Prezentācija 2014.gada 17.jūnijā viesiem no Gruzijas, kuru vizīti organizēja Sorosa fonds-Latvija, un tās tēma bija "Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā".
Prezentācija 2014.gada 17.jūnijā viesiem no Gruzijas, kuru vizīti organizēja Sorosa fonds-Latvija, un tās tēma bija "Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā".
Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijāWebRadar.lv
Lai saprastu, „ar ko ēd” interneta sociālos medijus Latvijā strādājošie uzņēmumi, tika veikta izpēte. 2010. gada sākumā tika veiktas vairāk kā 20 intervijas ar aktīviem sociālo mediju lietotājiem un sociālo mediju ekspertiem. Savukārt, 2010. gada vasarā tika veikta 420 uzņēmumu aptauja, kā rezultātā tika noskaidrotas Latvijai raksturīgas korporatīvās komunikācijas tendences sociālajos medijos: blogos, mikroblogos (piem., Twitter), forumos, sociālajos tīklos (draugiem.lv, Facebook u.c.), video un foto dalīšanas vietnēs (Youtube, Vimeo, Flickr u.c.), podkastos, Wikipedia u.c.
Mēs ticam kādam informācijas avotam vairāk, nekā citiem. Jautājums ir, no kā tas atkarīgs un kādas sekas tam var būt? Uzdevums ir vērsts uz pārdomu rosināšanu par šo tēmu.
Prezentācija foruma "Rīga-atveries!" ietvaros
Autors: Pāvils Jurjāns, opendata.lv pārstāvis
Projektu īsteno: biedrība „Kustība demokrātiskai domai”, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un Baltijas vides forums
Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma
Prezentācija Tiesībsarga 2012. gada konferences ietvaros panelī "Mediju sensācijas un ētikas dilemmas cilvēktiesību kontekstā".
Plašāka informācija: http://www.tiesibsargs.lv/lv/sakumlapa/10-decembri-atklas-tiesibsarga-ikgadejo-konferenci
27. aprīlī Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centra - bibliotēkā SALA Limbažu Galvenās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe I.Dzintare uzstājās ar prezentāciju par medijpratības jautājumiem. Semināra laikā tika pārrunāta viltus ziņu aktualitāte, diskusijas notika par dezinformāciju, propagandu, privātumu medijos, pēcpatiesības laikmetu, dzīvi tīkamas informācijas burbulī, troļliem, kiberbulingu, kritisko domāšanu, digitālo plaisu, #Skolu2030 kas ir Valsts izglītības satura centra realizēts projekts "Kompetenču pieeja mācību saturā" un Kultūras ministrijas plānu medijpratības veicināšanai.
Statistika sniedz noderīgu informāciju par procesiem un, prasmīgi apkopota un interpretēta, tā kalpo kā neatsverams palīgs tendenču izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā, tomēr, lai informācija sasniegtu savu auditoriju, svarīga ir mediju iesaistīšanās sabiedrības informēšanā. Kāds ir statistikas datu ceļš līdz pētījumam un kādu lomu šajos procesos spēlē mediji? Vai jebkurus datus var dēvēt par statistiku un vai jebkuri pētījumi sasniedz mediju telpu?
Sabiedrības integrācijas fonda materiāls ietver pētījumu , kura mērķis: iegūt datus par izpratnes līmeni un apstākļiem, kas ietekmē dažādības vadības pieejas īstenošanu uzņēmumos Latvijā, un apzināt 10 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu uzņēmumu labos prakses piemērus, kas piemērojami Latvijas uzņēmējdarbības videi.
Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieces Ivetas Kažokas prezentācija konferencē „Latvijas intereses Eiropas Savienībā: vai zinām, ko aizstāvēt?”
Plašāka informācija par pasākumu šeit http://www.providus.lv/public/27910.html
un šeit: http://www.providus.lv/public/27921.html
Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
Sociālo mediju ēdienkarte Latvijas korporatīvajā komunikācijāWebRadar.lv
Lai saprastu, „ar ko ēd” interneta sociālos medijus Latvijā strādājošie uzņēmumi, tika veikta izpēte. 2010. gada sākumā tika veiktas vairāk kā 20 intervijas ar aktīviem sociālo mediju lietotājiem un sociālo mediju ekspertiem. Savukārt, 2010. gada vasarā tika veikta 420 uzņēmumu aptauja, kā rezultātā tika noskaidrotas Latvijai raksturīgas korporatīvās komunikācijas tendences sociālajos medijos: blogos, mikroblogos (piem., Twitter), forumos, sociālajos tīklos (draugiem.lv, Facebook u.c.), video un foto dalīšanas vietnēs (Youtube, Vimeo, Flickr u.c.), podkastos, Wikipedia u.c.
