Daiga Eiduka, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas programmu attīsības direktore konferences dalībniekus informēja par pētījumu "Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā", kas tika veikts 2012.gadā. Par būtiskākajiem aspektiem Latvijā, reģionos un iespējamiem risinājumiem

1. Sociālā riska ģimenes ar bērniem Latvijā
– situācijas raksturojums
13.12.2013, Rīga

2. Sociālā riska ģimeņu ar bērniem situācija
SOS BCA pētījums /J.Millere, M.Pranka/
«Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā» (2012)
Būtiskākie statistikas rādītāji par bērniem un ģimenēm:
Kopējais bērnu skaits valstī uz 2012.g. - 374 336, no tiem vismaz 25 107 jeb 7 % no kopējā bērnu skaita
pēc pašvaldību sociālo dienestu norādītājiem datiem aug sociālā riska ģimenēs (pēc VBTAI apkopotiem
datiem – 2012.g 3.494 bērniem netika nodrošināta pietiekama aprūpe un audzināšana)
uz 2012.g valstī reģistrētas 87 629 ģimenes, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss un kurās auga
74 163 bērni jeb 19,8 % no valstī dzīvojošajiem bērniem ir piešķirts trūcīgas personas statuss;
 Kopš 2010.gada palielinās vecāku skaits, kam ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas aprūpes tiesības:
2010.g. bērna aprūpes tiesības atņemtas 1645 vecākiem, atjaunotas - 521 (izņemto bērnu skaits- 1953 )
2011.gadā bērna aprūpes tiesības atņemtas 1961 vecākiemm, atjaunotas -618 (bērnu skaits- 2300 )
2012.gadā bērna aprūpes tiesības 1876 vecākiem, atjaunotas -649 (bērnu skaits- 2189 )
Sociālo dienestu speciālistu atzīmētās problēmas, sniedzot atbalstu ģimenēm sociālā riska
gadījumos (no intervijām)




Sociālajiem darbiniekiem ir pārāk liela slodze
Finansiālo līdzekļu trūkums
Trūkst pakalpojumu sniedzēju
Starpinstitucionālās sadarbības trūkums

3. Sociālās riska ģimenes definīcija
Definīcija Latvijā:
«Ģimene, kurās netiek pietiekami nodrošinātas bērna aprūpe
un audzināšana»
Definīcija Lielbritānijā:
Riska ģimene ir tāda ģimene, kurā pastāv kompleksas un
multiplas problēmas, kas ierobežo ģimenes pastāvēšanas un
labklājības iespējas
Kā riska faktori ir definēti :
Nabadzība; parādi, bezdarbs, izglītības & iemaņu deficīts,
nepiemērots mājoklis, kriminalitāte, anti-sociāla uzvedība,
atkarības, garīgās saslimšanas, fiziskās saslimšanas, attiecību
konflikti/šķiršanās, vardarbība ģimenē

4. Ģimenes riska faktoru ietekme uz bērnu
NABADZĪBA
Primāri nabadzība, jo īpaši, ja tā ir ilgstoša, ir kā «pastiprinātājs» problēmām, ar ko
saskaras ģimene – bezdarbs, apgrūtināta pieeja veselības un citiem ģimenei un bērniem
būtiskiem pakalpojumiem.
Tomēr, kā liecina pētījumi, ir ļoti cieša saikne starp ilgstošas nabadzības pieredzi bērnībā
un ienākumu līmeni tālākā dzīvē (Latvijā dziļā nabadzībā dzīvo 30, % iedzīvotāji)
/ Blanden, J. (2006) Bucking the Trend: What enables those who are disadvantaged in childhood to succeed later on in
life. DWP, Working Paper No 31.
MĀJSAIMNIECĪBU PARĀDI
Parādu slogs ģimenē izraisa konfliktus un šķiršanos ģimenē, kā arī fiziskas un mentālas
saslimšanas (Latvijā mājsaimniecību parādi sastāda 38 % no IKP)
Balmer, N. Buck, A. Pleasence, P. and Walker, H.C. (2005) Worried Sick: The Experience of Debt Problems and their
Relationship with Health, Illness and Disability. Legal Services Research Centre.
ILGSTOŠS BEZDARBS
Vecāku bezdarbs ne tikai pazemina vecāku profesionālās iemaņas un pašnovērtējumu un
negatīvi ietekmē fizisko un garīgo veselību, līdz ar to pasliktinot bērna situāciju ģimenē, bet
arī bērnu nākotnes izredzes – bērni, kas auguši ilgstošu bezdarbnieku ģimenēs, savā dzīvē
daudz biežāk arī ir bez darba un ar zemiem ienākumiem (Latvijā 2012.g. 42,6% jeb 56
350 reģistrēto bezdarbnieku ir bez darba ilgstoši jeb vairāk nekā vienu gadu)
Blanden, J. Goodman, A. Gregg, P. And Machin, S. (2001) Changes in Intergenerational Mobility in Britain.

