Katlakalna bibliotēkas 100 gadu jubileja 2007.gada 19.oktobrī

3. Ķekavas pagasts atrodas Rīgas rajona teritorijā - Daugavas kreisajā krastā dienvidaustrumos no Rīgas pilsētas. Tas robežojas ar Rīgas pilsētu, Olaines pagastu, Bauskas rajona Iecavas pagastu, Daugmales pagastu un Salaspils lauku teritoriju.

4. Katlakalns – Ķekavas pagasta viena daļa. Rīgai tuvais pagasts saistās ar atpūtas iespējām un apskates objektiem kā arī valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļiem.

6. Katlakalna luterāņu baznīca Katlakalna baznīca un tās apkārtne ir īpaša vieta. Priežu un klusuma ieskauts pašreizējais luterāņu dievnams – te par Akmeņsalu dēvētajā Olektes upītes ielokā slejas jau divsimts gadu. Katlakalnā 17.gs.bijusi koka baznīca, tad tās vietā 1732.gadā uzbūvēta cita – arī no koka, bet , kad tā savu laiku nokalpojusi – par Rīgas pilsētas līdzekļiem uzcelts tagadējais dievnams.Tas veidots pēc pazīstamā būvmeistara un arhitekta Kristofera Hāberlanda projekta. Ēka izceļas ar unikālu arhitektonisko risinājumu un īpatnēju akustiku. Katlakalna baznīcā saglabājušies arī vairāki senatnīgi dievkalpojuma piederumi.Ar Katlakalna draudzi bijis saistīts dzejnieks Fricis Bārda , kurš 1900.-1905.gadā bijis skolotājs Katlakalna draudzes skolā un draudzes ērģelnieks, vadījis kori, kā arī turējis dievvārdus mācītāja prombūtnes laikā. Nevar ne atnākt, ne aiziet no Katlaklna baznīcas, neizejot cauri plašajam parkam. Ar apkārtējo iedzīvotāju atbalstu, Roberts Feldmanis, kas bija Katlakalna un Olaines luterāņu draudžu mācītājs, dendrologs amatieris kopš 20.gs.sešdesmitajiem gadiem, izveidoja interesantu retāku koku un krūmu kolekciju ap pašu baznīcu.Jāpiemin, ka Roberts Feldmanis ir viens no ievērojamākiem 20.gs. Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas garīgajiem darbiniekiem.Izcils Latvijas baznīcas mācītājs, liturgs, vēsturnieks un jaunās mācītāju maiņas audzinātājs, kura garīgā ietekme sniedzās arī pāri Latvijas robežām. Šā gada maijā iznākusi Ilmāra Rubeņa grāmata ,,Misionārs Roberts Feldmanis”.

9. Depkina muiža Turpat vienkopus ar parku un baznīcu atrodas Katlakalna kapi, kuros apglabāts vācu tautības rakstnieks un publicists Garlibs Helvigs Merķelis ( 1769.-1850.).1818.gadā atgriezies no ārzemēm un apmeties uz dzīvi jau agrāk nopirktajā Depkina muižā, viņš te aizvadīja visu atlikušo mūžu.Te tapa arī viņa ievērojamais darbs ,,Brīvie latvieši un igauņi”. Merķeļa piemiņu 1869.gadā iemūžināja Latviešu biedrība , uzstādot akmeni ar metāla plāksnītē iekaltu uzrakstu: ,, Par piemiņu no pateicīgajiem latviešiem.” Katlakalna kapos atdusas arī latviešu virsnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, grāmatas ,, Latvju virsnieks Nr.35473 ‘’autors Roberts Gabris. Rāmavas Depkina muiža jau minēta 1485.gadā Rīgas rātes dokumentos.Taču par Depkina muižu tā nodēvēta tikai ap 1745.gadu, kad to nopirka.Rāmavas muižas pirmsākumi meklējami jau 15.gs.Muižas vēsturiskais nosaukums ir Depkinshof un savos pirmsākumos tā ir pamatoti dēvēta par mācītājmuižu.Kopš 1723.gada muiža piederējusi Rīgas virsmācītājam Depkinam, vēlākajos gados muižā saimniekojuši arī vairāki citi vācu garīdznieki. Spriežot pēc Broces zīmējuma un 1770.gada muižas plāna , apbūvi tolaik veidoja 10 ēkas, lielākoties guļbūves.Līdz mūsdienām saglabājusies 19.gs. celtā koka dzīvojamā ēka. 20.gs. 20.-40.g. muižas kungu māju apsaimniekoja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pētniecības saimniecība ,,Rāmava”. Pēc otrā pasaules kara bija PSRS Lauksaimniecības mašīnbūves ministrijas konstruktoru biroja filiāle.Vēlāk izmantota kā dzīvojamā māja. Tagad muiža ir atjaunota un tajā notiek dažādi pasākumi, semināri un konferences.