Mēs ticam kādam informācijas avotam vairāk, nekā citiem. Jautājums ir, no kā tas atkarīgs un kādas sekas tam var būt? Uzdevums ir vērsts uz pārdomu rosināšanu par šo tēmu.
Prezentācija foruma "Rīga-atveries!" ietvaros
Autors: Pāvils Jurjāns, opendata.lv pārstāvis
Projektu īsteno: biedrība „Kustība demokrātiskai domai”, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un Baltijas vides forums
Projektu līdzfinansē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma
Prezentācija Tiesībsarga 2012. gada konferences ietvaros panelī "Mediju sensācijas un ētikas dilemmas cilvēktiesību kontekstā".
Plašāka informācija: http://www.tiesibsargs.lv/lv/sakumlapa/10-decembri-atklas-tiesibsarga-ikgadejo-konferenci
27. aprīlī Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centra - bibliotēkā SALA Limbažu Galvenās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe I.Dzintare uzstājās ar prezentāciju par medijpratības jautājumiem. Semināra laikā tika pārrunāta viltus ziņu aktualitāte, diskusijas notika par dezinformāciju, propagandu, privātumu medijos, pēcpatiesības laikmetu, dzīvi tīkamas informācijas burbulī, troļliem, kiberbulingu, kritisko domāšanu, digitālo plaisu, #Skolu2030 kas ir Valsts izglītības satura centra realizēts projekts "Kompetenču pieeja mācību saturā" un Kultūras ministrijas plānu medijpratības veicināšanai.
Statistika sniedz noderīgu informāciju par procesiem un, prasmīgi apkopota un interpretēta, tā kalpo kā neatsverams palīgs tendenču izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā, tomēr, lai informācija sasniegtu savu auditoriju, svarīga ir mediju iesaistīšanās sabiedrības informēšanā. Kāds ir statistikas datu ceļš līdz pētījumam un kādu lomu šajos procesos spēlē mediji? Vai jebkurus datus var dēvēt par statistiku un vai jebkuri pētījumi sasniedz mediju telpu?
Sabiedrības integrācijas fonda materiāls ietver pētījumu , kura mērķis: iegūt datus par izpratnes līmeni un apstākļiem, kas ietekmē dažādības vadības pieejas īstenošanu uzņēmumos Latvijā, un apzināt 10 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu uzņēmumu labos prakses piemērus, kas piemērojami Latvijas uzņēmējdarbības videi.
Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieces Ivetas Kažokas prezentācija konferencē „Latvijas intereses Eiropas Savienībā: vai zinām, ko aizstāvēt?”
Plašāka informācija par pasākumu šeit http://www.providus.lv/public/27910.html
un šeit: http://www.providus.lv/public/27921.html
Similar to Cita pieeja konsultācijām ar sabiedrību (20)
Prezentācija sagatavota mentoringa programmas ietvaros projektā „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3” ietvaros, ko īsteno biedrība „Patvērums „Drošā māja”’ sadarbībā ar biedrību „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Agnese Lešinska, juriste
Prezentācija nodarbību cikla "Līdzdalības iespējas un interneta līdzdalības rīki" ietvaros projektā projektā "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3" aktivitātē "Mentoringa programma"
Prezentācija projekta "Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi" ietvaros 2014.gada 10.oktobrī notikušajās kolēģu konsultācijās.
Plašāka informācija par projektu: http://providus.lv/article/bernu-antisocialas-uzvedibas-mazinasana-agrinas-prevencijas-modeli-1
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO projektu programmas ietvaros.
NVO projektu programmu tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv
Prezentācija informatīva pasākuma par Eiropas Komisijas Tieslietu ģenerāldirektorāta finanšu programmām „Tiesiskums 2014-2020” un „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014-2020” ietvaros 2014.gada 18.septembrī.
Plašāka informācija par pasākumu: http://ec.europa.eu/latvija/news/press_releases/2014_09_04_lv.htm
2. Divas pamatpatiesības (1)
(pie kurām šodien nemitīgi atgriezīšos!)
PIRMĀ PATIESĪBA. Reti kura organizācija, aktīvists,
akadēmiķis ir spējīgs kvalitatīvi iesaistīties jaunu
dokumentu (likumu, stratēģiju, koncepciju, u.c.)
izstrādes procesā pēc tam, kad tie jau ir nonākuši
Valsts sekretāru sanāksmē
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
3. Divas pamatpatiesības (2)
(pie kurām šodien nemitīgi atgriezīšos!)
OTRĀ PATIESĪBA. Līdzdalībai “ķeksīša pēc” nav jēgas –
nevajag organizēt masu konsultēšanos konsultēšanās
pēc! Lai no apspriedēm būtu jēga – tās prasa īpašu,
konkrētajam gadījumam piemērotu DIZAINU (Kādas
informācijas iestādei vēl trūkst? No kā to varētu iegūt? Kādas ir efektīvākās
metodes, lai sasniegtu šo “informācijas nesēju”?)
