Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums

1. Miera balodis
Noglāsta saule āri,
Jūra dzidrā tālē šalc.
Robežām visām augstu pāri
Aizlido balodis balts.
Veltīgi negaisa draudi-
Drošam ceļā šķēršļi grūst.
Mieru visu zemju ļaudīm
Dižie miera spēki gūst.
Mieru ,mieru, mieru-
Laime lai mūžam mirdz kvēla.
Mieru, mieru, mieru-
Pasaulē visas tautas vēlas
Viktors Avotiņš
No tēvu zemes
No tēvu zemes rudens smaržas nāk,
Ar stikla aci ziema raugās šurp,
Un zelta suns no zemes zāli lakt
Brien katru rītu baltās balles kurpēs.
Lai visiem putniem vieglas vēja
smiltis,
Kad nieki noplēsti no debess augstās
nost,
Un tikai ēnas smagus garus tiltus,
Steidz izlocīt, lai tumsa pakāptos.
Pār kailām ielejām, pār upju svina
krūtīm
Iet dzīvībiņa balto kalnu kāpt,
Kā tālās mīlestības dvaša rūgtā
No tēvu zemes rudens smarža nāk.
No tēvu zemes smaržas nāk
Kā mīlestības dvaša rūgtā.
Nakts tik tumša
Nakts tik tumša, meža malā
Tēvijas sargi mierā dus.
Melnā sagšā sieva bāla
Klāsta nāves palagus.
Dzintarzemes dēli jāja
Asi trītiem zobeniem,
Un pie Zilā kalna stāja,
Tur - pie senču varoņiem.
„Celies, rādi ceļa lāpu!
Teic, kur Melnā sieva ir!
Rādi mums, pa kuru taku,
Lai mūs drīzāk likten’s šķir!”
Zibens spēra, pērkons rūca,
Melnā čūska locījās.
Kara dziesmas bungas dūca,
Karogs gaisā plivinās.