2. VERSIJAS PAR VĀRDA „KĀRSAVA” IZCELSMI
Kad pagājuša gadsimta beigās būvēja Pēterburgas—Varšavas
dzelzceļu, Kārsavai tās vārda vēl nebija. Šo vietu Latvijā pazina
pēc Malnavas muiţas.
Zviedru- poļu kara laikā (1600-1629) ceļa posmā starp Malnavas
muiţu un Naudaskalnu notika nikna kauja, kurā krita poļu
virsnieks Karsovskis. Tāpēc šo apdzīvoto vietu esot nosaukuši
kritušā virsnieka vārdā.
Daudzi piekrīt leģendai, ka Kārsavas nosaukums saistīts ar
Krievijas armiju. Pēc Latgales pievienošanas Krievijas impērijai
(1772), jauniegūtajās zemēs izvietoja karaspēku. Neliela miestiņa
tuvumā nometni ierīkoja kājnieku pulks, kura nosaukums „408-j
Korsavskoj pehotnij polk‖. Vēl Pirmā pasaules karā bija pulks ar
šādu nosaukumu. Citi atkal uzskata, ka kājnieku pulks pie
miestiņa tika izvietots ap 1777. gadu, kad impērijai klāt
pievienotās zemēs gaidīja ķeizarieni , kuru ceļojuma laikā
vajadzēja apsargāt Katrīnu II.
3. VERSIJAS PAR VĀRDA „KĀRSAVA” IZCELSMI
Dzelzceļa līnijas būvētājs inţenieris Korsovskis, bija sacerējies uz
Malnavas muiţnieka meitu. Bet tam tāds inţenierītis licies par
prastu. Būvnieks nu sadusmojies – sak, te purvaina vieta, un
pagriezis dzelzceļa līniju tālāk, lai Malnavas muiţniekam tālāks
ceļš uz staciju braucams. Tā nu šo galveno staciju pēc Korsovska
vārda latviskoja par Kārsavu. Dzelzceļa tuvumā sāka veidoties
miestiņš. Nu Malnava un Kārsava saaugusi kopā.
4. VERSIJAS PAR VĀRDA „KĀRSAVA” IZCELSMI
Valodnieks L. Latkovskis vārda ”Kōrsova‖ izcelšanos saista ar
novada iedzīvotāju seno nodarbošanos, t.i. amatniecību.
Vārds cēlies no teiciena „kuorst vylnu”. Tātad šeit ir bijušas
vilnas kārstuves.
Vēlāk vārdu latviskoja.
5. KĀRSAVAS IZVIETOJUMS
Kārsava izvietojusies pie Rītupes,
sauktas arī Ūdrāja, Utreja. Upe iztek
no Meirānu ezera Rēzeknes rajonā
pie Bērzgales. Augštece Burzavas
paugurainē, Zilupes līdzenumā un
Abrenes nolaidenumā. Krievijā,
bijušajā Latvijas teritorijā Abrenē upe
tek pa Mudavas zemieni uz
ziemeļiem.
Ietek Veļikajā no kreisa krasta ~10 km
lejpus Ostrovas. Lielākā pieteka ir
Ludza (Lţa). Upei lielākās pietekas
Latvijā (labā krasta): Strauja (24 km),
Ziblas strauts. Lejpus Abrenes upē
ietek Lada (Ledupe). Upe ir stipri
līkumaina, ar plašām palienēm un
daudzām vecupēm; vietām regulēta.
Stipri aizaugusi, galvenokārt ar
meldriem un glīvenēm.
6. KĀRSAVAS IZVIETOJUMS
Upei tuvumā ir
Sanktpēterburgas —
Varšavas dzelzceļa līnija
un autoceļš, kas to
vairākkārt šķērso.
Kritums Latvijā 49 m
(0,74 m/km). Upes
senākais nosaukums ir
Ūdrāja, kas vēlāk
krieviskots uz Utroja un
pārtulkots atkal latviski
uz Rītupe. Latgaliskais
upes nosaukums ir
Iudrupe (Ūdru upe). 176
km (Latvijā 56 km)
7. KĀRSAVA KĀ APDZĪVOTA VIETA
16.gs. it kā kuģoja pa Rītupi, kura bija bagāta ar ūdeņiem.
Tirdzniecības ceļš.
Pirmās apmetnes veidojās 16-17.gs., kur krustojās
sauszemes tirdzniecības ceļi Viļaka –Ludza, Rēzekne –
Ostrova.
Vietējās tirdzniecības un amatniecības centrs, 18. gs.
1763.g.
