Siltumapgādes sistēmas renovācija/ rekonstrukcija daudzdzīvokļu mājā. Pēteris Stanka/ Latvijas Tirdzniecības rūpniecības kamera, SIA “Robert Bosch” 2016.gaad oktobris,

1. Siltumapgādes
sistēmas renovācija/
rekonstrukcija
daudzdzīvokļu mājā

2. Mājas iekšējie tīkli
Individuāla termoregulācija telpā

3. Termostatiskais
regulators
katram
radiatoram
Mājas iekšējie tīkli
Individuāla termoregulācija telpā

4. Mājas iekšējie tīkli
Individuāla termoregulācija telpā

5. • Iespējamais ietaupījums mudina lietotājus pagriezt termostatu uz iespējami
zemu iestatījumu
• Sistēmās ar siltuma maksas sadalītājiem ieteicams lietot termoregulatorus ar
minimālās temperatūras ierobežojumu 16ºC
Parastais
termostats
8-28 ºC
Termostats ar min.
temperatūras ierobežojumu
16-28 ºC Svarīgi!
Mājas iekšējie tīkli
Individuāla termoregulācija telpā

6. • Lai izvairītos no situācijām, kad pārāk karstu telpu temperatūra tiek pazemināta ar
patstāvīgi atvērtu logu, ir iespējams ierobežot maksimālo termostata temperatūru.
• Iespējamie rūpnīcas iestatījumi 21ºC, 22ºC vai 23ºC
• Esoša termostata aprīkošana ar ierobežotājiem
• Jārūpējas par termostatu nenoņemšanas iespēju!
Standarta
termostats
6-28 ºC
Termostats ar MAX
temperatūras
ierobežojumu
6-21 ºC
Mājas iekšējie tīkli
Individuāla termo regulācija telpā

7. Mājas iekšējie tīkli
Individuāla termoregulācija telpā
Plānojiet savu siltuma patēriņu!
 Komforta/ekonomiskais režīms;
 Brīvdienu plānošana u.c.

8. • Viencaurules sistēmas renovācija
• Vertikālas divcaurules sistēmas izbūve
• Horizontālas divcaurules sistēmas izbūve
Mājas iekšējie tīkli
Risinājumu iespējas

9. Mājas iekšējie tīkli
1-caurules sistēmas atjaunošana
 Uzstādīt atbilstošus vārstus ar
pietiekamu caurplūdi un
termoregulatorus
 Uzstādīt atbilstošus un efektīvus
balansēšanas vārstus
 Sabalansēt sistēmu

10. Mājas iekšējie tīkli
1-caurules sistēmas atjaunošana
 Viencaurules apkures
sistēmas īpatnība:
 Atpakaļplūsmas
ierobežošana uz
radiatoru, pie aizvērta
termoregulatora (1-
caurules sistēma)

11. Mājas iekšējie tīkli
Apkures sistēma
Izbūvēt jaunu vai renovēt esošu
2-cauruļu apkures sistēmu:
Atšķirības no 1-caurules sistēmas:
Tieša siltuma saņemšana
Mainīga plūsma
Telpās – proporcionāla regulēšana

12. Mājas iekšējie tīkli
Apkures sistēma
Darbi dzīvoklī:
 Divi stāvvadi
 Radiatora pieslēguma mezgls:
- termostatiskais vārsts (ar
priekšiesatījumu) vai dinamiskais
radiatora vārsts ar sensoru
- atpakaļgaitas noslēgvārsts
 Uzstādīt atbilstošus un efektīvus
balansēšanas vārstus, ja izmantoti
dinamiskie radiatora vārsti, tad nav
nepieciešami.
 Sabalansēt sistēmu

13. Mājas iekšējie tīkli
Apkures sistēma
Jauna horizontāla 2-cauruļu
sistēma:
 Pa ārējo perimetru no kāpņu telpas
ievada divas paralēlas caurules
 Radiatora pieslēguma mezgls:
- apakšas pieslēgums vai
- termostatiskais vārsts (ar
priekšiesatījumu) vai dinamiskais
radiatora vārsts ar sensoru
- atpakaļgaitas noslēgvārsts
 Uzstādīt atbilstošus un efektīvus
balansēšanas vārstus, ja izmantoti
dinamiskie radiatora vārsti, tad nav
nepieciešami.
 Sabalansēt sistēmu

