prof. Dzintara Mozga prezentācija Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un attīstības pamatnosacījums
•Download as PPTX, PDF•
0 likes•1,677 views
Dz. Mozgis savā prezentācijā "Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un attīstības pamatnosacījums" konferences “Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un attīstības pamatnosacījums” dalībniekus atgādināja, ka veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labsajūta, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem [PVO harta 1948. gads]. Ieguldījums veselībā ir ieguldījums cilvēku attīstībā, sociālajā labsajūtā un labklājībā. Mums jāpārvieto smagums no ārstniecības pakalpojumiem uz veselības veicināšanu. Prezentācijā vairākkārt dati norāda uz to, ka sociālie apstākļi būtiski ietekmē arī cilvēka veselību, pieaug stresa faktori ģimenēs un tas atstāj ietekmi uz bērniem.
Recommended
Recommended
More Related Content
Similar to prof. Dzintara Mozga prezentācija Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un attīstības pamatnosacījums
Similar to prof. Dzintara Mozga prezentācija Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un attīstības pamatnosacījums (20)
More from SOS Children'sVillages Latvia
More from SOS Children'sVillages Latvia (8)
prof. Dzintara Mozga prezentācija Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un attīstības pamatnosacījums
- 2. Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un attīstības pamatnosacījums Asociētais profesors Dzintars Mozgis Slimību profilakses un kontroles centrs Rīgas Stradiņa universitātes sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedra
- 4. Kas ir cilvēks? Cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, pieder pie hominīdu dzimtas, cilvēku ģints Mūsdienās vienīgā sastopamā Homo sapiens pasuga ir Homo sapiens sapiens jeb saprātīgais cilvēks
- 5. Cilvēkiem ir augsti attīstītas smadzenes, kas nodrošina iespēju abstrakti domāt, lietot valodu un apzināties savu esamību Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēki rada kompleksas sociālas struktūras, kas sastāv no atsevišķām grupām, kas savā starpā sacenšas vai sadarbojas Atsevišķām cilvēku grupām ir vienoti uzskati, mīti, rituāli, vērtības, sociālās normas, kas kopumā veido šo grupu kultūru
- 6. Cogito, ergo sum – es domāju, tātad esmu Cilvēks ir mainīga, atvērta, laiciska, unikāla, pārdzīvojumam pakļauta būtne, kas atklājas attiecībās ar citiem. Nav tādas vienas vai vairāku īpašību, raksturojumu, substances, ko nemainīgi varētu uzdot par cilvēka būtni. Cilvēks nevis ir, bet top Maija Kūle, Rihards Kūlis “Filosofija”; apgāds “Burtnieks”, 1996.gads. Centienos izprast cilvēku ir nepieciešams iziet ārpus dabaszinātniskuma ietvariem un pievērsties kultūras vēsturei K.G.Jungs
- 7. Dalai Lama, vaicāts par to, kas viņu cilvēcē visvairāk izbrīna, atbild: - «Cilvēks. Jo viņš upurē veselību, lai taisītu naudu. Tad upurē naudu, lai atgūtu veselību. Viņš ir tik norūpējies par nākotni, ka nepriecājas par tagadni – tā rezultātā viņš nedzīvo ne tagadnē, ne nākotnē. Viņš dzīvo tā, it kā viņam nekad nebūs jāmirst un viņš mirst, tā arī pa īstam nekad nedzīvojis.»
- 8. Cilvēks dzīvo trīs dimensiju pasaulē, kura ir laicīga Šajā laicīgajā pasaulē vislielākā vērtība ir cilvēks un cilvēka mūžs Svarīgi ir kā cilvēks dzīvo?
- 9. Cilvēka vidējais mūža ilgums pagarinās – būtisks kļūst dzīves kvalitātes aspekts Veselība nav viss, bet bez veselības viss ir nekas Arthur Schopenhauer
- 10. Kas ir veselība? Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labsajūta, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem *PVO harta 1948. gads] Health is a state of complete physical, mental and social wellbeing and not merely the absence of disease or infirmity well being mēdz tulkot arī kā labklājība vai labesme 2013.12.14.