Ciems, lauku sādţa – 1783-1824
Miests - 1825-1906
Ciems, lauku sādţa (2x) - 1907-1923
Miests (2x) - 1924-1927
Pilsēta - 1928 – līdz mūsu dienām
8. KĀRSAVA- NOVADA CENTRS
1949.g. Latvijā veic administratīvi teritoriālo reformu- likvidē apriņķus, izveido rajonus un kopš
1945.g. turpina darboties ciemu padomes. Izveidojas Kārsavas rajons, kurš pastāv no 1950.g.
līdz 1962.g. No 1962.g. līdz 2009.g. Kārsavas ir Ludzas rajona sastāvā. 2009.g . Jūlijā
administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidots Kārsavas novads. Tā kopējā platība
aizņem 627 km2. Kārsavas novadu veido Kārsavas pilsēta, Goliševas, Malnavas, Meţvidu,
Mērdzenes un Salnavas pagasti. Novada administratīvais centrs ir Kārsavas pilsēta. Uz
2014.gada sākumu Kārsavas novadā dzīvo 6524 iedzīvotāji, no tiem Kārsavā – 2328.
Kārsavas novada karte Kārsavas novada ģerbonis
9. TUVĀKIE KALNI, PILSKALNI
Ranču kalns;
Naudaskalns 4,5km
garš, līdz 2,0 km
plats vaļņveida
masīvs;
Rogu pilskalns
(10m), 8-9. gs. jeb
Kara kapi
(nezināma laikmeta
kapenes), jeb
Mīlestības kalniņš
Naudaskalns
Rogu pilskalns
11. POSTĪJUMI
Livonijas kara laikā (1558-
1583) novadu izlaupīja Ivana
Bargā (1530-1583)
karaspēks ap 1577.g.
Napoleona franču armijas
vienības 1812.g. nodedzināja
/ nav zinātniski pierādīts, arī
senās kartes to neapliecina/
Kārsava, Bozova, Malnava
cieta Brīvības cīņu laikā
1920.g. 19.-21. janvārī.
Vācu- padomju karaspēka
kaujas pie Kārsavas 1944.g.
jūlijā (LTK), 80% nodedzināts
14. RELIĢIJA 20.-30. GADOS
4 konfesijas:
Mozus ticīgie,
katoļi,
pareizticīgie,
luterāņi
5 baznīcas:
2 jūdu jeb ebreju,
katoļu,
pareizticīgo,
luterāņu
Luterāņu dievnams 30.g.
15. MALNAVAS ROŽUKROŅA DIEVMĀTES ROMAS KATOĻU BAZNĪCA
Sākta celt vai uzcelta -1741.g.Iesvētīta 1763.g.
Jaunā baznīca – pamatakmens ielikts
1932.g., celta līdz 1940.g., atsākta
1995.g., pabeigta 2003.g. 5. oktobrī baznīcu
iesvētīja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps
Jānis Bulis.
1997. gadā pie jaunceļamās
baznīcas Kārsavā uzstādīja
lielo ―Mīlestības krustu‖.
Uzstādīja 3 francūţi. Tas ir
152. krusts pēc skaita Eiropā
16. KĀRSAVAS SIRDSSKAIDRĀS EUFROSĪNIJAS PAREIZTICĪGO BAZNĪCA
Kārsavas draudzi 1911. gadā
dibināja latviešu misionārs mācītājs
P. Liepiņš un advokāts G. Timjānis.
Baznīcas celtniecības komiteja
Krievijā vāca nepieciešamos
finanšu līdzekļus un pusotra gada
laikā izdevās savākt 25 tūkstošus
rubļu. Par šiem līdzekļiem 1912.
gadā uz atsavinātās Malnavas
muiţas zemes uzbūvēja mājas
mācītājam un psalmotājam. 1917.
– 1918. gadā Kārsavas draudzes
mācītājs A.Vīckops pārveidoja
mācītāja māju par baznīcu un
iesvētīja to par godu sv. Polockas
Eufrosīnijai. 1985. gadā baznīcu
rekonstruēja krievu sakrālās koka
arhitektūras tradīciju garā.
17. KĀRSAVAS LUTERĀŅU BAZNĪCA
Atrodas mājā, kas agrāk bija
muiţas klēts. Baznīcu tajā iekārtoja
1939. gadā. 2.pasaules kara laikā
tika sagrauts baznīcas tornis un
visa ēka bija pamatīgi bojāta.
20.gs. 50.gados dievnamu
atsavināja. 1965.gadā draudze
darbību pārtrauca. Daļu ēkas
pārbūvēja un piebūvēja jauno klāt.
Padomju gados tur bija ierīkots
kinoteātris.
