Siltuma dzinēju lietderības koeficients, Siltuma sūkņi, dzesēšanas iekārtas. Siltuma dzinēji un ekoloģiskās problēmas. 2. termodinamikas likums. Entropija
Energoefektivitātes paaugstināšanas process daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Tehniskā dokumentācija un tehniskie risinājumi.
Aldis Greķis, Attīstības finanšu institūcija Altum
2016.gada oktobris
Siltuma dzinēju lietderības koeficients, Siltuma sūkņi, dzesēšanas iekārtas. Siltuma dzinēji un ekoloģiskās problēmas. 2. termodinamikas likums. Entropija
Energoefektivitātes paaugstināšanas process daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Tehniskā dokumentācija un tehniskie risinājumi.
Aldis Greķis, Attīstības finanšu institūcija Altum
2016.gada oktobris
Daudzdzīvokļu un sabiedrisko ēku enerģijas patēriņa modelēšana, izmantojot dinamiskās simulāciju programmas
Renārs Millers, Rīgas Tehniskā universitāte
video: https://youtu.be/ZOSOXI0KV6E
2016.gada 11.oktobris, Rīga
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājās/Ilze Dimdiņa, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, LTRK, SIA „Indutek LV”
Prezentācija rādīta semināra "Kvalitatīva daudzdzīvokļu māju siltināšana" laikā 2013.gada jūnijā
Apgaismojuma patēriņa uzskaite, datu analīze un elektroenerģijas patēriņa optimizācija/ Andris Krūmiņš, Rīgas Tehniskā universitāte, SIA “Intellify”
Vebinārs "Ērts un videi draudzīgs apgaismojums publiskās ēkās. Plānošana un īstenošana. 2.daļa"
Ieteikumi kvalitatīvu energoauditu sagatavošanai
Aldis Greķis, Attīstības finanšu institūcija Altum
video: https://youtu.be/pSSRzT5V8tw
seminārs "Kvalitatīva daudzdzīvokļu un publisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektu sagatavošana"
2016.gada 11.oktobris, Rīga
2012. gada 18. aprīlī notika seminārs "Kvalitatīva energoaudita veikšanas nosacījumi daudzdzīvokļu mājās”. Pasākuma laikā prof. Andris Jakovičš (Latvijas Universitāte) informēja par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes novērtēšanas pamatnostādnēm un iespējām.
2012. gada 10. oktobrī Kuldīgā notika seminārs par atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai un aktualitātēm ERAF atbalsta programmā "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi". Semināra laikā SIA “ Kuldīgas namu pārvalde” pārstāvis Matīss Upītis pastāstīja par uzņēmuma pieredzi mājokļu renovācijas projektu vadībā.
Ēku inženiersistēmu vadība ar mākoņserveriem, izmantojot pašmācošos algoritmus / Andris Krūmiņš, Rīgas Tehniskā universitāte
Vebinārs “Impulss straujākai izaugsmei. Mūsu vieta nākotnes pasaulē”
2021.gada 20.decembris
Decentralizētās ventilācijas sistēmas dzīvojamajām telpām, to veidi un darbības principi
Māris Šmits, Sia “Lunos Latvia”, Edgars Stumovičs, SIA “JauRīga ECO”
video: https://youtu.be/BkXgwxwcC-Y
2018.gada februāris
Zaļā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldību iepirkumos un ES fondu apguvēvidespolitika
Zaļā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldību iepirkumos un ES fondu apguvē
Inese Pelša, Koordinācijas departaments
Stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības nodaļa
VARAM
Energy in the future. Nordic GreenTransitionvidespolitika
Oslo's vision is for the city to have zero greenhouse gas emissions by 2050. The city has set targets to cut emissions 50% by 2030 and be fossil-free by 2050. Oslo developed its climate and energy strategy through collaboration with stakeholders. The strategy focuses on energy efficiency in buildings, switching to renewable heating sources, banning oil boilers by 2020, and increasing use of local renewable energy and waste heat. Oslo aims to test and showcase electrification of transport through electric vehicles and intends to have 100% of new cars be electric or hydrogen by 2025. Public transit will use renewable fuels by 2020. The experiences from Oslo's transition can inform other cities' efforts to shift to renewable energy and reduce emissions.
