2. Jelgavas ģerbonis
Savu identitātes zīmi – ģerboni – pilsētas iegūst
reizē ar pilsētas tiesībām. Vēsturiskajā literatūrā
minēts, ka Jelgavai pilsētas tiesības piešķirtas
1573. gadā. Savukārt pirmās atsauces uz ģerboni
saglabājušās no 1574. gada, kad pilsētas kases
grāmatā tapis ieraksts par to, ka kādam zeltkaļa
zellim Hansam samaksāta 11 marku liela
atlīdzība par pilsētas zīmoga grebšanu. Par
pilsētas galvu (birģermeistaru) toreiz minēts
kāds Jēkabs Laude.
2002. gada 11. jūlija Heraldikas komisijas
lēmums apliecina pašreizējā Jelgavas pilsētas
ģerboņa statusu: «Purpura laukā aļņa galva
dabiskā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis
(bez zvaigznēm).»
3. Jelgavas karogs
1938. gada 28. oktobrī tika
apstiprināts pilsētas karogs
1938.g.29.10. Likums par Jelgavas
pilsētas karogu
(Valdības Vēstnesis nr. 247)
1. Jelgavas pilsētai ir savs karogs. Tas dalīts divās vienāda platuma daļās: augšā tumši zils, bet apakšā sarkans; karoga centrā ir Jelgavas pilsētas ģerbonis.
2. Privātpersonām un organizācijām ir aizliegts lietot Jelgavas pilsētas karoga attēlu, ar vai bez ģerboņa,
biedrību karogos un nozīmēs. Visos pārējos gadījumos privātas personas un organizācijas var lietot karoga
attēlu vai tā atdarinājumu ar katrreizēju pilsētas valdes atļauju.
3. Tuvākus noteikumus par karoga lietošanu Jelgavas pilsētas iestādēs izstrādā Jelgavas pilsētas valde un
apstiprina Iekšlietu ministrija.
K.Ulmanis
Valsts un ministru prezidents
Rīgā, 1938.28.X
4. Jelgavas ģeogrāfiskā atrašanās vieta
Jelgavas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir ļoti
izdevīga. Pilsēta ir dzelzceļa krustpunkts,
kurā krustojas sliežu ceļi austrumu - rietumu
un ziemeļu - dienvidu virzienos. Gar pilsētas
robežu iet 1996.gadā izbūvētais modernais
apvedceļš, kas savieno autostrādes Jelgava Rīga un Jelgava - Lietuvas robeža, un tālāk
ved uz Rietumeiropu.
Jelgavas kopplatība ir 60 km2, no kuriem:
- atklātās ūdensplatības ir 2,34 km2
- parki aizņem 1,62 km2
Attālumi:
• Jelgava - Rīga - 42 km
• Jelgava - Maskava - 962 km
• Jelgava - Berlīne - 894 km
• 4
5. Jelgavas vēsture (1)
Romas pāvesta Klementa
sūtnis Modenas bīskaps
Vilhelms 1225.gadā liek celt
pie Lielupes pili, kā atbalsta
punktu Zemgales
kristianizēšanai.
Zemgaļu pretošanās dēļ pils
celtniecība tiek uzsākta
1264.gadā Livonijas ordeņa
mestra Konrāda fon
Menderna laikā, un pils
uzcelšana 1265.gadā tiek
uzskatīta par Jelgavas
sākumu.
6. Jelgavas vēsture (2)
Jelgava atrodas Zemgales
līdzenumā, līdzenumā, kurš veidojies
ledus laikmeta beigās bijušā Baltijas
saldūdens ezera vietā. Grūti
iedomāties, ka apmēram 6-7
tūkstošus gadu atpakaļ Jelgavas vieta
bija zem ūdens. Senākā zināmā
iedzīvotāju - klejotāju, mednieku un
zvejnieku dzīves vieta atrasta
apmēram 8 km uz dienvidiem no
Jelgavas Jaunsvirlaukas tuvumā,
netālu no Lielupes, kur toreiz bija
jūras krasts. Atkāpjoties ledājiem uz
ziemeļiem uz ziemeļiem atkāpās arī
jūra. Tad veidojās gan Zemgales
līdzenums, gan Lielupe un tās
daudzās pietekas, gan lielie purvi.