5. Ģimenes riska faktoru ietekme uz bērnu
VECĀKU IZGLĪTĪBA un PRASMES
Vecāku izglītības un prasmju trūkumam (arī sociālo un komunikācijas jomā) ir
tieša saikne ar nodarbinātību un ieņēmumiem ģimenē.
Kā parāda arī Latvijas SOS bērnu ciematu veiktais pētījums, zemas vecāku prasmes un zems izglītības
līmenis ir viens no galvenajiem problēmu cēloņiem, kas rada tālākas problēmas un riskus bērna
izņemšanai no ģimenes
MĀJOKLIS
Nepiemērots mājoklis vai tā neesamība tiešā veidā ietekmē gan bērnu, gan
vecāku fizisko un garīgo veselību un ir konstatēta tieša saikne starp nepiemērotu
mājokli (asociālu vidi) un alkohola/ narkotiku lietošanu vecākiem un bērniem
/ Crime and Justice Survey 2003.
KRIMINIALITĀTE
Bērniem, kuru vecāki ir apcietinājumā un šķirti no ģimenes, ir konstatēts 3 reizes
augstāks anti-sociālas uzvedības un psihiska rakstura traucējumu risks nekā
pārējiem bērniem. Tāpar arī pētījums liecina, ka 63 % no zēniem, kuru tēvi bijuši
apcietinājumā, vēlāk arī bijuši iesaistīti krimināla rakstura pārkāpumos / Farrington, D.
and Coid, J. (2003) Early Prevention of Adult Anti-Social Behaviour.Cambridge: Cambridge University Press.

6. Ģimenes riska faktoru ietekme uz bērnu
VARDARBĪBA ĢIMENĒ
Pētījumi liecina, ka 25 % bērniem, kas bijuši vardarbības liecinieki ģimenē,
uzrāda nopietnas sociāla un uzvedības rakstura problēmas. Tāpat pētijumi
liecina, ka zēni, kas pieredzējuši vardarbību ģimenē, pieaugot biežāk tendēti būt
vardarbīgi, savukārt meitenes biežāk kļūst par vardarbības upuri.
Latvijā diemžēl nav precīzu datu ne par vardarbību ģimenē, ne par vardrbību pret bērniem,
bet kā liecina dati, katra 3 sieviete no visiem reģistrētajiem vardarbības gadījumiem
cietusi no vardarbības ģimenē)
ALKOHOLA UN NARKOTIKU ATKARĪBAS
Ir konstatēts, ka atkarības un konflikti / šķiršanās / vardarbība ģimenē ir cieši
saistīti. Pētījumi tāpat apliecina ciešu saikni starp vecāku alkohola lietošanu un
bērnu sekmēm skolā.
Kā liecina Latvijas bāriņtiesu dati par 2013. gadu, alkoholisms un vardarbība ģimenē ir
visbiežākais iemesls bērna izņemšanai no ģimenes.
FIZISKĀ & GARĪGĀ VESELĪBA
Pētījumi norāda uz ciešu saikni starp vecāku invaliditāti/ sliktu veselību,
nabadzību un parādiem. Pastāv arī cieša saikne starp vecāku fizisko un mentālo
veselību. Bērni, kuru vecākiem ir garīga vai fiziska rakstura traucējumi, spiesti
uzņemeties pieaugušā lomu un pienākumus, kas bieži izraisa veselības un
emocionālus traucējumus pašam bērnam

7. Ģimeņu problēmu cēloņsakarības
Pētījuma secinājumi:
Cēloņi
Zemas
pamatprasmes
Zems
izglītības
līmenis
Sekas
Alkohols/
citas
atkarības
Bezdarbs
Konflikti
ģimenē
Vardarbība
Nabadzība
Bērnu
atstāšana
novārtā
VALMIERA
Motivācijas trūkums
uzlabot savus dzīves
apstākļus
Slikti dzīves
apstākļi

8. Pieejamie pakalpojumi /resursi pašvaldībās
Izvilkumi no Valsts kanclejas
pasūtītā pētījuma
prezentācijas :
Sākotnejas ietekmes (Ex-ante)
novērtejums par
iecerētajam strukturālajām
reformām profesionālā
sociālā darba politikas joma
(2012.g dec.)