Environmental Policy System and Implementing in Norwegian companiesvidespolitika
The document discusses environmental policy systems and their implementation in Norwegian companies. It outlines a Triple Helix approach where the government initiates policies, universities assist with coordination and coaching, and businesses participate in implementation. Common environmental management systems discussed include ISO 14001, ISO 50001, and EMAS. Case studies are presented on how these systems have been integrated into energy management and accounting practices at Norwegian companies. Examples are given of a sample environmental program and environmental report from a Norwegian construction materials company that has implemented these systems.
Daudzdzīvokļu un sabiedrisko ēku enerģijas patēriņa modelēšana, izmantojot dinamiskās simulāciju programmas
Renārs Millers, Rīgas Tehniskā universitāte
video: https://youtu.be/ZOSOXI0KV6E
2016.gada 11.oktobris, Rīga
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājās/Ilze Dimdiņa, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, LTRK, SIA „Indutek LV”
Prezentācija rādīta semināra "Kvalitatīva daudzdzīvokļu māju siltināšana" laikā 2013.gada jūnijā
Apgaismojuma patēriņa uzskaite, datu analīze un elektroenerģijas patēriņa optimizācija/ Andris Krūmiņš, Rīgas Tehniskā universitāte, SIA “Intellify”
Vebinārs "Ērts un videi draudzīgs apgaismojums publiskās ēkās. Plānošana un īstenošana. 2.daļa"
Ieteikumi kvalitatīvu energoauditu sagatavošanai
Aldis Greķis, Attīstības finanšu institūcija Altum
video: https://youtu.be/pSSRzT5V8tw
seminārs "Kvalitatīva daudzdzīvokļu un publisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektu sagatavošana"
2016.gada 11.oktobris, Rīga
2012. gada 18. aprīlī notika seminārs "Kvalitatīva energoaudita veikšanas nosacījumi daudzdzīvokļu mājās”. Pasākuma laikā prof. Andris Jakovičš (Latvijas Universitāte) informēja par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes novērtēšanas pamatnostādnēm un iespējām.
2012. gada 10. oktobrī Kuldīgā notika seminārs par atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai un aktualitātēm ERAF atbalsta programmā "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi". Semināra laikā SIA “ Kuldīgas namu pārvalde” pārstāvis Matīss Upītis pastāstīja par uzņēmuma pieredzi mājokļu renovācijas projektu vadībā.
Ēku inženiersistēmu vadība ar mākoņserveriem, izmantojot pašmācošos algoritmus / Andris Krūmiņš, Rīgas Tehniskā universitāte
Vebinārs “Impulss straujākai izaugsmei. Mūsu vieta nākotnes pasaulē”
2021.gada 20.decembris
Decentralizētās ventilācijas sistēmas dzīvojamajām telpām, to veidi un darbības principi
Māris Šmits, Sia “Lunos Latvia”, Edgars Stumovičs, SIA “JauRīga ECO”
video: https://youtu.be/BkXgwxwcC-Y
2018.gada februāris
Zaļā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldību iepirkumos un ES fondu apguvēvidespolitika
Zaļā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldību iepirkumos un ES fondu apguvē
Inese Pelša, Koordinācijas departaments
Stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības nodaļa
VARAM
Energy in the future. Nordic GreenTransitionvidespolitika
Oslo's vision is for the city to have zero greenhouse gas emissions by 2050. The city has set targets to cut emissions 50% by 2030 and be fossil-free by 2050. Oslo developed its climate and energy strategy through collaboration with stakeholders. The strategy focuses on energy efficiency in buildings, switching to renewable heating sources, banning oil boilers by 2020, and increasing use of local renewable energy and waste heat. Oslo aims to test and showcase electrification of transport through electric vehicles and intends to have 100% of new cars be electric or hydrogen by 2025. Public transit will use renewable fuels by 2020. The experiences from Oslo's transition can inform other cities' efforts to shift to renewable energy and reduce emissions.
