SlideShare a Scribd company logo
1 of 46
Biotehnoloģijas
SAUSIŅA 4.D.: 6-53.lpp.
POROZOVA 3.D.: 116-125. lpp.
BRĀZMA 1.D.: 52-57.lpp.
Par biotehnoloģiju sauc
jebkuru tehnoloģiju, kas
izmanto dzīvās sistēmas
(organismus, audus, šūnas), lai
ražotu noteiktu produktu vai
sasniegtu citu cilvēkam
vajadzīgu mērķi.
Biotehnoloģiju vēsture:
– alus, vīna un siera ražošana,
alus ražošana (filma angļu val.):
http://www.youtube.com/watch?v=FttkHVBu2IA
siera ražošana (filma angļu val.):
http://www.youtube.com/watch?v=FHmXAb3G0ek
Biotehnoloģiju vēsture:
– augu un dzīvnieku selekcija
(http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx
@tabid=9&id=120.html),
– gēnu inženierija, klonēšana,
– kombinēšanās ar citām zinātnēm
(molekulārbioloģija, ģenētika, gēnu inženierija,
bioķīmija),
– Cilvēka Genoma projekts.
Biotehnoloģiju izmantošana (9. lpp.):
– pārtikas rūpniecība – baktēriju un raugu
izmantošana
• skābēšana,
• alus, vīna ražošana,
• piena produktu – siera, kefīra, jogurta – ražošana,
• citronskābes, aminoskābju un citu pārtikas piedevu
ražošana),
Biotehnoloģiju izmantošana (9. lpp.):
• medicīna
• insulīna un citu preparātu iegūšana,
• transplantējamo audu iegūšana,
• cilmes šūnu izmantošana,
• iedzimtu slimību ārstēšana,
• ķīmiskā rūpniecība
– etilēna,
– acetona u.c. vielu ražošana,
Biotehnoloģiju izmantošana (9. lpp.):
• Lauksaimniecība
– jaunu šķirņu iegūšana,
– lauksaimniecības produktu sastāva uzlabošana,
– pret konkrētām ietekmēm izturīgu
lauksaimniecības kultūru iegūšana,
– produktivitātes paaugstināšana,
Biotehnoloģiju izmantošana (9. lpp.):
• vides aizsardzība
– ūdens attīrīšanas iekārtās,
– bioloģiskajos filtros,
– naftas noplūdes seku likvidēšanai,
• enerģētikā
– mikroorganismu izmantošana dabasgāzes,
metanola un citu kurināmo vielu iegūšanai
Gēnu inženierija
mērķtiecīga organisma iedzimtības materiāla
izmainīšana, lai radītu jaunas vēlamas
pazīmes vai atbrīvotu no nevēlamām
pazīmēm (13. lpp.):
Gēnu inženierija
– enzīms restriktāze sašķeļ maināmā organisma DNS
un baktērijas plazmīdas DNS, iegūstot vienādus
(komplementārus) lipīgos galus,
– baktērijas plazmīdā ar enzīmu ligāzi iešuj vajadzīgo
gēnu,
– rekombinēto plazmīdu ar vektora (parasti vīrusa)
palīdzību ievieto maināmā organisma šūnā.
Gēnu inženierijas izmantošana:
– medicīnisko preparātu ražošana (insulīnu ražo
baktērijas, nevis dzīvnieki),
– lauksaimniecības dzīvnieku ražības palielināšana,
– vidi piesārņojošo produktu šķelšana,
– minerālu pārveidošana ar baktēriju palīdzību
kalnrūpniecībā.
Ģenētiskā modificēšana (shēma 15.lpp.):
– piešķir izturību pret noteiktiem faktoriem,
– izmaina produktu ķīmisko sastāvu
Gēnu terapija
tehnoloģija, ar kuru ārstnieciskos nolūkos
izmaina dzīvas šūnas ģenētisko materiālu
(attēls 23. lpp.):
1. Terapeitiskais gēns
2. Inaktivēts vīruss
3. Vīruss, kurš satur
pacientam nepieciešamo
gēnu
4. Injekcija, kura satur daudz
ģenētiski modificētu vīrusu
5. Pacienta organismā vīrusi
atrod mērķšūnas un ienes
tajās terapeitiskos gēnus
Gēnu terapija
– no pacienta paņem šūnas, kas satur iedzimtās
slimības gēnus,
– šūnas pavairo audu kultūrā,
– šūnas inficē ar vīrusu, kas tajās ienes slimības
novēršanai nepieciešamo gēnu,