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
4. Kā domāt par konsultēšanos,
līdzdalību?
Pamatjautājums: kādas informācijas mums kā
lēmumu pieņēmējiem šobrīd pietrūkst, lai
izstrādātu maksimāli labu politikas plānošanas
dokumentu, tiesību akta projektu?
Citiem vārdiem – domāt par konsultēšanos kā procesu, kas ir vajadzīgs
pirmām kārtām PAŠAI PĀRVALDEI
(nevis “sabiedrībai”, NVO un citiem “trakajiem”)!
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
5. Kas varētu būt tā trūkstošā
informācija? (1)
• Situācija Nr.1. Kāda ministrija pasūtījusi
pētījumu. Pētījumā atrodamas vairākas
rekomendācijas attiecīgās rīcībpolitikas jomā.
Aptaujājiet arī citus zinošus cilvēkus,
noskaidrojot viņu skatījumu par to, kā vērtēt
katru rekomendāciju, un kuras no tām
ieviešamas prioritāri!
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
6. Ilustrācija
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
(Eiropas Komisijas organizētā konsultēšanās par Vairas Vīķes-Freibergas vadītās augsta līmeņa ekspertu
grupas mediju brīvības un plurālisma jautājumos sagatavoto ziņojumu [Public consultation on the independent
report from the high level group on media freedom and pluralism]. Konsultēšanās mērķis: saņemt daudz
alternatīvu skatījumus uz ziņojuma rekomendācijām. Saņemtās atbildes tiks izmantotas tam, lai lemtu, vai ES
būtu savādāk jāorganizē savs darbs mediju politikas ietvaros.)
7. Kas varētu būt tā trūkstošā
informācija? (2)
• Situācija Nr.2. Iestāde kādā no savām jomām
ir nonākusi pie atziņas, ka problēmu var risināt
trīs dažādos veidos.
Pakonsultējieties par to, kurš no veidiem
varētu būt labākais! Iespējams, ka
noskaidrosies, ka ir kāds ceturtais veids – par
ko neesat pat aizdomājušies!
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
8. Ilustrācija
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
(Eiropas Komisijas organizētā sabiedriskā apspriede par Audiovizuālo mediju regulatoriem [Public consultation
on the independence of audiovisual regulatory bodies]. Konsultēšanās mērķis:palīdzēt Komisijai lemt par
visatbilstošāku rīcību, kā arī izvērtēt Komisijas jau sagatavotos rīcības modeļus.)
9. Kas varētu būt tā trūkstošā
informācija? (3)
• Situācija Nr.3. Iestādēm nereti ir plašs
atbildības lauks. Bet iespēja pašiem
darbiniekiem pieredzēt VISAS attiecīgās
nozares problēmas (vai, tieši otrādi, labākās
izpausmes!) - neliela. Pajautājiet tiem, kas
varētu ar tām būt saskārušies!
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
11. Nupat prezentācijā redzējāt neformālu, no
“dizaina viedokļa” ne sevišķi darbietilpīgus
konsultēšanās veidus – tie noteikti ir
izmantojami valsts pārvaldes darbā!
Bet dažkārt jautājumi ir tik sarežģīti, ka prasa
nedaudz formālāku pieeju – diskusiju
dokumentu
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
12. Diskusiju dokumenti (1)
•Green papers =
Lielbritānija, Īrija, Kanāda,
Austrālija, Eiropas
Komisija, u.c.
•Konsultāciju, diskusiju
dokumenti
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
13. Diskusiju dokumenti (2)
• Valdības vai citu iestāžu izstrādāts dokuments, kurā
sabiedrībai apspriešanai tiek piedāvātas jaunas
idejas, iniciatīvas konkrētām rīcībpolitikām
– Atbilstoši konkrētajai jaunajai idejai, iniciatīvai iestāde diskusiju dokumentā
formulē konkrētus jautājumus, par kuriem tā vēlas uzzināt ieinteresētās
sabiedrības (ekspertu, sociālo grupu, NVO, aktīvistu, nozares darbinieku)
viedokļus
– Attiecīgā iestāde neapņemas kādu no piedāvātājām idejām ieviest;
• Pēc tam, kad sabiedrības pārstāvji ir atsūtījuši savas
atbildes diskusiju dokumentam, šie viedokļi tiek apkopoti
un attiecīgā iestāde var izstrādāt jaunu koncepciju vai
normatīvo aktu grozījumu
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
14. ES piemērs (1)
(Eiropas pilsoņu iniciatīva)
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
15. ES piemērs (2)
(piemēri jautājumiem)
1) Vai minimālais vecums tam, lai atbalstītu Eiropas pilsoņu
iniciatīvu, būtu jāpiesaista vēlēšanu tiesību vecumam
Eiropas Parlamenta vēlēšanās katrā no dalībvalstīm?
