Energoefektivitātes paaugstināšanas process daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Tehniskā dokumentācija un tehniskie risinājumi.
Aldis Greķis, Attīstības finanšu institūcija Altum
2016.gada oktobris
Siltuma dzinēju lietderības koeficients, Siltuma sūkņi, dzesēšanas iekārtas. Siltuma dzinēji un ekoloģiskās problēmas. 2. termodinamikas likums. Entropija
Energoefektivitātes paaugstināšanas process daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Tehniskā dokumentācija un tehniskie risinājumi.
Aldis Greķis, Attīstības finanšu institūcija Altum
2016.gada oktobris
Siltuma dzinēju lietderības koeficients, Siltuma sūkņi, dzesēšanas iekārtas. Siltuma dzinēji un ekoloģiskās problēmas. 2. termodinamikas likums. Entropija
Daudzdzīvokļu un sabiedrisko ēku enerģijas patēriņa modelēšana, izmantojot dinamiskās simulāciju programmas
Renārs Millers, Rīgas Tehniskā universitāte
video: https://youtu.be/ZOSOXI0KV6E
2016.gada 11.oktobris, Rīga
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājās/Ilze Dimdiņa, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, LTRK, SIA „Indutek LV”
Prezentācija rādīta semināra "Kvalitatīva daudzdzīvokļu māju siltināšana" laikā 2013.gada jūnijā
Ieteikumi kvalitatīvu energoauditu sagatavošanai
Aldis Greķis, Attīstības finanšu institūcija Altum
video: https://youtu.be/pSSRzT5V8tw
seminārs "Kvalitatīva daudzdzīvokļu un publisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektu sagatavošana"
2016.gada 11.oktobris, Rīga
Apgaismojuma patēriņa uzskaite, datu analīze un elektroenerģijas patēriņa optimizācija/ Andris Krūmiņš, Rīgas Tehniskā universitāte, SIA “Intellify”
Vebinārs "Ērts un videi draudzīgs apgaismojums publiskās ēkās. Plānošana un īstenošana. 2.daļa"
2012. gada 18. aprīlī notika seminārs "Kvalitatīva energoaudita veikšanas nosacījumi daudzdzīvokļu mājās”. Pasākuma laikā prof. Andris Jakovičš (Latvijas Universitāte) informēja par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes novērtēšanas pamatnostādnēm un iespējām.
Zaļā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldību iepirkumos un ES fondu apguvēvidespolitika
Zaļā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldību iepirkumos un ES fondu apguvē
Inese Pelša, Koordinācijas departaments
Stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības nodaļa
VARAM
Energy in the future. Nordic GreenTransitionvidespolitika
Oslo's vision is for the city to have zero greenhouse gas emissions by 2050. The city has set targets to cut emissions 50% by 2030 and be fossil-free by 2050. Oslo developed its climate and energy strategy through collaboration with stakeholders. The strategy focuses on energy efficiency in buildings, switching to renewable heating sources, banning oil boilers by 2020, and increasing use of local renewable energy and waste heat. Oslo aims to test and showcase electrification of transport through electric vehicles and intends to have 100% of new cars be electric or hydrogen by 2025. Public transit will use renewable fuels by 2020. The experiences from Oslo's transition can inform other cities' efforts to shift to renewable energy and reduce emissions.
Environmental Policy System and Implementing in Norwegian companiesvidespolitika
The document discusses environmental policy systems and their implementation in Norwegian companies. It outlines a Triple Helix approach where the government initiates policies, universities assist with coordination and coaching, and businesses participate in implementation. Common environmental management systems discussed include ISO 14001, ISO 50001, and EMAS. Case studies are presented on how these systems have been integrated into energy management and accounting practices at Norwegian companies. Examples are given of a sample environmental program and environmental report from a Norwegian construction materials company that has implemented these systems.
Daudzdzīvokļu un sabiedrisko ēku enerģijas patēriņa modelēšana, izmantojot dinamiskās simulāciju programmas
Renārs Millers, Rīgas Tehniskā universitāte
video: https://youtu.be/ZOSOXI0KV6E
2016.gada 11.oktobris, Rīga
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājās/Ilze Dimdiņa, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, LTRK, SIA „Indutek LV”
Prezentācija rādīta semināra "Kvalitatīva daudzdzīvokļu māju siltināšana" laikā 2013.gada jūnijā
Ieteikumi kvalitatīvu energoauditu sagatavošanai
Aldis Greķis, Attīstības finanšu institūcija Altum
video: https://youtu.be/pSSRzT5V8tw
seminārs "Kvalitatīva daudzdzīvokļu un publisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektu sagatavošana"
2016.gada 11.oktobris, Rīga
Apgaismojuma patēriņa uzskaite, datu analīze un elektroenerģijas patēriņa optimizācija/ Andris Krūmiņš, Rīgas Tehniskā universitāte, SIA “Intellify”
Vebinārs "Ērts un videi draudzīgs apgaismojums publiskās ēkās. Plānošana un īstenošana. 2.daļa"
2012. gada 18. aprīlī notika seminārs "Kvalitatīva energoaudita veikšanas nosacījumi daudzdzīvokļu mājās”. Pasākuma laikā prof. Andris Jakovičš (Latvijas Universitāte) informēja par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes novērtēšanas pamatnostādnēm un iespējām.
