1. Rīgas 1. medicīnas koledža
Zīdaiņa pirmā pielikšana pie krūts.
Ieteikumi vecmātēm.
Darba autore:
Elvīra Jansone
2C
2012
1

2. Saturs
1. Ievads.................................................................................................................................... 3
1.1. Zīdīšānas priekšrocības...................................................................................................... 3
1.2.Veiksmīgas zīdīšanas pamatprincipi................................................................................... 4
1.3. Situacija Latvijā................................................................................................................. 4
2. Zīdaiņa pirmā pielikšana pie krūts........................................................................................ 5
2.1. Dzemdību pieredzes ietekme uz zīdīšanas sākumu........................................................... 5
2.2. Pašpielikšanās.................................................................................................................... 6
2.3. Kāpēc nepieciešama pašpielikšanās metode...................................................................... 7
3. Novēlota pirmā pielikšana.................................................................................................... 8
3.1. Iemesli novēlotai pirmai pielikšanai.................................................................................. 8
3.2. Pirkstiņbarošana................................................................................................................. 9
4. Izmantota literatūra............................................................................................................... 11
2

3. 1. Ievads
1.1. Zīdīšānas priekšrocības
Katram bērnam, katrai grūtniecei un zīdītājai ir tiesības saņemt atbilstošu uzturu, kas ir
līdzeklis veselības sasniegšanai un uzturēšanai.
Latvijā ir samērā augsta zīdaiņu saslimstība: katrs zīdainis slimo vidēji 2,3 reizes gadā.
Viens no galvenajiem saslimstības cēloņiem ir nepiemērots uzturs.
Zīdīšanas veicināšana un aizsardzība ir svarīga veselības, ēdināšanas un citu sociālu
pasākumu daļa, kas vajadzīga zīdaiņu un mazu bērnu veselīgas augšanas un attīstības
sekmēšanai; kā arī zīdīšana ir svarīgs primārās veselības aprūpes aspekts.
Kādu labumu no zīdīšanas gūst bērns:
1. Vislabākās uzturvielas optimālai augšanai
2. Atbilstošu ūdens daudzumu hidratācijai
3. Pasarga no infekcijām un alerģijas u.c. slimībām
4. Veicina imunitātes veidošanos
5. Uzlabo redzi un bērna psihomotoro attīstību
6. Veicina bērna-mātes savstarpējās attiecības
7. Pasarga no pēkšņas nāves sindroma
8. Samazina aptaukošanās risku pusaudža vecumā
9. Retākas sakodiena anomālijas, jo ir labāka apakšžokļa forma un attīstība
Kādu labumu no zīdīšanas gūst ģimene:
1. Labāka veselība, uzturs, labklājība
2. Ekonomiski izdevīgi
3. Netraucē visai ģimenei būt sabiedrībā, doties izbraucienos, atpūsties kopā
Kādu labumu no zīdīšanas gūst sieviete:
1. Samazinās pēcdzemdību asiņošana, ātrāk saraujas dzemde
2. Retāk veidojas premenopauzes perioda krūts un olnīcu vēzis
- Zīdot līdz 3 mēnešu vecumam risk samazinās par 50%
- Zīdot līdz 2 mēnešu vecumam – olnīcas epiteliālais audzējs – par 25 % retāk
3. Retāk attistās osteoporoze un retāki kaula lūzumi pēc menopauzes
- Zīdot līdz 9 mēnešu vecumam – pēc 65 g.v. gūžas kaula lūzums par 50% retāk
Kādu labumu no zīdīšanas gūst slimnīca:
1. Mierīgāka un sirsnīgāka emocionālā vide
2. Samazina neonatālas infekcijas
3. Ietaupa personāla laiku
4. Uzlabo slimnīcas prestižu
5. Samazina pamesto bērnu skaitu
6. Samazina akūtas situācijas slimnīcā
7. Samazina slimnīcas naudas izdevumus
Veselības aprūpes sistēmai, veselības aprūpes profesionāļiem un citiem veselības aprūpes
darbiniekiem ir būtiska loma zīdaiņu ēdināšanas praktiskā vadīšanā, atbalstīšanā un
veicināšanā.
