2. DEFINĪCIJAS
Par konusu sauc rotācijas figūru, kura veidojas,
taisnleņķa trijstūrim rotējot ap asi, uz kuras atrodas
tā katete.
Kateti, kura rotē ap rotācijas asi,
sauc par konusa rādiusu,kateti, ap
kuru rotē trijstūris, - par konusa
augstumu, hipotenūzu – par
veiduli.
Taisni, ap kuru rotē trijstūris,
sauc par konusa asi.
3. DEFINĪCIJAS
Riņķi, kuru rotējot apraksta konusa rādiuss, sauc
par konusa pamatu.
Šķēlumu, kas novilkts caur
konusa asi, sauc par konusa
aksiālšķēlumu.
4. KONUSA ELEMENTI
Trijstūris AKO rotē ap malu KO
KO - konusa ass
KO= H - konusa augstums
K - konusa virsotne
KA= l - konusa veidule
Riņķis ar centru O ir konusa
pamats
AO= R - konusa pamata rādiuss
5. KONUSA VIRSMA UN TILPUMS
Konusa sānu virsmas laukumu
aprēķina pēc formulas: S(sānu)
= πRl , kur R ir konusa
rādiuss, l ir konusa veidule.
Pamata laukumu aprēķina pēc
formulas S(riņķim) = πR2
Pilnas virsmas laukumu
aprēķina pēc formulas S(pilna)
= S(sānu) + S(riņķim)
= πRl + πR2
Konusa tilpumu aprēķina,
izmantojot formulu:
6.
7. KONUSA AKSIĀLŠĶĒLUMS
AKB ir konusa aksiālšķēlums,
AK = KB = l- konusa veidule,
OA = OB = R - konusa rādiuss,
KO = H - konusa augstums,
KBO =KAO -leņķis starp veiduli un
konusa pamatu.
Par vienādmalu konusu sauc tādu
konusu, kura aksiālšķēlums ir
vienādmalu trijstūris.
9. NOŠĶELTS KONUSS
Rotācijas ķermeni, kuru iegūst taisnleņķa
trapecei rotējot ap taisni, uz kuras atrodas tās
īsākā sānu mala, sauc par nošķeltu konusu.
Rotācijas asi m sauc par konusa asi.
Rotējošo malu AB (garākā trapeces sānu mala)
sauc par nošķelta konusa veiduli.
Rotācijas rezultātā izveidojušos riņķus sauc par
nošķelta konusa pamatiem.