14. Mājas iekšējie tīkli
Apkures sistēma
Darbi kāpņu telpā:
Jauni stāvvadi
Dzīvokļa
pieslēguma
mezgls ar
plūsmas
siltuma
skaitītāju
Nosedzoša
kārba
dzīvokļa
pieslēguma
mezgliem

15. Mājas iekšējie tīkli
Apkures sistēma
Trūkumi:
 Ievērojami augstākas izmaksas kā stāvvadu apkures izbūvei
 Liels kopējais cauruļu garums dzīvoklī
 Daudz būvdarbu dzīvoklī (iebūvētas mēbeles, lodžiju durvis)
 Dzīvokļa pieslēguma mezgla konstruēšana kāpņu telpā un
nosedzošas konstrukcijas būve.
 Iespēja noslēgt apkuri dzīvoklim

16.  Kāpņutelpā:
 Atbilstošs
termoregulators
 Iedzīvotāju līdzatbildība
termoregulatoru
lietošanā un ārdurvju
slēgšanā
Mājas iekšējie tīkli
Regulatori kāpņu telpās

17. Veicamie darbi apkures sistēmā
Darbi pagrabā un siltummezglā:
 Nomainīt un nosiltināt guļvadus;
 Novērst liekos siltuma zudumus;
 Automatizēt siltummezglu.

18. Mājas siltummezgls
Par ko jāpadomā:
 Pieeja siltummezglam:
 Apsaimniekotājam;
 Apkalpošanas speciālistiem;
 Drošības un apsardzes jautājums.
 Kvalificēti speciālisti:
 Atbilstoša izglītība;
 Apmācības pie sistēmu ražotājiem par
izmantotajiem produktiem.
 Sistēmas ieregulēšana un apkalpošana:
 Vizuāla apskate 1x mēnesī arī vasaras sezonā.
 Jebkuras izmaiņas sistēmas darbībā jāveic tikai saskaņojot ar mājas
apsaimniekotāju, mājas vecāko vai pēc mājas kopīpašnieku lēmuma.
 Pēc pirmās sezonas iespējams iestatījumi jāpārskata (temperatūra,
ekonomiskais/komforta režīms u.c.);

19. Mājas siltummezgls
Jauno regulatoru iespējas:
 Attālināta sistēmas uzraudzīšana un regulēšana;
 Papildus funkcijas:
 Karstā ūdens sistēmas dezinfekcijas plānošana;
 Apsardzes funkcijas pievienošana.

20.  Automātisks plūsmas ierobežotājs
 Manuāls balansēšanas risinājums
 Spiediena starpības regulators
Mājas iekšējie tīkli
Sistēmas balansēšana

21. Mājas iekšējie tīkli
Sistēmas balansēšana
Hidrauliskā balansēšana:
 Pirmreizējā ieregulēšana pēc projektā aprēķinātām plūsmām
 Atbilstoši noformēta dokumentācija;
 Nodrošināšanās pret iestatījumu izregulēšanu.
 Atkārtota sistēmas balansēšana
 Problēmas/sūdzības novēršana;
 Manuāli balansētai sistēmai- visu stāvvadu pārregulēšana;
 Atbilstoši noformēts akts par veiktajām izmaiņām.
Pirmais
stāvvadsPēdējais
stāvvads
Projektētā
plūsma 300
l/h
Reālāplūsma
200l/h
Reālāplūsma
600l/h
Cauruļvadu
pretestība

22. Mājas iekšējie tīkli
Sistēmas balansēšana

23.  Tipiskie trūkumi nesabalansētai sistēmai:
 Ilgs karstā ūdens «gaidīšanas» laiks
 Ūdens izniekošana
Mājas iekšējie tīkli
Karstā ūdens sistēma
60º 55º 50º 45º 40º

24. Mājas iekšējie tīkli
Karstā ūdens sistēma
Svarīgi zināt!
 Pirmreizējā ieregulēšana pēc izvēlētās
temperatūras;
 35-60oC
 Rūpējieties par sistēmas dezinfekciju!
 Legionella sāk vairoties stāvošā ūdenī zem 50oC
 Automātisks mehānisms;
 Elektroniski vadīta dezinfekcija.