3

4. 1.2. Veiksmīgas zīdīšanas pamatprincipi
1989.gadā PVO/UNICEF publicēja dokumentu «Aizsardzība, sadarbība un atbalsts
barošanai ar krūti: dzemdību palīdzības dienestu īpašā loma». «Desmit soļi – dokumenta īss
saturs, tika ielikts par pamatu iniciatīvai «Mazulim draudzīga slimnīca», ko īsteno arī Latvijā.
Veiksmīgas zīdīšanas pamatprincipi — PVO/UNICEF rekomendācijas
1. Stingri pieturēties pie krūts barošanas noteiktajiem noteikumiem un regulāri novest
šos noteikumus līdz medicīnas personāla un dzemdētāju zināšanai.
2. Apmācīt medicīnas personālu nepieciešamām prasmēm, krūts barošanas prakses
īstenošanai.
3. Informēt visas grūtnieces par krūts barošanas priekšrocībām un tehniku.
4. Palīdzēt mātēm sākt krūts barošanu pirmās pusstundas laikā pēc dzemdībām. Šis
nosacījums attiecas tikai veseliem bērniem un mātēm.
5. Parādīt mātēm, kā baro ar krūti un kā saglabāt laktāciju, pat ja viņas pagaidu ir
nošķirtas no saviem bērniem.
6. Nedot jaundzimušajiem nekādu citu barību vai dzērienu, izņemot krūts pienu,
izņemot gadījumus, ko nosaka medicīnas rādītāji.
7. Praktizēt diennakts mātes un jaundzimušā atrašanos kopā vienā palātā.
8. Veicināt krūts barošanu pēc jaundzimušā prasības, nevis pēc saraksta.
9. Nedot jaundzimušajiem, kas tiek baroti ar krūti nekādu nomierinošus līdzekļus vai
ierīces, kas imitē mātes krūti (knupji u.c.).
10. Stimulēt krūts barošanas atbalsta grupu organizēšanu un nosūtīt šīs mātes uz šīm
grupām pēc izrakstīšanās no dzemdību nama vai slimnīcas.
1.3. Situācija Latvijā
Latvijā joprojām maz bērnu tiek ēdināti ar mātes pienu. Lai gan pēc «Mazulim
draudzīgas slimnīcas» iniciatīvas ieviešanas bērnu zīdīšanas biežums ir nedaudz palielinājies,
tomēr ekskluzīvas zīdīšanas biežums joprojām ir zems (tas ir tikai 12% bērnu 6 mēnešu vecumā).
Par nožēlu, pat pirmajās dienās dzemdību namā puse jaundzimušo bērnu saņem
piebarošanu, piena maisījumu veidā no pudelītes. (Piemēram, Zviedrijā 90% mātes un bērnu
izrakstās no dzemdību nama ar ekskluzīvu krūts barošanu). Pat tās mātes, kas sākušas veiksmīgi
barot ar krūti, bieži sāk papildus bērnu piebarošanu vai pārtrauc krūts barošanu dažu nedēļu laikā
pēc dzemdībām. Acīmredzot problēma noslēdzas tajā, ka medicīnas darbinieki, kas aprūpē mātes
un bērnus pēc dzemdībām, nevar efektīvi apmācīt māti, tāpēc, ka pašiem tas netika iemācīts.
Nedaudz laika ir dots konsultācijām par krūts barošanu un tās prasmes uzlabošanu ārstu,
medmāsu un vecmāšu mācību programmā. Šī darba mērķis ir šīs iztrūkuma piepildīšana un
aktuālas, zinātniski pamatotas, praktiski pielietojamas informācijas pasniegšana jautājumos, kas
skar palīdzību mātēm krūts barošanas organizēšanā pirmajās stundās un dienās pēc dzemdībām.
4

5. 2. Zīdaiņa pirmā pielikšana pie krūts.
