harta-u-231/
Prezentācija sagatavota projekta "Pētījuma ”Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu reglamentējums Eiropas Savienībā” veikšana" ietvaros.
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par iekļauto informāciju
Plašāka informācija par projektu: http://www.providus.lv/public/27759.html
Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
Prezentācija foruma "Rīga-atveries!" ietvaros
Autors: Raimonds Simanovskis, opendata.lv pārstāvis
Projektu īsteno: biedrība „Kustība demokrātiskai domai”, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un Baltijas vides forums
Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma
Presentation by PROVIDUS researcher Dace Akule in conference "EU Fundamental Rights Charter and the Role of Civil Society in Facilitating Fundamental Rights", organised by Latvian Centre for Human Rights in co-operation with Lithuanian Human Rights Monitoring Institute in Riga on 27, 28 November, 2012.
Further information: http://cilvektiesibas.org.lv/en/news/cenference-eu-fundamental-rights-charter-and-the-r-232/
PROVIDUS pētnieces Daces Akules prezentācija konferencē "Eiropas Savienības Pamattiesību harta un pilsoniskās sabiedrības loma pamattiesību veicināšanā", ko organizēja Latvijas Cilvēktiesību centrs sadarbībā ar Lietuvas Cilvēktiesību uzraudzības institūtu 2012.gada 27.-28.novembrī.
Plašāka informācija apr konferenci: http://cilvektiesibas.org.lv/lv/news/konference-eiropas-savienibas-pamattiesibu-harta-u-231/
Prezentācija sagatavota projekta "Pētījuma ”Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu reglamentējums Eiropas Savienībā” veikšana" ietvaros.
Par pētījuma saturu atbild Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par iekļauto informāciju
Plašāka informācija par projektu: http://www.providus.lv/public/27759.html
Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
Prezentācija foruma "Rīga-atveries!" ietvaros
Autors: Raimonds Simanovskis, opendata.lv pārstāvis
Projektu īsteno: biedrība „Kustība demokrātiskai domai”, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un Baltijas vides forums
Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma
Kurzemes NVO atbalsta centra organizētās konferences "Kurzemes pašvaldību un NVO sadarbība" prezentācija.
Autors: Pārresoru koordinācijas centrs
Nosaukums: Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Kurzemes NVO atbalsta centra organizētās konferences "Kurzemes pašvaldību un NVO sadarbība" prezentācija.
Autors: Pārresoru koordinācijas centrs
Nosaukums: Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
Par projektu "Atbalsta sistēma noziegumos cietušajiem - Latvijā un citur".
Plašāka informācija:
http://www.providus.lv/public/27560.html
http://www.draugiem.lv/cietusajiem/
Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
Praktiska, ilgtermiņa, uz attīstību virzoša, inovatīva starpnozaru sadarbības forma Latvijā - “Jaunatnes Fonds”.
Jaunatnes fonda mērķis ir piedāvāt vienotu pieeju darbam ar jaunatni, sniedzot finansējumu, veicinot starpnozaru sadarbību jaunatnes jomā un uz attīstību virzītas jaunatnes politikas īstenošanu ilgtermiņā.
Daces Akules prezentācija Providus preses konferencē 1.martā, skaidrojot Latvijas rezultātus pētījumā par imigrantu integrācijas politikām.
Salīdzinot 31 valsts imigrantu integrācijas politikas, Latvijā ir visnelabvēlīgākā vide ieceļotājiem un viņu bērniem. Tā liecina 28.februārī publicētais Britu padomes un Migrācijas politikas grupas pētījums. Pētījumā salīdzināti dažādu valstu likumi par imigrantu pieeju darba tirgum, uzturēšanās atļauju un pilsonības iegūšanu, izglītību un politisko līdzdalību.
Sabiedrības integrācijas fonda materiāls ietver pētījumu , kura mērķis: iegūt datus par izpratnes līmeni un apstākļiem, kas ietekmē dažādības vadības pieejas īstenošanu uzņēmumos Latvijā, un apzināt 10 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu uzņēmumu labos prakses piemērus, kas piemērojami Latvijas uzņēmējdarbības videi.
Law enforcement agencies have an obligation to communicate with the public about their operations to maintain transparency and public trust. They must balance this duty with safeguarding confidential information. Developing a media plan for high-profile operations can help provide sufficient information to minimize public disruption and speculation while presenting the agency's perspective. Without a media plan, there is a risk of inconsistent messages, media interference, and damage to investigations if information updates are delayed. When speaking to the media, agencies must consider whether discussions are on or off the record and follow principles of being fair, accurate, relevant and timely.
