3. 3. Un 4. Stundas apakštēmasŠūnu darbība vielmaiņa augšana attīstība kairināmība un uzbudināmība vairošanāsAudi segaudi saistaudi muskuļaudi nervaudi
7. Attīstība Ir izmaiņas šūnas vielmaiņā, kas notiek tās dzīves laikā. Šūnas attīstība sākas ar tās rašanos un beidzas ar dalīšanos; Novecošana un nāve ir dabiska un ģenētiski noteikta;
8. Kairināmība un uzbudināmība Kairināmība ir dzīvas šūnas spēja atbildēt uz kairinājumu ar noteiktu reakciju; Uzbudināmība, ir spēja atbildēt uz kairinātāju (daudzšūnu organismā); Dzīvā šūna var atrasties 2 stāvokļos: Fizioloģiskā miera stāvoklī (neiedarbojas kairinātāji); Aktivitātes stāvoklī (iedarbojas kairinātāji, vielmaiņa kļūst straujāka)
9. Vairošanās Ir darbība, kurā šūna rada sev līdzīgus pēcnācējus; Vairojas daloties; Ķermeņa jeb somatisko šūnu dalīšanos sauc par mitozi; Dzimumšūnu jeb ģeneratīvo šūnu dalīšanos sauc par mejozi.
16. Audi Audi ir līdzīgas izcelsmes vienādi darbojošos šūnu grupa kopā ar šūnstarpas vielu; Katrs cilvēks rodas no vienas apaugļotas olšūnas, sākumā rodas līdzīgas šūnas pēc tam sāk diferencēties. Zīdītājiem izšķir: Segaudi Saistaudi Muskuļaudi Nervaudi
18. Segaudi Segaudi jeb epitēlijaudi ir audi, kas sedz organisma virsmu un izklāj visus tā dobumus, kā arī veido dziedzerus; Segaudus iedala: Segepitēlijā; Dziedzerepitēlijā; Epitēlijaudi ātri noveco un iet bojā! Visi epitēlijaudi sastāv no šūnām, kas blīvi pieguļ cita citai.
20. Segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis. Galvenā funkcija: aizsargfunkcija Nodrošina arī barošanās un izdalīšanas funkciju;
21. Dziedzerepitēlijs Dziedzerī veidojas īpašas vielas – sekrēti; Ārējie dziedzeri – siekalu, asaru dziedzeri Iekšējie dziedzeri – vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris
22. Saistaudi Ir audi, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. Veido ķermeņa balstu Izpilda barošanās funkciju, aizsardzības funkciju un atjaunošanas funkcijas Saistaudi ir: Retikulārie audi; Asinis Irdenie saistaudi un taukkaudi Blīvie saistaudi Skrimšļaudi Kaulaudi
23. Retikulārie audi Jeb tīklainie audi; Galvenais sarkano kaulu smadzeņu, liesas un limfmezglu audi, tajos rodas asiņu šūnas
24. Asinis Šķidrie saistaudi, veidojas liesā, limfmezglos un sarkanajās kaulu smadzenēs; Sastāv no asins ķermenīšiem un plazmas (šķidrā daļa); Asins ķermenīši: Eritrocīti – skābekļa-oglekļa dioksīda transports; Leikocīti – aizsargfunkcija Trombocīti – aizsargfunkcija (asins sarecēšana)
26. Irdenie saistaudi un taukaudi Pilda balsta funkciju un barošanās funkciju; Ar šo audu starpniecību barojas citi audi; Labi atjaunojas un aizpilda audu bojājumus; Irdenie saistaudi sastopami visos orgānos; Ādā irdenie saistaudi veido zemādu; Citos orgānos zemgļotādu. Taukaudi, audi kurus piepilda tauki, svarīga barības vielu rezerve, pasargā no atdzišanas un mehānismiem bojājumiem.
31. Muskuļaudi Ir audi, kuri spēj sarauties un atslābt; Izšķir: Gludos muskuļaudus; Šķērssvītrotos muskuļaudus; Sirds muskuļaudus Gludie muskuļaudi Šķērssvītrotie muskuļaudi Sirds muskuļaudi
32. Gludie muskuļaudi Sastāv no šūnām kas saraujas pamazām, ilgāku laiku; Nepakļaujas mūsu gribai; Atrodas iekšējos orgānos.
34. Sirds muskulis Nepārtraukti strādā, Nav pakļauts gribai; Darbojas pēc automātijas principa – saraušanās notiek kā atbildes reakcija uz kairinātāju, kas rodas pašā sirdī
35.
36. Nervaudi Nervaudi ir specializēti audi uzbudinājumu vadīšanai. No nervaudiem ir veidoti nervi; Nervaudi sastāv no divu veidu šūnām: Nervu šūnām Glijas šūnām
37. Nervu šūnas Cilvēka smadzenēs ir ~ 100 milkjardi nervu šūnu; Nav divu vienādu nervu šūnu (nervu šūnu forma ir ļoti dažāda); Nervu šūnu sauc par neironu;
38. Neirons Ir ķermenis un vismaz viens izaugums; Viens lielākais izaugums ir aksons, pārējie dendrīti; Aksons – vada nervu impulsus no neirona uz citiem neironiem vai citiem audiem; tas ir garš pat 1-1,5 metri Dendrīti – jušanas izaugumi, tie vada nervu impulsus uz šūnas ķermeni, dendrīti ir parasti īsi un atgādina koku (dendro – koks)
40. Sinapse Vieta, kurā uzbudinājums tiek nodots citai šūnai; Sinapsēs uzbudinājumu pārvada elektriskie un ķīmiskie signāli; Signāls iet tikai vienā virzienā;
43. Glijas šūnas Piešķir smadzenēm formu; Balsta nervu šūnas un to izaugumus; Piemīt barošanas funkcija un aizsargfunkcija; Nosedz sinapses, izolē nervu sistēmas elementus no tieša kontakta ar asinīm.