Environmental Policy System and Implementing in Norwegian companiesvidespolitika
The document discusses environmental policy systems and their implementation in Norwegian companies. It outlines a Triple Helix approach where the government initiates policies, universities assist with coordination and coaching, and businesses participate in implementation. Common environmental management systems discussed include ISO 14001, ISO 50001, and EMAS. Case studies are presented on how these systems have been integrated into energy management and accounting practices at Norwegian companies. Examples are given of a sample environmental program and environmental report from a Norwegian construction materials company that has implemented these systems.
«Kas jāņem vērā gatavojot
energoaudita novērtējumu?
Andris Vulāns, SIA "Būvfizika"
Vebinārs "Energoefektivitāte un AER uzņēmumos. Atbalsta nosacījumi un finansējums"
2022.gada 1.novembris
video: https://youtu.be/wriWbhSY6Ck
Informācija par Atveseļošanas fonda atbalsta programmu ir šeit https://likumi.lv/ta/id/336032
2. Vienkāršotais uzņēmuma energoaudits
Indikatīvi novērtē uzņēmuma energoefektivitāti
Datu apkopošana kā pirmie soļi enerģijas plūsmu apzināšanā
Apkopotie dati var tikt izmantoti visaptveroša audita veikšanai
Iespējams veikt ar uzņēmuma rīcībā esošiem resursiem
Lai veiktu visaptverošu auditu nepieciešams
pieaicināt neatkarīgu ekspertu, kurš sertificēts
attiecīgajā jomā – energoauditors
4. Uzņēmuma apsekošana
1. Nepieciešams pievērst uzmanību visām
enerģijas plūsmām
2. Ieteicams veikt uzņēmuma dalījumu
zonās
3. Nepieciešams uzskaitīt nozīmīgākos
enerģijas patērētājus
4. Lai iegūtu papildus informāciju,
nepieciešams veikt darbinieku aptaujas
8. Siltumenerģijas patēriņa noteikšana
Siltummezgla vai katlu mājas apsekošana
Apkurei un tehnoloģiskajiem procesiem izmantojamo
siltumenerģiju nepieciešams nodalīt
Precīzas kurināmā uzskaites sistēmas ieviešana (ja tādas nav)
Darbinieku aptauja par iekštelpās uzturēto mikroklimatu
Salīdzināšanai iekštelpu temperatūru normatīvās
vērtības ir atrodamas MK noteikumos Nr. 359 par
“Darba aizsardzības prasības darba vietās”
9. Enerģijas patēriņa datu apkopošana un
sākotnējā analīze
Enerģijas datu apkopošana par pēdējiem vismaz trim gadiem
Īstenoto energoefektivitātes pasākumu rezultātā vēsturiskie patēriņa dati
var nebūt savstarpēji salīdzināmi
Ieteicams uzskaitīt līdz šim veiktos energoefektivitātes pasākumus
Lai iegūtu papildus informāciju, nepieciešams veikt darbinieku aptaujas
Nepieciešams apkopot šādus datus:
• Elektroenerģijas patēriņš
• Siltumenerģijas patēriņš
• Kurināmā patēriņa dati
10. Īpatnējais enerģijas patēriņš
Ī𝐸𝑃 =
𝐸𝑙+𝑆
𝑃𝑟𝑜𝑑.
,
kur:
ĪEP – īpatnējais enerģijas patēriņš, MWh/saražotais produkcijas apjoms;
El – elektroenerģijas patēriņš, MWh/gadā;
S – siltumenerģijas patēriņš, MWh/gadā;
Prod. – saražotais produkcijas vai pakalpojumu daudzums gadā.
