Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā

1,091 views

Published on

SOS BCA pētījums /J.Millere, M.Pranka/ «Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā» (2012)
- Pieejamo statistikas datu analīze par visām Latvijas pašvaldībām;
- Aptaujas anketa visu pašvaldību sociālajiem dienestiem;
- Strukturētas intervijas ar sociālo dienestu pārstāvjiem un 20 ģimenēm 12 pašvaldībās; intervija ar Labklājības ministrijas pārstāvi.

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,091
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
13
Actions
Shares
0
Downloads
6
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā

  1. 1. 1 Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā Pētījums Autori: Jolanta Millere Maruta Pranka 2013. gads
  2. 2. 2 Saturs Ievads I. Uz ģimeni vērsto sociālo risku izvērtējums reģionos statistisko datu analīzes kontekstā 1.1. Sociālo risku izvērtējums Vidzemes reģionā 1.2. Sociālo risku izvērtējums Kurzemes reģionā 1.3. Sociālo risku izvērtējums Pierīgas reģionā 1.4. Sociālo risku izvērtējums Zemgales reģionā 1.5. Sociālo risku izvērtējums Latgales reģionā II. Galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes novados, kuros tās ir visvairāk pakļautas sociālajam riskam, un pašvaldību sociālo dienestu darbības specifika problēmu risināšanas jomā 2.1. Pašvaldību sociālo dienestu darbības specifika problēmu risināšanas jomā 2.2. Problēmas, ar kurām sakaras ģimenes un pašvaldību sociālo dienestu sniegtās iespējas šo problēmu risināšanas jomā 2.3. Sociālo dienestu darbinieku viedokļu kopsavilkums par problēmām, ar kurām saskaras sociālā riska ģimenes 2.4. Ģimeņu problēmas, uz kurām sociālie dienesti pašreiz paši nevar adekvāti reaģēt, un ir nepieciešami papildus sociālie pakalpojumi III. Pašvaldību sociālo dienestu iespējas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu un problēmas, ar kurām saskaras speciālisti, sniedzot atbalstu ģimenēm sociālā riska gadījumos IV. Pašvaldību sociālo dienestu speciālistu viedoklis par ģimeņu sociālā riska mazināšanai nepieciešamo sociālo pakalpojumu piesaistīšanu no „ārpuses” V. Intervijas ar Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktori Ilzi Skrodeli-Dubrovsku analīze Secinājumi Pētījumā lietoto terminu skaidrojums Izmantotie informācijas avoti
  3. 3. Ievads Pētījums tiek veikts, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijai sadarbojoties ar neatkarīgajiem pētniekiem, no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada februārim. Nepieciešamā informācija izmantota, lai konstatētu sociālajam riskam pakļauto ģimeņu problēmas un to risināšanas iespējas, kas ir nepieciešams Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas tālākās darbības attīstības vadlīniju izstrādāšanai. Kā atspoguļo pētījumā iegūtie dati, 19,8 % valstī dzīvojošajiem bērniem 2011. gadā bija piešķirts trūcīgas personas statuss, kas liecina par to, ka šie bērni dzīvo ģimenēs, kurās ir apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana. Valstī kopumā tika reģistrētas 87 629 ģimenes, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, savukārt pēc pašvaldību sniegtajiem datiem, valstī kopumā 2011. gada laikā bija 12938 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvoja 6,9 % Latvijas bērnu. Valsts sociālās politikas ietvaros ir konstatējama tendence, ka atbalstu sociālajam riskam pakļautām ģimenēm pašvaldības sniedz galvenokārt tad, kad jau ir iestājies sociālā riska gadījums un ģimenes nespēj pašas apmierināt savas vajadzības. Tādos gadījumos pašvaldību sociālā dienesta darbinieki, izvērtējot ģimenes ienākumus, piešķir ģimenei trūcīgā vai maznodrošinātā statusu, uz kura pamata tālāk tiek sniegts atbilstošs materiālais atbalsts ģimenei. Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu un, ja:  tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums;  tā nav noslēgusi uztura līgumu;  tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;  persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs.1 Pašvaldības var sniegt atbalstu ģimenēm arī tad, ja ģimene neatbilst trūcīgas ģimenes statusam, tomēr šāda veida atbalsta iespējas ir atkarīgas no katras pašvaldības finansiālā nodrošinājuma. Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nevar būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni.2 Tādējādi var secināt, ka ģimene maznodrošinātā statusu var iegūt, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli ir vairāk par 90 latiem mēnesī - vairāk nekā trūcīgās personas ienākumi, tomēr katra pašvaldība nosaka savu ienākuma līmeni, kurš dod tiesības ģimenēm tikt atzītām par maznodrošinātām. Šī iemesla dēļ daudzās pašvaldībās maznodrošinātas ģimenes statusu piešķiršanas kritēriji būtiski atšķiras, ja tos salīdzina starp dažādām Latvijas pašvaldībām. Valstī kopumā 2011. gada laikā papildus trūcīgas ģimenes statusu ieguvušām ģimenēm, atbalstu saņēma arī 57361 ģimene ar maznodrošinātas ģimenes statusu. Ģimenēm, kuras nonākušas sociālā riska situācijā, ir iespēja pēc nepieciešamā atbalsta griezties pašvaldības sociālajā dienestā, kurā, ar sociālā darbinieka atbalstu, tiek izvērtēta ģimenes situācija un nepieciešamības gadījumā sniegts ģimenes vajadzībām atbilstošs atbalsts sociālās palīdzības vai pakalpojumu veidā. Lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību, profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem.3 Pašvaldības sociālajā dienestā ar klientiem strādā sociālā darba speciālisti (ne mazāk kā trīs), tai skaitā viens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem, otrs – darbam ar pilngadīgām personām, un trešais 1 Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu. 30.03.2010. MK noteikumi Nr.299 2 Par pašvaldībām. 19.05.1994 3 Sociālo pakalpojumu un palīdzības likums. 31.10.2002., 10. panta (1)
  4. 4. 4 – sociālās palīdzības organizators.4 Pētījuma ietvaros sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze balstīta uz problēmu (ar kurām saskaras ģimenes) identificēšanu, kā arī pašvaldību sociālo dienestu atbalsta sniegšanas iespēju izvērtēšanu šo problēmu risināšanas jomā. Riska ģimenes definīciju skatīt 41. lpp. Pētījuma mērķis ir izpētīt sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju Latvijā. Pētījuma uzdevumi: 1) noskaidrot sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju reģionālajā kontekstā, kā arī identificēt desmit novadus (divus katrā reģionā), kuros ģimenes ir visvairāk pakļautas sociālajam riskam, kā arī atspoguļot vienu labās prakses piemēru; 2) izpētīt galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes novados, kuros tās ir visvairāk pakļautas sociālajam riskam un pašvaldību sociālo dienestu sniegto atbalstu šo problēmu risināšanas jomā; 3) noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu iespējas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu, kā arī speciālistu darbu apgrūtinošos faktorus ģimeņu sociālā riska mazināšanas jomā; 4) noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu speciālistu viedokli par ģimeņu sociālā riska mazināšanai nepieciešamo sociālo pakalpojumu piesaistīšanu no „ārpuses”. Pētījuma metodoloģija Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīzes pamatā tika izmantoti publiski pieejamie statistikas dati, kā arī dati, kas iegūti sociālo dienestu aptaujas rezultātā. (Sk.1. pielikumu) Publiski pieejamie informatīvie avoti tika izmantoti, lai gūtu informāciju par republikas nozīmes pilsētu un novadu demogrāfisko situāciju, nodarbinātības un ārpusģimenes aprūpes tendencēm, kā arī par bāriņtiesas darba specifiku republikas pilsētās un novados. Savukārt sociālo dienestu aptaujas rezultātā tika iegūta padziļināta informācija par sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju republikas pilsētās un novados. Izsūtītās aptaujas anketas tika izsūtītas visiem pašvaldību sociālo dienestu speciālistiem, kā arī visas tika saņemtas atpakaļ, izņemot vienu - Valmieras pilsētas sociālā dienesta speciālisti atbildes uz anketas jautājumiem sniedza nepilnīgas, kā rezultātā pētījuma analīzē neatspoguļojas vispusīga informācija par sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju pilsētā. Dati, kas iegūti aptaujājot pašvaldību sociālos dienestus, atspoguļo tendences, kas liecina par sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju novados un republikas pilsētās. Tā kā republikas pilsētās un novados ir ļoti atšķirīgs iedzīvotāju skaits, datu salīdzināšanai starp pilsētām un novadiem tika aprēķināts nepieciešamā rādītāja īpatsvars uz 1000 pilsētas/novada bērniem vai iedzīvotājiem. Pētījumā izmantotie indikatori, kas raksturo sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju novados un pilsētās, ir sociālo darbinieku skaits, sociālā riska ģimeņu skaits, ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skaits, nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits, ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē, kā arī bērnu skaits, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības u.c. raksturojošie rādītāji. Lai sasniegtu pētījuma otro, trešo un ceturto mērķi, tika veikta pirmajā pētījuma daļā identificēto pašvaldību (Vecumnieku, Neretas, Daugavpils, Balvu, Viļānu, Gulbenes, Salacgrīvas, Siguldas, Apes, Strenču, Ventspils un Skrundas novada) sociālo dienestu darbinieku un ģimeņu aptauja, kurā piedalījās sociālo dienestu vadītājas/-i un sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenes. Siguldas novads tika izvēlēts kā labās prakses piemērs. Izlasē tika iekļauti 24 pašvaldību sociālo dienestu darbinieki (12 izvēlēto pašvaldību sociālo dienestu vadītājas/-i un 12 sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem), kā arī 20 sociālā riska ģimenes, kuras pārstāvēja 10 pašvaldības (ģimenes no Apes un Viļānu novada netika iekļautas izlasē). Pētījumam nepieciešamā informācija tika iegūta ar padziļināto interviju palīdzību. Eksperta skatījumam tika veikta intervija ar Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktori Ilzi Skrodeli-Dubrovsku (Interviju jautājumus skatīt 2., 3., 4. pielikumā. 4 Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, 03.06.2003. MK noteikumi Nr. 291
  5. 5. I. Uz ģimeni vērsto sociālo risku izvērtējums reģionos statistisko datu analīzes kontekstā Lai noskaidrotu sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju reģionos, kā arī identificētu desmit novadus (divus katrā reģionā), kuros ģimenes ir visvairāk pakļautas sociālajam riskam, tika veikta statistisko datu analīze. Statistisko datu analīze atspoguļota reģionālajā kontekstā. Pētījuma analīze veidota atbilstoši statistisko reģionu iedalījumam – Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales statistiskais reģions. Statistisko datu analīzes rezultātā tika konstatēts, ka valstī ir divi izteikti labās prakses piemēri - Rīgas pilsētas un Siguldas novada sociālo dienestu speciālisti ģimenes nodrošina ar visiem nepieciešamajiem pakalpojumiem, kas vērsti uz ģimeņu sociālā riska mazināšanu - pētījumā atspoguļots Siguldas novada piemērs, tāpēc Rīga kā atsevišķa analīzes vienība pētījumā nav ietverta. 1.1. Sociālo risku izvērtējums Vidzemes reģionā Demogrāfiskā situācija un nodarbinātība reģionā Kā atspoguļo statistisko datu analīze, vislielākā apdzīvotība Vidzemes reģionā ir Valmieras pilsētā, kā arī Madonas un Gulbenes novadā.5 Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, šajās apdzīvotajās teritorijās dzīvo arī visvairāk bērnu līdz astoņpadsmit gadu vecumam - Valmieras6 pilsētā - 4736 bērni, Gulbenes novadā - 4373 bērni un Madonas novadā dzīvo 4718 bērnu. Savukārt vismazāk bērnu dzīvo Naukšēnu novadā - 400 bērni, Lubānas (457 bērni) un Jaunpiebalgas (470 bērni) novadā.7 Daudzbērnu ģimenes visvairāk ir Naukšēnu un Jaunpiebalgas novadā. 8 Uz 2012. gada 30. septembri vidējais bezdarba līmenis reģionā bija 9,4%. Visaugstākais bezdarba līmenis reģionā bija vērojams Alūksnes (14,3%) un Valkas (14,2%) novadā, savukārt vismazākais - Valmieras pilsētā (6,4%), Cēsu (6,6%) un Smiltenes (6,5%) novadā. 9 Sociālā darba speciālisti reģionā Kā atspoguļo statistiskie dati, uz 2012. gada janvāri Vidzemes reģionā bija trīs novadi (Amatas, Varakļānu un Ērgļu), kuros sociālais darbs ar pašvaldības iedzīvotājiem netika veikts, jo pašvaldībā nestrādāja neviens sociālais darbinieks10 , kaut gan, piemēram, Amatas novadā dzīvoja 5647 iedzīvotāji11 , kas liecina par to, ka šajos trīs novados sociālajam riskam pakļautās ģimenes nevarēja izmantot kvalificēta sociālā darbinieka sniegto atbalstu riska mazināšanas jomā. Savukārt sociālais darbs, kurš būtu orientēts darbam ar ģimenēm ar bērniem netika veikts Amatas, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Lubānas, Līgatnes, Naukšēnu, Pārgaujas, Strenču, Varakļānu un Ērgļu novadā. Turpretim Jaunpiebalgas, Cesvaines, 5 Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā” 6 Tekstā izcelti tie novadi, kuriem, pēc pētījuma autoru domām, pievēršama uzmanība 7 Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „IEDZĪVOTĀJU SKAITS VECUMĀ 0-18 GADI PA VISĀM VALSTS ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ” 8 LM dati par uzskaitē esošo ģimenes valsts pabalstu saņēmēju skaita sadalījuma pēc bērnu skaita un administratīvās teritorijas 2012. gada septembrī. 9 Statistiskās pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30. septembrī 10 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā. 11 Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā”
