2. «Pagodinos jums ziņot, ka privātu un biedrību bibliotēku man uzturētā iecirkņu rajonā nav»
3. Kārlis Zaļkalns.
Ugāles Izglītības biedrības desmit gadu darbības pārskats:
Tā kā pēdējos gados še Ugālē jau daudzas organizācijas rīko dažādus
izrīkojumus, un sakarā ar vispārējo krīzi sevišķi strādniecībai līdzekļi ir
pārāk sašaurinājušies, lai varētu kaut ko atlicināt priekš garīgās
kultūras — bet Izglītības b-bas izrīkojumu apmeklētāji savā vairumā ir
tikai strādnieki, tad arī biedrība vairs tik daudz izrīkojumu nerīkoja, bet
apmierinājās ar 1 — 2 izrīkojumiem gadā.
Vislielākā vērība tagad tiek piegriezta bibliotēkai, kura ir vienīgā
Ugāles pagastā, un grāmatu iegādāšanai b-ba tagad ziedo visus savus
brīvos līdzekļus
4. Kultūras fonds –
piešķir grāmatu
komplektus
bibliotēku ierīcībai
Kultūras Fonds, 1920-1928. (1928)
17. Elvīras Vasmanes (Zadevaseres)(1902.-1984.) atmiņas
Lasītājiem grāmatas izdalījām svētdienās no vienpadsmitiem līdz vieniem dienā.
Grāmatu skapja atslēga glabājās pie manis. Sākumā mēs bijām vairāki, kam
vajadzēja dežurēt bibliotēkā, ja daži neatnāca, tad arī bez savas reizes izdalīju
grāmatas.
Bet ātri mūsu darbu pārtrauca — atnāca vietējais kārdbnieks un aizliedza
grāmatas izdalīt, grāmatu skapi aizzīmogojot. Mēs visi pieci valdes locekļi — P.
Grundmanis, K. Zaļkalns, J. Ronis, Fr. Baumgarts un es, tikām ar tiesas lēmumu
sodīti ar trīs latiem naudas soda vai trīs dienām aresta par to, ka nebijām apriņķa
priekšniekam paziņojuši atbildīgo grāmatu dalītāju. Tas KF noteikumos nebija
minēts un mēs to nezinājām. Uzlikto sodu neatzinām un pārsūdzējām miertiesā.
Kad mūsu lieta tika izlemta, ieradāmies visi pieci Ventspilī miertiesā. No mums
runāja P. Grundmanis, paskaidrodams, ka paziņojumu neesam iesnieguši
nezināšanas dēļ, ko izdarīsim un lūdza sodu nosacīti atlaist. Tā arī tiesa nolēma un
bijām brīvi no soda. Paziņojām Ventspils apriņķa policijas priekšniekam atbildīgo
bibliotekāru un dalījām atkal grāmatas lasītājiem.
26. Brīvā Venta, Nr.17 (21.06.1945)
Mēs taču redzējām, kā visu nopostījis
karš. Un piegānījis. Atceros, kā mēs
tīrījām kādu armijas pamestu skolu.
Grīdas tur bija noklātas ar atvērtam
grāmatām, katrā grāmatā kāds
zaldāts nokārtojis savas darīšanas
un — Ordnung muftt st'iti [Kartībai
jabut. (Vācu vail) — ar grāmatas
lapu atslaucījies. Sistemātiski un
kārtīgi demonstrētas armiju un gara
gaismas savstarpējās attiecības. Bet
mēs skolu sakopām. Soli pa solim viss
pamazām atjaunojās. Tikai jāstrādā.
Jāpaciešas. Būs. Nokārtosies. (…)
SKRŪVĪŠU LAIKS (Avots Nr.7
(01.07.1987)
27. Skolu ēkas bija ērtas, tāpēc okupācijas
gados vismaz pusi telpu aizņēma armija,
atlikušajās klasēs stundas notika vairākās
maiņās un mācībām bija tīri simbolisks
raksturs. Tūlīt pēc kara skolas gan
dabūjām atpakaļ, bet mācību spēki
izklīduši, jaunu grāmatu nebija, vecās
dedzināja. Savām acīm to neesmu
redzējusi, bet manos plauktos vēl šodien
glabājas no Ugāles kalna skolas sārta
glābtie Pumpura raksti, Ausekļa raksti,
Krišjānis Valdemārs.
SKRŪVĪŠU LAIKS (Avots Nr.7(01.07.1987)
Kažokos ar Annu Gruiku
un Dadeikiem
Editor's Notes
1920 gada okt. Doc. Liecina , ka Ugālē nav bibliotēkas. Pagodinos jums ziņot, ka privātu un biedrību bibliotēku man uzturētā iecirkņu rajonā nav.
1922. gada 14. janvāra sēdē KF Dome pieņēma lēmumu, ka Latvijā nodibināms bibliotēku tīkls. Ar šādu lēmumu jaunās patstāvīgās valsts svarīgākā kultūras veicinātāja iestāde deva noteiktu principiālu virzienu sabiedrisku bibliotēku ierīkošanai.