- 11. Cilvēka veselību nosaka: • cilvēku nosaka viņa gēni (liktenis, Dievs) – bioloģiskās determinantes • cilvēku nosaka viņa apkārtējā pasaule un apstākļi – sociālās determinantes • cilvēku nosaka viņa brīvā griba – viņa izvēle
- 12. Tās sauc par veselības determinantēm Vide Izglītība Ienākumi Sociālais tīkls Veselības aprūpe Bioloģiskie faktori
- 15. Resurss Resurss ir apjomā vai laikā ierobežota fiziska lieta vai lielums Tā kā resurss ekonomiskā izpratnē ir ierobežots lielums, tad tam piemīt vērtība Vairums materiālo resursu izsakāmi naudas izteiksmē un tie atspoguļojas uzņēmumu finanšu pārskatos — peļņas un zaudējumu aprēķinā, bilancē, naudas plūsmas pārskatā Organizācijas nozīmīgākais resurss ir tā darbinieki, viņu zināšanas, prasmes un kompetences (spējas)
- 16. Kapitāls Kapitāls ir īpašuma kopums, kurš tiek izmantots, lai gūtu peļņu Uzņēmējdarbībā ar kapitālu saprot preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo resursu (fiksētais kapitāls) un apgrozāmo līdzekļu (apgrozāmais kapitāls) kopumu Sociālais kapitāls ir sociālās mijiedarbības un sociālo tīklu īpašības, ko cilvēks vai cilvēku grupa izmanto savas darbības efektivizēšanai
- 17. Cilvēkresursi Valsts cilvēkresursi ir iedzīvotāju skaits valstī, kuru raksturo dabiskā kustība, pilsētās un laukos dzīvojošo īpatsvars, kā arī kvalitatīvie rādītāji, piemēram, izglītība un veselība Cilvēkresursus var transformēt par cilvēkkapitālu, efektīvi ieguldot izglītībā, veselībā un sociālajās vērtībās, turklāt tos izmantojot
- 18. Kas ir cilvēkkapitāls? Cilvēkkapitāls ir cilvēka zināšanu, prasmju, kompetenču, sociālo un personīgo īpašību kopums, kas tiek lietots, lai darītu darbu un pievienotu vērtību Cilvēkkapitālam ir divas galvenās komponentes – veselība un izglītība Veseli cilvēki var strādāt produktīvāk, ilgāk un radošāk
- 19. Cilvēkkapitālu raksturo kvantitāte, kavalitāte un izmantošana • dzimstības dinamika • fiziskā drošība, mirstības mazināšana ārējas iedarbes dēļ • sabiedrības veselība, veselības izglītotība un veselīgs dzīves veids • emigrācija • vadāma imigrācija • sabiedrības izglītotība • augošs darba ražīgums (produktivitāte) • augoša dzīves kvalitāte Pēc Prof. E.Karnītis, Latvijas kapacitātes pietiekamība inovatīvai attīstībai: riski un risinājumi
- 20. Iedzīvotāju struktūra Rīgā 600000 500000 400000 Iedzīvotāji līdz darbspējas vecumam 300000 Iedzīvotāji darbspējas vecumā Iedzīvotāji virs darbspējas vecuma 200000 100000 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
- 21. Iedzīvotāju skaits Latvijā 2012. gadā pa gadiem 100+ 96 92 88 84 80 76 72 68 64 60 56 52 48 44 40 36 32 28 24 20 16 12 8 4 0 -20000 -15000 -10000 -5000 Sievietes Vīrieši 0 5000 10000 15000 20000
- 25. Kurš jās stikla kalnā princesīti modināt?
- 26. Latvijas iedzīvotāju skaits 1990-2012 un prognoze līdz 2100.g. 3000 2500 Dr.hist.I.Meža prognoze prezentācijā 20.09.2013. 2000 1500 1000 500 2100 2095 2090 2085 2080 2075 2070 2065 2060 2055 2050 2045 2040 2035 2030 2025 2020 2015 2010 2005 2000 1995 1990 0
- 27. Zīdaiņu mirstība uz 1000 dzīvi dzimušiem Latvijā 300 Zīdaiņu mirstība uz 1000 dzīvi dzimušiem 250 Rīga 200 Latvija 150 Kurzemes guberņa Vidzemes guberņa 100 Vitebskas guberņa 50 Gads 0
- 28. 1200 No diviem galvenajiem nāves cēloņiem Rīgā mirušo bērnu skaits no 1911. līdz 1920. gadam 1000 800 Caureja pee bērniem, jaunakeem par 2 g. un bērnu koleera Eedzimts vajums un attistibas trūkumi 600 400 200 0 1911. 1912. 1913. 1914. 1915. 1916. 1917. 1918. 1919. 1920.
- 29. Zīdaiņu mirstības struktūra 140 Infekcijas un paraitārās slimības 120 Elpošanas sistēmas slimības 100 Noteikti perinatālā perioda stāvokļi 80 Skaits Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas 60 Citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniska vai laboratoriska atrade 40 Visas citas slimības 20 Ārēji nāves cēloņi 0 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 Gads 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
- 30. 14 12 Ticama cieša negatīva korelācija (r = -0,77 > r 0,05;10 = 0,63) starp iekšzemes kopproduktu un zīdaiņu mirstību y = 3.299e0.092x R² = 0.823 10 8 Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tūkstošos Eiro Zīdaiņu mirstība uz 1000 dzīvi dzimušiem 6 4 y = 11.44e-0.05x R² = 0.814 2 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011
- 31. Kas ir sabiedrības veselība? Zinātne par slimību novēršanu, mūža ilguma pagarināšanu un veselības veicināšanu ar organizētu sabiedrības pasākumu palīdzību *OECD, 2000] Zinātne un māksla, kā izvairīties no slimībām, paildzināt dzīvi un veicināt veselību, izmantojot sabiedrības, organizāciju, valsts un privātā sektora, kopienu un indivīdu organizētu rīcību un informētu izvēli [Winslow, 1920] 2013.12.14.
- 32. 20. gadsimtā par apmēram 25 gadiem tika pagarināts cilvēka mūžs • • • • • • • • • • infekcijas slimību epidemioloģija un kontrole imunizācijas attīstība ceļu satiksmes un braucamlīdzekļu drošība darba drošība mirstības mazināšanās pēc infarkta un insulta drošāka un veselīgāka pārtika uzlabojusies mātes un bērna veselība ieviesta ģimenes plānošana tabakas atzīšana par veselībai kaitīgu faktoru izprasta virzība nākotnes sabiedrības veselībai
- 33. Mirušo skaits atkarā no nāves cēloņa 25000 20000 Miruši no audzējiem Miruši no asinsrites sistēmas slimībām Mirušo skaits 15000 Miruši no elpošanas sistēmas slimībām 10000 Miruši no gremošanas sistēmas slimībām Miruši no ārējiem nāves cēloņiem 5000 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1988 1989 1990 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 0
- 34. Mirstība no pašnāvībām uz 100 000 iedzīvotāju Uz 100 000 iedzīvotāju 60 50 40 Vīrieši 30 Kopā 20 10 Sievietes 0 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 Gads Datu avots: SPKC, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze 2009 2010 2011
- 35. 180 Mirstība un potenciāli zaudētie mūža gadi galveno nāves cēloņu dēļ vecumā līdz 64 gadiem 2011.gadā, uz 100 000 iedzīvotāju 1800 140 1400 120 1200 100 1000 80 800 60 600 400 20 200 0 0 Ārējie cēloņi SAS Mirstība Datu avots: SPKC. PZMG un Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes dati Ļaundabīgie audzēji PZMG PZMG uz 100 000 1600 40 Mirstība uz 100 000 160
- 36. DALY - Kopējais slimību sloga un mirstības rādītājs, kas izteikts zaudēto dzīves gadu summā Pēc invaliditātes samērotie dzīves gadi (DALY) ietver mirstību, saslimstību un ilgtermiņa nespēju
- 38. Mēs novecojam straujāk nekā citas valstis Eiropā! Par 65 gadiem vecāku cilvēju īpatsvars
- 39. Psihosomatisko traucējumu modelis Sliktais stress Simptomu apzināšanās Sāpes Slieksnis Zemsliekšņa simptomi
- 40. Cilvēki dzīvo ilgāk un viņiem ir mazāk bērnu Slimību slogā dominē nelipīgās slimības Cilvēki migrē starp valstīm, aug piepilsētas Zaudēti veselīgi nodzīvoto gadu galvenie iemesli ir depresija un sirds slimības Dažas infekciju slimības – TBC, HIV joprojām rada problēmas Paaugstinās veselības sistēmu izmaksas Izplatās pret antibiotikām reizstenti mikroorganismi Primārās veselības aprūpes sistēmas ir vājas un ar nepietiekošu profilaksi
- 41. 41 2013.12.14.
- 42. Ieguldījums veselībā ir ieguldījums cilvēku attīstībā, sociālajā labsajūtā un labklājībā 2013.12.14.
- 43. Viena no dzīves lielajām patiesībām ir eksponentfunkcija Eksponentfunkcija ir funkcija y = a x, kur a ir pozitīvs reāls skaitlis (a > 0), kurš nav vienāds ar 1, sauc par eksponentfunkciju 2013.12.14.