15. 1. Uzņēmuma darbību apzināšana – ieejošo un izejošo plūsmu
noteikšana
2. Uzņēmuma apsekošana
3. Raksturīgo datu iegūšana
Vides aspektu apzināšanas galvenie soļi:
Realizējot šos soļus, gala rezultātā ir jāiegūst
informācijas un datu kopums, kas palīdzēs
veikt vides aspektu novērtēšanu
16. 1. Apkopot visas darbības un procesus
2. Izveidot blokshēmu - sākas ar izejvielu piegādēm, ietver
ražošanas procesus un beidzas ar gatavās produkcijas piegādi
Pirmais solis: Uzņēmuma darbību apzināšana
Rekomendācijas:
Blokshēmas var aizvietot ar shēmām uzņēmuma teritorijas
plānā, iegūstot vizuāli vieglāk uztveramu uzņēmumā
veikto darbību apkopojumu
Informāciju var meklēt A vai B kategorijas piesārņojošās
darbības atļaujā
18. 1. Izveidotās blokshēmas procesu precizēšana
2. Identificēto katra procesa plūsmu
konkretizēšana
Otrais solis: Uzņēmuma apsekošana
Būtiski:
Konsultācijas un intervijas ar katra ražošanas
procesa vadītāju
Izveidotajā blokshēmā, vēlams uzreiz atzīmēt
apsekošanas rezultātus
19. Plānojot raksturīgo datu iegūšanu, ieteicams tos
apkopot aptverot vismaz pēdējo trīs gadu
ikmēneša datus
Šīs soļa aktivitātes rekomendējam sadalīt šādās apakšpozīcijās:
1. Resursu patēriņš ražošanai
2. Notekūdeņi
3. Atkritumi
4. Augsnes piesārņojums
5. Gaisa piesārņojums
6. Lokālie vides traucējumi (smakas, trokšņi)
Trešais solis: Raksturīgo datu iegūšana
20. 1. Jāiekļauj visas izejvielas, kas nepieciešamas ražošanas procesos
2. Visas izejvielu pozīcijas jānovērtē kritiski un jāizvēlas būtiskākās
3. Iegūtos datus ieteicams apkopot un attiecināt uz saražotās produkcijas
apjomiem:
ĪŪ𝑃 𝑣𝑎𝑖 Ī𝐼𝑃 =
Ū 𝑣𝑎𝑖 𝐼
𝑃𝑟𝑜𝑑.
,
kur:
ĪŪP – īpatnējais ūdens patēriņš, m3/saražotais produkcijas apjoms
ĪIP – īpatnējais izejvielu patēriņš, t (m3)/saražotais produkcijas apjoms
Ū – ūdens patēriņš, m3/gadā
I – izejvielu patēriņš gadā
Prod. – saražotais produkcijas vai pakalpojumu daudzums gadā
Resursu patēriņš ražošanai
21. 1. Kvantitatīvie lielumi (notekūdeņu apjoms):
Pārsvarā notekūdeņu apjoms ir vienāds ar patērētā ūdens daudzumu, bet var būt
izņēmumi
Jānovērtē katrs konkrētais ražošanas process un jāizveido ūdens bilance
Ja ir notekūdeņu skaitītājs, datus jāreģistrē arī no skaitītāja
Notekūdens
2. Kvalitatīvie lielumi (notekūdeņu piesārņojuma līmenis):
Jānoskaidro, vai ir pieejami notekūdeņu testēšanas pārskati
Jānoskaidro: (1.) vai notekūdeņi nonāk apdzīvotas vietas/cita
uzņēmuma kanalizācijas sistēmā; (2.) tie tiek novadīti uzreiz
apkārtējā vidē vai uz lokālām attīrīšanas iekārtām un pēc
attīrīšanas nonāk apkārtējā vidē
Jāpārliecinās par notekūdeņu kvalitātes atbilstību kanalizācijas
