Agnese Lešinska, juriste
Prezentācija nodarbību cikla "Līdzdalības iespējas un interneta līdzdalības rīki" ietvaros projektā projektā "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3" aktivitātē "Mentoringa programma"
Projekta "Forsaita speciālistu tīkla pielietojums lauku politikas atbalstam un lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes pilnveidošana" forsaita daļas prezentācija Latvijas Zemkopības ministrijā 2007.gada 18. oktobrī.
Par forsaita projektiem Latvijas lauku un lauksaimniecības attīstībai:
http://www.forsaita-studijas.org/ra.html
Vadlīnijas ir metodisks materiāls, kurā apkopoti ieteikumi kvalitatīva skolēnu
zinātniskās pētniecības darba veikšanai (turpmāk tekstā – ZPD). Tās paredzētas skolēniem,
darba vadītājiem un vērtētājiem (recenzentiem). Vadlīnijas iepazīstina ar darba veikšanas
galvenajiem posmiem, temata izvēli, ZPD struktūru, teksta noformēšanu, darba aizstāvēšanu
(prezentāciju) un vērtēšanu.
ZPD ir skolēna patstāvīgi veikts pētījums, kura izstrādes gaitā tiek veicināta skolēnu
kompetence par zinātniskās pētniecības būtību, organizāciju un metodēm.
ZPD ir empīrisks pētījums*
, kurā atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem nevar gūt tikai
ar esošajām zināšanām un prasmēm – nepieciešamas jaunas. Pētījumā tiek meklētas atbildes
uz sabiedrībai vai zinātnei aktuālu jautājumu, par kuru šobrīd vēl ir nepietiekošas zināšanas,
tiek meklēti pieteiktās problēmas risinājumi. Tematam jābūt nozīmīgam gan pašam darba
veicējam, gan skolai vai pilsētai, vai reģionam, vai Latvijai un sabiedrībai kopumā.
ZPD tiek veikts kādā no zinātņu nozarēm / apakšnozarēm. Katrai sekcijai var būt
savas īpatnības, specifiskas prasības un pētījuma metodoloģija. Informācija par sekcijām un
apakšsekcijām ir atrodama Latvijas skolēnu ZPD konferences nolikumā.
Par veikto pētījumu liecina rakstisks darbs, kura saturs un noformējums ir
reglamentēts un atbilst vadlīnijām. ZPD tiek prezentēts konferencē, darba autoriem uzstājoties
ar ziņojumu auditorijā vai pie pašu iepriekš sagatavota stenda, kur secīgi un strukturēti tiek
izklāstīta pētījuma būtība, gaita un iegūtie rezultāti.
Veicot ZPD, skolēnam ieteicams izmantot citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas
un prasmes, tādējādi tās padziļinot. ZPD var veikt arī tādās jomās, kuras kā atsevišķi mācību
priekšmeti nav iekļautas vidusskolas programmā (piemēram, pedagoģija, inženierzinātne,
socioloģija, tieslietas). Uzsākot pētniecības darbu, izvēlas sekciju, kurā tas tiks iesniegts un
prezentēts. Arī darba izstrādes un rakstīšanas gaitā tas jāpatur prātā, lai darba pamatsaturs
atbilst izvēlētai sekcijai.
Zinātniskās pētniecības darbu izstrāde ļauj labāk sagatavoties studijām augstskolā.
Tāpēc skolēni var izvēlēties ZPD nozari un tematu, jau domājot par iespējām padziļināti
turpināt pētījumu augstskolā. Veiksmīga ZPD aizstāvēšana reģiona vai Latvijas skolēnu ZPD
konferencē var dot priekšrocības, stājoties augstskolās.
Veicot ZPD, skolēns parāda savu spēju mērķtiecīgi izmantot un analizēt zinātnisko
literatūru un citus informācijas avotus, izvēlēties mērķa sasniegšanai atbilstošas pētniecības
metodes, analizēt iegūtos datus, izteikt loģiskus, cēloņsakarībās balstītus spriedumus, izdarīt
secinājumus. Vienlaikus tiek attīstītas skolēna analītiskās spējas, kritiskās domāšanas
prasmes, prasme izmantot teorētiskās atziņas konkrētu problēmu izpētē, kā arī uzstāšanās
prasmes.