– ģenētiski izmainītās šūnas ievada atpakaļ
organismā,
– šūnas organismā vairojas un nodrošina normālas
organisma funkcijas.
http://www.youtube.com/watch?v=EcY9cr4doaw - "Mūsdienu pētniecības metodes" Latvijas Biomedicīnas
pētījumu un studiju centrs; SIA "GenEra"; Rīgas austrumu slimnīcas Radioloģijas centrs
Gēnu dopings sportistiem
(gēni, kas palielina muskuļu masu utml.)
DNS analīzes:
– ar fermentiem restriktāzēm sagriež DNS gabaliņos,
– gabaliņus sakārto pēc garuma un salīdzina (gēla
elektroforēze) – shēma 32.lpp., 33.lpp.
– izmantošana: kriminālistika, medicīna, evolūcija
(sugu radniecības pētīšana), vēsture (apglabāto
personu identitātes, radniecības noteikšana).
Animācija: DNS pirkstu nospiedumi (Elektoforēze gēlā)
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/VM_B_12/saturs/2_temats/B_12_SP_02_VM
3.html
DNS “PIRKSTU NOSPIEDUMI”
1. DNS molekulas sastāv no tūkstošiem monomēru,
kurus sauc par nukleotīdiem.
2. DNS molekulu “sagriešanu” veic īpaši enzīmi,
kurus sauc par restriktāzēm.
3. Šie enzīmi “sašķeļ” DNS molekulu vietās, kur
atrodama noteikta nukleotīdu secība.
4. DNS paraugi tiek uzpilināti uz agarozes gēla
plates.
5. Lai panāktu DNS fragmentu pārvietošanos, gēla
platei tiek pieslēgta elektriskā strāva.
6. Elektriskajā laukā DNS fragmenti pārvietojas uz
pozitīvā pola pusi.
7. Tātad DNS fragmenti ir lādēti negatīvi.
8. Savukārt DNS fragmentu pārvietošanās ātrums ir
atkarīgs no to garuma.
9. Īsākie DNS fragmenti pārvietojas vistālāk no
paraugu uzpilināšanas vietas.
10. DNS fragmentus var nofotografēt, jo gēla plate tiek
apstrādāta ar fluorescentu krāsvielu.
prove A B C
DNS pirkstu nospiedumu analīzes rezultāti
Trešā parauga
(C) īpašnieks
Uzdevums.
Kurš ir vidējā
parauga (B)
īpašnieka
radinieks?
Klonēšana –
• ģenētiski identisku molekulu, šūnu, audu,
organismu iegūšana ar biotehnoloģiskām
metodēm:
– dzīvnieku reproduktīvā klonēšana – jauna
dzīvnieka iegūšana
Virtuāla klonēšana:
http://learn.genetics.utah.edu/content/tech/cloni
ng/clickandclone/
Klonēšana
– dzīvnieku, cilvēka terapeitiskā klonēšana –
transplantēšanai nepieciešamo audu un orgānu
iegūšana (37.lpp.),
– augu mikropavairošanas – audu kultūras,
meristēmu pavairošana.
Animācija: terapeitiskā klonēšana
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/VM_B_12/satur
s/2_temats/B_12_02_VM2.html
Selekcija:
– mākslīgā izlase – masveida, individuālā,
– mākslīgu šķirņu radīšana – īpatņu kopums ar
noteiktām iedzimstošām pazīmēm,
– inbrīdings – tuvi radniecisku īpatņu krustošana,
– autbrīdings – krusto organismus, kam 4 – 6
paaudzēs nav kopīgu senču,
Selekcija:
– attālā hibridizācija – dažādu sugu krustošana
(piemēram, tritikāle = kvieši + rudzi, mūlis = zirga
+ ēzeļa ),♀ ♂
– poliploīdu augu iegūšana (graudaugi, kartupeļi,
ābeles...),
– inducētā mutaģenēze,
– mikroorganismu selekcija.
Latvijas selekcionāru sasniegumi
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id
=120.html#navtop
Papildus mācībām
• SAUSIŅA 4.D.: 6-53.lpp.
• POROZOVA 3.D.: 116-125. lpp.
• BRĀZMA 1.D.: 52-57.lpp.
• http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.as
px@tabid=9&id=120.html
• Virtuāla klonēšana:
http://learn.genetics.utah.edu/content/tech/c
loning/clickandclone/