25. Kā varam izmērīt siltumenerģijas patēriņu
daudzdzīvokļu namā?

26. Siltuma uzskaite
Daudzdzīvokļu namu siltuma uzskaitē dominē divi risinājumi
siltuma maksas sadalītāji
jeb alokatori namos ar
stāvvadu apkuri
plūsmas siltuma skaitītaji
horizontālas 2-caurules sistēmā

27.  Alokators ir elektroniska ierīce bez kustīgām daļām.
 Alokatorus izmanto jau kopš ~1925. gada Vācijā u.c.
Rietumeiropas valstīs.
 Enerģijas avots - baterija, darbojas 10 gadus. Šajā periodā
nav jāverificē.
 Darbības princips: alokators nosacītās mēriedaļās skaita
sildķermeņa izstaroto siltumu.
 Uzskaite tiek veikta pēc aprēķina metodes saskaņā ar LVS EN
834:2013
Siltuma uzskaite — alokatori

28. Siltuma uzskaite — alokatori
Uzskaites sistēmas ieviešana:
 Alokatoru uzstāda pēc visiem
apkures sistēmas būvdarbiem
uz sildķermeņiem dzīvokļos.
 Alokatoru var uzstādīt uz
jebkura tipa radiatora, noteiktā
vietā saskaņā ar instrukciju. (ar
konvektoriem sarežģītāk)
 Stiprinājuma veids ir drošs,
pasargāts no nejaušas
demontāžas.

29. Uzskaites sistēmas ieviešana
 Alokatora uzstādīšanas
brīdī jāveic detalizēti
sildķermeņa mērījumi
 Pēc šiem mērījumiem tiek
aprēķināts katra
sildķermeņa efektivitātes
faktors, kas tiek piemērots
katram mērījumam.
Siltuma uzskaite — alokatori

30. Alokatoru uzskaites sistēmu veidi:
 Optiskā — ēkā ir tikai alokatori, uz to ekrāniem redzamas
uzskaitītās iedaļas. Piemērots ļoti maziem namiem.
 Garāmejošā (Walk-by) — ēkā ir tikai alokatori, tajos iebūvēts
raidītājs, ko uzskaites perioda beigās nolasa ar portatīvu
nolasīšanas ierīci atrodoties kāpņu telpā. Paredzēts nelieliem
namiem.
 Automātiskā — ēkā ir alokatori, un kāpņu telpās stacionāras
ierīces, kas pastāvīgi uztver datu un tiek nolasītas reizi mēnesī
ierodoties pie nama. Populāras līdz ~2009. gadam.
 Automātiskā centralizētā — automātiskās sistēmas datu
uztvērēji pieslēgti apkalpojošā uzņēmuma serverim. Maksimāli
aktualizēti dati, un samazinātas apkalpošanas izmaksas.
Siltuma uzskaite — alokatori

31. Patēriņa sadalījums
Siltuma uzskaite — alokatori
Sildķermeņi ar regulēšanas iespēju
Patēriņš var tik ieregulēts no nulles
līdz pat iespaidīgam
Sildķermeņi aprīkoti ar alokatoriem,
patēriņš tiek mērīts

32. Patēriņa sadalījums
Siltuma uzskaite — alokatori
Cauruļvadi ar siltuma zudumiem
Bez individuālās regulēšanas un
mērīšanas iespējas
Stāvvadi, guļvadi, kāpņu telpu
apsilde, siltummezlgs

33. Patēriņa sadalījums
Siltuma uzskaite — alokatori
Patēriņš tiek dalīts divās daļās:
- Pēc sildķermeņiem (izmērītais)
piem. 60% nama apkures
izmaksu tiek sadalītas
proporcionāli katra dzīvokļa
mēriedaļu summai
- Pēc platības (saņemts no
stāvvadiem un zudumi) atlikušie
40% nama apkures izmaksu tiek
dalītas proporcionāli dzīvokļu
apkurināmai platībai.