Zaļā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldību iepirkumos un ES fondu apguvēvidespolitika
Zaļā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldību iepirkumos un ES fondu apguvē
Inese Pelša, Koordinācijas departaments
Stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības nodaļa
VARAM
Energy in the future. Nordic GreenTransitionvidespolitika
Oslo's vision is for the city to have zero greenhouse gas emissions by 2050. The city has set targets to cut emissions 50% by 2030 and be fossil-free by 2050. Oslo developed its climate and energy strategy through collaboration with stakeholders. The strategy focuses on energy efficiency in buildings, switching to renewable heating sources, banning oil boilers by 2020, and increasing use of local renewable energy and waste heat. Oslo aims to test and showcase electrification of transport through electric vehicles and intends to have 100% of new cars be electric or hydrogen by 2025. Public transit will use renewable fuels by 2020. The experiences from Oslo's transition can inform other cities' efforts to shift to renewable energy and reduce emissions.
Environmental Policy System and Implementing in Norwegian companiesvidespolitika
The document discusses environmental policy systems and their implementation in Norwegian companies. It outlines a Triple Helix approach where the government initiates policies, universities assist with coordination and coaching, and businesses participate in implementation. Common environmental management systems discussed include ISO 14001, ISO 50001, and EMAS. Case studies are presented on how these systems have been integrated into energy management and accounting practices at Norwegian companies. Examples are given of a sample environmental program and environmental report from a Norwegian construction materials company that has implemented these systems.
ENERGOEFEKTIVITĀTE. Finansējums ESKO un uzņēmumiemALTUM
Valsts atbalsta programmu ietvaros energoservisa kompānijām (ESKO) pieejams jauns finanšu instruments – aizdevums (kopumā 15 miljoni EUR apmērā) energoservisa pakalpojumu sniegšanai uzņēmumiem un privātpersonām, lai veicinātu energoefektīvu iekārtu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Valsts atbalsta programmu ietvaros uzņēmējiem pieejams jauns finanšu instruments – aizdevums uzņēmuma energoefektivitātes uzlabošanai (kopumā 7 miljoni EUR)
Ar šo aizdevumu var finansēt apgaismojuma, ventilācijas, žāvēšanas, siltuma, aukstuma, tvaika ražošanas iekārtas, kaltes, motorus, sūkņus, elektrības piegādes iekārtas, kā arī citus enerģijas patērētājus.
Obligātie energoauditi lielajos uzņēmumos.
Z. Šaicāns, LR Ekonomikas ministrija, Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departaments, Energoefektivitātes nodaļa
8. Mūsu inovācijas pirmoreiz Latvijā
o Lielākā pazemes enerģijas glabātuve izmantojot siltumsūkņus
industriālai ēkai 60 000 m2 apsilde/dzesēšana/enerģijas reģenerēšana
o Zemas enerģijas tipa biroja ēka, kur apkuri nodrošina zemes
siltumsūkņi
o Daudzzonālā kondicionēšanas sistēma (VRF), kas darbojas ar dabas
gāzi
o Skola, kurā uzstādītas lokālās ventilācijas ar rekuperāciju risinājums (50
klases)
o Multifunkcionālā klimata iekārta, kurā apvienots gaisa siltumsūknis,
rekuperators, karstā ūdens sagatavošana, dzesēšana un saules siltuma
enerģija
o Pasīvā sporta zāles ēka
9. Paveiktais
Pirmā zemas enerģijas biroja ēkā
Latvijā
Rīgas Industriālais parks
4.stāvi 3200m2
Apkuri nodrošina
Stiebel Eltron
zemes siltumsūkņi
13. Telpas temperatūra ar starojuma paneļiem
Gaisa temp. ̊C
10 15 20 25 30 35
7
6
5
4
3
2
1
Virsmu temp.
+ 21 °C
Sajūtamā temp.
+ 18 °C
Gaisa temp.
+ 15 °C
Griestuaugstums
14. Telpas temperatūra ar gaisa pūtējiem
Gaisa temp. ̊C
Virsmu temp.
+ 15 °C
Sajūtamā temp.
+ 18 °C
Gaisa temp.
+ 30 °C
10 15 20 25 30 35
7
6
5
4
3
2
1
15. Griestu paneļi
Heightinm
Air temperature in °C
Gaisa pūtēji
Heightinm
Air temperature in °C
Ietaupījums
sākot ar 40%
Gaisa temp. ̊C Gaisa temp. ̊C Gaisa temp. ̊C
31. 1. piemērs Kopsavilkums
• Enerģijas ietaupījums vairāk kā 40% salīdzinot ar citiem
apkures veidiem
• Maksimāli samazināta putekļu kustība telpās
• Tūlītēja apsildes un dzesēšanas iedarbība
• Siltums tiek kontrolēti pievadīts tikai tur kur tas ir nepieciešams
• Vienkārša un ērta montāža
• Vācu tehnoloģija un kvalitāte
• Neierobežo sienu un grīdas virsmu izmantošanu
• Nav apkopes un uzturēšanas izmaksu
44. 2. piemērs kopsavilkums
Lokālās ventilācijas iekārtas ar rekuperatoru ir vienkārš un energoefektīvs
risinājums
• Samazina siltuma patēriņu
• Vienkārši uzstādāmas
• Aizņem maz vietas
• Atpelnās 2 gadu laikā
47. Ģeotermālā enerģijas krātuve zem ēkas
72 urbumi
140 metri katrs
Kopā 10 080 m
Zemes masīvs 151 x 85 x 140 m
Kopā veidojot < 1.8 milj. m3
Kopējā masa apm. 3..3.6 milj. tonnu
49. Enerģijas bilances aprēķini pa mēnešiem, MWh
-250.00
-200.00
-150.00
-100.00
-50.00
0.00
50.00
100.00
150.00
200.00
250.00
300.00
Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec