27. aprīlī Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centra - bibliotēkā SALA Limbažu Galvenās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe I.Dzintare uzstājās ar prezentāciju par medijpratības jautājumiem. Semināra laikā tika pārrunāta viltus ziņu aktualitāte, diskusijas notika par dezinformāciju, propagandu, privātumu medijos, pēcpatiesības laikmetu, dzīvi tīkamas informācijas burbulī, troļliem, kiberbulingu, kritisko domāšanu, digitālo plaisu, #Skolu2030 kas ir Valsts izglītības satura centra realizēts projekts "Kompetenču pieeja mācību saturā" un Kultūras ministrijas plānu medijpratības veicināšanai.

1. M.Sci.Soc. Ilze Dzintare
Limbažu Galvenā bibliotēka
Kas bibliotekāram jāzina medijpratības
jautājumos
27.04.2017.

4. Veinberga, Sandra. Masmediji : prese, radio un
televīzija / Sandra Veinberga ; red. Kristīne
Kupce ; māksl. Aigars Truhins ; fotogr. Jānis
Deinats. - [Rīga] : Zvaigzne ABC, [2005] (Preses
nams). - 358 lpp. : diagr., il., sh. ; 22 cm. -
Bibliogr.: [343.]-352.lpp. attīstības veicināšanai. -
Kopsav. angļu val.
ISBN 9984368874 : ies. . - ISBN
9789984403465.

6. 2016.gada 15.novembrī klajā nāca filozofu Maijas un Ģirta
Jankovsku grāmata "Being There and Together. Media Habits of
Teens in Latvia" (Esot tur un kopā. Pusaudžu mediju
lietošanas paradumi Latvijā), kuras izdevējs ir mediju aģentūra
"Creative Media Baltic".

7. Terminoloģija
• Nav precīza, jo pielāgota IKT prasmēm,
kā darboties tiešsaistē
• Nav terminoloģijas, kas ir medijpratība
• Pratības pārklājas, cilvēki var nezināt,
kuru termiņu izmantot, kura pratība ir
svarīgāka
• Jāvienojas par terminoloģiju, kas ir
digitālāpratība, informācijpratība,
medijpratība, akadēmiskā pratība
@Londonas Universitātes lektore un CILIP Informācijpratības grupas
vadītāja Džeina Sekere (Jane Secker)

8. ASV 14 autori izdevuši šo
grāmatu. Tā nav tikai
pieredzes pārņemšana.
Medijpratība jārisina
katras valsts kontekstā.
Grāmata sadalīta
trīspadsmit nodaļās.
Aptver vairākas tēmas.
Informācijpratība,
medijpratība, nākotnes
redzējums u.c.

9. Kāpēc tas ir svarīgi?
• Sarežģīta informācijas vide
• Informācijas pārbagātība
• Informācijas ātruma pieaugums
• Milzīgs informācijas troksnis
• Dezinformācija ir arvien vairāk
• Nepatiesība izskatās pēc patiesības,
patiesība pēc nepatiesības
• Publiski meli ir ikdiena
• Nepieciešams pilnveidot arī
informācijas lietotāja saņēmēja

10. Tradicionālās
prasmes
20. gs.
sākums
Medijpratība un
informācijpratība
21. gs. sākums

11. Medijpratībai daudz apakštēmu:
 Privātums medijos
 Sociālie mediji un naida runa
 Dažādu sabiedrības grupu
medijpratība
 Propaganda
 Viltus ziņas, meli
 Digitālā identitāte
 Un daudzas citas

12. 21. gadsimta informācijas un tehnoloģiju
dinamiskajā laikmetā mēs mācāmies dzīvot divās
informācijas sistēmās – fiziskajā (starp
grāmatām, dokumentiem un taustāmā formā fiksētu
informāciju) un virtuālajā vidē.

13. Zināšanu sabiedrībā ikvienam nepieciešamas pietiekamas
kompetences, kas palīdz mērķtiecīgi navigēt (virzīt)
informācijas plūsmu, atšifrēt mediju vēstījumus, radīt un
līdzdarboties mediju satura veidošanā, kā arī prast
mijiedarboties tiešsaistē, neatkarīgi no rases, dzimuma,
vecuma, ticības, spējām vai atrašanās vietai.