More Related Content

What's hot

Virusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arhejiVirusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arheji
Andris Ziemelis
 

What's hot (20)

10 33 lipidi_olbaltumvielas
10 33 lipidi_olbaltumvielas10 33 lipidi_olbaltumvielas
10 33 lipidi_olbaltumvielas
 
Biotehnoloģija
BiotehnoloģijaBiotehnoloģija
Biotehnoloģija
 
B 10 3_ievads
B 10 3_ievadsB 10 3_ievads
B 10 3_ievads
 
Virusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arhejiVirusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arheji
 
Gēnu mijiedarbība
Gēnu mijiedarbībaGēnu mijiedarbība
Gēnu mijiedarbība
 
11 24 vielu transports
11 24 vielu transports11 24 vielu transports
11 24 vielu transports
 
šūNu uzbūve un funkcijas
šūNu uzbūve un funkcijasšūNu uzbūve un funkcijas
šūNu uzbūve un funkcijas
 
10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide
 
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamainaB 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
 
10 29 audi
10 29 audi10 29 audi
10 29 audi
 
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucijaB 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
B 10 12_dzivibas_izcelsanas_evolucija
 
šūNu dalīšanās
šūNu dalīšanāsšūNu dalīšanās
šūNu dalīšanās
 
Cilvēka evolūcija
Cilvēka evolūcijaCilvēka evolūcija
Cilvēka evolūcija
 
11 25 asinis
11 25 asinis11 25 asinis
11 25 asinis
 
11 31 vairosanas
11 31 vairosanas11 31 vairosanas
11 31 vairosanas
 
B 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membranaB 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membrana
 
10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji10 31 udens_saalji
10 31 udens_saalji
 
Anatomija ievadtema
Anatomija ievadtemaAnatomija ievadtema
Anatomija ievadtema
 
11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana11 27 barosanas_elposana
11 27 barosanas_elposana
 
11 32 regulacija
11 32 regulacija11 32 regulacija
11 32 regulacija
 

More from Daina Birkenbauma

More from Daina Birkenbauma (20)

Koučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolāmKoučinga stratēģijas skolām
Koučinga stratēģijas skolām
 
Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?Kā padarīt skolu digitālāku?
Kā padarīt skolu digitālāku?
 
erasmus projektu vadisana
erasmus projektu vadisanaerasmus projektu vadisana
erasmus projektu vadisana
 
Varia in english
Varia in englishVaria in english
Varia in english
 
Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018Presentation participation process_18042018
Presentation participation process_18042018
 
Rasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullingsRasisms, nedisciplinētība, bullings
Rasisms, nedisciplinētība, bullings
 
Zvaigznes
ZvaigznesZvaigznes
Zvaigznes
 
Visuma rašanās, elementārdaļiņas
Visuma rašanās, elementārdaļiņasVisuma rašanās, elementārdaļiņas
Visuma rašanās, elementārdaļiņas
 
Visuma izpēte
Visuma izpēteVisuma izpēte
Visuma izpēte
 
Observatorijas Kanāriju salās
Observatorijas Kanāriju salāsObservatorijas Kanāriju salās
Observatorijas Kanāriju salās
 
Seminārs 27 april 2
Seminārs 27 april   2Seminārs 27 april   2
Seminārs 27 april 2
 
Seminārs 27 april 1
Seminārs 27 april  1Seminārs 27 april  1
Seminārs 27 april 1
 
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
Lifelong learning in prisons (oulu) 27.04.17.
 
Izplat seminars 27.04.2017.
Izplat seminars 27.04.2017.Izplat seminars 27.04.2017.
Izplat seminars 27.04.2017.
 
Astronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniemAstronomijas piedzīvojums skoleniem
Astronomijas piedzīvojums skoleniem
 
Ps 27.09.2016.
Ps 27.09.2016.Ps 27.09.2016.
Ps 27.09.2016.
 
Presentation finland
Presentation   finlandPresentation   finland
Presentation finland
 
Presentation (1)
Presentation (1)Presentation (1)
Presentation (1)
 
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
Elektronika dažās ierīcēs. Fizika medicīnā. Iespējamie enerģijas izmantošanas...
 
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
Analogie, digitālie signāli. Loģiskie elementi.
 