The document summarizes Latvia's efforts to prevent youth crime through multi-disciplinary cooperation and social inclusion programs. It describes several initiatives between 2011-2015 that focused on early prevention by assessing risks for children and families, developing activities to address needs, and promoting cooperation across institutions. Evaluation found these approaches helped reduce antisocial behavior by engaging communities, schools, families, and at-risk youth.
More Related Content
Similar to NVO pieredze - Latvijas Cilvēktiesību centrs
Kurzemes NVO atbalsta centra organizētās konferences "Kurzemes pašvaldību un NVO sadarbība" prezentācija.
Autors: Pārresoru koordinācijas centrs
Nosaukums: Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Kurzemes NVO atbalsta centra organizētās konferences "Kurzemes pašvaldību un NVO sadarbība" prezentācija.
Autors: Pārresoru koordinācijas centrs
Nosaukums: Aktīva pilsoniskā sabiedrība – pamats valsts un pašvaldību attīstībai
Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
Par projektu "Atbalsta sistēma noziegumos cietušajiem - Latvijā un citur".
Plašāka informācija:
http://www.providus.lv/public/27560.html
http://www.draugiem.lv/cietusajiem/
Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
Praktiska, ilgtermiņa, uz attīstību virzoša, inovatīva starpnozaru sadarbības forma Latvijā - “Jaunatnes Fonds”.
Jaunatnes fonda mērķis ir piedāvāt vienotu pieeju darbam ar jaunatni, sniedzot finansējumu, veicinot starpnozaru sadarbību jaunatnes jomā un uz attīstību virzītas jaunatnes politikas īstenošanu ilgtermiņā.
Daces Akules prezentācija Providus preses konferencē 1.martā, skaidrojot Latvijas rezultātus pētījumā par imigrantu integrācijas politikām.
Salīdzinot 31 valsts imigrantu integrācijas politikas, Latvijā ir visnelabvēlīgākā vide ieceļotājiem un viņu bērniem. Tā liecina 28.februārī publicētais Britu padomes un Migrācijas politikas grupas pētījums. Pētījumā salīdzināti dažādu valstu likumi par imigrantu pieeju darba tirgum, uzturēšanās atļauju un pilsonības iegūšanu, izglītību un politisko līdzdalību.
Sabiedrības integrācijas fonda materiāls ietver pētījumu , kura mērķis: iegūt datus par izpratnes līmeni un apstākļiem, kas ietekmē dažādības vadības pieejas īstenošanu uzņēmumos Latvijā, un apzināt 10 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu uzņēmumu labos prakses piemērus, kas piemērojami Latvijas uzņēmējdarbības videi.
Similar to NVO pieredze - Latvijas Cilvēktiesību centrs (20)
Law enforcement agencies have an obligation to communicate with the public about their operations to maintain transparency and public trust. They must balance this duty with safeguarding confidential information. Developing a media plan for high-profile operations can help provide sufficient information to minimize public disruption and speculation while presenting the agency's perspective. Without a media plan, there is a risk of inconsistent messages, media interference, and damage to investigations if information updates are delayed. When speaking to the media, agencies must consider whether discussions are on or off the record and follow principles of being fair, accurate, relevant and timely.
The document summarizes Latvia's efforts to prevent youth crime through multi-disciplinary cooperation and social inclusion programs. It describes several initiatives between 2011-2015 that focused on early prevention by assessing risks for children and families, developing activities to address needs, and promoting cooperation across institutions. Evaluation found these approaches helped reduce antisocial behavior by engaging communities, schools, families, and at-risk youth.
Prezentācija sagatavota mentoringa programmas ietvaros projektā „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3” ietvaros, ko īsteno biedrība „Patvērums „Drošā māja”’ sadarbībā ar biedrību „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Agnese Lešinska, juriste
Prezentācija nodarbību cikla "Līdzdalības iespējas un interneta līdzdalības rīki" ietvaros projektā projektā "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3" aktivitātē "Mentoringa programma"
The document summarizes findings from a study on teaching history in Latvia. It notes that since 2013, Latvian and World History are taught as separate subjects according to national standards. However, teachers from minority schools say students want more world history taught to understand global events. Students also have trouble connecting historical events in Latvia to world history. The document recommends raising awareness of cultural diversity, maintaining knowledge of world history and cultures, and encouraging cooperation between stakeholders to improve history teaching.
