Apgaismojuma patēriņa uzskaite, datu analīze un elektroenerģijas patēriņa optimizācija/ Andris Krūmiņš, Rīgas Tehniskā universitāte, SIA “Intellify”
Vebinārs "Ērts un videi draudzīgs apgaismojums publiskās ēkās. Plānošana un īstenošana. 2.daļa"
Ēku inženiersistēmu vadība ar mākoņserveriem, izmantojot pašmācošos algoritmus / Andris Krūmiņš, Rīgas Tehniskā universitāte
Vebinārs “Impulss straujākai izaugsmei. Mūsu vieta nākotnes pasaulē”
2021.gada 20.decembris
Apgaismojuma un klimata mijiedarbībā Ēku vadības sistēmās/ Andrejs Misjuks, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija, Siemens Osakeyhtioe
Vebinārs "Ērts un videi draudzīgs apgaismojums publiskās ēkās. Plānošana un īstenošana. 2.daļa"
2021.gada 13.decembris
Apgaismojuma patēriņa uzskaite, datu analīze un elektroenerģijas patēriņa optimizācija/ Andris Krūmiņš, Rīgas Tehniskā universitāte, SIA “Intellify”
Vebinārs "Ērts un videi draudzīgs apgaismojums publiskās ēkās. Plānošana un īstenošana. 2.daļa"
Ēku inženiersistēmu vadība ar mākoņserveriem, izmantojot pašmācošos algoritmus / Andris Krūmiņš, Rīgas Tehniskā universitāte
Vebinārs “Impulss straujākai izaugsmei. Mūsu vieta nākotnes pasaulē”
2021.gada 20.decembris
Apgaismojuma un klimata mijiedarbībā Ēku vadības sistēmās/ Andrejs Misjuks, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija, Siemens Osakeyhtioe
Vebinārs "Ērts un videi draudzīgs apgaismojums publiskās ēkās. Plānošana un īstenošana. 2.daļa"
2021.gada 13.decembris
Apgaismojuma sistēmu attīstība, veidojot uz cilvēku orientētus risinājumus / Anrijs Tukulis, Elekturm Energoefektivitātes centrs
Vebinārs "Ērts un videi draudzīgs apgaismojums publiskās ēkās. Plānošana un īstenošana. 2.daļa."
Valsts atbalsta programmu ietvaros uzņēmējiem pieejams jauns finanšu instruments – aizdevums uzņēmuma energoefektivitātes uzlabošanai (kopumā 7 miljoni EUR)
Ar šo aizdevumu var finansēt apgaismojuma, ventilācijas, žāvēšanas, siltuma, aukstuma, tvaika ražošanas iekārtas, kaltes, motorus, sūkņus, elektrības piegādes iekārtas, kā arī citus enerģijas patērētājus.
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājās/Ilze Dimdiņa, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, LTRK, SIA „Indutek LV”
Prezentācija rādīta semināra "Kvalitatīva daudzdzīvokļu māju siltināšana" laikā 2013.gada jūnijā
Centralizētās siltumapgādes iespējas un izaicinājumi Liepājā/ Mārtiņš Herbsts, SIA “Liepājas Enerģija”
2022.gada 21.marts
Vebinārs “Privātmāju energoefektivitāte. Atjaunojamie energoresursi”
Apgaismojuma sistēmu attīstība, veidojot uz cilvēku orientētus risinājumus / Anrijs Tukulis, Elekturm Energoefektivitātes centrs
Vebinārs "Ērts un videi draudzīgs apgaismojums publiskās ēkās. Plānošana un īstenošana. 2.daļa."
Valsts atbalsta programmu ietvaros uzņēmējiem pieejams jauns finanšu instruments – aizdevums uzņēmuma energoefektivitātes uzlabošanai (kopumā 7 miljoni EUR)
Ar šo aizdevumu var finansēt apgaismojuma, ventilācijas, žāvēšanas, siltuma, aukstuma, tvaika ražošanas iekārtas, kaltes, motorus, sūkņus, elektrības piegādes iekārtas, kā arī citus enerģijas patērētājus.
Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājās/Ilze Dimdiņa, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, LTRK, SIA „Indutek LV”
Prezentācija rādīta semināra "Kvalitatīva daudzdzīvokļu māju siltināšana" laikā 2013.gada jūnijā
Centralizētās siltumapgādes iespējas un izaicinājumi Liepājā/ Mārtiņš Herbsts, SIA “Liepājas Enerģija”
2022.gada 21.marts
Vebinārs “Privātmāju energoefektivitāte. Atjaunojamie energoresursi”
Zaļā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldību iepirkumos un ES fondu apguvēvidespolitika
Zaļā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldību iepirkumos un ES fondu apguvē
Inese Pelša, Koordinācijas departaments
Stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības nodaļa
VARAM
Energy in the future. Nordic GreenTransitionvidespolitika
Oslo's vision is for the city to have zero greenhouse gas emissions by 2050. The city has set targets to cut emissions 50% by 2030 and be fossil-free by 2050. Oslo developed its climate and energy strategy through collaboration with stakeholders. The strategy focuses on energy efficiency in buildings, switching to renewable heating sources, banning oil boilers by 2020, and increasing use of local renewable energy and waste heat. Oslo aims to test and showcase electrification of transport through electric vehicles and intends to have 100% of new cars be electric or hydrogen by 2025. Public transit will use renewable fuels by 2020. The experiences from Oslo's transition can inform other cities' efforts to shift to renewable energy and reduce emissions.
Environmental Policy System and Implementing in Norwegian companiesvidespolitika
The document discusses environmental policy systems and their implementation in Norwegian companies. It outlines a Triple Helix approach where the government initiates policies, universities assist with coordination and coaching, and businesses participate in implementation. Common environmental management systems discussed include ISO 14001, ISO 50001, and EMAS. Case studies are presented on how these systems have been integrated into energy management and accounting practices at Norwegian companies. Examples are given of a sample environmental program and environmental report from a Norwegian construction materials company that has implemented these systems.
An all-water HVAC system circulates water through terminal units in each space consisting of a coil, fan, and filter to handle heating and cooling. Return air is drawn into the unit by the fan, filtered, and passes through the coil. Heat is transferred from the space through chilled water pipes to refrigeration equipment and then rejected outdoors. The main downside is a lack of odor removal since only water, not air, circulates. An air-water system addresses this by providing a separate air system to supply fresh ventilation air to each space.
This document discusses air conditioning systems for small buildings. There are three main types: all-air systems which use ductwork to distribute cooled air, all-water systems which use fan coils and piping to distribute chilled water, and combination air-water systems which use both air and water distribution. For small buildings, common air conditioning units include window units for single rooms, packaged roof units that contain all equipment, and split systems where the condenser is outside and evaporator coil inside.
Daudzdzīvokļu un sabiedrisko ēku enerģijas patēriņa modelēšana, izmantojot dinamiskās simulāciju programmas
Renārs Millers, Rīgas Tehniskā universitāte
video: https://youtu.be/ZOSOXI0KV6E
2016.gada 11.oktobris, Rīga
Siltumapgādes sistēmas apkope un uzturēšana
SIA “Danfos Latvia”, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija
Seminārs "Ēkas dzīve pēc atjaunošanas"
2020.gada 6./7.februāris, Jelgava, Liepāja
ENERGOEFEKTIVITĀTE. Finansējums ESKO un uzņēmumiemALTUM
Valsts atbalsta programmu ietvaros energoservisa kompānijām (ESKO) pieejams jauns finanšu instruments – aizdevums (kopumā 15 miljoni EUR apmērā) energoservisa pakalpojumu sniegšanai uzņēmumiem un privātpersonām, lai veicinātu energoefektīvu iekārtu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
2012. gada 18. aprīlī notika seminārs "Kvalitatīva energoaudita veikšanas nosacījumi daudzdzīvokļu mājās”. Semināra laikā asoc. prof. Aldis Greķis (Rīgas Tehniskā universitāte) analizēja ēku energoaudita pārskatā biežāk pieļautās neprecizitātes.