Pētījumu var veikt viens skolēns individuāli vai grupā līdz trīs skolēniem.
IM nodarbības prezentācija Rīgas Tehniskās universitātes studentiem par tēmu: Kā palīdzēt sev mācīties, neatkarīgi no tā, kā tevi māca?. Nodarbības vadītāja Sandra Lāce.
2014.gada SpringWatch numurs, kurā varēsiet izlasīt:
1. SpringValley kļuvis par oficiālo psihometriskā instrumenta MBTI izplatītāja OPP alianses partneri Latvijā.
2. Viedokļa līderis, mācītājs, SpringValley draugs Kaspars Simanovičs atbild uz jautājumu "Ikviens var būt līderis?".
3. Pavasaris ir labs laiks taisīt savas dzīves revīziju. Vai jūsu dzīve ir teicamā līdzsvarā? Atbildi var meklēt skatā uz savu dzīvi no helikoptera.
4. Attīstām prasmes! Šoreiz - kā pilnveidot e-saraksti?
The document discusses the benefits of exercise for mental health. Regular physical activity can help reduce anxiety and depression and improve mood and cognitive function. Exercise causes chemical changes in the brain that may help protect against mental illness and improve symptoms.
Agnese Lešinska, juriste
Prezentācija nodarbību cikla "Līdzdalības iespējas un interneta līdzdalības rīki" ietvaros projektā projektā "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 3" aktivitātē "Mentoringa programma"
Projekta "Forsaita speciālistu tīkla pielietojums lauku politikas atbalstam un lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes pilnveidošana" forsaita daļas prezentācija Latvijas Zemkopības ministrijā 2007.gada 18. oktobrī.
Par forsaita projektiem Latvijas lauku un lauksaimniecības attīstībai:
http://www.forsaita-studijas.org/ra.html
Vadlīnijas ir metodisks materiāls, kurā apkopoti ieteikumi kvalitatīva skolēnu
zinātniskās pētniecības darba veikšanai (turpmāk tekstā – ZPD). Tās paredzētas skolēniem,
darba vadītājiem un vērtētājiem (recenzentiem). Vadlīnijas iepazīstina ar darba veikšanas
galvenajiem posmiem, temata izvēli, ZPD struktūru, teksta noformēšanu, darba aizstāvēšanu
(prezentāciju) un vērtēšanu.
ZPD ir skolēna patstāvīgi veikts pētījums, kura izstrādes gaitā tiek veicināta skolēnu
kompetence par zinātniskās pētniecības būtību, organizāciju un metodēm.
ZPD ir empīrisks pētījums*
, kurā atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem nevar gūt tikai
ar esošajām zināšanām un prasmēm – nepieciešamas jaunas. Pētījumā tiek meklētas atbildes
uz sabiedrībai vai zinātnei aktuālu jautājumu, par kuru šobrīd vēl ir nepietiekošas zināšanas,
tiek meklēti pieteiktās problēmas risinājumi. Tematam jābūt nozīmīgam gan pašam darba
veicējam, gan skolai vai pilsētai, vai reģionam, vai Latvijai un sabiedrībai kopumā.
ZPD tiek veikts kādā no zinātņu nozarēm / apakšnozarēm. Katrai sekcijai var būt
savas īpatnības, specifiskas prasības un pētījuma metodoloģija. Informācija par sekcijām un
apakšsekcijām ir atrodama Latvijas skolēnu ZPD konferences nolikumā.
Par veikto pētījumu liecina rakstisks darbs, kura saturs un noformējums ir
reglamentēts un atbilst vadlīnijām. ZPD tiek prezentēts konferencē, darba autoriem uzstājoties
ar ziņojumu auditorijā vai pie pašu iepriekš sagatavota stenda, kur secīgi un strukturēti tiek
izklāstīta pētījuma būtība, gaita un iegūtie rezultāti.