2.1. Dzemdību pieredzes ietekme uz zīdīšanas sākumu
1990.gadā žurnālā Lancets (The Lancet, 1990, volume 336:1105 – 07, by Lennard
Righard, Margaret Alade) tika nopublicēts pētījums, kurā mēģināja pierādīt bērna pašas
pielikšanas pie krūts metodes efektivitāti pēc dabiskām dzemdībām. 72 mātes un viņu bērni tika
iedalīti divās grupās. Pirmā grupa – pēc dzemdībām ar medicīnisko iejaukšanos, otrā – pēc
dabiskām dzemdībām bez medicīniskās iejaukšanās.
Bērniem organizēja nepārtrauktu kontaktu «āda–pie–ādas» ar mātēm pirmajās divās
stundās pēc dzimšanas. Pirmo 20 minūšu laikā bērni no grupas pēc dabiskām dzemdībām sāka
rāpot un meklēt mātes krūtsgalu un pirmo 50 minūšu laikā to atrada, ņēma krūti un sāka efektīvi
zīst. Bērni no grupas pēc dzemdībām ar medicīnisko iejaukšanos praktiski nekad neiesāka rāpot.
Pat ja viņi arī to mēģināja, tad nevarēja atrast krūti un sākt to efektīvi zīst.
Atsekoja arī zīšanas efektivitāti bērniem, kas nošķirti no mātēm pirmās divās stundās pēc
dzemdībām. 50% gadījumos bērnu izpauda nepietiekamu meklēšanas refleksu un nepietiekamu
zīšanas efektivitāti.
Pēc šī pētījuma rezultātiem tika dotas rekomendācijas dzemdību palīdzības iestādēm
minimāli izmantot medikamentus dzemdību laikā, kā arī nešķirt māti no bērna uzreiz pēc
dzemdībām. Turpmākā pētījumi par dzemdību pieredzes ietekmi uz zīdīšānas veiksmīgumu
turpinājās.
1. Righard L, Alade MO. Effect of delivery room routines on success of first breast feed Lancet
1990;336:1105-1107
2. Righard L, Alade MO. Sucking technique and its effect on success of breastfeeding Birth
1992;19:4:185-93
3. Christensson K, Cabrera T, Christensson et al. Separation distress call in the human neonate in the
absence of maternal body contact Acta Paediatr 1995;84:468-734
4. Michelsson K, Christensson K, Rothganger H, Winberg J. Crying in separated and non-separated
newborns: sound spectrographic analysis Acta Paediatr 1996;85:471-55
5. Christensson K, Siles C, Moreno L, et al Temperature, metabolic adaptation and crying in healthy full
term newborns cared for skin to skin or in a cot Acta Paediatr 1992;81:488-936
6. Mikiel-Kostyra K, Mazur J, Boltruszko I. Effect of early skin to skin contact after delivery on duration
of breastfeeding: a prospective cohort study Acta Paediatr 2002;91:1301-67
7. Kramer M, Chalmers B, Hodnett ED et al. Promotion of breastfeeding intervention trial J Am Med
Assoc 2001;85:413-20
Secinājumi – veiksmīgas zīdīšānas sākums ir daudz iespējamāks, ja:
1. Mātei tiek sniegts atbalsts kontrakciju laikā.
2. Medicīniskā iejaukšanās nav «ierasta» prakse kontrakciju un dzemdību laikā.
3. Mātei tiek piedāvāts staigāt pa palātu, izvēlēties optimālu stāvokli kontrakciju laikā.
4. Mātei piedāvā paēst un padzerties.
5. Māte atrod savu stāvokli, ērtāko dzemdībām.
6. Māte un bērns atrodas kopā, āda pie ādas, pēc dzemdībām.
5

6. 7. Tiek izslēgta bērna un mātes nošķirtība dzemdību namā (vai pēc izrakstīšanās).
2.2. Pašpielikšanās
Pastāv refleksu komplekts (meklēšanas, zīšanas, rīšanas), kas palīdz mazulim paņemt
krūti tieši tā, kā vajadzīgs, lai nenodarītu sāpes mātei un iegūtu maksimālo piena daudzumu. Tos
var izmantot, uzreiz pēc dzemdībām pirmās pielikšanas pie krūts organizācijai dzemdību zālē, lai
panāktu pareizu pielikšanu, kā arī pāriešanai no pudelītes barošanas uz krūts pirmajos mēnešos
(īpaši tas attiecas neiznēsātiem bērniem).