Ēku energoaudita pārskatā biežāk pieļauto neprecizitāšu analīze/asoc. prof. Greķis A., Rīgas Tehniskā universitāte (video- https://vimeo.com/41843407 vai youtube.com/siltinam).
Prezentācija tika rādīta 2012.gada 18.aprīļa seminārā "Kvalitatīva energoaudita veikšanas nosacījumi daudzdzīvokļu mājās".
3. Uzvedības maiņas pasākumi
1. Samazināt enerģijas patēriņu iekārtu gaidīšanas režīmā
2. Darbināt iekārtas un sistēmas tikai tad, kad tas ir nepieciešams
3. Pielāgot iekārtu izmantošanu faktiskām vajadzībām
4. 1. Apgaismojuma sistēmas
2. Ventilācijas sistēmas
3. Elektrodzinēji
4. Apkures sistēmas
(avots: http://www.eu.fhg.de/el-tertiary/)
Tipiskās prioritātes energoefektivitātes
paaugstināšanai
Tipiskais enerģijas patēriņa sadalījums dažādās ēkās Eiropā
8. 1. Maksimālā dienas gaismas izmantošana
2. Kustības un krēslas sensoru pielietošana
3. Elektromagnētisko balastu nomaiņa uz elektroniskiem
4. Regulāra gaismekļu apkope un remonts
Energoefektivitāte apgaismojuma sistēmās
Attēli: www.philips.com
Tipiskā balastu efektivitāte: ~70% ~90%
11. 1. Darbības laika samazināšana
Energoefektivitātes paaugstināšana ventilācijas iekārtās
Ventilācijas izmantošana tikai tad kad telpās ir cilvēki:
12. 2. Pieplūdes gaisa temperatūras un plūsmas regulēšana
3. Mitrināšanas samazināšana vai atteikšanās no tās
5. Regulārā apkope un remonts
6. Lokālo gaisa nosūču ierīkošana stacionāro piesārņotāju gadījumā
Energoefektivitāte ventilācijas sistēmās
Avots:http://www.bphealthandsafety.co.uk/health-safety/local-exhaust-ventilation-testing/
13. 1 cilvēks
6 cilvēki
1. Kaitīgo vielu koncentrācija
2. Mitrums
3. Temperatūra
4. CO2
Ventilācijas automātiskā regulēšana
14. Ventilācijas gaisa siltuma atgūšana
Rekuperācija - siltumenerģijas un aukstumenerģijas atgūšana no nosūces
gaisa un novadīšana pieplūdes gaisam
16. Elektromotoru nomaiņa
• Nelielas jaudas (<22kW) dzinēju lietderības koeficients ir uzlabots
par ~ 5%. Ir pieejami lielas jaudas energoefektīvie dzinēji ar
augstāku lietderības koeficientu (1-3%).
18. Elektroenerģijas tarifa plāna izvēle
• Eksistē vairāki elektroenerģijas
tarifu plāni
• Vienas laika zonas
• Trīs laika zonu
• Svarīgi izvēlēties piemērotāku
tarifu plānu
Mēnsis
Maksa vienas laika
zonas gadījumā,
EUR
Maksa trīs laika
zonu gadījumā,
EUR
Janvāris 5907.7 6075.0
Februāris 4943.7 5069.1
Marts 5377.9 5482.5
Aprīlis 4883.1 5009.5
Maijs 4599.2 4702.3
Jūnijs 4483.4 4576.8
Jūlijs 4920.5 5057.1
Augusts 4919.4 5006.9
Septembris 4403.8 4519.7
Oktobris 4953.3 5090.2
Novembris 4736.0 4801.9
Decembris 5890.4 6006.5
21. Sistēmas balansēšana jāveic, ja starp
telpām, kas atrodas uz dažādiem
stāvvadiem, ir krasas telpu gaisa
temperatūras starpības
Patēriņa samazināšana apkures sistēmās