Kurzemes novadu apskats izceļot NVO labās prakses piemērus. Prezentēta konferencē "Sociālās partnerības veidošana Kurzemē" 2012.g. 26.oktobrī Talsos.

1. Sociā lā partnerī ba - iespē jas
K urzemē
Brigita Dreiže
Prezentācija sagatavota konferencei «Sociālās partnerības veidošana Kurzemē» Liepājas pilsētas domes
Talsos, 2012.g. 26. oktobrī
Organizē Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs www.zkcentrs.lv eksperte NVO un sabiedrības
integrācijas lietās

2. Pilsoniskā sabiedrība (1)
• Par pilsonisko sabiedrību sauc valsts tieši nepārvaldīto sabiedrības
dzīves sfēru, ko ar savu darbību veido brīvi indivīdi un brīvprātīgas
viņu apvienības
Ilze Ostrovska, Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētā profesore
• Pilsoniskā sabiedrība ir pilsoņu sabiedriskās pašorganizēšanās
sistēma, kas rodas un funkcionē ārpus publiskās varas institūtiem un
kas pilsoniskās pašdarbības ceļā pati nokārto sabiedrības
pārvaldīšanas jautājumus un efektīvi kontrolē publisko varu
Nevalstisko organizāciju centrs, Rīga
• Pilsoniskā sabiedrība ir tāda sabiedrība, kurā indivīdi sadarbojas ar
citiem indivīdiem un publisko varu savu un sabiedrības interešu
aizstāvībai
Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnes
2005.-2014.gadam

3. Pilsoniskā sabiedrība (2)

4. Partnerība
Partnerība tiek veidota, lai:
• noteiktu vajadzības,
• formulētu kopīgu vīziju,
• vienotos par prioritātēm,
• plānotu un sasniegtu kopīgus mērķus

5. Sociālā partnerība
• Sociālā partnerība ir iedzīvotāju un nevalstisko
organizāciju pārstāvju iesaistīšanās politikas
veidošanas procesos, lai panāktu konkrētai
sociālai grupai labvēlīgāku lēmumu pieņemšanu

6. Sociālās partnerības
tiesiskais pamatojums
Sadarbības līgums
• sadarbības līgumu slēdz, lai panāktu vismaz vienas līdzējas —
publiskas personas kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma
efektīvāku veikšanu
Deleģēšanas līgums
•publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai
pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var
veikt efektīvāk
Līdzdarbības līgums
•iestāde savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (NVO
un citu organizētu grupu pārstāvjus vai atsevišķas kompetentas
personas), iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai
lūdzot sniegt atzinumus
Līdzfinansēšanas līgums
•projektu līdzfinansēšanas iespēja

7. Līdzdalība

8. Talsu novads – 202 NVO
• Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs
• Krīzes centrs
• Finansējums NVO pamatojoties uz Domes
saistošajiem noteikumiem

9. • Bērnu dienas centrs “Mājas”
• Finansējums NVO pamatojoties uz Domes
saistošajiem noteikumiem

10. Skrunda – 29 NVO
Pulkstenis “Laika upe”
Alternatīvās aprūpes
dienas centrs

11. Saldus – 87 NVO
Radošais nams -
“Kapellera nams”
Jauniešu māja “Šķūnis”
Pensionāru dienas centrs
Finansējumu NVO piešķir Domes komisija darbam ar
sabiedriskajām organizācijām un sadarbības partneriem

12. Aizputes novads – 55 NVO
Aizputes jauniešu māja “Idea House”

13. Kuldīga – 59 NVO
• Pašvaldība pērk rehabilitācijas pakalpojumus
• Finansējums NVO tiek piešķirts konkursa kārtībā

14. Ventspils – 224 NVO
• Finansējums pilsētas pasākumu organizēšanai
• Bērnu dienas centra un krīzes centra darbības
līdzfinansēšana

15. Tukuma novads – 149 NVO
Baltā māja - nodrošina
sociālos pakalpojumus
• Finansējums 65 NVO ir
Ls 113 118 (t.sk. biedrības
darbības atbalstam,
līdzfinansējums projektiem,
sporta klubu darības atbalstam
u.c.)

17. Pilsoniskās sabiedrības aktivitātes
NVO politika:
Liepājas pilsētas pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģija 2009.-
2014.gadam jeb dokuments par pašvaldības sadarbību
ar nevalstiskajām organizācijām
NVO konsultatīvā padome:
2 pašvaldības darbinieki un 9 NVO pārstāvji
Sabiedriskās saskaņas komisija:
Arī sadarbība ar mazākumtautību NVO
Reliģisko lietu komisija:
9 dažādu tradicionālo konfesiju mācītāji
Veiksmīgākās NVO un brīvprātīgo godināšana:
Iedzīvotāji ierosina, Konsultatīvā padome pieņem lēmumu
Pašvaldības projektu līdzfinansēšanas konkursi:
NVO, kultūras, izglītības, sporta, nometņu
Brīvprātīgā darba koordinēšana

19. Kāpēc sadarboties?
• NVO nodrošina pakalpojumu daudzveidību, kā arī ģeogrāfisko
pārklājumu
• Mazāki administratīvie izdevumi, zemākas izmaksas
• Elastīgāka pieeja pakalpojumu veidošanā un nodrošināšanā
• NVO ir tuvāk cilvēkiem, vieglāk uzklausīt jau apkopotus viedokļus
• NVO ir sabiedrības termometrs

20. Izaicinājumi
• Trūkst NVO – pakalpojumu sniedzēju
• Kūtri izmanto citu fondu piedāvātās iespējas finanšu piesaistei
• NVO trūkst telpu pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī resursi
infrastruktūras izveidei
• NVO ne vienmēr izmanto pašvaldības piedāvātās iespējas
• NVO sektors ne vienmēr spēj savstarpēji sadarboties
• Atbalsts/noraidījums NVO ne-reti saistīts ar politiskām ambīcijām
• Savstarpēja izpratne par NVO un pašvaldību ne vienmēr sakrīt

21. Finansējums pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm
Ls / 1 pašvaldības iedzīvotāju
Rīga
4,39 tikai projektu konkursiem
Ls 243 000
2,45
2,28
1,8
1,22 1,05 Liepāja
0,7 0,75
0,22
kopējais finansējums
Ls 63 000
DS
DS
E
LS
ILS
A
RA
US
A
KN
ĪG
VA
AV
PI
VA
BP
IE
LD
LD
ZE
AV
NO
LG
LM
NO
KA
SA
KU
RĒ
UG
JE
VA
MA
JĒ
U
DA
LS
KU
TA
TU
Līdzfinansējums pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm un
NVO skaists pašvaldībā
7,2
6
4,9 4,9 5,1
4,8
4,39 4,5
3,8 3,9
2,45 2,28
1,8
1,22 1,05
0,7 0,75
0,22
TUKUMA VALMIER JELGAV JĒKABPI TALSU DAUGAV
RĒZEKNE SALDUS KULDĪGA
NOVADS A A LS NOVADS PILS
Ls uz 1 iedz. 4,39 2,45 2,28 1,8 1,22 1,05 0,7 0,75 0,22
NVO skaits uz 1000 iedz. 4,9 4,5 4,8 4,9 7,2 5,1 3,8 6 3,9

22. Uz radošiem darbiem aicinot,
Liepājas pilsētas Domes
eksperte NVO un sabiedrības integrācijas lietās
Brigita Dreiže
brigita.dreize@dome.liepaja.lv
63404721, 29690010