This document discusses factors that contribute to effective anti-corruption agencies (ACAs). It identifies five key conditions for an ACA to be effective: having political will and autonomy; a clear mandate to investigate, prevent, and educate; sufficient powers and safeguards; strong internal capacity; and support from other government and non-government entities. Effective ACAs earn public trust through high-profile convictions, complaint intake, and public opinion surveys. While structural changes may not address internal issues, analyzing an ACA's strengths and weaknesses can help identify gaps other organizations could fill to support the ACA's work.
Prezentācija projekta "Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi" ietvaros 2014.gada 10.oktobrī notikušajās kolēģu konsultācijās.
Plašāka informācija par projektu: http://providus.lv/article/bernu-antisocialas-uzvedibas-mazinasana-agrinas-prevencijas-modeli-1
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO projektu programmas ietvaros.
NVO projektu programmu tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv
Prezentācija informatīva pasākuma par Eiropas Komisijas Tieslietu ģenerāldirektorāta finanšu programmām „Tiesiskums 2014-2020” un „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014-2020” ietvaros 2014.gada 18.septembrī.
Plašāka informācija par pasākumu: http://ec.europa.eu/latvija/news/press_releases/2014_09_04_lv.htm
On the experience gained in introduction of the project “Reducing prison popu...
NVO pieredze - Latvijas Cilvēktiesību centrs
1. Biedrība
«Latvijas Cilvēktiesību centrs»
Sigita Zankovska-Odiņa
LCC politikas analītiķe
2012. gada 6. jūnijs
Apmācības notiek projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo
integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
2. Pamatinformācija...
Dibināta 1993. gadā
Mērķis: Veicināt cilvēktiesību ievērošanu,
sabiedrības saliedētību un iecietību un dažādu
sabiedrības grupu interešu aizstāvību
10-15 biedri
Izpildinstitūcija: direktors un padome (4
cilvēki)
Darbinieki: 10
3. Galvenās darbības jomas...
Pret-diskriminācija un naida noziegumi;
Sabiedrības integrācija;
Patvēruma meklētāji;
Slēgtās iestādes;
Juridiskā palīdzība.
4. Galvenie darbības veidi...
Pētījumi un politikas analīze;
Atzinumu gatavošana un sniegšana vietējā, nacionālā un
starptautiskā līmenī;
Līdzdalība darba grupās un konsultatīvajos mehānismos;
Projektu īstenošana;
Apmācību semināri dažādām mērķa grupām;
Līdzdalība starptautiskajos tīklos;
Juridiskās konsultācijas un pārstāvība tiesās;
Slēgto iestāžu monitorings;
Semināri un konferences;
Publikācijas;
Sadarbība ar medijiem.
5. Līdzdalība likumdošanas un
politikas veidošanas procesā...
Atzinumu un komentāru sniegšana par
sagatavotajiem likumprojektiem un
politikas plānošanas dokumentiem:
- Grozījumi Darba likumā;
- Grozījumi Pilsonības likumā;
- Grozījumi Imigrācijas likumā;
- Patvēruma likums;
- Likumprojekti un grozījumi likumos, kas saistīti ar diskriminācijas
aizliegumu;
- Nacionālās identitātes, pilsoniskas sabiedrības un integrācijas
pamatnostādnes;
- Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programma, u.c.
6. Līdzdalība likumdošanas un
politikas veidošanas procesā...
! Tikai atzinumu sagatavošana un sniegšana,
negarantē, ka Jūsu priekšlikumi tiks ņemti vērā.
Tāpēc ...
Daudz efektīvāk ir piedalīties Saeimas komisijās, darba
grupās un padomēs klātienē.
Bet ....
Tas prasa daudz laika, enerģijas, zināšanu un gatavību
runāt ar medijiem!
Tomēr ...
Ne vienmēr sasniegtais būs samērojams ar ieguldīto.
7. Līdzdalība likumdošanas un
politikas veidošanas procesā...
Līdzdalība darba grupās un konsultatīvajos
mehānismos:
- Kriminālsodu izpildes politikas pastāvīgā darba grupa
(TM);
- Ministriju darba grupas, kas tiek sasauktas konkrētu
jautājumu izskatīšanai vai grozījumu veikšanai;
- Konsultatīvā padome nacionālās identitātes un sabiedrības
integrācijas jautājumos (KM);
- RD Konsultatīvā padome sabiedrības integrācijas
jautājumos;
- Valsts programmas «Čigāni (romi) Latvijā» 2007-2009
uzraudzības padome, u.c..
8. Līdzdalība likumdošanas un
politikas veidošanas procesā...
Daudz efektīvāks ir darbs darba grupās, kuru
mērķis ir izstrādāt konkrētus grozījumus
normatīvajos aktos.
