4. Ogļhidrātu iedalījums:
monosaharīdi – vienkāršie cukuri, kuru molekulā ir no 3-7
oglekļa atomiem (C3 – triozes, C5 – pentozes, C6 – heksozes):
nozīmīgākās pentozes – riboze un dezoksiriboze, kas
ietilpst nukleīnskābju sastāvā,
nozīmīgākās heksozes C6H12O6– glikoze jeb vīnogu cukurs
(daudzu organismu galvenais enerģijas avots), fruktoze
jeb augļu cukurs;
disaharīdi – veidoti no divām monosaharīdu molekulām:
saharoze jeb biešu cukurs (glikoze + fruktoze),
laktoze jeb piena cukurs (glikoze + galaktoze),
5. Ogļhidrātu iedalījums:
polisaharīdi – polimēri, kas veidojušies no daudziem
simtiem vai tūkstošiem monosaharīdu molekulām:
ciete – augu rezerves viela (augi to uzkrāj saknēs un
augļos, pēc vajadzības sašķeļ, veidojas glikoze; tāpēc,
piemēram, saluši kartupeļi paliek saldi, saldi ir
dīgstoši graudi, bērzu sulas pavasarī utt.),
glikogēns – dzīvnieku (arī cilvēka) un sēņu rezerves
viela. Dzīvniekiem uzkrājas aknās un muskuļos, pēc
vajadzības tiek sašķelts par glikozi,
6. celuloze – veido augu šūnapvalkus,
molekulas satur ļoti izturīgas saites,
molekulas pavienojas izturīgās šķiedrās,
tāpēc padara augus izturīgus. Vairumam
dzīvnieku (arī cilvēkam) celulozes šķiedras
gremošanas traktā nesadalās un nevar būt
kā enerģijas avots, bet ir ļoti noderīgas kā
balastvielas. Daudziem zālēdājiem
dzīvniekiem (kazām, aitām, govīm) kuņģī ir
speciāls nodalījums, kurā dzīvo baktērijas,
kas spēj sašķelt celulozi un iegūt no tās
sagremojamas barības vielas,
7. hitīns – veido krabju, kukaiņu un zirnekļu ārējo skeletu
un sēņu šūnapvalkus. Veidots no glikozes molekulām un
aminogrupām (-NH2).