11 35 biotehnologijas

  • 1. Biotehnoloģijas SAUSIŅA 4.D.: 6-53.lpp. POROZOVA 3.D.: 116-125. lpp. BRĀZMA 1.D.: 52-57.lpp.
  • 2. Par biotehnoloģiju sauc jebkuru tehnoloģiju, kas izmanto dzīvās sistēmas (organismus, audus, šūnas), lai ražotu noteiktu produktu vai sasniegtu citu cilvēkam vajadzīgu mērķi.
  • 3. Biotehnoloģiju vēsture: – alus, vīna un siera ražošana, alus ražošana (filma angļu val.): http://www.youtube.com/watch?v=FttkHVBu2IA siera ražošana (filma angļu val.): http://www.youtube.com/watch?v=FHmXAb3G0ek
  • 4. Biotehnoloģiju vēsture: – augu un dzīvnieku selekcija (http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx @tabid=9&id=120.html), – gēnu inženierija, klonēšana, – kombinēšanās ar citām zinātnēm (molekulārbioloģija, ģenētika, gēnu inženierija, bioķīmija), – Cilvēka Genoma projekts.
  • 5. Biotehnoloģiju izmantošana (9. lpp.): – pārtikas rūpniecība – baktēriju un raugu izmantošana • skābēšana, • alus, vīna ražošana, • piena produktu – siera, kefīra, jogurta – ražošana, • citronskābes, aminoskābju un citu pārtikas piedevu ražošana),
  • 6. Biotehnoloģiju izmantošana (9. lpp.): • medicīna • insulīna un citu preparātu iegūšana, • transplantējamo audu iegūšana, • cilmes šūnu izmantošana, • iedzimtu slimību ārstēšana, • ķīmiskā rūpniecība – etilēna, – acetona u.c. vielu ražošana,
  • 7. Biotehnoloģiju izmantošana (9. lpp.): • Lauksaimniecība – jaunu šķirņu iegūšana, – lauksaimniecības produktu sastāva uzlabošana, – pret konkrētām ietekmēm izturīgu lauksaimniecības kultūru iegūšana, – produktivitātes paaugstināšana,
  • 8. Biotehnoloģiju izmantošana (9. lpp.): • vides aizsardzība – ūdens attīrīšanas iekārtās, – bioloģiskajos filtros, – naftas noplūdes seku likvidēšanai, • enerģētikā – mikroorganismu izmantošana dabasgāzes, metanola un citu kurināmo vielu iegūšanai
  • 9. Gēnu inženierija mērķtiecīga organisma iedzimtības materiāla izmainīšana, lai radītu jaunas vēlamas pazīmes vai atbrīvotu no nevēlamām pazīmēm (13. lpp.):
  • 10. Gēnu inženierija – enzīms restriktāze sašķeļ maināmā organisma DNS un baktērijas plazmīdas DNS, iegūstot vienādus (komplementārus) lipīgos galus, – baktērijas plazmīdā ar enzīmu ligāzi iešuj vajadzīgo gēnu, – rekombinēto plazmīdu ar vektora (parasti vīrusa) palīdzību ievieto maināmā organisma šūnā.
  • 11. Gēnu inženierijas izmantošana: – medicīnisko preparātu ražošana (insulīnu ražo baktērijas, nevis dzīvnieki), – lauksaimniecības dzīvnieku ražības palielināšana, – vidi piesārņojošo produktu šķelšana, – minerālu pārveidošana ar baktēriju palīdzību kalnrūpniecībā.
  • 12.
  • 13.
  • 14.
  • 15. Ģenētiskā modificēšana (shēma 15.lpp.): – piešķir izturību pret noteiktiem faktoriem, – izmaina produktu ķīmisko sastāvu
  • 16.
  • 17. Gēnu terapija tehnoloģija, ar kuru ārstnieciskos nolūkos izmaina dzīvas šūnas ģenētisko materiālu (attēls 23. lpp.):
  • 18. 1. Terapeitiskais gēns 2. Inaktivēts vīruss 3. Vīruss, kurš satur pacientam nepieciešamo gēnu 4. Injekcija, kura satur daudz ģenētiski modificētu vīrusu 5. Pacienta organismā vīrusi atrod mērķšūnas un ienes tajās terapeitiskos gēnus
