1. Pārmaiņas izglītībā un e-studijas.
Pārmaiņas izglītībā notiek ļoti strauji, jo laiks pats par sevi skrien
vēja spārniem. Un šobrīd jau tiek runāts par mācību materiālu
digitalizāciju, jo skolām trūkst naudas, lai iegādātos mācību grāmatas,
vecāki protestē pret darba burtnīcām vai vispār par mācību līdzekļu iegādi,
bet ķīlnieka lomā paliek skolēns, jo strīdu karstumā mēs aizmirstam par
vissvarīgāko, skolēna zināšanām, mūsu nākotni.
Es nedomāju, ka būtu labākais variants, kad skolēni visu pierakstītu
savās pierakstu kladēs, stundu laikā neizmantotu interaktīvos materiālus,
kas šobrīd ir pieejami, kā to darījām mēs, 20 gadus atpakaļ.
Mūsdienu mācību process šobrīd ir interesants, žēl tikai, ka
izglītības vadošās personas neprot sakārtot lietas, lai nenodarbinātu
skolas, vecākus un pašus skolēnus ar lietām, par kurām viņiem nebūtu
jādomā.
Kā jau lekcijās par e-studijām uzzināju, ka e-studijas nenozīmē
mācīties tikai mājās kopā ar savu „datoru”, bet gan mācību procesā
izmantot dažādas interaktīvas metodes, lai mācību procesu padarītu
interesantāku un iespējams, skolēniem arī saprotamāku, jo kā zināms, ka
labāk atceras to, ko pats ir izlasījis, uzzinājis, praksē pārbaudījis vai
eksperimenta rezultāta ieguvis.
Šobrīd e-studijas, vismaz vispārizglītojošo vidusskolu kontekstā, ir
sākotnējā stadijā, jo lielāka daļa skolu izmanto individuālo mācīšanas
pieeju, kuru piedāvā saviem tālmācības skolēniem.
Būtu ļoti jauki, ja stundas skolās varētu veidot kā kombinētās, līdz
ar to skolēniem mācību process liktos aizraujošāks, jo tiktu izmantotas IT,
viņi paši varētu tās izmantot, bet galvenais skolēniem nebūtu jānāk kādu

2. dienu uz skolu, bet ieviešot šādu apmācības veidu būtu jāizvērtē, vai šāda
pieeja nepadarītu skolēnus vēl slinkākus, līdz ar to nebūtu iegūts vēlamais –
zinošs, spējīgs, komunikabls, atraktīvs skolēns.