Veicot ZPD, skolēnam ieteicams izmantot citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas
un prasmes, tādējādi tās padziļinot. ZPD var veikt arī tādās jomās, kuras kā atsevišķi mācību
priekšmeti nav iekļautas vidusskolas programmā (piemēram, pedagoģija, inženierzinātne,
socioloģija, tieslietas). Uzsākot pētniecības darbu, izvēlas sekciju, kurā tas tiks iesniegts un
prezentēts. Arī darba izstrādes un rakstīšanas gaitā tas jāpatur prātā, lai darba pamatsaturs
atbilst izvēlētai sekcijai.
Zinātniskās pētniecības darbu izstrāde ļauj labāk sagatavoties studijām augstskolā.
Tāpēc skolēni var izvēlēties ZPD nozari un tematu, jau domājot par iespējām padziļināti
turpināt pētījumu augstskolā. Veiksmīga ZPD aizstāvēšana reģiona vai Latvijas skolēnu ZPD
konferencē var dot priekšrocības, stājoties augstskolās.
Veicot ZPD, skolēns parāda savu spēju mērķtiecīgi izmantot un analizēt zinātnisko
literatūru un citus informācijas avotus, izvēlēties mērķa sasniegšanai atbilstošas pētniecības
metodes, analizēt iegūtos datus, izteikt loģiskus, cēloņsakarībās balstītus spriedumus, izdarīt
secinājumus. Vienlaikus tiek attīstītas skolēna analītiskās spējas, kritiskās domāšanas
prasmes, prasme izmantot teorētiskās atziņas konkrētu problēmu izpētē, kā arī uzstāšanās
prasmes.
Pētījumu var veikt viens skolēns individuāli vai grupā līdz trīs skolēniem.
IM nodarbības prezentācija Rīgas Tehniskās universitātes studentiem par tēmu: Kā palīdzēt sev mācīties, neatkarīgi no tā, kā tevi māca?. Nodarbības vadītāja Sandra Lāce.
2014.gada SpringWatch numurs, kurā varēsiet izlasīt:
1. SpringValley kļuvis par oficiālo psihometriskā instrumenta MBTI izplatītāja OPP alianses partneri Latvijā.
2. Viedokļa līderis, mācītājs, SpringValley draugs Kaspars Simanovičs atbild uz jautājumu "Ikviens var būt līderis?".
3. Pavasaris ir labs laiks taisīt savas dzīves revīziju. Vai jūsu dzīve ir teicamā līdzsvarā? Atbildi var meklēt skatā uz savu dzīvi no helikoptera.
4. Attīstām prasmes! Šoreiz - kā pilnveidot e-saraksti?
The document discusses the benefits of exercise for mental health. Regular physical activity can help reduce anxiety and depression and improve mood and cognitive function. Exercise causes chemical changes in the brain that may help protect against mental illness and improve symptoms.
Este documento presenta información sobre las disposiciones legales que rigen las cooperativas agroalimentarias europeas. Explica los objetivos y contenido de la formación sobre este tema. Incluye definiciones de cooperativa, sus valores y principios. Describe los modelos de cooperativas y otros modelos corporativos, la legislación cooperativa aplicable a nivel nacional e internacional, y las normas internas que rigen el funcionamiento de una cooperativa. Explica las funciones y responsabilidades de los órganos principales de una cooperativa como la asamblea general,
Este documento describe una unidad de competencia relacionada con la aplicación de disposiciones legales en la administración de cooperativas. Incluye objetivos, contenidos, métodos de enseñanza y grupo objetivo. Los contenidos cubren temas como definición de cooperativas, marcos legales internos y externos, normas de calidad alimentaria, y sistemas de gestión ambiental. El objetivo es que los miembros de la cooperativa adquieran la competencia para aplicar adecuadamente el marco legal en la administración de la cooperativa.