Galvenais šķērslis efektīvam konsultatīvo
padomju darbam ir to rekomendējošais
raksturs, kas neparedz valsts un pašvaldību
institūcijām pienākumu ņemt vērā šo
padomju viedokli vai priekšlikumus.
9. Līdzdalība likumdošanas un
politikas veidošanas procesā...
Svarīgi faktori efektīvai NVO līdzdalībai:
- gatavība ieguldīt lielu darbu nesaņemot par to
atlīdzību un ne vienmēr ieraugot sava darba
rezultātus tā kā to bijām cerējuši;
- NVO kapacitāte – spēja sniegt kvalitatīvus
priekšlikumus un atzinumus, konstruktīva
kritika;
- laika, finanšu un cilvēkresursi.
10. Līdzdalība likumdošanas un
politikas veidošanas procesā...
Piemērs «Sabiedrības integrācijas programma»:
-darbs 5 gadu garumā dažādās darba grupās (ĪUMSILS, TM,
KM);
-aptuveni 10 atzinumi;
-līdzdalība sabiedriskajās apspriešanās (arī tad, ja
organizācija oficiāli nav aicināta);
-līdzdalība MK sēdē;
-kontakti ar starptautiskajām organizācijām – informācija,
viedokļi, atzinumi;
-darbs ar medijiem – tēmu ierosināšana, komentāru
sniegšana, utt..
11. Juridiskās palīdzības sniegšana un
tiesvedība kā politiku ietekmējošs
faktors...
Juridiskā palīdzība – telefoniski, klātienē,
rakstiski;
Pārstāvniecība tiesās;
- patvēruma lietas;
- imigrācijas lietas – problēmas ar uzturēšanās atļaujām;
- diskriminācijas lietas;
- citas lietas, kas saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem;
Atzinumi dažādām tiesām, t.sk. Satversmes
tiesai.
12. Juridiskās palīdzības sniegšana un
tiesvedība kā politiku ietekmējošs
faktors...
Dod iespēju atklāt pastāvošos caurumus
normatīvajos aktos un praksē;
Veicina izmaiņas rīcībā;
Veicina sabiedrības apziņu un iedrošina
citus rīkoties.
13. Sadarbība ar citām NVO
Neinstitucionalizēta – atsevišķos gadījumos,
par atsevišķiem jautājumiem;
Datu un informācijas apkopošana;
Apmācību projekti, gk. pretdiskriminācijas
jautājumos;
Juridisko konsultāciju sniegšana.
14. Sadarbība ar medijiem
Vietējie un starptautiskie;
Nav mediju stratēģijas, kas atsevišķos gadījumos var
apgrūtināt efektīvu sadarbību ar medijiem;
Nepieciešamība pārskatīt mājas lapu, lai tā būtu
draudzīga medijiem;
Iniciatīva biežāk mediju pusē, kas ne vienmēr dod
vēlamo rezultātu;
Skaidrs atbildību sadalījums - kurš par ko runā;
Ja medijs nenāk pie tevis, ej pie medija;
Medijs negaida – informācija vajadzīga tagad un
uzreiz.
15. Starptautiskā sadarbība
Kopš 2003. gada LCC darbojas kā Eiropas Savienības
Pamattiesību aģentūras (FRA) nacionālais atbalsta punkts;
Kopš 2006. gada LCC ir Starptautiskā tīkla pret kibernaidu
(INACH) locekle;
LCC ir viens no Eiropas pretrasisma sadarbības tīkla
(ENAR) Latvijas dalīborganizācijas ENAR – Latvija
dibinātājiem (2005);
Eiropas pretrasisma kustības (European Grasroots
Antiracism Movement - EGAM) dibinātājorganizācija
(2010);
Sadarbība ar starptautiskajām un reģionālajām
organizācijām – ES, EP, EDSO, ANO, u.c..
16. Līdzdalība starptautiskos
tīklos
Ziņojumi par visiem būtiskākajiem
pamattiesību jautājumiem;
Alternatīvie ziņojumi par konvenciju izpildi;
Apmācības;
Kopīgi projekti ar citu valstu NVO;
Līdzdalība starptautiskos pasākumos.
17. Paldies!
Informācijai:
Latvijas Cilvēktiesību centrs
Alberta iela 13, 7.st. (ieeja no Strēlnieku ielas)
Tālr.: 67039290, fakss: 67039291
Mājas lapa: www.humanrights.org.lv
E-pasts: office@humanrights.org.lv
sigita@humanrights.org.lv
Pret-diskriminācijas informatīvais resurs:
http://www.humanrights.org.lv/html/lv/jomas/datu_baze