Tikai 20.gs.90.gados draudze
atguva savu baznīcu un atsāka
darboties. Tika mazliet atjaunots
jumts virs ieejas. Tagad tajā vietā ir
uzzīmēts krusts. Baznīcas vecā
daļa ir kultūras piemineklis.
18. SKOLAS
Vecākā bija draudzes skola, ko atvēra pie Malnavas Roţukroņa katoļu
baznīcas-1809.g. Tautskola – 1886.g.
30.gados Kārsavā darbojas divas sešklasīgās pamatskolas - latviešu un
ebreju. Kārsavas pagastā darbojās 12 pamatskolas, no tām 2- krievu.
1921.g atver Valsts Latgales lauksaimniecības vidusskolu Malnavā.
Ebreju ģimnāzija no 1922.g. līdz 1932.g. Uz ebreju ģimnāzijas bāzes
1932.g.nodibina Kārsavas pilsētas ģimnāziju, māca latviešu valodā.
vecā draudzes skola
19. SKOLAS
Kārsavas novada izglītības sistēmu veido pirmsskolas izglītības
iestādes, vispārizglītojošās mācību iestādes – pamatskolas, vidusskola un
profesionālās izglītības iestāde( Malnavas koledţa). 2010./2011.mācību gadā
Kārsavas novadā darbojas 3 pirmsskolas izglītības iestādes
un 3 pirmskolas grupas ar kopējo audzēkņu skaitu – 213.
Kārsavā darbojas pirmsskolas izglītības iestāde «Taurenītis» (82 bērni), Kārsavas
vidusskola (345 audzēkņi).
Kārsavas vidusskola PII Taurenītis
20. INTEREŠU IZGLĪTĪBA
Kārsavā darbojas Kārsavas Mūzikas un mākslas skola, kas realizē
profesionālās ievirzes izglītību. Tās darbības mērķis ir profesionālās
ievirzes mūzikas, vizuāli plastiskās mākslas un dejas izglītības programmu
īstenošana pamatizglītības pakāpē. Skolai ir filiāles: mūzikas klase
Mērdzenē, mākslas skolas klase Meţvidos un deju skola Salnavā. Kopā
2011/12 m.g. mācās 196 audzēkņi.
21. BIBLIOTĒKA
1898.Gadā Kārsavā tika atvērta tējnīca, bet trīs gadus vēlāk pie tās – pirmā visā
novadā bezmaksas tautas bibliotēka- lasītava.
1900.gada 1.martā tējnīca un bibliotēka sāka strādāt ar kopēju nosaukumu – Tautas
nams un atradās dakterim E.Kalgutam piederošā ēkā. Bibliotēkā – lasītavā bija
pieejami vairāki periodiskie izdevumi, kā arī grāmatas pēc šādām sadaļām : garīgi
tikumiskā, vēsturiski ģeogrāfiskā, daiļliteratūras, lauksaimnieciskā, dabaszinātņu un
medicīnas, sabiedrisko un juridisko zinātņu, uzziņu un ugunsdzēsības, kā arī bērnu
un atturības sadaļa. Bibliotekārs bija arī kasieris, pārdeva pastmarkas un
krājmarkas un bija atbildīgs par gramofona darbību Tautas namā.
20.-30.gados bibliotēkas Kārsavā tika atvērtās pie daţādām biedrībām. 1924.Gadā
dibināta Kārsavas Latviešu biedrība, kur darbojās arī bibliotēka (267 sējumi). Vēl
bija Krievu kultūras veicināšanas biedrības bibliotēka (726 sēj.) un ebreju dzejnieka
S.G.Frupa bibliotēka (2410sēj.). Diemţēl bibliotēku krājumi netika saglabāti.
22. BIBLIOTĒKA
Pēc II.Pasaules kara, 1945.gadā tika dibināta pilsētas publiskā bibliotēka (400 sēj.), tai tika
atvēlēta neliela istabiņa ugunsdzēsēju depo telpās. Pirmā bibliotēkas vadītāja R.Bankoviča.
No 1946.g. līdz 1961.g. bibliotēku vadīja
Š. Sorokina. No 1959.gada līdz šim laikam bibliotēka atrodas Kārsavas kultūras nama telpās.
No 1964.g. līdz 1969.g. bibliotēku vadīja Lilita Bindemane, tad vienu gadu T.Burbo. No
1971.gada par bibliotēkas vadītāju iecēla Ņinu Aleksejevu, kas kopā ar Jekaterinu Kirovaini un
Antoņinu Neško nostrādāja bibliotēkā līdz pat pensijas vecumam. Bibliotēkas krājums gadu
gaitā papildinājās gandrīz līdz 40 tūkst. eks. No 1989. gada bibliotēkas vadītāja ir Inta Jurča.