15. UNESCO
5
medijpratības
un
informācijpratības
likumi

16. Dzīve tīkamas informācijas
burbulī
Samazinās cilvēku īpatsvars, kuri informācijas
iegūšanai nebaidās izmantot jaunas interneta
vietnes un aplikācijas

17. Kā atklāt viltus ziņas?
Kāpēc tas ir svarīgi?
Kā risināt viltus ziņu jautājumu?
Kā risināt problēmu, kas patiešām ir
īsta problēma?

18. Viltus ziņas.
Kā un kāpēc?
3 galvenie veidi, kā top viltus ziņas:
•Tās tiek apzināti ražotas, lai realizētu konkrētas
intereses;
•Izmantojot sociālo mediju algoritmus un
izdomājot ziņas, kas piesaista lielas auditorijas
grupas - peļņas gūšanai;
•Partizānu popularizēšanai medijos, kas pielāgo
informāciju esošajiem uzskatiem.

19. 1. «Ražota» ziņa
Kādā no pieminētajām publikācijām norādīts, ka
ASV uz Eiropu sūta pat 3600 tankus.
Patiesībā tie ir 3500 karavīri, 87 tanki un 144
kaujas mašīnas “Bradley”. Neskatoties uz
maldinošo informāciju, trīs dienu laikā to
pārpublicēja vairākas vietnes ASV, Kanādā, kā
arī Eiropā. Tāpat dezinformācija tikusi
pārtulkota citās valodās, kā arī vairākkārt
pieminēta Krievijas medijos un mājaslapās.
Avots: http://www.protesti.lv

20. 2. Algoritmu izmantošana

21. 3. Partizānu mediji

22. Viltus ziņas
Neliels saraksts
•Zviedrijā aizliegti Ziemassvētku rotājumi, lai
neaizvainotu islāmticīgos
•Vācijā: Merkele ir bijusi Stasi biedre, viņa ir
Ādolfa Hitlera meita
•Vācijā: 13 gadīgu krievu pusaudzi Berlīnē
izvaroja bēglis no Vidējiem Austrumiem
•Utt.
Pēcpatiesības
laikmets?

23. Pēcpatiesības laikmets
Mēs esam kļuvuši
iecietīgāki pret nepatiesu,
melīgu informāciju
(Rīgas Stradiņa universitātes docents Ivars Neiders)

24. Viltus ziņas –
kā tad Latvijā?
Viltus ziņas arī profesionālajos medijos
Daudz paņēmienu, kā pievērst cilvēku
uzmanību
Nav nekāda regulācija
Jebkurš var izveidot tīmekļa vietni
Trešās personas efekts – plaukst un zeļ
visur
Vienkāršas patiesības
Kā var
nopelnīt?

26. https://www.youtube.com/watch?v=Tjb4XgjuP4A
Vai video no Sīrijas?

27. Kā to skaidrot?
Īsas un ātras atbildes ir ļoti pieprasītas!
Vienmēr

28. Fake news

29. Trollēšana.
Ko darīt?
Trollis – legāls iedzīvotājs
Ir vairāku veidu troļļi (hibrīdtroļļi)
Trollis internetā apņirdz, apsaukā,
pazemo, apsmej cilvēkus
Troļļiem nav robežu, nav normālas
diskusijas, neveicina diskusiju vidi
Galvenais šūmēt sarunu, izraisīt
konfliktus un izjaukt diskusiju
Trollim ignorēšana ir nāve, nebaro trolli
Ilūzija, ka interneta
vide ir ideāla
diskusijām, viedokļu
daudzveidībai, ir
pilnībā sabrukusi

30. Kiberbullings.
Ko darīt?
•Personīgi uzbrukumi, vajāšana, draudi
•Uzbrukumi konkrētam cilvēkam
•Ļoti izplatīts skolās
•Cilvēki internetā lieto rupjus izteicienus
•Notiek ņirgāšanās interneta vidē

31. Publiski meli ir ikdiena!
No tiesiskā viedokļa ir grūti kontrolēt
interneta saturu, kur ir daudz iespēju apiet
jebkuru likumu. Tāpēc svarīga ir lasītāju
kritiskā domāšana, kā arī publiska
atmaskošana.
AIZLIEGUMI NELĪDZĒS!

