2. Jānis Zadevasers -
stīgu un pūtēju orķestra
izveidotājs un vadītājs
Orķestrus vadīja no 1923. -1929.
Jānis Zadevasers
3. Voldemārs Zelmenis
par brāli Jāni Zadevaseru -
mandolīnu un pūtēju orķestra izveidotāju un
vadītāju:
«Izglītības biedrībā iestājās arī Jānis ar saviem mūziķiem. To
skaits jau bija brangi pieaudzis. Tā kā viņa pulkā bija arī daži
vecāko klašu skolēni, mani ieskaitot, skolas pārzinis Vīksne
aicināja mēģinājumus turpmāk noturēt skolā.»
«Pa vakariem(Rīgā) viņš (Jānis Zadevasers) bija apmeklējis
Tautas universitāti un papildinājis zināšanas elektrotehnikā un
mūzikas teorijā, iesaistījies Blūma mandolīnu orķestrī un
norakstījis vai visu repertuāru. Tas nu bijis tajās daudzajās
nošu burtnīcās.»
4. Stīgu orķestris (1923.-1927.)
Voldemārs Zelmenis: “Fotogrāfija ar mandolīnām tapusi no Pareizskolas uz
baznīcas pusi, netālu nogāze, domājams, 1926.gadā. Fotogrāfijā
priekšā guļ
Kārlis ar vijoli
rokā, blakus ir
Žanis Baumgarts
un Fricis Lauva.
Centrā, tas ar to
melno
“propellerīti” ir
orķestra vadītājs,
mans brālis Jānis
Zadevasers. Es
esmu 2. rindā 4.
no kreisās.»
5. Voldemārs Zelmenis
par mandolīnu orķestri :
«Šī stīgu orķestra koncerti vienmēr notika Kalna skolā - citur nebija telpas.»
«Pamazām Jānis (Zadevasers) iestudēja arī pieticīgu koncerta programmu.
Tur bija Štrausa un Lannera valši, Bēthovena un Bokerīni menueti, Šūberta
Muzikālais moments, Gliēra Matrožu deja un citi skaisti skaņdarbi, kas
mums pa spēkam.»
«Un pavadījuma korī bija skolēni — iesācēji dažādā līmenī: Fricis Pečaks,
Valentīns Veselis, Fricis Brālis, Voldemārs un Heinrihs Šenkovski,
Elizabete Eniņa. Es spēlēju otro mandolīnu — mandolu. Ģitāristi bija
Fricis Oškalns, Fricis Ozoliņš, Pauls Lapiņš un Aleksandrs Šenkovskis.
Pirms Lauvas basa balalaiku spēlēja Kārlis Lapiņš.»
«Jānis viņus apmācīja ātri. Viņam nošu vietā bija īpaša ciparu sistēma. Pēc
tās meldiju varēja apjēgt ļoti ātri. Protams, spēles veiklība tik ātri neradās.
Lai jaunajiem iesācējiem nezustu interese, Jānis viņus tūdaļ iesaistīja
orķestrī. Te viņi spēles gaitā gan tikai piestrinkšķināja dažas pavadījuma
skaņas, tomēr jutās līdzvērtīgi orķestra dalībnieki.»
6. No stīgām pie taurēm
Jānis Zadevasers:
«1927. gada rudenī aizsargu organizācija mums neļāva vairs Kalna
skolas telpas koncertiem izmantot. Zaļumos ar stīgām nekas neiznāca,
tamdēļ nolēmām pāriet uz pūtēju orķestri.»
«Naudas mums nebija, tamdēļ aizņēmāmies pret vekseli no Zaļkalnu
Kārli .»
«Tā tad gada laikā iemācījāmies spēlēt un izmaksājām instrumentus.»
7. Pūtēju orķestris (1927.-1936.)
1. rindā no kreisās: Fricis Lauva, Voldrmārs Dadzītis, Jānis Zvirbulis.
2. rindā no kreisās:
Jānis Zadevasers,
Herberts Rooks,
Fricis Oškalns,
Andrejs Šābergs,
Ansis Pētersons.
3. rindā no kreisās:
Ansis Krūklis, Voldrmārs
Zadevasers, Fricis
Iesalnieks, Edvards
Fricsons, Krišs Oškalns,
Mārtiņš Vāvulis.
8. Voldemārs Zelmenis:
«Mainījās arī pūtēju orķestra sastāvs. Pamatos tas bija tāds: Jānis
Zadevasers — klarnete, Jānis Zvirbulis un Fricis Lauva — trompete
(vēlāk arī Edvards Fricsons), Fricis Oškalns — 1.tenors, Herberts Rooks
— baritons (vēlāk Andrejs Šēnbergs no Apsēniem), Fricis Iesalnieks —
2.tenors, Edvards Fricsons — 1.alts, Krišs Oškalns — 2.alts, Mārtiņš
Vāvulis (ļoti muzikāls) - bass, bungu komplektu vadīja Voldemārs Dadzītis
ar palīgiem Ansi Pētersonu — lielās bungas un Ansi Krūkli — šķīvji.»
«Mēģinājumi notika katru svētdienu.(…) Tā iestudēto deju skaits strauji
auga un orķestris sāka skanēt arvien drošāk un skaistāk. Un Jānis nemitīgi
papildināja nošu krājumus. Katram muzikantam nu bija vairākas kopā
sašūtas nošu burtnīcas, kurās visas dejas ierakstītas pēc vienotas
numerācijas.»
«Mūsu vidū bija arī divi labi dziedātāji — tenors Lapiņu Kārlis un
baritons Ozoliņu Fricis. Viņi iemācījās katrs pa pāris solo dziesmām, ko
izpildīja orķestra pavadījumā. Ar šādu repertuāru mēs nu uzstājāmies ne
vien Ugālē, bet arī kaimiņu pagastos. Pēc koncerta, protams, paši spēlējām
arī dejas.»
9. Orķestra vadītājs Jānis Zvirbulis
no 1929.-1939.
Liels atbalsts Jānim Zadevaseram bija Jānis Zvirbulis. Viņš
armijas laikā bija spēlējis pulka orķestrī.
Viņš arī pārņem orķestra vadīšanu, kad Jānis Zadevasers
no Ugāles aiziet.
J. Zvirbulis: «Te Jums, mīļie, nav nekāda grāmatvedība, kur
vienmēr, kas jāskaita vai jārēķina. Mūziku vajag tvert ar
ausīm, vajag ieklausīties, vai Jūsu tonis iederas kora kopskaņā
vai griežas ausīs. Kā tad vecie lauku muzikanti spēlē bez
kādām notīm»
Pēc 1934. gada apvērsuma Ugāles Izglītības biedrību
nolikvidēja kā “Sarkanu”. Orķestri paņēma Aizsargu
organizācija. Zvirbulis turpināja to vadīt, līdz 1941. gada
vasarā Padomju vara viņu izsūtīja kā «vadošu aizsargu
darbinieku».
Jānis Zvirbulis