Kādā veidā iesākt krūts barošanu jaundzimušā pirmajā dzīves stundā.
1. Noslaucīt jaundzimušo bērnu ātri, saglabājot ādas sierveidīgo massu, kas mīkstina
jaundzimušā ādu un kurai piemīt baktericīda aizsardzība.
2. Nolikt jaundzimušo, neietinot to un neapģērbjot uz mātes krūtīm, ar seju pret viņu,
ļaujot uzstādīt kontaktu «āda–pie–ādas». Apsegt abus ar siltu segu vai autiņu.
3. Pēc meklēšanas uzvedības pazīmēm (20–40 minūtes pēc piedzimšanas), ļaut bērnam
pašam atrast krūti. Bērns grupējas, paceļ galviņu un reflektori rāpo virzienā pie mātes
krūtsgala. (Viela, ko izdala dziedzeri apkārt matēs krūtsgalam, sniedz mazulim
iespēju noorientēties pēc smaržas, bet tumšais areolas aplis – redzes orientieris).
Māte var pastumt bērnu, palīdzot viņam izvietoties pēc iespējas tuvāk krūtsgalam,
atbalstīt, saglabājot pārliecinošu pozīciju, un piedevām kustību brīvību, īpaši
galviņas. Nevis mamma ved, bet bērns – ieslēdzas viņa iedzimtie krūts meklēšanas
instinkti. Krūtsgals piekļaujas bērna augšējai lūpai, tad viņš reflektori plati atver
mutīti un to paņem. Ļoti svarīgi, ka bērns to dara pats un pēc savas vēlēšanās.
4. Ļaut jaundzimušajam atrasties kontaktā «āda–pie–ādas» ar māti un pielikt bērnu pie
abiem piena dziedzeriem, ļaut bērnam zīst krūti tik, cik gribēs mazulis. Tikai šajā
gadījumā, var runāt par to, ka pilnvērtīga pirmā pielikšana ir izdevusies.
5. Sievietēm, kas pārcietušas ķirurģiskās iejaukšanās dzemdībās, arī ir jāsaņem iespēja
uzstādīt kontaktu «āda–pie–ādas» ar jaundzimušo pēc dzemdībām. Kontakts un
pielikšana pie krūts ir jānodrošina pirmo 3–6 stundu laikā pēc ķeizargrieziena.
6. Atlikt visas stresogēnās procedūras. Svara un auguma mērīšanai, kā arī citām
medicīniskām procedūrām ir jābūt veiktām pēc pirmās pielikšanas pie krūts.
Nodrošināt kontaktu «āda–pie–ādas» 2 stundu laikā, tos neizšķirot.
7. Jaundzimušais nedrīkst saņemt nekādus šķidrumus vai barošanu līdz pirmajai
pielikšanai pie krūts, izņemot stingru medicīnisko norādījumu gadījumus.
Iespējams, tehnika nenostrādās uzreiz. Svarīgi būt pacietīgiem un gaidīt. Dažiem bērniem
nepieciešamas apmēram 2 stundas, lai tiktu galā, ļaut realizēties dabas dotajam refleksam. Visa
šī laika periodā, sievietei nepieciešams atbalsts un medicīnas personāla rūpes. Visas
medicīniskās procedūras dzemdību laikā samazina pašpielikšanās pie krūts varbūtību.
Krūts smarža – pats stiprākais kairinātājs, kas mudina rāpties uz avotu, tāpēc svarīgi
nepārcensties ar higiēnu. Ja krūtsgals nomazgāšana var ietekmēt barošanu, iedomājieties, kā var
ietekmēt dziļa gļotu atsūknēšana bērnam.
Widstrom A-M, et al Kuņģa satura atsūknēšana veseliem jaundzimušajiem Acta Paediatr
Scand 1987;76:566-72:
6

7. «Kontroles grupā spontāna zīšana un meklēšanas kustības sāk rasties 15 minūtes pēc
dzemdībām... un bērni atrada krūtsgalu un sāka zīst apmēram pēc 55 minūtēm».