1923. gada janvārī Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Ugāles nodaļa vēršas pie Kultūras fonda domes ar lūgumu piešķirt tai bibliotēkas komplektu. Diemžēl šo biedrību kā «sarkanu» drīz likvidē. Bet drīz vien šie paši aktīvisti nodibina jaunu - Ugāles Izglītības biedrību un atkārtoti KF lūdz piešķirt bibliotēkas komplektu
Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Ugāles nodaļu drīz nolikv
Šī grāmata iegādāta 1926. gadā. Sākas II pasaules karš un nav nekādu ziņu, kas notiek ar bibliotēku.
Uz LKVB Ugāles nodaļas dokumentiem ir P. Grundmaņa un J. Zadevasera paraksti, un arī uz UIB iesniegumiem ir šo kungu paraksti, redzms arī K. Zaļkalna paraksts. Mulsinošs ir datums uz doc. Nr.28, bet izskatās, ka tā ir tikai neuzmanības kļūda.
Šis ir oficiālais doc. Var teikta arī bibliotēkas pase, kura apliecina, ka UIB bibliotēka ir 328 , kura saņem bibliotēkas komplektu sastāvošu no 547 sējumiem kopsummā par 610 latiem un 37 santīmiem. Šo datumu 18. jūniju var uzskatīt par bibliotēkas oficiālo dzimšanas dienu.
Katram komplektam līdzi tika dots arī grāmatu saraksts. Bija svarīgi šo katalogu salīdzināt ar mūsu novadpētniecības krājumā esošajām UIB bibl. grāmatām, lai uzzinātu vai mūsu rīcībā ir grāmatas no pirmā sūtījuma. Diemžēl arhīvā saraksts nebija. Bet kā vēlāk noskaidrojās, katalogs pieejams Nacionālajā bibliotēkā un drīz arī ieguvām digitālo kopiju.
Salīdzināšanas rezultāti ir iepriecinoši.
Ugāles bibliotēkas krājumā ir grāmata ar pirmo inventāra numuru no Kultūras fonda piešķirtā komplekta. Tātad pati pirmā Ugāles Izglītības biedrības bibliotēkas grāmata. Pavisam Ugāles bibliotēkai ir 21 no pirmajām 547 grāmatām. 100 gados pazudušas 526 grāmatas. Varbūt vēl kāda atrodas?!
Biedrības biedri saziedo dēļus un pagatavo slēdzamu skapi, kuru novieto pagasta mājā kancelejas telpā. Atslēgas glabājās pie Elvīras Zadevaseres. Elvīra atceras, ka bija, bija saulaina vasaras pēcpusdiena, kad tika kārtotas grāmatas. Grāmatu pakas sanesa Elvīras istabā, tad kārtoja pa grupām. Zaļkalns Kārlis sarakstīja kartiņas katrai grāmatai, pēc kurām lasītāji tās varēja izmeklēt. Grāmatas tika sanumurētas, sazīmogotas un ievietotas skapī. Zaļkalns: Ar svētdienu 24. augustu 1924. gadu iesākās bibliotēkas dārbība. Lasītājiem grāmatas izsniedza svētdienās no 11-vieniem. Algots bibliotekārs nebija, to darīja IB biedri pēc kārtas katrs savu reizi.
Bet ātri mūsu darbu pārtrauca — atnāca vietējais kārdbnieks un aizliedza grāmatas izdalīt, grāmatu skapi aizzīmogojot. Mēs visi pieci valdes locekļi — P. Grundmanis, K. Zaļkalns, J. Ronis, Fr. Baumgarts un es, tikām ar tiesas lēmumu sodīti ar trīs latiem naudas soda vai trīs dienām aresta par to, ka nebijām apriņķa priekšniekam paziņojuši atbildīgo grāmatu dalītāju.
Grāmatu skaits pieaug, tiek iegādāts vēl viens grāmatu skapis un 1928. gadā bibliotēka tiek pārcelta uz I pakāpes pamatskolas telpām. Ar 1929. gadu tā saucas Ugāles 6-klasīgā pamatskola Un no atskaitēm var konstatēt, ka tā ziemā atvērta no plkst. 10 līdz 13, bet vasarā katru dienu no 8-20.
Pēc 1934. gada 15. maija Ulmaņa apvērsuma praktiski visas biedrības tiek likvidētas. Un kā no arhīva materiāliem izriet, sākas garš IB bibliotēkas nodošanas process Ugāles 6-klasīgai pamatskolai.
Bibliotēkas nosaukuma maiņa
Nav dokumentālu liecību, kas ar grāmatām notiek kara laikā.
Dzejniece Vizma Belševica(1931.) savas bērnības vasaras līdz pat četrdesmit piektajam gadam ir pavadījusi Ugālē
un pēdējo klasi, septīto1946. gadā, beidza Kalna skolā. Interesanti fakti un secinājumi izriet no viņas raksta SKRŪVĪŠU LAIKS (Avots Nr.7 (01.07.1987)
Ne tikai Belševicas plauktos, bet kā pierāda 1972. gadā uzņemtā fotogrāfija, arī Kārļa Zaļkalna plauktos aiz aizkariņiem paslēptas glabājas Ugāles pirmās bibliotēkas grāmatas. Vai daļa no šīm ir nonākušas pie Ženijas Beltes un tagad pie mums. Un tagad viņas ir jūsu priekšā. Vai arī pie Ženijas kdzes bija citas un šīs ir zudušas mums pavisam?