sistēmas apsaimniekotāja vai normatīvo aktu prasībām
22. 1. Ja uzņēmumam ir izsniegta A vai B kategorijas piesārņojošās
darbības atļauja, tad no šī dokumenta iespējams iegūt informāciju:
par atkritumu veidiem
par atkritumu maksimālajiem apjomiem
par atkritumu apsaimniekošanu
2. Nepieciešams apkopot faktiskos vēsturiskos datus
Atkritumu veids Apjoms, t/gadā Nodošanas veids
Stikls (kods 200102) Nav bīstami 12,345 Otrreizējā pārstrāde (nodošana)
Biroja papīrs (kods 200101) Nav bīstami 5,564 Otrreizējā pārstrāde (uz vietas)
Nešķiroti sadzīves atkritumi
(kods 200301)
Nav bīstami 32,456 Noglabāšana (atkritumu poligons)
Motoreļļa (kods 130206) Bīstams 10,0 Utilizācija (nodošana)
Atkritumi
23. Nepieciešams novērtēt:
Esošo augsnes piesārņojuma
situāciju
Kādi preventīvie pasākumi tiek
veikti, lai nepieļautu augsnes
piesārņojumu
Informāciju var meklēt:
Augsnes testēšanas pārskatos
Vēsturiski piesārņotu un potenciāli
piesārņotu vietu reģistrā
Augsnes piesārņojums
24. Nepieciešams novērtēt oglekļa dioksīda
(CO2) emisijas transportēšanas
procesos:
𝐶𝑂2 =
𝐷
1000
∙ 𝑏 ∙ 𝑄 𝑧
𝑑
∙ 𝑅 ,
kur:
CO2 – tonnas CO2 emisijas gadā
D – degvielas patēriņš, litri/gadā
b – degvielas blīvums, t/m3
𝑄 𝑧
𝑑
− kurināmā zemākais sadegšanas siltums, MWh/t
R – kurināmā emisijas faktors, tCO2/MWh
Degvielas veids
Blīvums,
t/m3
Qz
d,
MWh/t
Emisijas
faktors,
tCO2/MWh
Benzīns 0,75 12,21 0,249
Dīzeļdegviela 0,84 11,8 0,267
Gaisa piesārņojums
25. Nepieciešams novērtēt emisijas no sadedzināšanas procesiem:
1.veids. Pēc patērētā kurināmā daudzuma:
𝐶𝑂2 = 𝐵 ∙ 𝑄 𝑧
𝑑 ∙ 𝑅 ,
2.veids. Pēc saražotās enerģijas:
𝐶𝑂2 =
𝑄∙𝑅∙100
𝜂
,
kur:
B – patērētais kurināmā daudzums, t (1000 m3)
𝑄 𝑧
𝑑
- kurināmā zemākais sadegšanas siltums, MWh/t (MWh/1000 m3)
Q – saražotais enerģijas daudzums (skaitītāja rādījums), MWh
R – kurināmā emisijas faktors, t CO2/MWh
- katla vai katlu mājas lietderības koeficients, %
Gaisa piesārņojums I
26. Jānoskaidro, vai uz uzņēmumu
neattiecas arī citu vielu emisijas gaisā
no:
stacionāriem emisiju avotiem
neorganizētiem emisiju avotiem
Var vērsties pie nozares speciālistiem, kas var
novērtēt uzņēmumā radītās emisijas visiem
procesiem un izstrādāt emisiju limita projektu
Gaisa piesārņojums I
27. Par lokāliem vides traucējumiem tiek uzskatīti trokšņi un
smakas
Nepieciešams noskaidrot, vai nav bijušas apkārtējo iedzīvotāju
sūdzības
Gadījumā, ja šādas sūdzības ir bijušas vai regulāri atkārtojas,
nepieciešams novērtēt to objektivitāti, piesaistot laboratorijas,
kas specializējas trokšņu vai smaku noteikšanā
Lokālie vides traucējumi