Unidad 2 - Desarrollo de la función de direcciónToTCOOPiTech
The document provides guidance on conducting effective meetings and decision making for directors and managers of agricultural cooperatives. It discusses planning meetings, structuring them effectively with clear objectives and timelines, and following up on actions and decisions. Decision making processes should analyze problems from different perspectives, evaluate alternatives, and choose solutions that benefit the cooperative system. Conducting discussion groups and meetings properly involves preparing, facilitating discussion, and summarizing outcomes.
Unidad 2 - Desarrollo de la función de direcciónToTCOOPiTech
El documento describe un programa de formación para miembros de los consejos rectores de cooperativas. El programa cubre temas como los principios y prácticas cooperativas, los roles y responsabilidades de los consejeros, métodos para conducir reuniones y grupos, conceptos de liderazgo, y herramientas para mejorar el desempeño del equipo y el desarrollo profesional. El programa dura aproximadamente 12 horas y utiliza métodos como conferencias, debates, estudios de casos y aprendizaje práctico.
El documento presenta un programa de formación sobre gestión de riesgos financieros. El resumen incluye los objetivos del programa, que son analizar las fuentes de riesgo financiero y cómo mitigarlos usando derivados financieros. El programa cubre temas como solvencia, liquidez, riesgo de crédito, flujo de caja y auditoría interna.
Este documento describe una unidad de formación sobre la gestión del riesgo financiero en las cooperativas. Incluye objetivos, contenidos, actividades de aprendizaje y métodos de enseñanza. El objetivo principal es enseñar a los miembros de la cooperativa a identificar, evaluar y controlar los riesgos financieros para proteger la estrategia y operaciones de la cooperativa. Las actividades incluyen presentaciones, ejercicios grupales y debates para desarrollar la comprensión de los conceptos clave de gestión de riesgos.
Este documento presenta una unidad de formación sobre información financiera que incluye actividades sobre el balance de situación, cuenta de pérdidas y ganancias, estado de cambios en el capital neto y estado de flujos de efectivo. Explica conceptos clave como activos, pasivos, capital neto y cómo leer y entender cada uno de los estados financieros.
Este documento presenta una unidad de formación sobre información financiera. La unidad tiene como objetivo evaluar el asesoramiento financiero y técnico que el director brinda a la junta directiva de una cooperativa. La unidad incluye contenidos sobre normativa contable aplicable a cooperativas, estados financieros como el balance general y cuenta de ganancias y pérdidas, y métodos para revisar y evaluar la información financiera. La unidad se imparte a miembros de la cooperativa elegidos por la junta directiva a través de métodos como conferencias y estud
Este documento presenta información sobre la planificación estratégica para cooperativas agroalimentarias europeas. Explica los fundamentos de la estrategia y los beneficios de la planificación estratégica. Luego describe cómo planificar estratégicamente utilizando herramientas como el análisis DAFO y el marco lógico. Finalmente, detalla los tres pilares básicos del desarrollo de las cooperativas y las tres etapas de su desarrollo.
El documento describe un plan de estudios para la planificación estratégica en la administración empresarial de cooperativas. Incluye objetivos de aprendizaje, contenidos, actividades, métodos de enseñanza y grupos objetivo. Los módulos de aprendizaje cubren temas como fundamentos de la estrategia, herramientas de planificación, establecimiento de objetivos y propuestas de planes estratégicos. El plan busca desarrollar las competencias necesarias para liderar el desarrollo de planes de cooperación que cubran las
Este documento presenta una unidad de formación sobre gestión de marketing para instructores de cooperativas agroalimentarias europeas. Cubre temas como el mercado y sus características, estudios de mercado, estrategia de marketing, actividades de marketing y comunicación, medios sociales, y seguimiento de la comercialización. El objetivo es innovar la formación de instructores para que puedan satisfacer mejor las necesidades cambiantes del mercado.
1. 1
7. kompetences modulis / 7. mācību modulis: lauksaimniecības politikas vadība
Profesionālais / Kompetences standarts Mācību standarts / mācību programma
Aktivitātes Uzdevumi Zināšanas Prasmes / spējas Kompetences Mācību mērķi
Mācību
saturs
Aktivitātes un minimālais laiks
(stundās)
(Teorija un praktiskais,
Klātienes un attālinātās
mācības)
Mācību metodes,
avoti un mācību
mediji
Mācību
mērķgru
pa
Lauksaimniecīb
as politikas
vadība
kooperatīvo
sabiedrību
biznesa
administrācijā
Adekvātas
sapratnes
iegūšana par
lauksaimniecība
s politiku, kas
izveidota un
uzturēta vietējā
un
starptautiskā
likumdošanā
Lauksaimniecīb
as kooperatīvu
izaicinājumu
analīzevietējās
un
starptautiskās
lauksaimnniecī
bas politikas
ietvaros
Lauksaimniecīb
as kooperatīvu
lauksaimniecība
s politikas
mērķu un
stratēģiju
definēšana un
attīstība
Lauksaimniecīb
as kooperatīvu
Lauksaimniecības
politikas sektora
zināšanas: vietējā (valsts
un reģionālā) un
starptautiskā
(paplašinātās Eiropas un
Eiropas, saukta par
Kopējo lauksaimniecības
politiku – Eiropas
Savienības KLP,
balstoties uz ES 10 gadu
stratēģiju “Eiropa
2020”) likumdošanas
izstrāde un ilgtspējības
nodrošināšana
lauksaimniecības
sektora politikā
Metodes, tehnika un
rīki informācijas un
dokumentu analīzei un
pārskatīšanai par vietējo
un starptautisko
lauksaimniecības
politiku, kā arī šīs
politikas ietvarā
esošajiem
lauksaimniecības
kooperatīva
izaicinājumiem
Metodes, tehnika un
rīki, lai noteiktu un
atjaunotu mērķus
(vadības) par
lauksaimniecības
Analizēt un pārskatīt
informāciju un dokumentāciju
(arī no vadības) par vietējās un
starptautiskās likumdošanas
izveidotu un ilgstošu
lauksaimniecības politiku un
izaicinājumiem, kas šīs
politikas sakarā, ir
lauksaimniecības
kooperatīviem
Identificēt – sākot no
lauksaimniecības politikas
izveides vietējā un
starptautiskā likumdošanā, un
no lauksaimniecības
kooperatīvu izaicinājumiem
lauksaimniecības politikas
ietvarā – lauksaimniecības
kooperatīvu mērķus un
stratēģijas par
lauksaimniecības politiku
Veikt procesa monitoringu par
lauksaimniecības kooperatīvu
lauksaimniecības politikas
mērķu sasniešanu un
izstrādāto stratēģiju ieviešanu,
identificēt un pieņemt
nepieciešamos
papildinājumus.
Nodrošināt
līderību
lauksaimniecīb
as politikas
attīstībā
lauksaimniecīb
as kooperatīvo
sabiedrību
biznesa
administrācijā
Iegūt
kompetenci
“Nodrošināt
līderību
lauksaimniecība
s politikas
attīstībā
lauksaimniecība
s kooperatīvo
sabiedrību
biznesa
administrācijā”
Lauksaimniecības
politikas sektora
zināšanas: vietējā
(valsts un
reģionālā) un
starptautiskā
(paplašinātās
Eiropas un
Eiropas, saukta
par Kopējo
lauksaimniecības
politiku – Eiropas
Savienības KLP,
balstoties uz ES
10 gadu stratēģiju
“Eiropa 2020”)
likumdošanas
izstrāde un
ilgtspējības
nodrošināšana
lauksaimniecības
sektora politikā
Metodes,
tehnikas un rīki
informācijas un
dokumentu
analīzei un
pārskatīšanai par
vietējo un
starptautisko
lauksaimniecības
politiku, kā arī šīs
politikas ietvarā
esošajiem
lauksaimniecības
Teorija: 8 h
(6 klātienē +2 online)
Prakse: 4 h
( 4 balstīta darbā +0 online)
Mācību metodes:
Vienvirziena / Lektoru vadītas
apmācības (piem., lekcijas,
konferences, stāsti, u.c.)