2) Ja nē, tad kādus citus piemērotus variantus jūs varētu
minēt?
3) Vai parakstu vākšanai jānosaka konkrēts termiņš?
4) Ja tā, vai jūs uzskatāt, ka viens gads varētu būt pietiekams
termiņš?
5) Vai visās dalībvalstīs jābūt vienotiem parakstu pārbaudes
kritērijiem?
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
16. ES piemērs (3)
Organizācijas, kas sniedza viedokli
Vienas no organizācijām priekšlikumi
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
17. ES piemērs (4)
Eiropas Komisija apkopojums par iesniegtajām atbildēm
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
20. Lielbritānijas piemērs 1
(kā efektīvāk kontrolēt drošības iestādes?)
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
21. Lielbritānijas piemērs 2
(kā efektīvāk kontrolēt drošības iestādes?)
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
Iestādes vēstījums: šāda
ir vīzija tam, kā sistēmai
BŪTU jāizskatās. Lūk, šeit
būs daži mūsu priekšlikumi
tam, kā līdz šādai sistēmai
nonākt. Ko jūs, cienījamie
respondenti, par tiem
domājat? Varbūt varat
piedāvāt ko labāku?
22. Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
Lielbritānijas piemērs 3
(kā efektīvāk kontrolēt drošības iestādes?)
NB! Novērtējiet, ka
jautājuma
komplicētība netiek
trivializēta = ja tā ir
sarežģīta problēma,
tad ir!
23. Kādu “tehnisko” informāciju var prasīt no
respondenta šādās konsultācijās?
NEPĀRSPĪLĒT!
Bet ok, ja tiek:
• Prasīta informācija par to, kas ir respondents, kādas
zināšanas, ko pārstāv (lai gan ir dažas situācijas, kad
arī anonīmi vērtējumi var būt noderīgi)?
• Lūgta atļauja viņa vērtējumu publiskot!
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
24. Iestādes pienākumi pret respondentiem
(svarīgākie)
1. Apspriedes pieteikumā izskaidrot, kādam mērķim viedoklis
tiek lūgts (ko iestāde ar šiem viedokļiem plāno darīt!)
2. (Nopietniem diskusiju dokumentiem) Apspriedes pieteikumā
vienlaikus izsmeļoši, bet arī kodolīgi rezumēt iestādes
pašreizējo domugaitu, pat ja tā ir komplicēta, iespējams,
ielikt arī kādus ilustratīvus piemērus(skat.Lielbritānijas
drošības iestāžu green paper);
3. Lai gan šādu konsultāciju ietvaros iestādei NAV pienākums
kaut ko ņemt vērā vai atbildēt pēc būtības, tomēr būtu jauki
publiski informēt par iestādes kopējiem secinājumiem un
turpmāko darbu pie attiecīgā jautājuma!
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
25. Kādas pilsoniskās līdzdalības problēmas
agrīna konsultēšanās risinātu Latvijā? (1)
1. Pilsoniskā līdzdalība parasti notiek pārāk vēlā
dokumenta izstrādes stadijā– kad “lielos vilcienos”
viss jau izdomāts un izvēle starp dažādiem
risinājumu variantiem jau notikusi
Līdz ar to:
– Nevar mainīt kopējo dokumenta “kursu” (pat ja iestāde pati saprot, ka varēja būt
arī citi, labāki problēmas risinājumi);
– Valsts pārvaldei izstrādes stadijā nepienāk visa pilnvērtīga dokumenta izstrādei
noderīgā informācija
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
26. Kādas pilsoniskās līdzdalības problēmas
tie risinātu Latvijā? (2)
2. Iesaistīšanās VSS stadijā no pilsoniskajiem aktīvistiem
prasa lielu administratīvi juridisko kapacitāti
(noformulēt priekšlikumus tehniski pieņemamā izteiksmē
- ko kur grozīt, u.tml.), kas lielākajai daļai nav
“pavelkama”. Rezultāts: nereti frustrējošs gan NVO,
gan pārvaldei.
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
27. Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs
PROVIDUS
Tā sākas ar mirkli, kad iestāde:
1. apzinās, ka ārpus iestādes ir daudz noderīgu
zināšanu, kas var palīdzēt tās darbā;
2. saprot, ka, lai pie šīs informācijas tiktu, jāmāk
uzdot PRECĪZS jautājums ATBILSTOŠAJAI
auditorijai VISPIEMĒROTĀKAJĀ brīdī.
Tālākais ir tehnikas lieta...!
Ko nozīmē CITA pieeja konsultācijās?