  6. 6. 6 Cēsu, Madonas, Mazsalacas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadā uz 1000 bērniem bija pieejams pat vairāk nekā viens sociālā darba speciālists, kurš specializējies tieši darbam ar ģimenēm ar bērniem12 . Sociālā riska ģimenes reģionā Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu aptaujas rezultāti, visvairāk sociālā riska ģimenes ir Gulbenes novadā, tur 325 sociālā riska ģimenēs dzīvo 975 bērni, arī Cēsu novadā ir liels skaits sociālā riska ģimeņu (254), kurās dzīvo 909 bērni. Savukārt sociālā riska ģimenēs dzīvojošo bērnu skaita īpatsvars visaugstākais ir Vecpiebalgas novadā, tur 150 sociālā riska ģimenēs dzīvo 200 bērni. Ņemot vērā nelielo bērnu skaitu novadā, jāsecina, ka uz 1000 bērniem 271 bērns dzīvo sociālā riska ģimenē, savukārt Gulbenes novadā - 223, bet Cēsu novadā - 269 bērni. Liels sociālā riska ģimenēs dzīvojošo bērnu skaita īpatsvars ir arī Ērgļu novadā (197 bērni uz 1000 bērniem), Priekuļu novadā (123 bērni uz 1000 bērniem) un Naukšēnu novadā (180 bērni uz 1000 bērniem). Apes novadā 39 sociālā riska ģimenēs dzīvo 87 bērni (116 bērni uz 1000 bērniem). (Skatīt 5. pielikumu.) Ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna aprūpe un audzināšana Madonas novadā vērojams vislielākais ģimeņu skaits (125) reģionā, kuras nenodrošina bērnam nepieciešamo aprūpi un audzināšanu, tur bāriņtiesa ir ziņojusi sociālajam dienestam par 262 bērniem, kuriem netiek pietiekami nodrošināta aprūpe un audzināšana. Arī Gulbenes novadā uz 2012. gada sākumu bija liels skaits ģimeņu, kuras nenodrošina bērnam nepieciešamo aprūpi un audzināšanu (72), tur bāriņtiesa ir ziņojusi sociālajam dienestam par 154 bērniem, kuriem netiek pietiekami nodrošināta aprūpe un audzināšana. 13 Savukārt visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem ģimenē netiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe, ir Strenču un Apes novadā. Strenču novadā uz 1000 bērniem 108 bērniem ģimenē netiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe, bet Apes novadā - 65 bērniem. Strenču novadā ir visaugstākais bērnu skaita īpatsvars visā Vidzemes reģionā, kuru vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības – uz 1000 novada bērniem 39 bērnu vecākiem ir atņemtas bērnu aprūpes tiesības. (Skatīt 5. pielikumu.) Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes reģionā Kā atspoguļo veiktā statistisko datu analīze, visvairāk trūcīgas ģimenes statusu ir ieguvušas ģimenes Madonas (1336) un Gulbenes (1217) novadā. Trūcīgās ģimenēs visvairāk bērnu dzīvo Apes novadā, tur no 751 novadā dzīvojoša bērna 344 bērni dzīvo trūcīgās ģimenēs. Varakļānu novadā no visiem novadā deklarētajiem bērniem (687)14 725 bērni dzīvo trūcīgās ģimenēs. Trūcīgās ģimenēs dzīvojošo bērnu skaita atšķirība no novadā deklarēto bērnu skaita ir skaidrojama ar to, ka novadā savu dzīvesvietu nav deklarējuši visi novada teritoriju apdzīvojošie. Turpretim Strenču novadā no 611 novadā dzīvojošajiem bērniem 216 bērni dzīvo trūcīgās ģimenēs.15 Trūcīgās ģimenēs dzīvojošo bērnu lielais skaits liecina par finansiālo līdzekļu trūkumu kā šiem novadiem raksturīgu problēmu. Kā atspoguļo pētījums, 2011. gada laikā visvairāk ģimenes ir ieguvušas maznodrošinātas ģimenes statusu Valmieras pilsētā – 1087 ģimenes. Strenču un Varakļānu novadā pašvaldības nav piešķīrušas maznodrošinātas ģimenes statusu nevienai ģimenei, turpretim Gulbenes un Cesvaines novadā 2011. gada laikā maznodrošinātas ģimenes statuss 12 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā. 13 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā 14 Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā” 15 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada / republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā
  7. 7. 7 tika piešķirts tikai vienai ģimenei un Lubānas novadā trīs ģimenēm16 , kas liecina par to, ka šīm pašvaldībām pietiek finansiālie līdzekļi, lai atbalstītu tikai trūcīgā statusu ieguvušās ģimenes. Nepilngadīgo kriminālā uzvedība reģionā Kā atspoguļo pētījums, 2010. gada laikā Gulbenes novadā tika reģistrēti visvairāk nepilngadīgie likumpārkāpēji. Gulbenes novadā ir arī augstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju īpatsvars reģionā - uz 1000 bērniem reģistrēti 20 likumpārkāpēji. Savukārt Apes, Lubānas un Strenču novadā netika reģistrēts neviens nepilngadīgais likumpārkāpējs. 17 Ierosinātās lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem, tai skaitā vardarbība ģimenē Kā atspoguļo bāriņtiesu pārskatos sniegtās informācijas analīze, 2011. gada laikā visvairāk tika ierosinātas lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem Gulbenes novadā (113 lietas), tomēr, ņemot vērā lielo iedzīvotāju skaitu šajā novadā, jāsecina, ka tas nav augstākais bērnu tiesību pārkāpumu skaita īpatsvars reģionā - uz 1000 bērniem tās ir 26 ierosinātas lietas. Augstākais bērnu tiesību pārkāpumu skaita īpatsvars reģionā ir Mazsalacas novadā - uz 1000 bērniem ierosinātas 72 lietas. Mazsalacā 2011. gada laikā vērojams augstākais ierosināto lietu īpatsvars valstī. Arī Strenču novadā tika ierosināta 31 lieta (uz 1000 bērniem - 51 lieta), kas liecina par to, ka mazākos novados bērnu tiesību pārkāpumi ir aktuālāka problēma, nekā pēc iedzīvotāju skaita lielākos novados.18 Apkopojot pašvaldību sociālo dienestu iesniegto informāciju, kas saistīta ar ziņojumu skaitu par vardarbību ģimenē, var secināt, ka vislielākais ziņojumu skaits 2011. gada laikā ir saņemts Madonas novadā (42), Alūksnes novadā (26), Beverīnas novadā (25) un Valkas novadā (20), savukārt neviens ziņojums par vardarbību ģimenē nav saņemts Raunas novadā. (Skatīt 2. pielikumu.) Aplūkojot sociālo rehabilitāciju saņēmušo bērnu skaitu, kuri cietuši no vardarbības novados un pilsētās, var secināt, ka visvairāk bērni sociālo rehabilitāciju ir saņēmuši Beverīnas novadā (11 bērni)19 . Interesanti, ka Valmieras pilsētā gada laikā nevienam no vardarbības cietušam bērnam nav sniegta rehabilitācija. Ārpusģimenes aprūpe reģionā Vidzemes reģionā visbiežāk tiek izmantota aizbildnība kā ārpus ģimenes aprūpes forma. Piemēram, Beverīnas un Naukšēnu novadā 2011. gada laikā tika izmantota tikai aizbildnība. 2011. gada laikā Madonas novadā aizbildnībā nodoti 98 bērni, Gulbenes novadā 76 bērni, bet Alūksnes novadā 40 bērni. Aizbildnību kā ārpusģimenes aprūpes formu izmanto visi Vidzemes reģiona novadi, audžu ģimenes kā ārpusģimenes aprūpes formu izmanto lielākā daļa novadu, piemēram, 2011. gada laikā audžu ģimenēs Gulbenes novadā ievietots 21 bērns, Kocēnu novadā 17 bērni, bet Valkas novadā 9 bērni.20 Uz 2012. gada sākumu institūcijās atradās 64 bērni no Valmieras pilsētas, 19 bērni no Apes novada, 18 bērni no Cesvaines novada, 25 bērni no Priekuļu un 11 bērni no Valkas novada.21 Ārpusģimenes aprūpes formas izvēli ietekmē vairāki faktori, kas saistās galvenokārt ar pašvaldību finansiālo nodrošinājumu un ārpusģimenes aprūpes veida pieejamību. 2011. gada laikā tika adoptēti četri bērni no Gulbenes novada, trīs no Alūksnes novada, divi no Madonas novada, kā arī pa vienam bērnam no Cēsu, Strenču un Smiltenes novada. 16 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada / republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā 17 IeM Informācijas centra dati „ Kriminālā statistika 2010” 18 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā 19 LM pārskats par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem 2011. gadā 20 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā 21 Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā
  8. 8. 8 Kā atspoguļo aizbildnības un audžu ģimeņu kā ārpusģimenes aprūpes veidu izmantošanas pieredze, ir gadījumi, kad ārpusģimenes aprūpes īstenotāji nespēj veikt uzticētos pienākumus un tiek atstādināti no pienākumu pildīšanas. Kā atspoguļo sociālo dienestu sniegtā informācija, no ārpusģimenes aprūpes pienākumu pildīšanas ir atstādināti trīs Cēsu novada, trīs Līgatnes novada un trīs Smiltenes novada aprūpes īstenotāji. Turpretim Apes, Pārgaujas un Strenču novadā 2011. gada laikā no pienākumiem tika atstādināti divi ārpusģimenes aprūpes sniedzēji katrā novadā. (Skatīt 5. pielikumu.) Bērni, kuru vecāki atrodas ārzemēs Kā atspoguļo sociālo dienestu un izglītības pārvaldes sniegtā informācija, visvairāk bērnu, kuru vecāki devušies uz ārzemēm, ir Priekuļu novadā (45 bērni) un Smiltenes novadā (41 bērns). Tomēr liels skaits bērnu, kuru vecāki ir ārzemēs ir arī Alūksnes (22), Jaunpiebalgas (18), Madonas (18) un Pārgaujas (28) novadā. (Skatīt 5. pielikumu.) Jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes reģionā Visvairāk bērnu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Madonas novadā (85 bērni), Valmieras pilsētā (66 bērni) un Gulbenes novadā (43 bērni). Savukārt Cēsu novadā ir 37 bērni, bet Alūksnes novadā 34 bērni pēc ārpusģimenes aprūpes, kas liecina par to, ka minēto pašvaldību darbiniekiem ir jādomā par šo bērnu iespējām apmierināt savas vajadzības, kas saistās ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu. (Skatīt 5. pielikumu.) Statistisko datu analīzes rezultātā Vidzemes reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti trīs novadi – Strenču, Apes un Gulbenes novads. 1.2. Sociālo risku izvērtējums Kurzemes reģionā Demogrāfiskā situācija un nodarbinātība reģionā Visvairāk apdzīvotā teritoriālā vienība Kurzemes reģionā ir Liepājas pilsēta ar 75372 iedzīvotājiem un Ventspils pilsēta ar 38068 iedzīvotājiem. Nedaudz mazāka apdzīvotība ir vērojama Talsu novadā, tur dzīvo 30755 iedzīvotāji, un Saldus novadā - 25232. Vēl nedaudz mazāk iedzīvotāju ir Kuldīgas novadā - 24529.22 Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, šajās apdzīvotajās teritorijās dzīvo arī visvairāk bērnu līdz astoņpadsmit gadu vecumam – Liepājas pilsētā – 14720, Ventspils pilsētā – 7002, Talsu novadā - 6248 bērni un Kuldīgas novadā – 5201 bērns. Vismazāk apdzīvoti Kurzemes reģionā ir Alsungas novads ar 1462 iedzīvotājiem, no kuriem 290 ir bērni, kā arī Mērsraga novads ar 1609 iedzīvotājiem, no kuriem 281 ir bērns. Salīdzinoši maz iedzīvotāju apdzīvo arī Rucavas novadu – 1765 iedzīvotāji, no kuriem 323 ir bērni. 23 Visvairāk daudzbērnu ģimenes ir Vaiņodes un Priekules novadā.24 Uz 2012. gada 30. septembri vidēji Kurzemes reģionā no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 8,5 % nebija iesaistīti algota darba attiecībās, kas ir mazliet mazāk par bezdarba vidējo līmeni valstī kopumā, kas tajā brīdī sasniedza 8,2%. Kurzemes reģionā vislielākais bezdarba līmenis ir vērojams Vaiņodes novadā (15%) un Skrundas novadā (13,8%). Vismazākais bezdarbs ir vērojams Mērsraga novadā (3,9%) un Dundagas novadā (4,6%). 25 22 Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā” 23 Centrālās statistiskas pārvaldes dati „IEDZĪVOTĀJU SKAITS VECUMĀ 0-18 GADI PA VISĀM VALSTS ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ.” 24 LM dati par uzskaitē esošo ģimenes valsts pabalstu saņēmēju skaita sadalījuma pēc bērnu skaita un administratīvās teritorijas 2012. gada septembrī. 25 Statistiskās pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30. septembrī