9. IETEIKUMI VALSTS POLITIKAS LĪMENĪ
• BĒRNA KĀ STRATĒĢISKA VALSTS RESURSA / VĒRTĪBAS
DEFINĒŠANA
• KVALITATĪVU PĒTĪJUMU VEIKŠANA / STATISTIKAS APKOPOŠANA PAR
ĢIMEŅU SITUĀCIJU/ RISKIEM / IEMESLIEM nevis SEKĀM, kas dotu atbildi
par nepieciešamajām programmām un ļautu analizēt pieejamos/
nepieciešamos resursus
• UZ ĢIMENES un BĒRNU LABKLĀJĪBU VĒRSTAS POLITIKAS
ĪSTENOŠANA – INTEGRĒTAS PROGRAMMAS BĒRNU un ĢIMEŅU
ATBALSTAM, NODROŠINOT TĀM NEPIECIEŠAMO BUDŽETU
• POLITIKAS UN FINANŠU INSTRUMENTU PĀRORIENTĒŠANA no KRĪZES
INTERVENCES UZ PREVENCIJU
• VIENOTU MINIMĀLĀ PAKALPOJUMA GROZA un KVALITĀTES
KRITĒRIJU DEFINĒŠANA SOCIĀLAJĀ DARBĀ AR ĢIMENĒM un
BĒRNIEM
VALMIERA

10. IETEIKUMI PROGRAMMĀM
PREVENCIJAS PROGRAMMAS
IETEKME UZ RISKIEM
Patronāžas māsas ģimēm, kurās gaidāms bērns un pēc bērna
piedzimšanas no 0-2 g.v.
Patronāžas māsas cieši sadarbojas ar savas teritorijas sociālo
dienestu un tiek speciāli apmācītas, lai varētu novētēt un
atpazīt riskus ģimenē
Efektīva un visaptveroša risku prevencija agrīnā
fāzē, jo iekļauj sevī gan situācijas novērtēšanu
ģimenē, gan efektīvu atbalstu ģimenei, pirms
problēmas ir eskalējušas
Vecāku prasmju apmācības
•Jaunāko klašu vecākiem, sniedzot praktiskus padomus, kā
atbalstīt bērniem mācībās (mātiku, valodu utml.
pamatpriekšmetu apguvē);
•Apmācības vecākiem par efektīvu komunikāciju ar
pusaudžiem
•Jaunajām māmiņām vecāku iemaņu apmācības un
savstarpējās atbalsta grupas
Sniedzot vecākiem / aprūpētājiem atbalstu un
attīstot iemaņas bērnu audzināšanā, tiek celta
vecāku izpratne par bērna vajadzībām un
dažādajiem bērna attīstības posmiem un to
īpatnībām, rezultātā mazinot vardarbību un
konfliktus ģimenē un uzlabojot savstarpējo
saskaņu
Sociālo tīklu izveide vietējās kopienās, piem. interešu
grupas bērnu vecākiem, jauniešiem, sievietēm, tēviem umtl.,
kuras vada apmācīti konkrētās pašvaldības sociālie
darbinieki, psihologi vai tml. speciālisti
Sociālā riska ģimeņu iekļaušana vietējā kopienā,
attīstot to socializācijas iemaņu un pašpalīdzības
spējas
Pakalpojumu sasaiste, piem. bezdarbniekam reģistrējoties
NVA, tiek aptaujāta ģimenes situācija, piem. apgādībā esoši
bērni vai citas personas, kredītsaistības, invaliditāte utml.
riska faktori, lai varētu laicīgi sniegt atbalstu
Efektīva un visaptveroša risku prevencija, jo
iekļauj sevī gan risku izvērtēšanu ģimenē, gan
efektīvu atbalstu ģimenei, pirms problēmas ir
eskalējušas
VALMIERA