- 44. Veselības budžets miljonos latu pa gadiem Latvijā 700 600 500 400 300 200 Zelta cenu izmaiņas kopš 2000. gada 100 0 2013.12.14.1999 2000 Ieskats veselības aprūpes2001 2002 un tās elementu sistēmas 2003 2004 2005 1997 1998 2006 2007 44 2009 2008 2010 2011 2012
- 45. 2011 2008 2007 2005 2000 1999 1990 1987 1980 1974 1970 1960 1950 1940 1930 1927 1920 1910 1900 1850 1804 1800 1750 1700 1650 1600 1500 1400 1340 1300 1250 1200 1100 1000 Cilvēku skaita dinamika pasaulē, miljonos 8000 7000 6000 5000 4000 3000 2000 1000 0
- 47. Jaundzimušā vidējais paredzamais mūža ilgums Eiropas valstīs 85 Belgium Bulgaria Czech Republic Denmark Germany 80 Estonia Ireland Greece Spain France Croatia Italy 75 Cyprus Latvia Dzīves gadi Lithuania Luxembourg Hungary Malta Netherlands Austria 70 Poland Portugal Romania Slovenia Slovakia Finland Sweden 65 United Kingdom Iceland Liechtenstein Norway Switzerland Montenegro Former Yugoslav Republic of Macedonia, the 60 Serbia 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 Gads 2008 2009 2010 2011 2012 Turkey
- 48. Ārstēšanas izmaksas dažādās vecuma grupās
- 49. Vienīgā izeja ir pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža daļu un saīsināt slimošanas periodu
- 50. Mums jāpārvieto smagums no ārstniecības pakalpojumiem uz veselības veicināšanu
- 51. Saprātīgais, izglītotais un kulturālais – tātad veselīgais cilvēks • • • • • • • ir pozitīvi domājošs un solidārs – garīgā kultūra nepīpē, nepiedzeras, nelieto apreibinošas vielas - nekultūra nepārēdas, bet ēd veselīgi - ēšanas kultūra ir fiziski aktīvs – fiziskā kultūra ir tīrīgs un rūpējas par higiēnu – ķermeņa kultūra nepārstrādājas, bet darbu veic droši un labi – darba kultūra saskarsmē ar citiem cilvēkliem ir laipns – saskarsmes kultūra
- 52. Saprātīgais, izglītotais un kulturālais – tātad veselīgais kurzemnieks • • • • • • ir pozitīvi domājošs un solidārs – garīgā kultūra nepārēdas, bet ēd veselīgi - ēšanas kultūra ir fiziski aktīvs – fiziskā kultūra ir tīrīgs un rūpējas par higiēnu – ķermeņa kultūra nepārstrādājas, bet darbu veic droši un labi – darba kultūra saskarsmē ar citiem cilvēkliem ir laipns – saskarsmes kultūra • nepīpē, nepiedzeras, nelieto apreibinošas vielas - nekultūra
Editor's Notes
- Es nevarēšu pretendēt uz absolūto patiesību –pilnīgu un pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību, jo pēc būtības mans izaicinājums ir trīs ziloņi viena vietā, es esmu viens astoņu aklo mūku vietā un man ir tikai 20 minūtes laika.
- Cilvēks būtībā ir kails. Pat karalis, kā zināms, mēdz būt kails. Mēs par to nedomājam, bet rūpējamies lai mūsu gurni ir apjozti un mūsu lāpas lai deg.
- Bet cilvēks ir arī liels savādnieks – vienkāršas lietas viņš mēdz sarežģīt, sarežģītas vienkāršot, bet mūza pirmos 30 gadu veselību visādi sabeigt, lai pārējos mūža gados to nemitīgi censtos saglābt
- Kurā vislielākajai vērtībai ir jābūt cilvēka mūžam.
- Jo lielāki ienākumi, jo labāka izglītība, jo labāka veselība, jo lielāki ienākumi ...
- Šī sakarība pastāv gan vienam cilvēkam, gan arī daudziem cilvēkiem. Gan vienam cilvēkam, gan cilvēku kopai ģimenei, draudzei, organizācijai, tautai, nācijai mēs varam runāt par resursu vai kapitālu. Būtisks šeit ir laika vektors. Viena cilvēka mūžs, mūža resurss ir īss, nācijas garāks. Knuts Skujenikes rakstīja – es nāku no mazas tautas, kura aizies kā lielās iet, bet tomēr gribas aiz krēpēm saulrietu noturēt ciet...
- Nepieciešamas ilgtermiņa programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanaifiziskā un veselīgā mūža pagarināšana, sociālo programmu pilnveidošana;studentu izglītošana Latvijas augstskolās
- Es nāku no mazas tautas, Kas ierī kā mežābols rūk, Bet kurai ir zemnieka kauli, Tik lēti, kas nesabrūk, Es nāku no mazas tautas, Ko pasaulē ciena un zin, No tās, kas lāča spēku, Pārlieku nepiemin. Es nāku no mazas tautas, Bet neesmu nedz nabags, nedz pliks, No tautas aiz kuras tukšums, Uz zemes vairs nepaliks, Es nāku no mazas tautas, Kurai vēl pāragri ļimt, No kuras klēpja vēl dzejai, Un uztrītai gudrībai dzimt