  9. 9. 9 Sociālā darba speciālisti reģionā 2012. gada sākumā Kurzemes reģionā visās pilsētās un novados bija pieejami sociālā darbinieka pakalpojumi, savukārt sociālais darbinieks ar ģimenēm ar bērniem nebija pieejams Nīcas, Pāvilostas un Vaiņodes novadā, kas liecina par to, ka šajos novados ģimenēm bija ierobežotas iespējas saņemt kvalificēta speciālista atbalstu sociālā riska iestāšanās gadījumos. Sociālā darba pakalpojumi ģimenēm un bērniem vislabāk nodrošināti Alsungas, Mērsraga, Rojas un Durbes novadā.26 Sociālā riska ģimenes reģionā Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk sociālā riska ģimenes ir Liepājas pilsētā (515) un Saldus novadā (301), tomēr, ņemot vērā novadu un pilsētu apdzīvotību, jāsecina, ka Liepājas pilsēta nav Kurzemes reģiona teritoriālā vienība ar augstāko sociālā riska ģimeņu ar bērniem skaita īpatsvaru. Savukārt visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs, ir Rucavas, Saldus, Mērsraga un Priekules novadā. Rucavas novadā 25 sociālā riska ģimenēs dzīvo 70 bērni (uz 1000 bērniem 217 bērni dzīvo sociālā riska ģimenēs); Saldus novadā 301 sociālā riska ģimenē dzīvo 846 bērni (uz 1000 bērniem -156 ); Mērsraga novadā 19 sociālā riska ģimenēs dzīvo 38 bērni ( uz 1000 bērniem -135); Priekules novadā 54 sociālā riska ģimenēs dzīvo 162 bērni (uz 1000 bērniem -132); Skrundas novadā 32 sociālā riska ģimenēs dzīvo 87 bērni (uz 1000 bērniem - 82). Alsungas novads var kalpot par piemēru darbam ar ģimenēm ar bērniem, jo šajā novadā nav nevienas sociālā riska ģimenes, kā arī novadā nav reģistrēta neviena ģimene, kurā netiktu nodrošināti bērna attīstībai un augšanai labvēlīgi apstākļi, svarīgi atzīmēt, ka novadā ir augsts sociālo darbinieku skaita īpatsvars tieši darbam ar ģimenēm ar bērniem. (Skatīt 6. pielikumu.) Ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērnu aprūpe un audzināšana Uz 2012. gada sākumu vislielākais skaits ģimeņu, kuras nenodrošināja saviem bērniem nepieciešamo aprūpi un audzināšanu, bija Talsu novadā (92 ģimenes), Ventspils novadā (52 ģimenes), kā arī Kuldīgas novadā (36 ģimenes). Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem netika pietiekoši nodrošināta aprūpe, bija Vaiņodes novadā - uz 1000 bērniem 65 bērniem un Ventspils novadā - 34 bērniem. Savukārt Alsungas, Nīcas, Rojas un Rucavas novadā nebija nevienas ģimenes, kura nespētu nodrošināt bērnam nepieciešamo aprūpi un audzināšanu. Pāvilostas novadā tikai vienā ģimenē netika nodrošināta bērna aprūpe. Svarīgi atzīmēt, ka Alsungas un Rojas novadā bija augsts sociālo darbinieku darbam ar ģimenēm ar bērniem skaita īpatsvars – Alsungā bija 3,4 darbinieki uz 1000 bērniem un Rojā – 2,8.27 Ierosinātās lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem, tai skaitā vardarbība ģimenē 2011. gada laikā bāriņtiesas visvairāk ir ierosinājušas lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem Talsu novadā (143 lietas), Liepājas pilsētā (292 lietas), Ventspils pilsētā (128 lietas), kā arī Kuldīgas novadā (120 lietas). Turpretim ierosināto lietu skaita īpatsvars visaugstākais ir Rojas novadā – uz 1000 bērniem 50 lietas; Nīcas novadā – 46 lietas; Rucavas novadā – 43 lietas; Vaiņodes novadā – 38 lietas. Vaiņodes novadā ir arī visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuru vecākiem 2011. gada laikā atņemtas aprūpes tiesības (uz 1000 bērniem 27 bērnu vecākiem). Liels šādu bērnu skaita īpatsvars vērojams arī Durbes novadā (uz 1000 bērniem 21 bērna vacākiem). Alsunga ir vienīgais novads Kurzemes reģionā, kurā neviena bērna vecākam 2011. laikā netika atņemtas aprūpes tiesības. Vismazākais ierosināto lietu skaits bija Mērsraga novadā – 5 lietas.28 Kā atspoguļo sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk saņemti ziņojumi par vardarbību ģimenē Liepājas pilsētā (174), Kuldīgas novadā 26 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā. 27 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā 28 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā
  10. 10. 10 (90), Ventspils pilsētā (70), Saldus novadā (40), Aizputes novadā (25) un Skrundas novadā tika saņemti 11 ziņojumi par vardarbību ģimenē. Vismazāk saņemti ziņojumi Ventspils novadā (3), Durbes (3) un Dundagas (3) novadā. Alsungas novadā netika saņemts neviens ziņojums par vardarbību ģimenē, kā arī nav neviena bērna, kura vecākiem 2011. gada laikā būtu atņemtas aprūpes tiesības. (Skatīt 6. pielikumu.) Mērsraga novadā 2011. gada laikā 24 no vardarbības cietušie bērni saņēma nepieciešamo rehabilitāciju, kas veido visaugstāko bērnu skaita īpatsvaru reģionā, kuri cietuši no vardarbības un saņēmuši rehabilitāciju (uz 1000 bērniem - 85); Pāvilostas novadā 21 no vardarbības cietušais bērns saņēmis rehabilitāciju, kas kopumā veido otru augstāko īpatsvaru reģionā (uz 1000 bērniem - 40).29 Apkopoto datu analīzes rezultātā var secināt, ka atspoguļotais bērnu skaits, kuri saņēmuši rehabilitāciju, neatspoguļo ar vardarbību pret bērniem saistīto situāciju novadā, jo, piemēram, Saldus novadā ir saņemti 40 ziņojumi par vardarbību, bet neviens novadā dzīvojošais bērns nav saņēmis rehabilitāciju, līdzīgi ir arī Priekules novadā, kur saņemti 15 ziņojumi par vardarbību, bet nevienam bērnam nav sniegta rehabilitācija. Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes reģionā Kā atspoguļo statistisko datu analīze, uz 2012. gada sākumu Kuldīgas novadā dzīvoja visvairāk trūcīgo ģimeņu (3124). Liels trūcīgo ģimeņu skaits bija arī Liepājas (2566) un Ventspils pilsētā (1567), kā arī Talsu novadā - 1546 ģimenes. Savukārt visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgās ģimenēs, bija Skrundas novadā. Tur uz 1063 novadā deklarētiem bērniem 1121 bērns dzīvoja trūcīgā ģimenē. Augsts bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgās ģimenēs, bija Vaiņodes novadā (uz 1000 bērniem 558 dzīvoja trūcīgās ģimenēs) un Mērsraga novadā (uz 1000 bērniem – 402).30 Uz 2012. gada sākumu visvairāk maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts ģimenēm Liepājas (4841) un Ventspils (4683) pilsētās. Savukārt maznodrošinātā statuss ģimenēm netika piešķirts Dundagas, Durbes, Pāvilostas un Skrundas novadā, kas liecina par to, ka minēto novadu pašvaldībām ir ierobežotas iespējas atbalstīt ne tikai trūcīgas, bet arī maznodrošinātas ģimenes. 31 Nepilngadīgo kriminālā uzvedība reģionā Visaugstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju skaita īpatsvars 2010. gada laikā bija Durbes novadā (uz 1000 bērniem 10 likumpārkāpēji) un Dundagas novadā (uz 1000 bērniem 8 likumpārkāpēji). Turpretim 2010. gada laikā netika reģistrēts neviens nepilngadīgais likumpārkāpējs Vaiņodes, Skrundas, Rucavas un Mērsraga novadā. 32 Ārpusģimenes aprūpe reģionā Kurzemes reģionā uz 2012. gada sākumu visvairāk bērnu ārpusģimenes aprūpē atradās Liepājas un Ventspils pilsētā, kā arī Durbes, Grobiņas un Talsu novadā. Institucionālajā ārpusģimenes aprūpē visvairāk atradās bērni no Grobiņas novada (106), Liepājas pilsētas - 50 bērni, Ventspils novada - 37 bērni, Talsu novada - 24 bērni un Ventspils pilsētas - 17 bērni. Pārējās reģiona novadu pašvaldības šo ārpusģimenes aprūpes formu nav izmantojušas, priekšroku dodot aizbildnībai un audžuģimenēm.33 Visvairāk aizbildnībā 2011. gada laikā tika nodoti bērni Liepājas (191 bērns) un Ventspils (102 bērni) pilsētās, kā arī Kuldīgas novadā – 99 bērni. Alsungas, Durbes, Mērsraga un Pāvilostas novadā tika izmantota tikai aizbildnība kā 29 Pārskati par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem 2011. gadā 30 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada / republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā 31 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada / republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā 32 IeM Informācijas centra dati „ Kriminālā statistika 2010” 33 Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā
  11. 11. 11 ārpusģimenes aprūpes forma. Savukārt 2011. gada laikā visvairāk bērni tika ievietoti audžuģimenēs Liepājas pilsētā (62 bērni) un Kuldīgas novadā (28 bērni). 2011. gada laikā visvairāk adoptēti tika bērni no Liepājas pilsētas (19 bērni) un Saldus novada (9 bērni). 34 Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtās informācijas var secināt, ka no aizbildņa vai audžuvecāku pienākumu pildīšanas Liepājas pilsētā tika atstādināti deviņi ārpusģimenes aprūpes pienākumu pildītāji, Durbes novadā – 5, bet Grobiņas novadā – 4, Rucavas novadā – 3 un Talsu novadā arī trīs ārpusģimenes aprūpes veicēji. (Skatīt 6. pielikumu.) Bērni, kuru vecāki atrodas ārzemēs Visvairāk bērnu, kuru vecāki devušies uz ārzemēm ir Liepājas pilsētā (792), Grobiņas novadā (94), Aizputes novadā (68), kā arī Ventspils novadā (42). (Skatīt 6. pielikumu.) Jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes reģionā Ventspils un Liepājas pilsētā ir visvairāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes – Ventspils pilsētā (71) un Liepājas pilsētā (66 jaunieši), kā arī Talsu novadā ir 64 jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes. Salīdzinoši augsts jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes ir arī Aizputes novadā (24 jaunieši) un Saldus novadā (27 jaunieši). Vismazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Durbes, Pāvilostas un Alsungas novadā – katrā novadā ir tikai 2 jaunieši, savukārt Mērsraga novadā nav neviena. (Skatīt 6. pielikumu.) Statistikas datu analīzes rezultātā Kurzemes reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti divi novadi – Skrundas un Ventspils novads. 1.3. Sociālo risku izvērtējums Pierīgas reģionā Demogrāfiskā situācija un nodarbinātība reģionā. Vislielākā apdzīvotība Pierīgas reģionā uz 2012. gada sākumu bija vērojama Jūrmalas pilsētā – 50616 iedzīvotāji, kā arī Ogres novadā (35712), Tukuma novadā (30087) un Salaspils novadā - 22179 iedzīvotāji. Salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits ir arī Ķekavas novadā (21832), Siguldas (16718), Mārupes (16110) un Limbažu (17564) novadā. Vismazāk apdzīvoti ir Jaunpils novads un Sējas novads ar mazliet vairāk par diviem tūkstošiem iedzīvotāju.35 Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, visvairāk bērnu dzīvo Jūrmalas pilsētā (8942), Tukuma pilsētā (6464), Ogres novadā (6937), kā arī Ķekavas novadā (4866) un Mārupes novadā (4232). Savukārt vismazāk bērnu apdzīvo Jaunpils novadu (532) un Sējas novadu (432). 36 Visaugstākais daudzbērnu ģimeņu skaits vērojams Jaunpils, Kandavas, Alojas un Sējas novadā. 37 Uz 2012. gada 30. septembri visaugstākais bezdarba līmenis reģionā bija vērojams Limbažu novadā (10,3%), nedaudz mazāks – Alojas (8,3%), Inčukalna (8,2%) un Jaunpils novadā (8,0%). Savukārt viszemākais bezdarba līmenis reģionā vērojams Mārupes novadā (3,1%). Ādažu, Ķekavas un Carnikavas novadā bezdarba līmenis bija 3,5% no ekonomiski aktīvajiem novada iedzīvotājiem. Salīdzinoši neliels bezdarba līmenis bija arī Baldones un Garkalnes novadā. Kā atspoguļo statistisko datu analīze, viszemākais bezdarba līmenis valstī 34 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā 35 Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā” 36 Centrālās statistiskas pārvaldes dati „IEDZĪVOTĀJU SKAITS VECUMĀ 0-18 GADI PA VISĀM VALSTS ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ”. 37 LM dati par uzskaitē esošo ģimenes valsts pabalstu saņēmēju skaita sadalījuma pēc bērnu skaita un administratīvās teritorijas 2012. gada septembrī.