«Šī secība... tika traucēta bērniem, kas tika pakļauti kuņģa satura atsūknēšanai».
2.3. Kāpēc nepieciešama pašpielikšanās metode.
Kāda ir bērna pielikšanas pie krūts parastā metodika Rīgas dzemdību namā? 5–10
minūtes pēc kontakta «āda–pie–ādas» pēc dzemdībām, vecmāte paņem bērnu, veic dažādas
manipulācijas, ietin autiņos un segā, atstāj uz silta galdiņa.
7

8. 30–40 minūtes pēc dzemdībām, mazuli, kas ietīts segā, pieliek pie guļošās uz sāniem
sievietes. Bērnu novieto horizontāli. Vecmāte pieliek bērna galviņu pie krūts, «kaitina» mutīti ar
krūtsgalu un ātri ieliek krūti.
Kādas ir iespējamās sekas? Bērns nav gatavs, bērns sajūt steigu. Bērns var būt
sasprindzināts. Mute atvērta nepietiekami plaši, viss bērns pretojas un ņem krūti nepareizi.
Iespējamas sāpes krūtsgalos, nepietiekami pilna krūts iztukšošana, pārāk ilgstoša bērna atrašanās
pie krūts, nepareiza satvēriena rezultātā.
Bet kas notiek pašpielikšanās gadījumā? Bērns ir mierīgs. Nav nekādas steigas. Viņš sāk
meklēt krūti tad, kad pats to vēlas. Nekas netraucē viņam sekot iedzimtiem instinktiem. Instinkti
palīdz bērnam iemācīties, kā ņemt krūti pareizi. Plaši atverot muti, viņš saņem visu krūtsgalu,
asimetriski (kā vajadzīgs). Mēs neliekam bērnam paņemt krūti, nepiespiežam viņam atvērt muti.
Bērna darbības un jaunās iemaņas tiek nostiprinātas ar pozitīvas stimulācijas palīdzību (māmiņas
glāsti, balss).
Kā palīdzēt mātei agrajā zīdīšānas etapā?
– Izvairieties no steigas un trokšņiem.
– Palīdziet pieņemt ērtu stāvokli, ja tas nepieciešams.
– Sniedziet mātei pienācīgu informāciju.
– Sniedziet palīdzību tikai tad, kad rodas grūtības.
– Ļaujiet mātei pēc iespējas vairāk darboties pašai.
3. Novēlota pirmā pielikšana
3.1. Iemesli novēlotai pirmai pielikšanai
Pēc kādām pazīmēm bērns var neņemt krūti pirmajās stundās pēc dzimšanas?
– Medikamentozas dzemdības.
– Nepietiekami ilga atrašanās pie krūts (paša ielikšanās var aizņemt 1–2 stundas).
– Mātes un bērna nošķirtība.
– Krūts aizvietotāju (knupju) izmantošana.
– Funkcionālās grūtības (bērns ir maziņš, vājš vai ar fizioloģiskiem traucējumiem).
Ja kaut kādu iemeslu dēļ (augstāk izklāstīto vai citu), bērns nav sācis zīst krūti pirmo
stundu laikā pēc dzemdībām, medicīnas personāla uzdevums pielikt visas pūles tam, lai mātei
saglabātu pārliecību par to, ka krūts barošana iespējama, pat ja bērns neņem krūti uzreiz (vai pat
2–3 nedēļu laikā), tad 4–8 nedēļu vecumā noteikti paņems, ja māte izstrādās pietiekami daudz
piena.
Divi galvenie brīži, lai tas nostrādātu:
– Nepiedāvājiet izmantot silikonas krūšu uzgaļus uz krūtsgaliem, barošanu no
pudelītes.
– Palīdziet organizēt piens nosūknēšanu no krūts, ja pieņemts lēmums par piebarošanas
nepieciešamību.
Kāpēc nevajag silikonas krūšu uzgali?