Interaktīvās metodes (piem.,
diskusijas nelielās grupās,
gadījumu izpēte, simulācijas,
aktīvie kopsavilkumi, viktorīnas,
jautājumu un atbilžu sesijas,
jautājumu kārtis, lomu spēles,
biznesa un vadības spēles,
dalībnieku kontrole, u.c.)
Eksperimentālās / “Paņemt aiz
rokas” metodes (piem.,
koučings, mentorings,
atdarināšana, ēnošana, mācekļu
programma, darba instruktāžas,
aizbildņa iecelšana,
demonstrējumi, treniņi, u.c.)
Didaktiskie materiāli:
tāfele, projektors, dators,
printeris, interneta pieslēgums,
u.c..
Mācību mediji:
Printēti un digitāli teksti
Mācību vadīšanas sistēmas
(piem., diskusiju lapas, forumi,
grupu lapas, gadagrāmatas, u.c.)
Sociālie mediji Aplikācijas un
savstarpējās saziņas platformas
(piem.., Facebook, Edmodo,
Classroom 2.0, Peer2Peer
University, etc.)
Kooperatī
vu biedri,
kuri
ievēlēti
valdē
2. 2
lauksaimniecība
s politikas
mērķu un
stratēģiju
ieviešanas (no
vadības puses)
monitorings un
nepieciešamo
papildinājumu
identificēšana
un pieņemšama
politiku un stratēģijām,
ko ieviest no vadības
puses, lai sasniegtu
lauksaimniecības
politikas mērķus
Metodes, tehnika un rīki
procesa monitoringam,
lai sasniegtu
lauksaimniecības
politikas mērķus un
ieviestu izdotās
kooperatīva stratēģijas
un identificētu un
pieņemtu vajadzīgās
korekcijas
kooperatīva
izaicinājumiem
Metodes, tehnika
un rīki, lai
noteiktu un
atjaunotu mērķus
(vadības) par
lauksaimniecības
politiku un
stratēģijām, ko
ieviest no vadības
puses, lai
sasniegtu
lauksaimniecības
politikas mērķus
Metodes, tehnika
un rīki procesa
monitoringam, lai
sasniegtu
lauksaimniecības
politikas mērķus
un ieviestu
izdotās
kooperatīva
stratēģijas un
identificētu un
pieņemtu
vajadzīgās
korekcijas
Tiešraides konferenču
programmatūra (piem.,
Tiešsaistes sanāksmju/
konferenču aplikācijas,
divvirzienu audioaparatūra, u.c.)
3. 3
Mācībumoduļu saraksts
1. Mācību modulis: Lauksaimniecības politika – Kopējā lauksaimniecības politika(KLP) (120 min.)
2. Mācību modulis: Nacionālā Lauku attīstības programma (LAP) (60 min.)
3. Mācību modulis: Lauksaimniecības / lauksaimniecības pārtikas ražošanas kooperatīvu ES un
valsts likumdošana. Likumdošana kooperatīvu atzīšanai. (120 min.)
4. Mācību modulis: Nacionālās lauku nevalstiskās organizācijas (NVO). Pilsoniskā līdzdalība
politikas plānošanā un ieviešanā. (240 min.)
5. Mācību modulis: Lauksaimniecības kooperatīvu loma politikas īstenošanā – ilgtspējīga
attīstība vai īstermiņa plānošana
4. 4
Mācībumoduļu apraksts
1. Mācību modulis: Lauksaimniecības politika – Kopējā lauksaimniecības politika
(KLP)
Ilgums: 120 min.
Īss apraksts:
Šī mācību daļa iepazīstinaarlauksaimniecības politiku ES kontekstā. Tajā skaidro Kopējo lauksaimniecības
politiku(KLP) caurtāsvēsturi,koncentrēti parādot dažādas reformas, kas notikušas līdz mūsdienām. Tāpat
šajā mācību modulī lektors iepazīstina ar lēmumu pieņemšanas procesu KLP kontekstā ES.