  12. 12. 12 ir Pierīgas reģionā (5,9%), savukārt visaugstākais – Latgales reģionā (15,7%).38 Svarīgi atzīmēt, ka apdzīvotās vietās ar augstu bezdarba līmeni valstī ir nepieciešami daudz lielāki resursi ģimeņu atbalsta jomā, jo pastāv lielāks risks ģimenēm nonākt sociālā riska situācijā. Sociālā darba speciālisti Pierīgas reģionā Pierīgas reģionā, līdzīgi kā Kurzemes reģionā, uz 2012. gada sākumu visu novadu un republikas pilsētu iedzīvotājiem bija pieejami sociālā darbinieka pakalpojumi, savukārt četros reģiona novados ģimenēm nebija pieejami speciālisti darbam ar ģimenēm ar bērniem - Alojas, Babītes, Sējas un Ķeguma novada ģimenēm. Vislabāk nodrošinātie reģiona novadi ar sociālajiem darbiniekiem bija Kandavas, Krimuldas un Lielvārdes novads, tajos uz 1000 iedzīvotājiem tika nodrošināts viens sociālais darbinieks. Sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm un bērniem vislabāk tika nodrošināti (viens un vairāk speciālisti uz 1000 bērniem) ģimenēm Ikšķiles, Jaunpils, Kandavas, Krimuldas, Lielvārdes, Mālpils, Ropažu, Ogres, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu un Tukuma novadā. 39 (Skatīt arī 7.pielikumu.) Sociālā riska ģimenes reģionā Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu aptaujas rezultāti, Ogres novadā ir vērojams vislielākais sociālā riska ģimeņu skaits - 306 ģimenes, kurās dzīvo 513 bērni; Tukuma novadā ir 284 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvo 709 bērni; Olaines novadā - 173 ģimenes, kurās dzīvo 357 bērni. Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs ir vērojams Alojas novadā (uz 1000 bērniem 257 bērni), svarīgi piebilst, ka Alojas novada ģimenēm nav pieejams neviens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem. Augsts bērnu skaits, kas dzīvo sociālā riska ģimenēs ir arī Kandavas novadā (uz 1000 bērniem 125 bērni), Salacgrīvas novadā ( uz 1000 bērniem 122 bērni), Saulkrastu un Tukuma novadā (uz 1000 bērniem 110 bērni). Vismazāk sociālā riska ģimeņu ir Sējas novadā – tikai septiņas ģimenes (Sējas novadā uz 2012. gada sākumu nestrādāja neviens speciālists darbam ar ģimenēm ar bērniem), Ādažu novadā (4 ģimenes) un Ikšķiles novadā ir 9 sociālā riska ģimenes. Viszemākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs ir vērojams Ādažu novadā - 5 bērni; Ikšķiles novadā - 7 bērni; Ropažu novadā -17 bērni un Salaspils novadā - 19 bērni. (Skatīt 7. pielikumu.) Ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna aprūpe un audzināšana Visvairāk ģimeņu, kuras nenodrošina bērna aprūpi un audzināšanu uz 2012. gada sākumu bija Limbažu novadā (52 ģimenes), Jūrmalas pilsētā (49 ģimenes) un Olaines novadā (34 ģimenes). Savukārt Ikšķiles, Inčukalna un Siguldas novadā nav nevienas tādas ģimenes, bet Mālpils novadā ir tikai viena ģimene, kura nav spējusi pietiekami nodrošināt bērna aprūpi un audzināšanu. 40 Limbažu un Carnikavas novadā ir vērojams visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem netiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe un audzināšana. Carnikavas novadā uz 1000 bērniem – 23, un Limbažu novadā uz 1000 bērniem 28 bērniem netiek nodrošināta atbilstoša aprūpe un audzināšana. (Skatīt 7. pielikumu.) Jaunpils un Baldones novadā ir vērojams visaugstākais bērnu skaita īpatsvars reģionā, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. Jaunpils novadā uz 1000 bērniem 17 bērnu vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, bet Baldones novadā – 16. Ādažu novadā nav neviena bērna, kura vecākiem būtu atņemtas aprūpes tiesības. Mārupes, Mālpils, Garkalnes un Babītes novadā ir pa vienam bērnam uz 1000 bērniem, kura vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. 41 (Skatīt arī 7. pielikumu.) Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes Pierīgas reģionā 38 Statistiskās pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30. septembrī 39 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā. 40 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā 41 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā
  13. 13. 13 Vislielākais trūcīgu ģimeņu skaits uz 2012. gada sākumu bija Ogres novadā (1651 ģimene), Jūrmalas pilsētā (1578 ģimenes) un Limbažu novadā (1127 ģimenes). Savukārt vismazākais trūcīgu ģimeņu skaits vērojams Carnikavas novadā (107 ģimenes) un Mālpils novadā (119 ģimenes). Kā atspoguļo statistisko datu analīze, Sējas novadā ir vērojams visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgā ģimenē (uz 1000 bērniem 729 bērni), kā arī Alojas novadā uz 1000 bērniem 386 bērni. Augsts bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgā ģimenē, vērojams arī Jaunpils (333 bērni), Kandavas (290 bērni) un Limbažu (323 bērni) novadā. 42 2011. gada laikā maznodrošinātas ģimenes statuss netika piešķirts tikai Alojas novadā, savukārt neliels maznodrošināto ģimeņu skaits bija vērojams Salacgrīvas novadā (22 ģimenes), Engures novadā (39 ģimenes), Ikšķiles novadā (38 ģimenes), Kandavas un Mālpils novadā – pa 32 ģimenēm katrā. Vislielākais skaits maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts ģimenēm Olaines un Ogres novados. Olaines novadā 1648 un Ogres novadā 1015 ģimenēm. 43 Ierosinātās lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem, tai skaitā vardarbība ģimenē 2011. gada laikā Jūrmalas pilsētā bāriņtiesas visvairāk bija ierosinājušas lietas bērnu tiesību pārkāpumu jomā (185 lietas), kā arī Tukuma novadā (166 lietas) un Ogres novadā – 133 ierosinātas lietas. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgo apdzīvotību novados, jāsecina, ka visaugstākais ierosināto lietu skaita īpatsvars 2011. gada laikā reģionā bija vērojams Jaunpils novadā – uz 1000 bērniem 56 lietas, kā arī Kandavas novadā – 32 lietas. Viszemākais ierosināto lietu skaita īpatsvars ir Garkalnes novadā - 7 ierosinātas lietas un Mālpils novadā - 8 ierosinātas lietas. 44 Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtajiem datiem var secināt, ka 2011. gada laikā Lielvārdes novadā tika saņemti visvairāk ziņojumi par vardarbību ģimenē (72), savukārt Tukuma novadā – 36; Kandavas novadā – 27; Engures un Salaspils novados – katrā 24 ziņojumi. Ikšķiles novadā netika saņemts neviens ziņojums par vardarbību ģimenē. Vismazāk ziņojumi tika saņemti Ķeguma, Ādažu, Sējas, Babītes novados. Salīdzinot ar pārējiem reģioniem, Pierīgas reģionā tika saņemts vismazākais ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē. (Skatīt 7.pielikumu.) Kandavas novadā ir visvairāk vardarbībā cietušo bērnu - 28, kuri saņēmuši rehabilitāciju. Siguldas novadā rehabilitāciju saņēmuši 5 bērni, savukārt Tukuma novadā 15 bērni.45 Kā atspoguļo pētījuma rezultāti, vardarbība ģimenē ir vērojama visās republikas pilsētās un novados, tikai ir atšķirīga vardarbības novēršanā iesaistīto speciālistu attieksme pret to kā problēmu. Piemēram, Kandavas novadā 28 vardarbībā cietuši bērni ir saņēmuši rehabilitāciju, savukārt gada laikā ir saņemti 27 ziņojumi par vardarbību ģimenē, kas liecina par to, ka novada speciālisti ļoti nopietni uztver vardarbību kā problēmu. Līdzīga speciālistu attieksme pret vardarbību kā problēmu ir arī Ogres un citu novadu speciālistiem. Savukārt Lielvārdes novadā 2011. gada laikā ir saņemti 76 ziņojumi par vardarbību ģimenē, bet tikai diviem bērniem ir sniegta rehabilitācija, kas liecina par to, ka vardarbības gadījumu skaits pret bērniem ir ievērojams, lai uzskatītu to par problēmu. Līdzīga situācija ir arī citos Latvijas novados un pilsētās. (Skatīt 7.pielikumu.) Nepilngadīgo kriminālā uzvedība reģionā 42 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada / republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā 43 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada / republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā 44 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā 45 Pārskati par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem 2011. gadā
  14. 14. 14 Pierīgas reģionā 2010. gada laikā ir vērojams salīdzinoši zems nepilngadīgo likumpārkāpēju skaita īpatsvars – nevienā no reģiona novadiem tas nav lielāks par trīs bērniem uz 1000. Alojas, Garkalnes, Ikšķiles, Jaunpils, Krimuldas, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Ķeguma un Ķekavas novadā nav reģistrēts neviens nepilngadīgs likumpārkāpējs. 46 (Skatīt arī 7. Pielikumu.) Ārpusģimenes aprūpe reģionā Uz 2012. gada sākumu institucionālajā ārpusģimenes aprūpē tieši no Pierīgas reģiona atradās vismazākais bērnu skaits. Institūcijas kā bērnu ārpusģimenes aprūpes formu izmantoja Jūrmalas pilsēta – uz 2012. gada sākumu ārpusģimenes aprūpes institūcijās atradās 36 bērni, no Alojas novada - 24 bērni, no Krimuldas novada - 3 bērni, no Limbažu novada - 10 bērni, no Ogres novada - 25 bērni un no Tukuma novada - 48 bērni. 47 Tāpat kā visos citos reģionos, arī Pierīgas reģionā visizplatītākā ārpusģimenes aprūpes forma ir aizbildnība. Visvairāk bērni nodoti aizbildnībā ir Jūrmalas pilsētā (127), Tukuma novadā (140), Ogres novadā (67) un Kandavas novadā (61). Savukārt vismazāk bērnu nodoti aizbildnībā ir Baldones novadā (2), Sējas novadā (4), Garkalnes un Ikšķiles novadā. Aizbildnību kā ārpusģimenes aprūpes vienīgo formu uz 2012. gada sākumu izmantoja Ādažu, Sējas, Saulkrastu, Mārupes, Garkalnes un Carnikavas novads. Audžuģimenēs visvairāk 2011. gadā bērnus ievietoja Kandavas novads (41), Ogres novads (20) un Tukuma novads (18). Visvairāk adoptēti bērni tika no Lielvārdes novada – 9 bērni. 48 Bērni, kuru vecāki atrodas ārzemēs Kā atspoguļo pētījums, Pierīgas reģionā ir visvairāk novadu, kuros netiek veikta uzskaite par bērniem, kuru vecāki atrodas ārzemēs (ne izglītības pārvaldes, ne sociālā dienesta ietvaros). Bāriņtiesām ir pieejami dati par bērniem, kuri nodoti citu personu aprūpē (nokārtotas pilnvaras par bērna aprūpi), bet tie neatspoguļo aizbraukušo vecāku un Latvijā palikušo bērnu situāciju novadā. Nepieciešamā informācija netika iegūta no Alojas, Babītes, Baldones, Engures, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Krimuldas, Lielvārdes, Limbažu, Salacgrīvas, Saulkrastu, Ķekavas un Ādažu novadiem. Savukārt Jūrmalas pilsētā ir 185 bērni, kuru vecāki ir ārzemēs; Ogres novadā - 81; Kandavas novadā - 15; Olaines novadā - 16; Ropažu novadā -15; Salaspils novadā – 12 un Tukuma novadā – 20 bērni. Pārējos novados bērnu skaits, kuru vecāki ir ārzemēs, ir mazāks par desmit. (Skatīt 7. pielikumu.) Jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes reģionā Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes Pierīgas reģionā ir Jūrmalas pilsētā (148 jaunieši). Jūrmalas pilsētā ir lielākais skaits jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes aiz Rīgas pilsētas (706 jaunieši). Ogres novadā ir 43 jaunieši un Limbažu novadā - 33 jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes. Mazliet mazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Tukuma novadā - 27 jaunieši un Kandavas novadā (21 jaunietis). Vismazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Carnikavas novadā (viens jaunietis), Jaunpils novadā (2 jaunieši), Mālpils, Sējas un Mārupes novadā arī katrā divi jaunieši. (Skatīt 7. pielikumu.) Statistikas datu analīzes rezultātā Pierīgas reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti divi novadi – Salacgrīvas un Siguldas novads. Siguldas novads tika izvēlēts kā labās prakses piemērs, kurā ģimeņu atbalsta sniegšana ir izvirzīta kā sociālā darba prioritāte. 46 IeM Informācijas centra dati „ Kriminālā statistika 2010” 47 Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā 48 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā
  15. 15. 15 1.4. Sociālo risku izvērtējums Zemgales reģionā Demogrāfiskā situācija un nodarbinātība reģionā. Kā atspoguļo statistisko datu analīze, vislielākā apdzīvotība Zemgales reģionā uz 2012. gada sākumu bija vērojama Jelgavas pilsētā (58280 iedzīvotāji), kā arī Jelgavas novadā (24331 iedzīvotāji). Salīdzinoši liela apdzīvotība vērojama arī Bauskas novadā (25062 iedzīvotāji), Jēkabpils pilsētā (24017 iedzīvotāji) un Dobeles novadā (21848 iedzīvotāji). Vismazākā apdzīvotība ir Aknīstes novadā (2909 iedzīvotāji), Neretas novadā (3815 iedzīvotāji), Rundāles novadā (3646 iedzīvotāji), Skrīveru novadā (3619 iedzīvotāji) un Tērvetes novadā (3612 iedzīvotāji). 49 Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, arī lielākais bērnu skaits reģionā ir vērojams Jelgavas pilsētā (11094 bērni), Bauskas (5012 bērni) un Jelgavas novadā (4822 bērni), kā arī Jēkabpils pilsētā (4603 bērni). Vismazākais bērnu skaits ir Aknīstes (478 bērni), Neretas (646 bērni), Tērvetes (692 bērni) un Skrīveru novadā (651 bērns).50 Visvairāk daudzbērnu ģimenes apdzīvo Auces novadu (14 ģimenes), Vecumnieku novadu (14 ģimenes) un Kokneses novadu (13 ģimenes).51 Uz 2012. gada 30 septembri, nodarbinātības jomā, visaugstākais bezdarba līmenis vērojams Krustpils (13,2%) un Viesītes novadā (12,7%). Salīdzinoši augsts bezdarba līmenis ir arī Aknīstes (11,7%), Jaunjelgavas (11,8%) un Salas (11%) novadā. Viszemākais bezdarba līmenis vērojams Iecavas novadā (6,5%), Jelgavas pilsētā (7,2%), Ozolnieku (7,2%) un Vecumnieku (7,5%) novadā52 , kas liecina par nodarbinātības tiešo saistību ar attālumu līdz galvaspilsētai. Sociālā darba speciālisti reģionā Uz 2012. gada sākumu tikai vienā novadā – Neretas novadā – iedzīvotājiem nebija pieejami sociālā darbinieka pakalpojumi. Visvairāk sociālie darbinieki strādāja Dobeles novadā - uz 1000 novada iedzīvotājiem pieejami 1,9 sociālā darba speciālisti, un Krustpils novadā - 1,2 sociālā darba speciālisti. Vismazāk sociālā darba speciālista pakalpojumi ir pieejami iedzīvotājiem Pļaviņu novadā (uz 1000 iedzīvotājiem - 0,2). Sociālā darba speciālisti darbam ar ģimenēm ar bērniem visvairāk ir pieejami Aknīstes novadā (2 speciālisti uz 1000 bērniem), Skrīveru novadā (1,5 speciālisti uz 1000 bērniem), Tērvetes novadā (1,4 speciālisti uz 1000 bērniem). Vairāk nekā viens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem uz 1000 bērniem novadā ir pieejams arī Jēkabpils, Aizkraukles, Salas un Viesītes novadā. Savukārt tādu sociālo darbinieku pakalpojumi, kuri būtu specializējušies atbalsta sniegšanā ģimenēm ar bērniem nebija pieejami Jaunjelgavas, Krustpils, Neretas un Rundāles novadā. 53 Sociālā riska ģimenes reģionā Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu aptaujas rezultāti, Jelgavas pilsētā ir vērojams vislielākais sociālā riska ģimeņu skaits - 588 ģimenes, kurās dzīvo 1705 bērni; Jelgavas novadā ir 534 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvo 672 bērni; Bauskas novadā ir 167 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvo 415 bērni; Dobeles novadā – 107 riska ģimenes ar 257 bērniem. 49 Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā” 50 Centrālās statistiskas pārvaldes dati „IEDZĪVOTĀJU SKAITS VECUMĀ 0-18 GADI PA VISĀM VALSTS ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ.” 51 LM dati par uzskaitē esošo ģimenes valsts pabalstu saņēmēju skaita sadalījuma pēc bērnu skaita un administratīvās teritorijas 2012. gada septembrī. 52 Centrālās statistiskas pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30. septembrī 53 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā.