  • 19. Gēnu terapija – no pacienta paņem šūnas, kas satur iedzimtās slimības gēnus, – šūnas pavairo audu kultūrā, – šūnas inficē ar vīrusu, kas tajās ienes slimības novēršanai nepieciešamo gēnu, – ģenētiski izmainītās šūnas ievada atpakaļ organismā, – šūnas organismā vairojas un nodrošina normālas organisma funkcijas. http://www.youtube.com/watch?v=EcY9cr4doaw - "Mūsdienu pētniecības metodes" Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs; SIA "GenEra"; Rīgas austrumu slimnīcas Radioloģijas centrs
  • 20. Gēnu dopings sportistiem (gēni, kas palielina muskuļu masu utml.)
  • 21.
  • 22. DNS analīzes: – ar fermentiem restriktāzēm sagriež DNS gabaliņos, – gabaliņus sakārto pēc garuma un salīdzina (gēla elektroforēze) – shēma 32.lpp., 33.lpp. – izmantošana: kriminālistika, medicīna, evolūcija (sugu radniecības pētīšana), vēsture (apglabāto personu identitātes, radniecības noteikšana). Animācija: DNS pirkstu nospiedumi (Elektoforēze gēlā) http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/VM_B_12/saturs/2_temats/B_12_SP_02_VM 3.html
  • 23. DNS “PIRKSTU NOSPIEDUMI” 1. DNS molekulas sastāv no tūkstošiem monomēru, kurus sauc par nukleotīdiem. 2. DNS molekulu “sagriešanu” veic īpaši enzīmi, kurus sauc par restriktāzēm. 3. Šie enzīmi “sašķeļ” DNS molekulu vietās, kur atrodama noteikta nukleotīdu secība. 4. DNS paraugi tiek uzpilināti uz agarozes gēla plates. 5. Lai panāktu DNS fragmentu pārvietošanos, gēla platei tiek pieslēgta elektriskā strāva.
  • 24. 6. Elektriskajā laukā DNS fragmenti pārvietojas uz pozitīvā pola pusi. 7. Tātad DNS fragmenti ir lādēti negatīvi. 8. Savukārt DNS fragmentu pārvietošanās ātrums ir atkarīgs no to garuma. 9. Īsākie DNS fragmenti pārvietojas vistālāk no paraugu uzpilināšanas vietas. 10. DNS fragmentus var nofotografēt, jo gēla plate tiek apstrādāta ar fluorescentu krāsvielu.
  • 25. prove A B C DNS pirkstu nospiedumu analīzes rezultāti Trešā parauga (C) īpašnieks Uzdevums. Kurš ir vidējā parauga (B) īpašnieka radinieks?
  • 26.
  • 27.
  • 28.
  • 29. Klonēšana – • ģenētiski identisku molekulu, šūnu, audu, organismu iegūšana ar biotehnoloģiskām metodēm: – dzīvnieku reproduktīvā klonēšana – jauna dzīvnieka iegūšana Virtuāla klonēšana: http://learn.genetics.utah.edu/content/tech/cloni ng/clickandclone/
  • 30.
  • 31.
  • 32. Klonēšana – dzīvnieku, cilvēka terapeitiskā klonēšana – transplantēšanai nepieciešamo audu un orgānu iegūšana (37.lpp.), – augu mikropavairošanas – audu kultūras, meristēmu pavairošana.
  • 34.
  • 35. Selekcija: – mākslīgā izlase – masveida, individuālā, – mākslīgu šķirņu radīšana – īpatņu kopums ar noteiktām iedzimstošām pazīmēm, – inbrīdings – tuvi radniecisku īpatņu krustošana, – autbrīdings – krusto organismus, kam 4 – 6 paaudzēs nav kopīgu senču,
  • 36.
  • 37. Selekcija: – attālā hibridizācija – dažādu sugu krustošana (piemēram, tritikāle = kvieši + rudzi, mūlis = zirga + ēzeļa ),♀ ♂ – poliploīdu augu iegūšana (graudaugi, kartupeļi, ābeles...), – inducētā mutaģenēze, – mikroorganismu selekcija.
  • 39.
  • 40.
  • 41.
  • 42.
  • 43.
  • 44.
  • 45.
  • 46. Papildus mācībām • SAUSIŅA 4.D.: 6-53.lpp. • POROZOVA 3.D.: 116-125. lpp. • BRĀZMA 1.D.: 52-57.lpp. • http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.as px@tabid=9&id=120.html • Virtuāla klonēšana: http://learn.genetics.utah.edu/content/tech/c loning/clickandclone/