Mērķis ir radīt labāku izpratni par to, kāpēc KLP ir izveidota tāda, kāda tā ir šobrīd,un kur tai būtu jāvirzās
nākotnē.
Uzdevumi mācību dalībniekiem:
Mācību aktivitātes:
o “ledus laušanas” aktivitāte – “Burvju kaste”. Laiks – 2 minūtes katram dalībniekam, plus
iepazīstināšana ar aktivitātes noteikumiem. Vajadzīgie materiāli: kaste ar vāku un spoguli
(tas novietots kastes apakšā). Dalībniekam ir jāieskatās kastē, un ir jāpasaka viena jauka
lietaparto cilvēku,koviņšturredz - katram par sevi. Šī ir laba aktivitāte mācību sākumam,
lai iepazītos vienam ar otru, kā arī, lai radītu grupā draudzīgu un atvērtu noskaņojumu.
o uzdevums, kas jāpilda visā 1. moduļa mācību laikā – lektors mācību sākumā uzdod katram
mācību dalībniekam vienu jautājumu par apskatāmo tēmu, kas būs jāatbild lekcijas
noslēgumā. Jautājumi var atkārtoties, piemēram diviem vai 3 dalībniekiem vienādi
jautājumi, tomēr tas jāvērtē no dalībnieku skaita grupā. Atbildes uz uzdotajiem
jautājumiem ir jādod lekcijas laikā. Šī aktivitāte palīdz mācību dalībniekiem labāk noturēt
uzmanību, atcerēties vairāk un novērtēt aktivitāti.
o lekcija – prezentācijas slaidi no 1 līdz 16.
o uzmundrinošā aktivitāte (energizers) – ja lektors jūt, ka grupa ir nogurusi no informācijas
apjoma un mācīšanās procesa, lektors var izmantot uzmundrinošu aktivitāti, kas dos
enerģiju un spēju koncentrēties. Piemēram, Formula-1. Laiks – 5 minūtes, nav
nepieciešama nekādi speciāli materiāli. Visi dalībnieki nostājas aplī, cieši viens aiz otra.
Pirmais dalībnieks sāk spēli, pagriežot galvu pa kreisi un izdvešot Formulas – 1 mašīnas
skaņu(BZZZZZZZ).Katrsnākamaisdara to pašu,tādējādi veidojot„skaņasvilni”.Procesuvar
atkārtot vairākus “apļus”. Hronometrs var palīdzēt piefiksēt formulas ātrāko apli.
o lekcija – lektors turpina ar prezentācijas slaidiem 16 – 26.
o pašnovērtējums un grupas vērtējums:
Šī mācību moduļa laikā ir plānots veikt iekšēju novērtējumu, lai palīdzētu virzīt mācību procesu mācību
laikā.
o Atbilžu sniegšana
Jautājumu-atbilžu uzdevuma mērķis ir palīdzēt atcerēties vairāk no stāstītās lekcijas, kā arī sniegt
5. 5
ātru dalībnieku intereses līmeņa novērtējumu, viņu attieksmi un kopējo sajūtu konkrētajā mirklī.
Katram dalībniekamirjāatbilduzsavumācībumoduļasākumāiedotojautājumu.Atbilžusniegšanas
laikāpārējiemiratļautsizteiktkomentārus,betlektoramirjāpārtrauc, ja atbildēšanas laiks vienam
dalībniekam ieilgst. Šī uzdevuma jautājumu piemēri:
“Kas ir KLP?”,“KāpēcKLP izveidoja?”,“KāpēcKLP mainījusies gadugaitā?”,“Kura no KLP reformām,
Jūsuprāt, ir bijusi visnozīmīgākā?”, “Raksturo dažas KLP jomas?”, “Raksturo KLP mērķus?”,
“Raksturo dažus no KLP instrumentiem?”, “Raksturo KLP izdevumus?”, “Raksturo lēmumu
pieņemšanasprocesusESKLPkontekstā?”,“Kā KLP ieteikmē nacionālolauksaimniecībaspolotiku?”.