Svarīgākais faktors, kas ietekmē pietiekamu piena izstrādi mātei ir bērna pielikšana pie
krūts. Viņa piena iegūšana ir atkarīga no oksitocīna refleksa (piena atdalīšanās). Barojot bērnu ar
8

9. uzliktni, bērns nestimulē oksitocīna izstrādāšanu un piena atnākšana būtiski tiek apgrūtināta. Ja
runā no praktiskā redzes viedokļa: uzliktņi ietekmē piena izstrādāšanu, tāpēc to izmantošana
dominējošā vairums gadījumos nav rekomendējama.
3.2. Pirkstiņbarošana
Pirkstiņbarošana — metode, kas palīdz iemācīt bērnam ņemt krūti. To var izmantot, lai
izvairītos no pudeļu lietošanas, taču tās galvenais nolūks - palīdzēt sāk ņemt krūti bērnam, kurš
no tās atsakās. Ja jūs vēlaties veiksmīgi zīdīt bērnu, nedodiet viņam zīst neko citu, izņemot krūti,
iekams zīdīšana ir labi noregulēta.
Pirkstiņbarošana ir daudz vairāk līdzīga barošanai ar krūti nekā barošanai no pudelītes.
Lai sūkātu pirkstu, bērnam mēle jānolaiž uz leju un jāizstumj uz priekšu, virs apakšējās
smaganas, mute jātur plaši atvērta (jo lielāks zīžamais pirksts, jo labāk), bet apakšžoklim jābūt
izvirzītam uz priekšu. Mēles un apakšžokļa kustības ir līdzīgas tām, ko bērns veic, zīžot krūti.
Pirkstiņbarošana ir vispiemērotākā, lai sagatavotu krūts ņemšanai bērnu, kurš atsakās no krūts.
Tā jāpielieto ne ilgāk kā vienu, divas minūtes, tieši pirms tam, kad bērnu mēģina pielikt pie tās
krūts, no kuras bērns atteicās. Ja bērns jābaro mātes prombūtnes laikā, tad parasti vienkāršāk un
ātrāk ir izmantot tasi. Ja pirkstiņbarošana notiek pārāk lēni, tad ērtāk ir pabeigt barošanu no
tases.
Lūdzu, pievērsiet uzmanību: ja bērns ņem krūti, daudz labāk ir izmantot piebarošanas sistēmu
caur caurulīti, ja piebarojums patiešām ir nepieciešams.
Pirkstiņabarošanas tehnika (to vienmēr labāk mācīties no dzīva piemēra, vērojot un
darot):
- Nomazgājiet rokas. Labāk, lai nags tam pirkstam, no kura barosiet, būtu īsi apgriezts.
- Abi ar bērnu iekārtojieties ērti. Pieturiet mazuļa galviņu ar vienu roku, novietojot to
aiz bērna pleciņiem un kakla. Bērnam jāatrodas ar saliektiem gurniem, pussēdus, ar
skatu pret jums. Bet vispār derēs jebkura poza, kas jums un bērnam ir ērta un ļauj
nekustīgi turēt pirkstu bērna mutē.
- Jums būs nepieciešama ierīce bērna piebarošanai caur caurulīti, to izgatavo no
barošanas zondes un pudelītes ar atslauktu pienu, glikozes šķīdumu vai, ja
nepieciešams, mākslīgo piena maisījumu - atkarībā no apstākļiem. Zondi ieliek
pudelītē caur paplašinātu pupiņa atveri tā, lai tās gals atrastos šķidrumā.
- Novietojiet caurulīti paralēli savam rādītājpirkstam vai jebkuram citam pirkstam, tā,
lai tā ietu pa pirksta spilventiņu. Caurulītes gals nedrīkst sniegties pāri pirksta galam.
Visvieglāk satvert caurulīti ar lielo un vidējo pirkstu tur, kur tā pakāpeniski lokās un
9

10. pēc tam vienkārši iekārtot rādītājpirkstu zem tās. Ja viss izdarīts pareizi, tad nav
nepieciešams pielīmēt zondi pie pirksta ar leikoplastu.