14. Pļavniekkalna sākumskola Jau otro gadu simteni Daugavas krastā, starp Rīgu un Ķekavu atrodas Pļavniekkalna sākumskola. Katlakalna pagasta Pļavniekkalna sākumskola atvērta 1869.gadā Pļavniekkalna muitas namā. Skolas atvēršanu organizēja Rīgas pilsētas dome un mācītājs Krogers.Šajā laikā skolas nosaukums bija Katlakalna Pļavniekkalna skola. Tagadējā skolas ēka celta 1909.-1910.gados, apmēram 10 m attālumā no vecās skolas.Sevišķi nopelni vietējās sabiedrības dzīvē un jaunās paaudzes audzināšanā piešķirami bijušajam skolas pārzinim Jānim Brakšam.Par šiem nopelniem Brakša apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Līdz I Pasaules karam, skolā bijušas 4 klases. No 1923.gada darbojās kā sešgadīgā skola. No 1963.gada -1971.gadam kā Katlakalna ciema Pļavniekkalna četrgadīgā pamatskola. 1971.gadā skola tiek slēgta, bet 1993.gadā pēc Katlakalna iedzīvotāju iniciatīvas tiek atjaunota Pļavniekkalna sākumskola.

16. Katlakalna pasta nodaļa Par svarīgu objektu varam uzskatīt arī Katlakalna sakaru nodaļu.Vecā pasta ēka celta 1880. – 1890.gadam.Tajā ilgus gadus par pasta priekšnieci strādāja Vera Reine. Arī Veronika Korlaša šajā sakaru nodaļā par pasta priekšnieci nostrādājusi 30 gadus un strādā vēl joprojām. Priecē , ka šī gada augustā Katlakalna pasta nodaļa uzsāka darbu jaunās, gaišās telpās.

18. Katlakalna Tautas nams Katlakalna Tautas nams celts kā biedrības nams ar lasītāju zāli. 20.gados cēla otro stāvu. Vairākus gadus te draudzīgi sadzīvoja Tautas nams, bibliotēka, pārtikas veikals un Feldšeru –vecmāšu punkts.Feldšerupunkts darbojš līdz 1999.gadam, kurā visus sava darba gadus vadījusi Leontīne ķibilde. Tautas nama kultūras dzīvi tagad vada Aija Vitmane un deju pedagoģe Vita Priede.Tautas namā darbojās teātra pulciņi, māmiņu klubs, jauniešu deju kolektīvs ,,Katlakalns”, vidējās paaudzes deju kolektīvs „Savieši”, pensionāru klubiņš „ Vecie draugi”.

20. KATLAKALNA BIBLIOTĒKAI -100 Bibliotēka ir ideju galds, pie kura aicināts ikviens un pie kura katrs atradis to barību, kuru meklē. (Hercens) Dzimtenes Vēstnesis 1909/ 16Nr. No Katlakalna. Šejienes bibliotēkas biedrība noturēja pagasta namā 18.janvārī savu kārtējo pilnu sapulci.Biedrība savā pirmā darbības gadā (statūti apstiprināti 24.martā 1908.gadā) rīkojusies ar labiem panākumiem.Tā sarīkojusi 3 teātra izrādes ( vienu priekšlasījumu vakaru, 2 zaļumu svētkus un bajāru. Visa biedrības manta, atskaitot biedrības dāvinātās grāmatas uz 1.janvāri š.g. bija 444 rbļ. vērtībā. Bibliotēkas grāmatas lasījuši 42 lasītāji. Biedrība līdz šim savus izrīkojumus noturēja pagasta namā, bet šīs telpas ir par šaurām un neērtām šādiem izrīkojumiem, tāpēc pilna sapulce nolēma dibināt sevišķu fondu biedrības nama celšanai.- Pie pārvēlēšanām nāca daži aspekti valdē,kā revīzijas tā arī izrīkojumu komitejā .

21. Cerams, ka ari jaunpienākušie ar tādu pat pašaizliedzību, kā līdzšinējie, darbosies biedrībā tālāk līdzšinējā virzienā. Pirmais biedrības pārzinis Jozers Jānis 1935./1936.g. pārzinis Andersons Līdz 1950. gadam nekāda darbība bibliotēkā nenotiek 1955. - 1960.gadam bibliotēku vada Vilma Kalme 1961.-1975.gadam darbu turpina Lilija Mirdza Gulbe Darbu turpina Ķekavā par bibliotekāri. 14 nostrādāti Katlakalnā, kopumā par bibliotekāri nostrādāja 31 gadu. 1980.gadā bibliotēku atjauno un ar 1981.gadu bibliotēkā par vadītāju sāk strādāt Vaira Lorberga 1961.gadā ievēlēta Rīgas pilsētas Lietišķās un tēlotājas mākslas komitejā. Vadīti pulciņi un studijas - Ķekavā, Mālpilī, Siguldā, Krimuldas zinātniski pētnieciskajā saimniecībā. Rīkojusi lietišķo mākslas darbu izstādes, seminārus un citus rokdarbnieču saietus. 25 gadi nostrādāti par vadītāju Katlakalna bibliotēkā un 2003.gadā tika svinēta jubileja- 50 gadi kopumā nostrādāti Rīgas rajona bibliotēkās -Ropažos, Baložos, Katlakalnā. Bibliotēkā iedibinājusi tradīciju - katru gadu bibliotēkas lasītājiem rīkot literāru ekskursiju. Katlakalna bibliotēkā īsāku laiku ir strādājušas bibliotekāres Dace Ernšteine Dina Mateusa praktikante Liena Vaičus