  16. 16. 16 Savukārt Vecumnieku novadā ir 84 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvo 252 bērni; tikpat liels skaits sociālā riska ģimeņu ir arī Auces novadā, kurās dzīvo 159 bērni. Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs, ir vērojams Aknīstes novadā (uz 1000 bērniem 303 bērni), svarīgi piebilst, ka Aknīstē ir augsts sociālo darbinieku darbam ar ģimenēm ar bērniem skaita īpatsvars. Augsts bērnu skaits, kas dzīvo sociālā riska ģimenēs, ir arī Jelgavas pilsētā (uz 1000 bērniem 154 bērni), Krustpils novadā ( uz 1000 bērniem 171 bērni), Vecumnieku (uz 1000 bērniem 149 bērni) un Auces novadā (uz 1000 bērniem 132 bērni). Vismazāk sociālā riska ģimeņu ir Iecavas novadā – tikai deviņas ģimenes un Tērvetes novadā - 15 sociālā riska ģimenes. Viszemākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs, ir vērojams Iecavas novadā (uz 1000 bērniem 9 bērni) un Ozolnieku novadā (uz 1000 bērniem 28 bērni). (Skatīt 8. pielikumu.) Ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna aprūpe un audzināšana Visvairāk ģimeņu, kuras nenodrošina bērna aprūpi un audzināšanu uz 2012. gada sākumu bija Jelgavas pilsētā (53 ģimenes), Dobeles novadā (34 ģimenes) un Viesītes novadā (29 ģimenes). Jaunjelgavas novadā nav nevienas tādas ģimenes, savukārt Rundāles novadā - 2 un Krustpils novadā - 3 ģimenes (uz 2012. gada sākumu šajos novados nebija pieejams neviens speciālists darbam ar ģimenēm ar bērniem). Viesītes un Aknīstes novados ir vērojams visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem netiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe un audzināšana: Viesītes novadā uz 1000 bērniem 74 bērniem, bet Aknīstes novadā uz 1000 bērniem 46 bērniem. Arī Neretas novadā ir augsts bērnu skaita īpatsvars, kuriem netiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe un audzināšana – uz 1000 bērniem - 34. Viesītes, Tērvetes, Vecumnieku, Jelgavas un Auces novadā ir vērojams visaugstākais bērnu skaita īpatsvars reģionā, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. Zemgales reģionā nav nevienas republikas pilsētas vai novada, kurā nebūtu bērnu, kuru vecākiem nav atņemtas aprūpes tiesības.54 Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes Zemgales reģionā Vislielākais trūcīgo ģimeņu skaits uz 2012. gada sākumu bija Jelgavas pilsētā (2405 ģimenes) un Jelgavas novadā (1333 ģimenes), Bauskas novadā (1102 ģimenes), Jēkabpils pilsētā (1046 ģimenes) un Dobeles novadā (1012 ģimenes). Savukārt vismazākais trūcīgu ģimeņu skaits vērojams Tērvetes novadā (111 ģimenes) un Aknīstes novadā (190 ģimenes). Kā atspoguļo statistisko datu analīze, Krustpils novadā ir vērojams visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgā ģimenē (uz 1000 bērniem 432 bērni); Aknīstes novadā uz 1000 bērniem 400 bērni dzīvo trūcīgās ģimenēs. Augsts bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgā ģimenē, vērojams arī Viesītes (333 bērni), Jaunjelgavas (284 bērni), Auces (299 bērni) un Neretas (271 bērni) novados. 55 2011. gada laikā maznodrošinātas ģimenes statuss netika piešķirts tikai Vecumnieku novadā, kas liecina par pašvaldības ierobežotajām finansiālajām iespējām materiāli atbalstīt trūkumā nonākušas ģimenes, kuras nav tiesīgas saņemt trūcīgas ģimenes statusu. Savukārt neliels maznodrošināto ģimeņu skaits bija vērojams Salas (18 ģimenes), Rundāles (31 ģimenes), Skrīveru (33 ģimenes), Krustpils (38 ģimenes) un Auces (43 ģimenes) novadā. Vislielākais skaits maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts ģimenēm Jelgavas pilsētā un Aizkraukles novadā. Jelgavas pilsētā maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts 2302 ģimenēm, bet Aizkraukles novadā – 642. 56 54 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā 55 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada / republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā 56 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada / republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā
  17. 17. 17 Ierosinātās lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem, tai skaitā vardarbība ģimenē 2011. gada laikā Jelgavas pilsētas bāriņtiesa bija ierosinājusi visvairāk lietas bērnu tiesību pārkāpumu jomā (184 lietas), kā arī Jelgavas novadā (145 lietas) un Jēkabpils pilsētā – 83 ierosinātas lietas. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgo apdzīvotību novados, jāsecina, ka visaugstākais ierosināto lietu skaita īpatsvars 2011. gada laikā bija vērojams Pļaviņu novadā – uz 1000 bērniem 37 lietas, kā arī Viesītes novadā – uz 1000 bērniem ierosinātas 34 lietas. Viszemākais ierosināto lietu skaita īpatsvars ir Rundāles novadā (uz 1000 bērniem 4 ierosinātas lietas). Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars uz 2012. gada sākumu Zemgales reģionā bija Tērvetes novadā (uz 1000 bērniem 14 bērnu vecākiem atņemtas aprūpes tiesības). Kā atspoguļo pētījuma rezultāti, Zemgales reģiona novados vērojams viszemākais bērnu skaita īpatsvars, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības valstī. 57 (Skatīt arī 8. pielikumu.) Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtajiem datiem var secināt, ka 2011. gada laikā Dobeles novadā tika saņemti visvairāk ziņojumi par vardarbību ģimenē (86); Jelgavas pilsētā – 65; Jelgavas novadā – 15. Aknīstes un Bauskas novadā netika saņemts neviens ziņojums par vardarbību ģimenē, vismazāk ziņojumi tika saņemti Viesītes, Kokneses, Iecavas un Jaunjelgavas novadā. (Skatīt 8. pielikumu.) Dobeles novadā ir visvairāk vardarbībā cietušo bērnu, kuri saņēmuši rehabilitāciju (35 bērni). Savukārt visaugstākais vardarbībā cietušo bērnu skaita īpatsvars, kuri saņēmuši rehabilitāciju, ir vērojams Salas novadā. (Skatīt 8.pielikumu.) Rehabilitācija no vardarbības cietušiem bērniem 2011. gada laikā nav sniegta Iecavas, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu un Rundāles novadā.58 Nepilngadīgo kriminālā uzvedība reģionā Zemgales reģionā 2010. gada laikā visaugstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju skaita īpatsvars ir vērojams Kokneses novadā (uz 1000 bērniem 19 likumpārkāpēji). Reģionā ir tikai trīs novadi, kuros gada laikā nav konstatēts neviens likumpārkāpums no nepilngadīgu personu puses – Auces, Ozolnieku un Tērvetes novadā. 59 Ārpusģimenes aprūpe reģionā Uz 2012. gada sākumu visvairāk institucionālo aprūpi kā bērnu ārpusģimenes aprūpes formu izmantoja Jelgavas pilsēta – uz 2012. gada sākumu ārpusģimenes aprūpes institūcijās atradās 104 bērni, un Neretas novads - 103 bērni. No Jelgavas novada institucionālajā aprūpē bija ievietoti 66 bērni, no Salas novada - 60 bērni, no Bauskas novada - 61 bērns, no Dobeles novada - 33 bērni. 60 Tāpat kā visos citos reģionos, arī Zemgales reģionā visizplatītākā ārpusģimenes aprūpes forma ir aizbildnība. Visvairāk bērni nodoti aizbildnībā ir Jelgavas pilsētā (136), Bauskas novadā (76), Jelgavas novadā (60); Jēkabpils pilsētā (67) un Vecumnieku novadā (40). Interesanti, ka Kokneses novadā kā ārpusģimenes aprūpes forma bērniem tiek izmantota tikai institucionālā aprūpe un aizbildnība, turklāt institūcijās ir ievietoti 23, bet aizbildnībā nodoti tikai deviņi bērni, kas nav tradicionāli lielākajai daļai pašvaldību, jo pētījums atspoguļo tendenci, ka pašvaldības priekšroku dod aizbildnībai, kas finansiāli ir lētāka. Audžuģimenēs visvairāk 2011. gadā bērnus ievietoja Jelgavas novads (30), Jelgavas pilsēta (26) un Jēkabpils pilsēta (12). Audžuģimenes kā ārpusģimenes aprūpes forma 2011. gada laikā nav izmantota Aknīstes, Kokneses, Pļaviņu, Rundāles un Salas novadā. Visvairāk bērni tika adoptēti no Jelgavas pilsētas - gada laikā 12 bērni. 61 No ārpusģimenes 57 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā 58 Pārskati par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem 2011. gadā 59 IeM Informācijas centra dati „ Kriminālā statistika 2010” 60 Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā 61 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā
  18. 18. 18 aprūpētāja pienākumu pildīšanas visvairāk atstādināti Jelgavas pilsētā – 6 pakalpojuma sniedzēji, Dobeles pilsētā – 4 un Viesītes novadā arī 4 pakalpojuma sniedzēji. (Skatīt 8. pielikumu.) Bērni, kuru vecāki atrodas ārzemēs Kā atspoguļo pilsētu un novadu pašvaldību sniegtā informācija, Jelgavas pilsētā ir visvairāk tādu bērnu, kuru vecāki ir devušies uz ārzemēm (373 bērni). Liels skaits tādu bērnu ir arī Pļaviņu (53 bērni) un Jelgavas (44 bērni) novadā; Vecumnieku novadā ir 32, bet Bauskas novadā – 31 bērns, kuru vecāki ir devušies uz ārzemēm. Pārējos reģiona novados tādu bērnu skaits, kuru vecāki ir ārzemēs ir no 1 līdz 15. (Skatīt 8. pielikumu.) Jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes reģionā Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Jēkabpils pilsētā (42 jaunieši), Jelgavas novadā (34 jaunieši) un Tērvetes novadā (19 jaunieši). Mazliet mazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Tukuma novadā (27) un Kandavas novadā (21 jaunietis). Vismazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Vecumnieku (18 jaunieši), Krustpils (17 jaunieši) un Ozolnieku novadā (14 jaunieši). Pārējos reģiona novados tādu jauniešu skaits ir no 3 līdz 15. Statistikas datu analīzes rezultātā Zemgales reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti divi novadi – Neretas novads un Vecumnieku novads. 1.5. Sociālo risku izvērtējums Latgales reģionā Demogrāfiskā situācija un nodarbinātība reģionā. Visvairāk apdzīvotā teritoriālā vienība Latgales reģionā ir Daugavpils pilsēta ar 91478 iedzīvotājiem un Rēzeknes pilsēta ar 31559 iedzīvotājiem. Nedaudz mazāka apdzīvotība ir Rēzeknes novadā, tur dzīvo 27952 iedzīvotāji, un Daugavpils novadā - 24701 iedzīvotāji. 62 Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, šīs teritorijas apdzīvo arī bērni līdz astoņpadsmit gadu vecumam. Visvairāk bērnu dzīvo Daugavpils pilsētā - 14942; Rēzeknes pilsētā - 5626; Rēzeknes novadā – 5392; Daugavpils novadā – 4272 bērni. Vismazāk apdzīvotā teritorija reģionā ir Baltinavas novads ar 1148 iedzīvotājiem, no kuriem 195 ir bērni, kā arī Vārkavas novads ar 2087 iedzīvotājiem, no kuriem 394 ir bērni. Salīdzinoši maz iedzīvotāju apdzīvo arī Rugāju novadu – 2350 iedzīvotāji, no kuriem 474 ir bērni, un Ciblas novadu – 2839 iedzīvotāji, no kuriem 476 ir bērni.63 Visvairāk daudzbērnu ģimenes ir Rugāju, Aglonas, Ciblas un Viļakas novadā. 64 Uz 2012. gada 30. septembri Latgales reģionā bija vērojams augstākais bezdarba līmenis valstī – 15,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Reģionā visaugstākais bezdarba līmenis ir Baltinavas (29,2%), Viļānu (29,0%), Ciblas (26,1%)un Zilupes novadā (27,0%). Salīdzinoši zemāks bezdarba līmenis ir Daugavpils pilsētā (8,0%) un Ilūkstes novadā (11,4%). Vienpadsmit reģiona novados bezdarba līmenis ir augstāks par 20% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. 65 62 Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā” 63 Centrālās statistiskas pārvaldes dati „IEDZĪVOTĀJU SKAITS VECUMĀ 0-18 GADI PA VISĀM VALSTS ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ.” 64 LM dati par uzskaitē esošo ģimenes valsts pabalstu saņēmēju skaita sadalījuma pēc bērnu skaita un administratīvās teritorijas 2012. gada septembrī. 65 Centrālās statistiskas pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30. septembrī