Ņ.Aleksejeva, A.Neško, J.Kirovaine 1980.gados
23. BIBLIOTĒKA
2009.gadā tika veikta pilsētas bibliotēku reorganizācija – apvienotas
pilsētas un bērnu bibliotēka, izveidojot vienu – Kārsavas pilsētas bibliotēku
ar divām struktūrvienībām: pieaugušo apkalpošanas nodaļu un bērnu
apkalpošanas nodaļu. 210.gada septembrī bibliotēkai tika pievienota vēl
viena struktūrvienība – Malnavas pagasta Bozovas bibliotēka, kura
reorganizēta par ārējo apkalpošanas punktu. 2004.gadā bibliotēkā tika
izveidota interneta lasītava, kur lietotājiem bez maksas pieejami 9 datori.
24. BIBLIOTĒKA
Kārsavas pilsētas bērnu bibliotēka dibināta 1952.gadā. Vairākkārt pārvietota uz daţādām telpām -
bij. Luterāņu dievnamā, tad Vienības ielā - 61 (tagad. vet. aptiekas ēka), līdz beidzot 1959.gadā
izvietojās jaunuzceltajā Kārsavas kultūras namā.
1954.g. bibliotēkā bija 333 lasītāji, krājums- 3495 eks. Lasītāju skaits līdz pat mūsdienām nav daudz
mainījies. 2007.gadā bibliotēkā bija reģistrēti 368 lietotāji, 2013.gadā – 230. Krājums gadu gaitā
pieauga līdz 17337 eks. 2007.g., bet pēc reorganizācijas veicot krājumu optimizāciju – 4300 eks.
Bibliotēku vadīja Jevģenija Meţale 1952.g., Ņina Aleksejeva no 1953.-1971.g., Jevgenija Homčenko
no 1971.-1987.g., Inta Jurča no 1987.-1989.g. un Aija Paršova no 1989.g līdz reorganizācijai
2009.gadā, kad bibliotēku apvienoja ar pilsētas bibliotēku.
N.Aleksejeva un J.Homčenko 1980.-jos g. Bērnu nodaļa 2012.g.
25. UZŅĒMUMI
30. gados Kārsavā bija 102 rūpniecības uzņēmumi. 1935.g. bija reģistrēti
218 veikali.
Lielākais 30. gadu uzņēmums - Reinholda Matīsa fabrika, zemes gabals
„Līču‖ māja. 40 strādnieki. Nodarbojās ar linu, vilnas apstrādi, kokmateriālu
sagatavošanu.
Strādnieki pie R.Matīsa fabrikas
26. UZŅĒMUMI
1950. -1962.g. Kārsava bija rajona centrs. Pēc 2. pasaules kara pilsētā
darbojās dīzeļmotoru remontdarbnīcas, Rēzeknes elektrisko
būvinstrumentu rūpnīcas cehs, Rīgas rūpnīcas „Stars‖ filiāle, sadzīves
pakalpojumu kombināta galdniecības, šūšanas, apavu darbnīcas. 1970.
gadā Kārsavā darbojās 12 veikali un ēdnīca, maizes ceptuve, sociālās
nodrošināšanas pansionāts.
1991.gadā pabeidza sporta zāles celšanu, 1994. gadā izbūvēja tirgus
laukumu, 1996.gadā tika uzcelta daudzdzīvokļu māja un divi privāti veikali.
1996.Gadā pilsētā darbojās 25 tirdzniecības uzņēmumi. Darbojās arī
rūpnīcas REBIR filiāle, SIA «Stars-R» (metālapstrāde).
2000.Gadā Kārsavas pilsētā bija reģistrēti 7 raţošanas uzņēmumi, 15
rūpniecības preču tirdzniecības uzņēmumi un 10 pārtrikas preču
tirdzniecības uzņēmumi.
Kārsavas novadā 2010.gadā bija reģistrēti 282 komersanti, no tiem 61
SIA, 41 Individuālais uzņēmums, 170 zemnieku saimniecības.
27. VESELĪBAS UN SOCIĀLĀ APRŪPE
Līdz 1924.gadam Kārsavā darbojās ambulatorais veselības punkts. 1935.gadā tika izveidota
slimnīca un ambulance, kur strādāja 2 ārsti, vecmāte un feldšeris. Slimnīcu organizēja
dzīvesbiedri Aleksandrs un Jeļena Mamantovi. Pēc A.Mamantova slimnīcu vadīja Antons
Jurkāns (1937-1944). 30.gados vēl bija daktera Zaidlina privātprakse, zobārstes F.Lozinskas
privātprakse un 3 akušieru pakalpojumi. Ilgus gadus par feldšeri strādāja tautā iemīļots
mediķis Mateušs Barkāns, kurš Kārsavas slimnīcā darbu uzsāka 1933.gadā.