- Vieglītēm pakutiniet mazuļa lūpas ar pirkstu, pie kura ir caurulīte, līdz bērns atver
muti tik daudz, lai varētu iedot viņam pirkstu. Ja bērns ir ļoti miegains, var ļoti
akurāti ievadīt pirkstu viņam mutītē. Izrullējiet bērna apakšlūpu uz āru, ja
nepieciešams. Parasti pat guļošs bērns sāk zīst, un mutē nokļuvušais šķidrums viņu
pamodinās.
- Pasniedziet bērnam pirkstu ar pirksta spilventiņu uz augšu. Turiet pirkstu, cik
iespējams, taisni, lai bērna mēle būtu līdzena un izstiepta uz priekšu. Parasti bērns
pirkstu iesūc diezgan dziļi. Viņš nerīstīsies pat tad, ja pirksts būs dziļi mutē, ja vien
viņš nav iepriekš paēdis, un nav pārāk pieradis pie pudelēm.
- Uzspiediet uz bērna zodiņa, ja apakšlūpa ir ielocīta uz iekšu.
Šī tehnika strādā, kad bērns aktīvi zīž pienu. Ja barošana norit ļoti lēni, jūs varat pacelt
pudeli ar piebarojumu augstāk par bērna galvu, taču parasti tas nav nepieciešams. Turiet pirkstu
taisni, lai izlīdzinātu bērna mēlīti. Centieties, lai pirksts nerādītu uz augšu, turiet to taisni.
Ja jums ir grūtības ar bērna pielikšanu pie krūts, vai ar to, ka viņš neizzīž pienu no krūts,
atcerieties, ka viss var vēl vairāk sarežģīties, kad mazulis ir satraukts vai ļoti izsalcis. Novērsiet
lielo izsalkumu ar pirkstiņbarošanu aptuveni minūtes garumā. Tiklīdz bērns nedaudz
nomierinājies un labi zīž jūsu pirkstu (parasti tas notiek aptuveni minūtes laikā vai ātrāk),
pamēģiniet atkal viņam piedāvāt krūti. Ja jūs atkal sastopaties ar grūtībām, nezaudējiet dūšu.
Atgriezieties pie pirkstiņbarošanas un pamēģiniet vēlreiz piedāvāt krūti vēlāk šajā barošanas
reizē, vai arī jau nākošajā. Šī metode parasti nostrādā. Kaut gan dažreiz nepieciešamas vairākas
dienas pirkstiņbarošanas, vai retos gadījumos - nedēļa vai vairāk.
Kad bērns sāks ņemt krūti, viņam kādu laiku vēl varbūt būs nepieciešama piebarošana pie
krūts caur caurulīti. Sākumā krūts satvēriens var būt tālu no ideālā, bet zīšanas tehnika -
nepietiekami efektīva, lai viņš izzīstu visu nepieciešamo piena daudzumu.
Ir ļoti svarīgi atcerēties, ka zīdīšana nav teorija, bet prakse. Zinātniskie dati, kas parādās
katru dienu, tikai paskaidro to, ko zīdošās mātes jau sen ir izzinājušas eksperimentāli gadsimtu
ilgajā zīdīšanas praksē. Zīdīšana ir attiecības starp māti un bērnu, savstarpēji sakarīga sistēma,
kas darbojas, kamēr bērns un māte mācās izprast viens otru.
10

11. 4. Izmantota literatūra
1. Judith Lauwers, Anna Svisher. Counseling the nursing mother. A lactation consultant’s
guide. – 2005
2. Jevgēnija Livdāne. Krūts piena aizstājēju aprite Latvijā. Rīga – 2006
3. Centre for Breastfeeding Education. http://institute.nbci.ca/
4. Jack Newman. Dr. Jack Newman’s Guide to Breastfeeding - MD, FRCPC. – 2005
5. www.breastfeedingonline.com
6. Keeping Mother and Baby Together – It’s Best for Mother, Baby, and Breastfeeding -
http://www.scienceandsensibility.org/?tag=delivery-self-attachment
7. www.kkm.lv
Video - http://www.youtube.com/watch?v=zrwfIcPB1u4 (Breast Crawl - Self Attachment)
11