  19. 19. 19 Sociālā darba speciālisti reģionā 2012. gada sākumā Latgales reģionā tikai Vārkavas novadā iedzīvotājiem nebija pieejami sociālā darbinieka pakalpojumi, savukārt sociālais darbinieks ar ģimenēm ar bērniem nebija pieejams Baltinavas, Daugavpils, Rugāju un Vārkavas novadā, kas liecina par to, ka šajos novados ģimenēm bija ierobežotas iespējas saņemt kvalificēta speciālista atbalstu sociālā riska iestāšanās gadījumos. Sociālā darba pakalpojumi ģimenēm ar bērniem vislabāk nodrošināti Aglonas, Balvu, Ciblas, Preiļu, Riebiņu, Viļakas un Zilupes novados – augstākais sociālo darbinieku darbam ar ģimenēm ar bērniem skaita īpatsvars reģionā. 66 Sociālā riska ģimenes reģionā Kā atspoguļo sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk sociālā riska ģimenes dzīvo Balvu (500) un Līvānu novadā (303), kā arī Rēzeknes pilsētā (120). Balvu novadā ir arī augstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs - uz 1000 bērniem 450, kas liecina par to, ka šajā novadā gandrīz puse novada bērni dzīvo sociālā riska ģimenēs. Augsts sociālā riska ģimeņu un bērnu tajās īpatsvars ir vērojams arī Līvānu (uz 1000 bērniem 255 dzīvo riska ģimenēs), Viļānu (uz 1000 bērniem -113), Baltinavas (uz 1000 bērniem - 108) un Viļakas (uz 1000 bērniem -106) novadā. Vismazākais sociālā riska ģimeņu skaits ir Rugāju novadā – tikai 8 ģimenes, tomēr jāatzīmē, ka šajā novadā uz 2012. gada sākumu nestrādāja neviens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem. (Skatīt 9.pielikumu.) Ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērnu aprūpe un audzināšana reģionā Uz 2012. gada sākumu vislielākais skaits ģimeņu, kuras nenodrošināja saviem bērniem nepieciešamo aprūpi un audzināšanu, bija Daugavpils novadā (97 ģimenes), Daugavpils pilsētā (90 ģimenes), kā arī Rēzeknes novadā (60 ģimenes) un Krāslavas novadā (52 ģimenes). Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem netika pietiekoši nodrošināta aprūpe, bija Viļānu novadā - uz 1000 bērniem - 68; Daugavpils novadā - 44 bērniem. Savukārt Riebiņu novadā nebija nevienas ģimenes, kura nespētu nodrošināt bērnam nepieciešamo aprūpi un audzināšanu. Baltinavas, Ciblas un Zilupes novadā tikai divas ģimenes katrā novadā nespēja nodrošināt bērnam nepieciešamo aprūpi. Svarīgi atzīmēt, ka Daugavpils novadā uz 2012. gada sākumu nestrādāja neviens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem un novadā bija vērojams augstākais skaits ģimeņu, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērnu aprūpe un audzināšana reģionā.67 Ierosinātās lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem, tai skaitā vardarbība ģimenē 2011. gada laikā bāriņtiesas visvairāk ir ierosinājušas lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem Daugavpils pilsētā (225 lietas), Balvu (105 lietas) un Daugavpils novadā (101 lietas). Turpretim ierosināto lietu skaita īpatsvars visaugstākais ir Viļānu – uz 1000 bērniem 65 lietas, Aglonas – 53 lietas, Rugāju – 44 lietas un Balvu novadā – 41 lietas. Rugāju novadā ir arī visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuru vecākiem 2011. gada laikā atņemtas aprūpes tiesības (uz 1000 bērniem 34 bērnu vecākiem). Liels šādu bērnu skaita īpatsvars vērojams arī Aglonas un Vārkavas novadā – katrā novadā uz 1000 bērniem 20 bērna vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. Baltinavas un Zilupes novados neviena bērna vecākiem 2011. gada laikā netika atņemtas aprūpes tiesības. Vismazākais ierosināto lietu skaits par bērnu tiesību pārkāpumiem bija Krāslavas novadā – 2 lietas.68 Latgales reģionā ir vērojams visaugstākais bērnu skaita īpatsvars valstī, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības – Rugāju novadā uz 1000 bērniem 34 bērnu vecākiem – jāuzsver, ka reģionā ir arī augstākais bezdarba līmenis valstī. (Skatīt 9.pielikumu.) 66 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā. 67 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā 68 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā
  20. 20. 20 Kā atspoguļo sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk saņemti ziņojumi par vardarbību ģimenē ir Balvu novadā (96) un Daugavpils pilsētā (75). Salīdzinoši liels skaits saņemtu ziņojumu par vardarbību ģimenē ir arī Krāslavas (18) un Daugavpils novadā (16). Ciblas un Zilupes novados gada laikā nav saņemts neviens ziņojums par vardarbību ģimenē. Vismazāk saņemti ziņojumi ir Aglonas (1), Ludzas un Riebiņu novadā (2). (Skatīt 9.pielikumu.) Ilūkstes novadā 2011. gada laikā 23 no vardarbības cietušiem bērniem tika sniegta rehabilitācija, šajā novadā vērojams reģionā visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri cietuši no vardarbības un saņēmuši rehabilitāciju - uz 1000 bērniem 17. Svarīgi atzīmēt, ka Balvu novadā ir saņemti 96 ziņojumi par vardarbību ģimenē, bet tikai 9 bērniem gada laikā ir sniegta nepieciešamā rehabilitācija, arī Viļakas novadā ir saņemti 12 ziņojumi par vardarbību ģimenē, bet nevienam bērnam nav sniegta rehabilitācija. Aglonas, Ciblas, Kārsavas, Ludzas, Līvānu, Riebiņu, Viļakas un Zilupes novadā nav neviena no vardarbības cietuša bērna, kuram būtu sniegta rehabilitācija 2011. gada laikā69 . Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes reģionā Kā atspoguļo statistisko datu analīze, uz 2012. gada sākumu Daugavpils pilsētā dzīvoja visvairāk trūcīgo ģimeņu (2664). Liels trūcīgo ģimeņu skaits bija arī Rēzeknes novadā (2438) un Rēzeknes pilsētā (2086), kā arī Daugavpils novadā - 1160 ģimenes. Savukārt visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgās ģimenēs, bija Viļānu novadā - uz 1111 novadā deklarētiem bērniem, 515 dzīvoja trūcīgās ģimenēs. Augsts bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvoja trūcīgās ģimenēs, bija arī Ciblas novadā (uz 1000 bērniem 441) un Rēzeknes novadā - uz 1000 bērniem 397 dzīvoja trūcīgās ģimenēs. 70 Vismazākais trūcīgo ģimeņu skaits reģionā ir vērojams Baltinavas novadā, kas izraisa izbrīnu, jo šajā novadā ir visaugstākais bezdarba līmenis reģionā, tomēr fakts, ka Baltinavas novadā nestrādā pietiekošs skaits sociālā darba speciālisti, liecina par to, ka trūcīgā statusa iegūšanu ietekmē kvalitatīva sociālā darba pakalpojuma saņemšanas trūkums. Uz 2012. gada sākumu visvairāk maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts ģimenēm Daugavpils (4469) un Rēzeknes (2247) pilsētās. Savukārt maznodrošinātā statuss ģimenēm netika piešķirts Aglonas, Ciblas, Riebiņu un Vārkavas novados, kas liecina par to, ka minēto novadu pašvaldībām ir ierobežotas iespējas atbalstīt ne tikai trūcīgas, bet arī maznodrošinātas ģimenes. 71 Nepilngadīgo kriminālā uzvedība reģionā Visaugstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju skaita īpatsvars 2010. gada laikā bija Viļānu novadā (uz 1000 bērniem 12 likumpārkāpēji) un Ciblas novadā (uz 1000 bērniem 11 likumpārkāpēji). Turpretim 2011. gada laikā netika reģistrēts neviens nepilngadīgais likumpārkāpējs Baltinavas, Ilūkstes, Rugāju un Zilupes novadā. 72 Ārpusģimenes aprūpe reģionā Latgales reģionā uz 2012. gada sākumu visvairāk bērnu ārpusģimenes aprūpē atradās Daugavpils pilsētā, kā arī Daugavpils, Krāslavas un Ludzas novadā. Salīdzinoši augsts bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē ir vērojams arī Rēzeknes novadā un Zilupes novadā. Kā atspoguļo pētījums, institucionālajā ārpusģimenes aprūpē no Latgales reģiona uz 2012. gada 69 Pārskati par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem 2011. gadā 70 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada / republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā 71 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada / republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā 72 IeM Informācijas centra dati „ Kriminālā statistika 2010”
  21. 21. 21 sākumu atradās salīdzinoši mazāk bērnu nekā no citiem reģioniem. Institucionālajā ārpusģimenes aprūpē visvairāk atradās bērni no Daugavpils pilsētas (85) un novada (58), Rēzeknes pilsētas - 33 bērni, Krāslavas - 30 bērni, Ludzas - 38 bērni un Rēzeknes novada - 36 bērni. Pārējās reģiona novadu pašvaldības šo ārpusģimenes aprūpes formu nav izmantojušas,73 priekšroku dodot aizbildnībai un audžuģimenēm. Visvairāk aizbildnībā 2011. gada laikā tika nodoti bērni Daugavpils pilsētā (240 bērni) un Rēzeknes novadā (108 bērni), kā arī Ludzas (87 bērni) un Krāslavas novadā (76 bērni). Baltinavas novadā neviens bērns 2011. gada laikā netika ievietots ārpusģimenes aprūpē. Latgales reģionā vairāk nekā citos Latvijas reģionos tiek izmantotas audžuģimenes kā ārpusģimenes aprūpes forma. Visvairāk 2011. gada laikā audžuģimenēs tika ievietoti bērni no Daugavpils pilsētas (66), Daugavpils novada (30), Rēzeknes novada (23) un Dagdas novada (28). 2011. gada laikā visvairāk tika adoptēti bērni no Daugavpils pilsētas (19 bērni). 74 Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtās informācijas var secināt, ka no aizbildņa vai audžuģimeņu pienākumu pildīšanas Balvu novadā tika atstādināti 12 ārpusģimenes aprūpes pienākumu pildītāji, Rēzeknes novadā – 6, Daugavpils pilsētā – 6, Līvānu novadā – 5, Krāslavas novadā – 2, bet Aglonas un Ciblas novadā – katrā 4 ārpusģimenes aprūpes veicēji, kas liecina par to, ka, uzticot veikt ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma veikšanu personām, ne vienmēr tiek kārtīgi izanalizēta šo personu atbilstība veicamajiem pienākumiem. (Skatīt 9. pielikumu.) Bērni, kuru vecāki atrodas ārzemēs Visvairāk bērnu, kuru vecāki devušies uz ārzemēm, dzīvo Daugavpils pilsētā (432), Rēzeknes (67), Daugavpils (43), Krāslavas (31), Preiļu (19), Balvu (18) un Ludzas (18) novadā. (Skatīt 9. pielikumu.) Jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes reģionā Daugavpils pilsētā un Rēzeknes novadā ir visvairāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes – Daugavpils pilsētā (122) un Rēzeknes novadā (75 jaunieši), kā arī Balvu novadā ir 64 jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes. Salīdzinoši augsts jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes ir arī Ludzas (47 jaunieši) un Krāslavas novadā (45 jaunieši). Vismazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Baltinavas (2), Ilūkstes (5), Līvānu (5), Rugāju (3) un Vārkavas (3) novadā. (Skatīt 9. pielikumu.) Statistisko datu analīzes rezultātā, Latgales reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti trīs novadi – Daugavpils, Balvu un Viļānu novads. 73 Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā 74 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā
  22. 22. II. Galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes novados, kuros tās ir visvairāk pakļautas sociālajam riskam un pašvaldību sociālo dienestu darbības specifika problēmu risināšanas jomā 2.1. Pašvaldību sociālo dienestu darbības specifika problēmu risināšanas jomā Kā atspoguļo veiktais pētījums, pašvaldību sociālo dienestu vadītāji uzskata, ka pārzināt ar sociālā riska ģimeņu problēmām saistītus jautājumus ietilpst sociālo darbinieku kompetencē. Savukārt aptaujātie sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem vairāk vai mazāk orientējas savas teritorijas ietvaros esošajā situācijā un spēj komentēt sociālajam riskam pakļauto ģimeņu problēmu aspektus. Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu vajadzībām atbilstoša atbalsta saņemšana lielā mērā ir atkarīga no situācijas izvērtēšanā iesaistīto speciālistu kompetences. Tāpēc ir svarīgi, lai ģimeņu situācijas izvērtēšanā un problēmu risināšanā būtu iesaistīti speciālisti, kuri ir specializējušies darbam ar ģimenēm ar bērniem. Visos aptaujātajos pašvaldību sociālajos dienestos ģimenēm ir pieejami sociālā darbinieka pakalpojumi. Tomēr sociālais darbinieks, kurš ir specializējies tieši darbam ar ģimenēm ar bērniem, lielākoties ir pieejams tikai pilsētās, jo uz novada iedzīvotājiem ir viens vai divi speciālisti, kuri ir pieejami galvenokārt novada centrā, un nepieciešamības gadījumā konkrētais speciālists tiek pieaicināts problēmu izvērtēšanā un risināšanā. Šāda situācija ir vērojama Gulbenes (viens speciālists), Strenču (viens speciālists), Apes (viens speciālists), Neretas (viens speciālists), Skrundas (viens speciālists), Viļānu (viens speciālists), Ventspils (viens speciālists), Vecumnieku (divi speciālisti) un Daugavpils novadā (viens speciālists). Salīdzinoši labāka situācija ir Balvu novadā, kur ir izveidota atbalsta un rehabilitācijas nodaļa, kurā atbalstu var saņemt arī ģimenes, piemēram, ir pieejamas krīžu istabas, kā arī dažādi pakalpojumi ģimenēm (frizieris un veļas mazgāšana par simbolisku cenu). Salacgrīvas novadā strādā divi sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem, tomēr lielās noslogotības dēļ speciālisti ir spiesti strādāt arī ar citām mērķa grupām. Siguldas novada iedzīvotāji ir vislabāk nodrošināti ar atbilstoša speciālista sniegtajiem pakalpojumiem, jo novadā darbojas ģimeņu atbalsta centrs, kas sniedz ģimenēm nepieciešamo atbalstu visā novadā. Visi sociālo dienestu darbinieki darbā ar ģimenēm ar bērniem izmanto risku novērtēšanas metodi. Apes un Viļānu novada sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem uzsvēra arī resursu izvērtēšanas metodi. Strenču novadā tiek izmantota sociālās identifikācijas metode. Problēmu novēršanai visos novados tiek sastādīts rehabilitācijas plāns, kurā paredzētas problēmu risināšanas aktivitātes. Atbilstoši tam tiek piesaistīti nepieciešamie speciālisti. Parasti problēmu risināšanas plāna izstrādē piedalās speciālistu komanda (policijas pārstāvis, izglītības pārstāvis, sociālais pedagogs, sociālais darbinieks, bāriņtiesas pārstāvis un nepieciešamības gadījumā arī tiek pieaicināts veselības aprūpes speciālists un psihologs). Vairāku novadu speciālisti uzsvēra, ka komandas darbs tiek īstenots tad, kad pēc risku novērtēšanas tiek atzīts, ka ģimene ir pakļauta augstam vai vidēji augstam riskam. Neretas novadā kā sociālā riska situācijā nonākušas ģimenes atbalsta forma tiek izmantota budžeta plānošana (tiek aizpildīta budžeta plānošanas forma), kā rezultātā ģimenēm ir iespēja iepazīties ar savu ienākumu un izdevumu struktūru. Pēc rehabilitācijas plāna sastādīšanas, visos novados ar ģimenēm tiek sastādīts līgums, kurš paredz konkrētu uzdevumu veikšanu, kā arī ir paredzētas sankcijas uzdevumu neizpildīšanas gadījumā. Tikai starp novadiem atšķiras līguma noslēgšanas ilgums – no viena līdz sešiem mēnešiem. Pēc līguma noslēgšanas tiek uzsākta ģimenes rehabilitācijas programmas īstenošana vai nepieciešamā atbalsta sniegšana problēmu risināšanas jomā.
  23. 23. 23 Visu aptaujāto novadu pašvaldību sociālo dienestu darbinieki pēc „trauksmes signāla” saņemšanas vispirms veic situācijas apsekošanu, pārbaudīšanu, jo mēdz būt arī viltus zvani. Aptaujāto novadu sociālie darbinieki uzsvēra, ka „trauksmes signāli” par iespējamo sociālā riska gadījumu tiek saņemti gan no ģimeņu ārstiem, gadījumos, kad bērniem netiek nodrošināta nepieciešamā veselības aprūpe, gan skolas, kad vecāki neuzskata par vajadzīgu pieskatīt savu bērnu skolas gaitas, kā arī no policijas un līdzcilvēkiem, piemēram, kaimiņiem, par gadījumiem, kad bērniem netiek pietiekoši nodrošinātas pamatvajadzības pēc uztura vai apģērba, kā arī vecāki regulāri lieto alkoholu un bērni netiek pieskatīti. Visu aptaujāto novadu sociālo dienestu darbinieki kā galveno kritēriju, kurš liecina par ģimeņu sociālo risku, uzskata nepietiekošu pamatvajadzību apmierināšanu, kas saistās ar uztura nepietiekamību (mājoklī nav pārtikas), apģērba trūkumu, netiek nodrošināta veselības aprūpe (galvenokārt bērniem); nākamais – skolas neapmeklēšana, par ko bieži vien tiek saņemts signāls no skolas; arī signāls no policijas liecina par bērnu kriminālo uzvedību, kas bieži vien saistās ar pamatvajadzību apmierināšanas problēmu, ja bērns ir izsalcis un zog ēdienu; antisanitāri apstākļi mājās un vecāku alkoholisms. Balvu novada sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem uzskata, ka par sociālo risku liecina arī tas, ka bērniem ir netīras, novalkātas drēbes, kā arī bērns ir „ierāvies” sevī, kas var liecināt par iespējamo vardarbību ģimenē. Arī Vecumnieku novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka liela uzmanība ir jāpievērš bērnu emocionālajam un fiziskajam stāvoklim: „..informācija no radiem, no skolas par to, ka bērns ir satraukts, citādāks nekā parasti, arī zilumi uz bērna ķermeņa...”, kas var liecināt par iespējamo vardarbību ģimenē. Viļānu novada sociālā darbiniece uzskata, ka par sociālo risku liecina arī tas, ka vecāki netiek galā ar pusaudžiem – tie spēj terorizēt vecākus, atņemt naudu, kā rezultātā vecākiem zūd kontrole pār bērnu uzvedību, un ģimene saskaras ar bērnu kriminālās uzvedības, pamatvajadzību apmierināšanas un savstarpējo attiecību problēmu. Savukārt Skrundas novada sociālā dienesta vadītāja kā vienu no sociālā riska kritērijiem min arī to, vai ģimene ir nonākusi sociālā dienesta uzskaitē pirmreizēji, vai jau atkārtoti, kas liecina par ģimeņu problēmu ilglaicīgo vai īslaicīgo raksturu. Neretas novada sociālā darbiniece uzskata, ka par sociālā riska gadījumu liecina arī bērnu vecāku garīgā veselība: „..pavisam nesen bija gadījums, ka netika aprūpēts bērns, apģērbs bija neatbilstošs sezonai, trūka pārtikas... šajā gadījumā māte nespēj parūpēties par bērnu, jo ir garīgās attīstības traucējumi....” Apes novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka jebkura ģimene, kurai var pasliktināties dzīves apstākļi, var nonākt sociālā riska situācijā. Tomēr visvairāk sociālajam riskam ir pakļautas daudzbērnu ģimenes, trūcīgās ģimenes un ģimenes, kurās kāds no ģimenes locekļiem cieš no atkarības, arī azartspēļu atkarības. Pēc sociālā dienesta vadītājas domām, par sociālo risku liecina tas, ka bērns ir nesakopts, nepiedalās pasākumos, netiek nodrošinātas bērna pamatvajadzības. Sociālais risks liecina par problēmām, ar kurām saskaras ģimenes un bieži vien pašas saviem spēkiem tās nespēj atrisināt. 2.2. Problēmas, ar kurām sakaras ģimenes un pašvaldību sociālo dienestu sniegtās iespējas šo problēmu risināšanas jomā (problēmu kopsavilkumu skatīt 10. pielikumā) Visās aptaujātajās pašvaldībās ģimenes saskaras ar pārmērīga alkohola lietošanas problēmu, ko apliecina gan sociālo dienestu darbinieku, gan ģimeņu teiktais. Salacgrīvas novada ģimene, kurā aug divi bērni, nenoliedz, ka ģimenē ir alkoholisma problēma un sociālais dienests ir sniedzis nepieciešamo atbalstu, tomēr māte uzskata, ka atbalsts ir bijis nepilnīgs: „..lielākā problēma ir vīra alkoholisms. Visu naudu nodzēra, ar meitu brauca kopā uz veikalu pēc alkohola. Emocionāli cietām, arī bērni....jā, man pašai apmaksāja psihiatru, bet vīram dzērājam neko .. nedaudz pēc konsultācijām situācija uzlabojās, ne ilgi...” Tomēr jāsecina, ka sniegtās psihiatra konsultācijas ir palīdzējušas šai ģimenei, kaut arī pati māte to
  24. 24. 24 neapzinās, jo māte ir padzinusi vīru alkoholiķi, iesniegusi laulības šķiršanos un uzturlīdzekļu pieprasījumu, arī uzsākusi darba meklējumus. No dotā var secināt, ka speciālistu piesaistīšana sociālā riska ģimeņu atbalstam ir ļoti nepieciešama, pat vairāk nekā īslaicīgs materiālais atbalsts. Arī Balvu novada ģimene, kurā aug divi bērni, uzskata, ka tēva alkoholisma dēļ ģimene ir ļoti cietusi: „...vīra alkoholisms mums traucē dzīvot, ar tēvu nav emocionālās saskaņas, jo dara mums pāri gan emocionāli, gan fiziski...bijām Rugājos krīzes centrā divas reizes uzlabot veselību kopā ar bērniem...ļoti palīdzēja, gribētos vēl psihologu, vecākajai meitai tas arī būtu nepieciešams. Vīrs ir mainījis savu attieksmi, jo policija ar sociālo darbinieku iesaistījās fiziskās vardarbības gadījumā...” Māte uzskata, ka būtu papildus jāstrādā ar vīru, bet to nedara: „...vīram būtu nepieciešams apmeklēt narkologu, psihologu, vajadzētu kodēties, bet tam pietrūkst naudas..” Neretas novada ģimene ar četriem bērniem, saskaroties ar alkoholisma problēmu, neuzskata, ka tā ir visu nelaimju cēlonis: „...patīk vīram iedzert, bet kuram tad nepatīk...alkoholiķis jau nav...naudas mums trūkst, jo darba nav; pat ēdienam dažkārt pietrūkst...” Mātei ar bērniem ir bijusi rehabilitācija no vardarbības, ko uzskata par vērtīgu, pēc rehabilitācijas situācija ir uzlabojusies. Daugavpils novada ģimenē, kurā aug četri bērni, alkohola problēma ir gan tēvam, gan mātei, ko apliecināja sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm un bērniem, tomēr pati ģimene neuzskata to par problēmu, jo netika izdalīta problēmu sarakstā: „...mums ir naudas trūkums, jo nevar iet strādāt dēļ tā, ka nav kur atstāt bērnu....gribētos diennakts bērnudārzu, jo nav mašīnas...” Ģimene ir saņēmusi vairākkārtīgas psihologa konsultācijas, apmeklējusi rehabilitācijas centru; uzskata, ka situācija ir uzlabojusies daļēji: „...problēmas ar vīru nav atrisinājušās, emocionāli tāpat moka..” Savstarpējās saskaņas trūkums visbiežāk ir vērojams ģimenēs, kurās aug bērni pusaudžu vecumā un to kā problēmu min gan sociālo dienestu darbinieki, gan ģimenes. Strenču novada ģimene, kurā aug trīs bērni, uzskata, ka ģimenē ir traucēta savstarpējā saskarsme pusaudžu