Jānis Jaunsudrabiņš
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Like this? Share it with your network

Share

Jānis Jaunsudrabiņš

on

  • 719 views

 

Statistics

Views

Total Views
719
Views on SlideShare
710
Embed Views
9

Actions

Likes
0
Downloads
7
Comments
0

1 Embed 9

http://r6vsk.lv 9

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Jānis Jaunsudrabiņš Presentation Transcript

  • 1. Jānis Jaunsudrabiņš 9.a
  • 2. Jānis JaunsudrabiņšDzimis 1877.gada 25.augustāMiris 1962. gada 28.augstāBija latviešu rakstnieks,romānists, Neatkarīgomākslinieku vienības biedrs unpriekšēdētājs.
  • 3. Biogrāfija• Dzimis Neretas "Krodziņu" kalpu ģimenē• 1880. gadā nomirst rakstnieka tēvs.• Pēc tam ģimene drīz pārceļasuz "Riekstiņiem", kopats rakstnieks"Baltajā grāmatā"devē par "Mūsmājām".
  • 4. Skolas gadi• No 1886.— 1892. gadam mācījās Neretas pagastskolā (dzīvoja Valašiņās, Āriņos, Šausmānos, Liepiņās).• No 1892.— 1893. gadam mācījās Panemunes krievu skolā, Lietuvā.• No 1893.— 1895. gadam strādā par palīgskolotāju Neretas pagastskolā un pie skolotāja mācās vācu valodu.• No 1895.— 1897. gadam mācās Vecsātu zemkopības skolā.
  • 5. Literāro gaitu sākums• 1896. gadā — pirmā publikācija “Latviešu Avīzēs “— dzejolis “ Ziemas nakts” (Eduarda Veidenbauma un Treimaņa — Zvārguļa ietekmē).• 1898. gadā strādāja Remtē par lauksaimniecības speciālistu. Šajā laikā arī raksta un interesējas par tēlotāju mākslu.
  • 6. • 1899. — 1904. gadam mācījās Blūma zīmēšanas un glezniecības skolā, vienlaikus papildinoties Jaņa Rozentāla studijā Rīgā.• 1901. gadā apprecējās ar Līzi Sproģi.• 1902. gadā piedzimst meita Lilija.• 1905. gadā pārceļas uz Minheni uz 3 mēnešiem, lai papildinātu zināšanas glezniecībā.
  • 7. • 1906.— 1907. Rīgas dzīvoklī 1. gleznu izstāde.• Saraksta garstāstu “Vēja ziedi“. Pirmās lugas “Traģēdija“ pirmizrāde.
  • 8. • No 1908.—1909. gadam kopā ar ģimeni dodas uz Berlīni. J. Jaunsudrabiņam tolaik tuva palikusi arī rakstniecība. Tikpat dzīvi kā par glezniecību viņš interesējas par visām vācu literatūras jaunākajām parādībām.• No 1910.— 1913. gadam dzīvo Mīlgrāvī Burtnieku namā.
  • 9. • Iznāk tēlojumu grāmata “Kolorēti zīmējumi”, Hamsuna stāstu tulkojumi, Bokačo “Dekamerona” tulkojums, Sāk darbu pie “Baltās grāmatas” un romāna “Aija”.
  • 10. • Top tēlojumu krājums “Mani draugi”. No 1913.— 1915. dzīvo savā mājā Pļaviņās un top stāstu krājumi "Dzīve" un “ Debess vārti”, un romāna "Aija" 2. daļa.
  • 11. Bēgļu gaitas Kaukāzā• No 1915. — 1918. gadam dzīvoja Kaukāzā, satikās ar Ernestu Birznieku-Upīti, P. Rozīti un citiem literātiem, top stāsti “Vasara”, “Kaukāzs“, ”Gredzens“, romāns “Nāves deja“, stāstu sērija “Kaukāza vēstules“, arī dzejolis “Kā sniegi kalnu galotnēs“.• 1918. gadā, izpārdodot mantas, rod līdzekļus mājupceļam.
  • 12. Atgriešanās mājās• No 1918. — 1935. gadam sarežģīts laiks rakstnieka dzīvē — top daudz literāro un glezniecības darbu.• 1921. gadā nomirst sieva.• 1924. gadā par Kultūras fonda stipendiju dodas uz Parīzi, Luvru, Luksemburgu, Kapri kopā ar otro sievu.• 1927. gadā pieņem divas audžumeitas Mariju un Valentīnu Šeicānes no kādas trūcīgas
  • 13. • 1935. gadā — izšķiras ar Elizabeti, atstāj savas mājas, dodas ceļojumos un dzīvesvietas meklējumos pa Latviju. Dzīvo Sabilē, Ilūkstē. Savus tā brīža pārdzīvojumus atklājis psiholoģiskajā romānā “Neskaties saulē“.• 1937. gada pavasarī dzīvo Mežaparkā un savu 60. dzimšanas dienu pavada klusi un vienmuļi.
  • 14. • Iepazīstas ar Frīdu Balodi, nodibina ģimeni un ceļ māju Ropažos. Saraksta romānu “Augšzemnieki”.• 1939. gada 28. decembrī mirst sieva Frīda.• 1940. gadā Berta Pīpiņa uzraksta pret J. Jaunsudrabiņu vērstu rakstu “Sievas un sievas“.• Iepazīstas ar Natāliju un salaulājas.• 1943. gadā 93 gadu vecumā nomirst rakstnieka māte, kuru apbedī Garkalnes kapos.
  • 15. Trimda 1944. gadā• Nevēlēdamies sadarboties ar gaidāmo režīmu un arī neziņas mākts par turpmāko, J. Jaunsudrabiņš no Ropažiem dodas bēgļu gaitās.• No 1944. — 1947. gadam dzīvoja Vācijā, dažādās vietās — Bīlefeldē, Bindē, Verfenē un citur.• No 1948. — 1962. gadam pārceļas uz Kērbeku, Mēnesezera krastā esošā mājā, kuru vēlāk nosauc par Mēnesnīcu.
  • 16. • 1950. gadā iznāk “Zaļā grāmata”.• 1957. gadā Zviedrijā izdodautobiogrāfiju “Mana dzīve”.• Ir iecere rakstīt “Raibo grāmatu”, bet to nerealizē.
  • 17. • 1960. gados progresē sirds un asinsvadu slimība.• 1962. gada 28. augustā rakstnieks mirst. Apbedīts Kērbergas kapsētā.• 1997. gadā 13. septembrī pārapbedī Neretā Ķišķu kapos.• Jaunsudrabiņa mājās "Riekstiņos" iekārtots memoriālais muzejs.