Mūsdienās Kārsavas novadā iedzīvotājiem tiek nodrošināta primārā un sekundārā ambulatorā
medicīniskā palīdzība. Šos pakalpojumus sniedz Kārsavas novada pašvaldības SIA „Kārsavas
slimnīca‖, ģimenes ārstu un speciālistu prakses, kā arī feldšeru punkti
Meţvidu, Malnavas, Mērdzenes, Salnavas un Goliševas ciemos. Kārsavas novada
pašvaldības SIA „Kārsavas slimnīca‖ strādā 9 ārsti, 14 medicīnas māsas, 5 sanitāri un 12 citi
darbinieki. Dienas stacionārā ir 20 gultasvietas.
28. KULTŪRA
30.gados Kārsavas kultūras dzīve norisinājās daţādās biedrībās – Kārsavas Latviešu biedrībā
un Krievu izglītojošā biedrībā
Kārsavas novadā katrā teritoriālajā vienībā darbojas kultūras nams. Kārsavas pilsētas kultūras
nams uzcelts 1959.gadā. Kultūras namā atrodas arī pilsētas bibliotēka. Kultūras namā
darbojas 11 pašdarbības kolektīvi:
Bērnu deju kolektīvs „Vilcieniņš‖/ 1997.g./
Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ieleja‖/ 1991.g./
Bērnu un jauniešu teātra studija „APLIS‖ / 1991.g./
Drāmas kopa „Kuorsovīši‖ / 1991.g/
Sieviešu vokālais ansamblis „Skerco‖ / 1987. g./
Senioru/jauktais/ ansamblis „Sendienas‖/ 2000. g. /
Senioru deju kopa „Senleja‖ / 2000.g./
Vokāli instrumentālā grupa jeb latgaļu rokgrupa „Bez
PVN‖/2003.g./
Hip-hopa deju grupa „Breakdance‖/ 2005.g. /
Krievu drāmas kopa /2010./
Vīru vokālais ansamblis „Akkords‖/2011./
29. INFORMĀCIJAS AVOTI
1. Nikuļins, Nikolajs. Atmiņas par Kārsavu / Nikolajs Nikuļins. - Rēzekne : RA Izdevniecība, 2011. - 252 lpp. : il.
2. Nikuļins, Nikolajs. Kārsava. Ielu un māju vēsture / Nikolajs Nikuļins ; no krievu val. tulk. Inta Eidiņa ; foto N.Nikuļina un
N.Mortukāna. - Rēzekne : Rēzeknes Augstskola, 2008. - 152 lpp. : il. - Bibliogr.: 152. lpp.
3. Nikulins, Nikolajs. Kārsava un kārsavieši divdesmitajos un trīsdesmitajos gados / Nikolajs Nikulins. - Malnava :
[b.i.], 1996. - 140 lpp. : il.
4. Latvijas pilsētas : enciklopēdija. - Rīga : Preses nams, 1999. - 592 lpp. : il.
5. Ludzas apriņķis senāk un tagad : rakstu krājums / Ludzas apriņķa Brīvības pieminekļa komitejas izdevums ; red.kollēģija
E.Mauriņš un c. - Rīga : Latvju kultūra, 1935
6. Trojanovskis, Viktors. Ludzas zeme : rajona daba, vēsture, šodiena / Viktors Trojanovskis ; A.Dauksta, R.Rudzgaiļa foto. -
2.izd. - Ludza : Ludzas rajona padome, 2005. - 376 lpp. : il.
7. Ţagars, E. Ludzas apriņķis: dzīve un darbs / E.Ţagars. – Rīga : Latvijas Lauksaimniecības kameras izdevums, 1937. –
76 lpp.
8. Ludzas Zeme / galv. red. Ērika Bondarenko. - Nr.1 (aug. 1944)-. - Ludza : Ludzas Zeme, 2008-. - Nr.1(8804) - , 12, 16
lpp. : il. ; 42 cm. - Iznāk arī krievu: Лудзас земе.
9. Vietējā Latgales Avīze : Latgales avīze / red. Pēteris Pīzelis. - Rēzekne : Vietējā SIA, 1999-. - Iznāk kopš 1999.gada.
10. Informācija no tīmekļa vietnēm www.karsava.lv, www.latgale.lv , www.vietas.lv
11. Fotogrāfijas no N.Nikuļina, N.Mortukāna un Kārsavas pilsētas bibliotēkas arhīva