32. Kritiskā domāšana
Publiski meli ir ikdiena!
Jauni termini:
post faktuālā
un
post patiesības sabiedrība

33. Kas ir un kas nav
kritiskā domāšana?
Kritiskā
domāšana
IR
Kritiskā
domāšana
NAV
aprunāšana
meli
sistēmiska domāšana

34. Kritiskā domāšana
• Medijpratības pamatā ir kritiskā
domāšana
• Bez tās mēs netiksim galā ar
milzīgo informācijas gūzmu, kas
gāžas pār mums
• Kritiskā domāšana ir zemāka
nekā vajadzētu būt

35. Cilvēks, kuram ir vāji attīstīta kritiskā
domāšana, var kļūt par upuri dažādām
radikālām kustībām, kas cenšas
sagūstīt jauniešu prātus un pārliecināt
par savām idejām.
Arī informācijas karš jāuztver nopietni.
@ NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte Dace
Kundrāte
Kritiskā domāšana

36. Veca digitālā plaisa
Valsts ekonomiskās un sociālās
attīstības rādītājs: iedzīvotāju
dalījums divās grupās – tādos, kam
ir nodrošināta piekļuve modernajām
tehnoloģijām un informācijai (piem.,
telesakariem, televīzijai,
internetam), un tādos, kam šī
piekļuve liegta.

37. Jauna digitālā plaisa
http://wave.umww.com/

38. Jauna digitālā plaisa
http://wave.umww.com/

39. Jauni izaicinājumi –
Ko darīt?
•Google roboti
•Facebook jaunie algoritmi
•Faktu pārbaude, vajadzīgi milzīgi resursi
•Jaunie rīki sociālajos medijos, kur cilvēki
var norādīt uz melīgu informāciju
•Sabiedrības izglītošana

40. Jauni izaicinājumi –
Ko darīt?
•Saprast, atšķirt kas ir informācijas
sniedzējs
•Novērtēt mediju
•Kāda ir mediju kvalitāte
•Kādi ir informācijas avoti
•Izmantot pirmavotus

41. Kultūras ministrijas plāns
medijpratības veicināšanai
• Latvijas iedzīvotāju medijpratības
pētījums
• Izglītot sabiedrību medijpratībā:
– LNB lasītājus
– Publisko bibliotēku bibliotekārus
– Pedagogus
– Skolēnus un studentus (debates, audiovizuāls
mācību līdzeklis)
– Pašvaldību jaunatnes lietu speciālistus
• Iztulkot starptautiskās prakses paraugus par
medijpratības jautājumiem
• u.c.

42. Izglītības un zinātnes ministrijas
plāns medijpratības veicināšanai
«Mūsdienās skolas mērķis ir attīstīt skolēnu spēju
mācīties mūža garumā, domāt un darboties
kompleksās situācijās, dzīvot daudzveidīgā pasaulē kā
aktīvam, atbildīgam pilsonim.
Skolas absolventa veiksmes atslēga ir nevis iegūto
zināšanu apjoms, bet gan, ko viņš spēj paveikt ar
savām zināšanām.»
(OECD Izglītības un prasmju direktorāta vadītājs Andreass Šleihers)

43. Izglītības un zinātnes ministrijas
plāns medijpratības veicināšanai
#Skola2030 ir Valsts izglītības satura centra realizēts
projekts "Kompetenču pieeja mācību saturā".
http://www.visc.gov.lv/aktualitates/dokumenti/2016_relizes/20161020_komp

45. Izglītības un zinātnes ministrijas
plāns medijpratības veicināšanai
Digitālā kompetence ir zināšanu, prasmju,
attieksmju kopums darbā ar IKT, kas nodrošina
skolēna rīcībspēju informācijas sabiedrībā.

46. Izglītības un zinātnes ministrijas
plāns medijpratības veicināšanai

47. Nākotnes profesijas

48. IKT prasmes rītdienai
Komunikācija
un IKT
prasmes
Veselība
un attīstība

50. Paldies!
Lai droša pelde informācijas straumēs!