34. Patēriņa sadalījums – dalījuma% noteikšana
Siltuma uzskaite — alokatori
Pēc sildķermeņiem izmērītais
patēriņš ir tieši atkarīgs no:
- apkures sistēmas temperatūras
ieregulējuma attiecībā pret
ārgaisa temperatūru
- iedzīvotāju maksātspējas un
regulēšanas ieradumiem
- nama siltumnoturības.
Ja piemēra namā, tiktu piemērots
70:30 dalījums (70% pēc
sildķermeņiem) tad atsevišķu
dzīvokļu maksa būtu 3-5
EUR/m2, kamēr vairumam
nepārsniegtu 0,34 EUR/m2
Apkures izmaksu sadales metodē jāparedz namam atbilstoša
dalījuma pielietošana. Tā kā vairums ietekmējošie faktori ir
dinamiski mainīgi ieteicama metode kur noteikta kārtība
dalījuma % ikmēneša aprēķinam.

35. Patēriņa sadalījums –
dzīvokļu izvietojums
Siltuma uzskaite — alokatori
Nama renovācijā dzīvokļu īpašnieku
ieguldījums ir līdzvērtīgs
Visiem tiek solīts ~50% apkures
maksas ietaupījums
Jāatceras, ka ar uzskaites ieviešanu
ietaupījums ļoti atšķirsies starp
dzīvokļiem.
Apkures izmaksu sadales metodē jāparedz kārtība kādā tiks koriģēta apkures maksa dzīvokļiem, kas
novietoti pie norobežojošām konstrukcijām. Šīs kārtības pamatnostādnes ieteicams dzīvokļu
īpašniekiem apstiprināt pirms lēmuma par uzskaites ieviešanu un renovāciju.

36. Siltuma uzskaite — alokatori
Patēriņa pārskats - svarīgs faktors regulēšanas ieradumu
sasaistei savu apkures rēķinu

37. Siltuma uzskaite — alokatori
Priekšrocības
- Plašas pielietojuma iespējas objektos neatkarīgi no cauruļvadu izvietojumu
- Katra sildķermeņa atsevišķi mērījumi (piem. lielā dzīvoklī aprēķinu iespējams dalīt pat pa istabām)
Trūkumi
- Mērījumu precizitāti ietekmēs apkārtēji ekspluatācijas faktori (piem. ar kārbām aizkrauts sildķermenis)
- Uzskaites rezultāti ļoti atkarīgi no pielietotās metodes
- Ierobežoties izmantošanas iespējas konvektora sildķermeņiem,
- Nevar izmantot kaloriferiem, sildķermeņiem, kas savienoti ar āra gaisa ieplūdes lūku, silto grīdu
sistēmām.

38. Siltuma uzskaite — plūsmas
siltuma skaitītāji
Ierīce, kas sastāv no:
 Plūsmas mērītāja
 Temperatūras sensoriem
 Aprēķinu kalkulatora
Mēra uzskaitot izplūdušo siltumnesēja plūsmu un temperatūras
starpību starp padevi un atgaitu, aprēķinot siltumenerģijas
patēriņu kwh.

39. Siltuma uzskaite — plūsmas
siltuma skaitītāji
Pielietošanas īpatnības:
 Dzīvokļu maksa par siltumu sastāv no siltuma skaitītāja
rādījuma un korekcijas.
 Korekciju veido siltuma zudumi caurulēs no ievada skaitītāja
līdz dzīvokļiem, koplietošanas telpu apsilde un neuzskaitīts
patēriņš dzīvokļos.
 Siltuma skaitītājus vēlams uzstādīt kāpņu telpās
 Saskaņā ar MKn Nr.40 plūsmas siltuma skaitītāji jāverificē ne
retāk kā reizi 2 gados
 Daudzdzīvokļu namos praktiski izmantojami tikai horizontālās
2-caurules apkures sistēmās.

40. Priekšrocības
- Precīzs mērījums (pie pareiza modeļa izvēles un atbilstošas montāžas)
- Iespējams (ieteicams) novietot ārpus patērētaja telpām samazinot ietekmēšanas risku un atvieglojot
rādījumu ieguvi, var pat iztikt bez attālinātas nolasīšanas sistēmas.
- Sadales metode vienkārša, viegli saprotama
Trūkumi
- Verifikācijas organizēšana un izmaksas reizi divos gados
- Komplicēti būvdarbi lai uzskaites mezglu novietotu ārpus dzīvokļa
Siltuma uzskaite — plūsmas
siltuma skaitītāji

41. Paldies par uzmanību!