problēmu dēļ: „...visgrūtāk ir tieši emocionāli...savstarpējā saskarsmes nav, jo netieku viena galā ar pusaudzi; zog, alkohols, neklausa, skolu neapmeklē...” Māte uzskata, ka vajadzētu vēl psihologu, vides maiņu uz laiku puisim, piemēram, internātā ielikt: „... Psihologs ir bijis visai ģimenei un vajadzētu vēl, jo palīdzēja; cenšamies labāk saprast viens otru...” Vardarbība kā problēma tika minēta no visu aptaujāto novadu sociālo dienestu darbinieku puses, savukārt ģimenes ne vienmēr saprot, ka saskaras ar kādu no vardarbības veidiem. Piemēram, Daugavpils novada ģimene uzskata, ka saskarsme ģimenē ir laba, tomēr intervijas laikā atklājās, ka ģimenei dažkārt traucē strīdi, kurus izraisa bērnu tēvs. Salacgrīvas novada ģimene ar diviem bērniem saskaras ar emocionālo vardarbību, ko izraisa vīra alkoholisms. Siguldas novada ģimene ar trīs bērniem cieš no emocionālās vardarbības: „...traucē vīra agresivitāte, necieņa pret maniem bērniem, nicinoša attieksme....tagad vēl vecākais dēls arī sācis lietot alkoholu un mācīties no vīra....” Ģimenei ir sniegts nepieciešamais atbalsts: „...mums bija psihologa konsultācijas, narkologs dēlam, psihiatrs izrakstīja tabletes, kuras palīdzēja, jo ir palicis mierīgāks...” Arī mammai psihologs ir palīdzējis labāk saprast dēla vecumu. Ventspils novada ģimene ar diviem bērniem arī cieš no emocionālās vardarbības: „...nav mums droši ne mājās, ne ārpus tās, arī emocionāli ir grūti vīra alkoholisma dēļ...” Māte ar bērniem ir saņēmusi un vēl saņem psihologa konsultācijas un uzskata, ka tās bērniem palīdz, bet pašai – nē. Tomēr jāsecina, ka psihologa konsultācijas ir noderējušas arī mātei, jo ir tikusi vaļā no vīra alkoholiķa. Bezdarbu kā problēmu min visas aptaujātās ģimenes, tomēr Siguldas novada ģimenes atbalsta centra vadītāja uzskata, ka lielai daļai ģimeņu problēma ir nevis bezdarbs, bet nevēlēšanās strādāt un profesionālo iemaņu neatbilstība tirgus pieprasījumam: „...ja ir bez darba ilgi, tad negribas vairs strādāt, kā rezultātā cilvēkiem trūkst profesionālo iemaņu; uzņēmējiem prasības aug, bet piedāvājums ir nekvalitatīvs, lielai daļai nav arī vēlmes strādāt un nevar izturēt dienas ritmu; veidojās nabadzības kultūra....” Bezdarbu kā visu citu problēmu galveno cēloni min Balvu novada sociālā dienesta vadītāja: „...visu problēmu
  25. 25. 25 galvenais cēlonis ir nodarbinātības trūkums...kur nabadzība, tur seko arī visas pārējās problēmas...” Izņemot Siguldas novadu, visu pārējo novadu aptaujātās ģimenes kā lielāko problēmu min nabadzību, kas saistās ar iztikas līdzekļu trūkumu, lai apmierinātu ģimenes vajadzības. Naudas līdzekļu trūkuma dēļ ģimenes bieži vien nevar atļauties nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, vajadzībām atbilstošu mājokli, kā arī nodrošināt pamatvajadzību apmierināšanu. Pašvaldību sociālie dienesti naudas trūkumu mazina ar trūcīgas ģimenes statusa piešķiršanu, kas dod tiesības uz konkrēta materiālā atbalsta saņemšanu. Piemēram, Gulbenes novada ģimene uzskata, ka tieši nabadzība ir visu citu problēmu cēlonis: „... trūkst naudas ēdienam, apģērbam, veselības aprūpei, nevaram atļauties sev citu mājokli....” Ģimene atzīst, ka sniegtais materiālais atbalsts ir ļoti nozīmīgs, tomēr uz to nevar paļauties: „...palīdz gan psihologs, gan sniegtais materiālais atbalsts, bet īslaicīgi un nevar būt droši, ka tas būs...” Neretas novada ģimenei trūkst naudas pamatvajadzību apmierināšanai: „...grūti ir, nepietiek pat ēšanai, kur nu vēl mašīnai, arī šī māja jau savu sen ir nokalpojusi...” Arī Neretā dzīvojošā ģimene ir saņēmusi materiālu un emocionālu atbalstu savu problēmu risināšanai: „...pēc sniegtā atbalsta nedaudz situācija uzlabojās, bet neilgi..” Vecumnieku novada ģimenei naudas trūkst veselības aprūpes pakalpojumiem, savukārt Strenču novada ģimenei trūkst naudas ēdienam, kā rezultātā ģimene nepārtraukti saskaras ar parādu problēmu: „...mums trūkst naudas ēdienam, regulāri parādi un tas ir emocionāli grūti...” Ģimene ļoti atzinīgi novērtē sociālā dienesta sniegto atbalstu savas materiālās situācijas uzlabošanas jomā: „...man palīdzēja nokārtot uzturlīdzekļus, sniedz materiālu atbalstu, ja tā nebūtu tad vispār nezinu, ko ēstu...” Daugavpils novada ģimene ar astoņiem bērniem uzskata, ka sociālais dienests sniedz lielu materiālo atbalstu: „...tagad mums ir vieglāk dzīvot tieši materiālajā jomā, jo bērniem ir apmaksāts diennakts bērnudārzs, saņemam GMI pabalstu, pārtikas pakas, divi bērni mācās internātā....” Ventspils novada ģimene uzskata, ka materiālā trūkuma cēlonis ir izglītības trūkums, lai uzlabotu esošo situāciju, būtu nepieciešams pabeigt skolu un apmeklēt kursus, bet nav tāda iespēja, arī sniegtais atbalsts ir ļoti nozīmīgs: „...nepietiek naudas iztikai, malkai... mums ļoti palīdz.. tagad tiek kārtoti uzturlīdzekļi. Pati pieteicos simtslatniekos ...jā, ļoti palīdz sniegtais materiālais atbalsts, arī psihologs palīdzēja...” Ar materiālo līdzekļu trūkumu ir saistīta arī mājokļa problēma. Lielākā daļa aptaujāto ģimeņu dzīvo pašvaldības mājokļos, kuri, pēc aptaujāto ģimeņu domām, ir sliktā stāvoklī. Piemēram, Neretas novada ģimene uzskata, ka mājoklis, kurā viņi dzīvo, ir nokalpojis: „...mums ir nepieciešams normāls mājoklis, jo šis taču jau savu ir nokalpojis, tādā nevar pat dzīvot...” Arī Gulbenes novadā dzīvojošā ģimene uzskata, ka pašvaldības piešķirtais mājoklis neder dzīvošanai: „...dzīvoklis ir mitrs, tualetes smaka nāk iekšā, un logi neveras vaļā, lai izvēdinātu...tā mēs te dzīvojam kā tualetē...” Vecumnieku novada ģimenei pašvaldība palīdzēja atrisināt mājokļa problēmu tad, kad tas bija visvairāk nepieciešams: „...mūs uzņēma dzīvokļa rindā un uz trīs gadiem mums ir piešķirts dzīvoklis, tikai daudz naudas vēl jāiegulda, piemēram, virtuvē nav ūdens un vajadzīgs kapitālais remonts, iedeva, ko varēja...” Naudas trūkums rada arī pašrealizācijas problēmu, iespējas nodarbināt bērnus ārpus skolas ar jēgpilnām aktivitātēm. Piemēram, Vecumnieku novada ģimenes māmiņai ir darbs, tomēr naudas līdzekļi nepietiek, lai nodrošinātu saviem četriem bērniem visu nepieciešamo: „...grūti ar naudiņām, nevaru atļauties veselībai to, ko gribētos, arī apģērbu gribētos nopirkt kādreiz labāku, ne tikai lietotās drēbes, gribētos pulciņos bērnus vest, bet nevar...” Māmiņa ļoti atzinīgi novērtē sociālā dienesta sniegtās aktivitātes bērnu pašrealizācijas jomā: „...visi mani bērni brauc mācīties jāt ar zirgu no maija līdz decembrim, veda viņus arī uz kino, ir rīkotas bērniem dažādas nodarbības ārā...” Ģimenes bieži vien uzskata, ka atbalsts, ko sniedz pašvaldību sociālo dienestu speciālisti, ir nepilnīgs, piemēram, netiek strādāts ar visu ģimeni kopumā (ne ar visiem ģimenes locekļiem), kā rezultātā bieži vien izveidojās situācija, ka psihologa konsultācijas saņem tikai māte vai bērni skolā, bet visu problēmu cēlonis ir tēva alkoholisms. Savukārt ar
  26. 26. 26 viņu neviens nestrādā, un ģimenē situācija uzlabojas tikai daļēji, ko apliecina Daugavpils novada ģimene: „...ir problēmas ar civilvīru, un tās nevar atrisināt veiktās aktivitātes, kāpēc nevar iedot viņam kādu mājvietu, kaut vai uz laiku, palīdzēt iekārtot savu dzīvi, lai mūs liktu mierā...viņam ir aizliegts šurp nākt, bet kur tad lai viņš iet.... vai tad viņš nav novada iedzīvotājs...viņam nevajag palīdzēt?....” Izskanēja arī viedoklis par to, ka sociālajam darbiniekam nevar pilnībā uzticēties, jo ir bijis gadījums, kad sociālais darbinieks ir vīram izstāstījis to, ko kliente ir lūgusi neteikt (ētisku apsvērumu dēļ citāts netiks translēts). Neskatoties uz to, lielākā daļa aptaujāto ģimeņu uzskata, ka sadarbība ar sociālo darbinieku ir bijusi laba un to novērtē atzinīgi. Ģimenes uzskata, ka sociālais darbinieks ir gan padomdevējs, gan zinošs speciālists, gan uzraugs, gan atbalsta sniedzējs, gan ierēdnis, kurš dara savu darbu. Četras aptaujātās ģimenes sadarbību ar sociālo darbinieku ir novērtējušas ar atzīmi „3”, par iemeslu šim vērtējumam minot ne vienmēr pozitīvo attieksmi pret klientiem, kā arī nevēlēšanos risināt ģimeņu problēmas, savukārt pārējo ģimeņu vērtējums ir labs un teicams, pamatojot to ar sociālo darbinieku sniegto neatsveramo atbalstu problēmu risināšanas jomā. No aplūkotā var secināt, ka pašvaldību sociālie dienesti savu iespēju robežās cenšas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu, tomēr ir problēmu jomas, kuras pašas ģimenes nav apzinājušas, bet uz kurām norāda pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, piemēram, sadzīves prasmju trūkums, motivācijas trūkums uzlabot savus dzīves apstākļus, emocionālā nespēja, ilglaicīgi skolas kavējumi, un rast atbalstu šo problēmu risināšanai speciālistiem sagādā grūtības. 2.3. Sociālo dienestu darbinieku viedokļu kopsavilkums par problēmām, ar kurām saskaras sociālā riska ģimenes Problēmas, ar kurām saskaras Siguldas novada ģimenes – alkohols, azartspēles, līdzatkarības, emocionālā nespēja, sadzīves prasmju trūkums, neprasme atrast darbu vai nevēlēšanās atrast darbu, neprasme, nevēlēšanās risināt problēmas, neprasme izbeigt attiecības, profesionālo iemaņu trūkums, kā rezultātā nav iespējams atrast darbu, nespēja noturēt (darba) režīmu, nevēlēšanās mainīt savu dzīvi, motivācijas trūkums, zemās prasības pret dzīvi. Skrundas novada sociālā dienesta vadītāja un sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem uzskata, ka ģimenes saskaras ar nabadzību, pieaugušo savstarpējo attiecību problēmām, fizisko un emocionālo vardarbību, kā arī bērnu pamešanu novārtā, bet visu problēmu cēlonis ir zemās pamatprsmes: „...vajadzētu strādāt ar mammām, mācīt pamatprasmes – gatavot ēst, veļu mazgāt, māju tīrīt...” Savukārt Ventspils novada sociālā dienesta darbinieki uzskata, ka novada ģimenes saskaras ar zemu ienākumu problēmu, bērnu audzināšanas problēmām, pamatprasmju trūkumu, ģimeniskuma izpratnes problēmu - tā ir izkropļota, kā arī alkoholismu un vardarbību. Neretas novada ģimenes saskaras ar bezdarbu, kam seko alkoholisms, vardarbība (gan vecāku starpā, gan pret bērniem), nabadzība, nav motivācija uzlabot savus dzīves apstākļus, ticības zudums saviem spēkiem. Vecumnieku novadā ģimeņu visu problēmu cēlonis ir bezdarbs, kam seko alkoholisms, vardarbība, sociālo prasmju līmenis ir zems, kas savukārt izraisa bērnu audzināšanas problēmas, tai skaitā ilgstošus skolas kavējumus. Daugavpils novadā – bezdarbs, zems atalgojums, lielais attālums līdz centram, alkoholisms, konfliktsituācijas starp vecākiem, agresivitāte, psihiskas saslimšanas vecākiem, kā rezultātā ir vērojama neadekvāta uzvedība, iedzīvotāju zemais izglītības līmenis. Balvu novadā ģimeņu problēmas saistās ar bezdarbu, alkoholu, vardarbību, bērnu atstāšanu novārtā, zemām pamatprasmēm, bērnu emocionālo vajadzību izpratnes trūkumu, nabadzību. Apes novadā ģimenes saskaras ar tādām problēmām kā bezdarbs,

×