Jautājumu skaits atkarīgs no dalībnieku skaita. Mazās grupās dažus jautājumus var apvienot.
Jautājumiemjābūtvienkāršiem,mazāsgrupāsdiskusijasvarbūtgarākas,bet lektoramjāpārliecinās,
ka katrs dalībnieks izsakās un atbild uz savu jautājumu.
Nepieciešamie materiāli: kopīgs mācību aprīkojums (tāfele / flipčarts un marķieri, dators ar projektoru,
printerisuninternetapieslēgums) unindividuālsmācībuaprīkojums (individuāla mape ar pierakstu papīru,
pildspalvu, zīmuli, dzēšgumiju, zīmuļu asināmo un mācību programmu, materiāliem).
Informācijas avoti:
Kopējālauksaimniecībaspolitika –The commonagricultural policy:astory to be continued
http://ec.europa.eu/agriculture/50-years-of-cap/files/history/history_book_lr_en.pdf
KLP vēsture – The history of the CAP https://ec.europa.eu/agriculture/cap-history_en
Komisijas paziņojums par KLP pēc 2020 – Commission Communication on the CAP towards 2020
https://ec.europa.eu/agriculture/cap-post-2013/communication_en
Vadlīnijas un bukleti – Guides and brochures http://enrd.ec.europa.eu/publications/guides-and-
brochures_en
KLP pirmaispīlārs – tiešie maksājumilauksaimniekiem –Firstpillarof the CommonAgricultural Policy
(CAP):II — Direct paymentstofarmers
http://www.europarl.europa.eu/atyourservice/en/displayFtu.html?ftuId=FTU_5.2.5.html
Likumdošanasprocedūra –Ordinarylegislative procedure
http://www.europarl.europa.eu/external/html/legislativeprocedure/default_en.htm
Kopējāslauksaimniecības terminu vārdnīca – Glossary of terms related to the Common Agricultural Policy
http://ec.europa.eu/agriculture/glossary_en
Vai KLP vēl der? – Food Research Collaboration http://foodresearch.org.uk/does-the-cap-still-fit/
Lauku attīstība 2014-2020 – R ral development2014-2020: Countryfiles
http://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-2020/country-files_en
KLP līdz2020 – The CAP towards2020. Legal proposals.
http://ec.europa.eu/agriculture/sites/agriculture/files/cap-post-2013/legal-proposals/slide-show_en.pdf
6. 6
Eiropas Komisika piedāvā jaunu partnerību starp Eiropu un zemniekiem – The European Commission
proposesanew partnershipbetweenEurope andthe farmers http://europa.eu/rapid/press-release_IP-11-
1181_en.htm
2. Mācību modulis: Nacionālā Lauku attīstības programma (LAP)
Duration: 60 min.
Laiks: 60 min.
Īss apraksts:
Šajā mācību modulī lektors iepazīstina mācību dalībniekus ar lauku attīstības politiku – prioritātēm,
uzdevumiemun pieejamofinansējumuESkontekstā. Informācija par Lauku attīstības programmām – ES un
nacionālajā līmenī (ir svarīgi, ka tiek dota informācija par nacionālo Lauku attīstības programmu. Šī
informācijaatbilstoši pārstāvētai valstij lektorampašamjāuzlabo unjāpievienoprezentācijasslaidos).Tāpat
mācību posmā parādīts, cik ilgs laiks paiet, lai izstrādātu LAP, kā arī kādi ir secinājumi no iepriekšējā LAP
perioda. Noslēgumā tiek ieskicēts plānotais LAP no 2021 – 2028.
Mērķisir parādīt Lauku attīstības politikasietvaruESlīmenī,kānacionālaisLAPirsaistītsar šo ES ietvaru,cik
ilgs laiks nepieciešams politikas plānošanai (KLP; LAP), kādi ir nacionālās Lauku attīstības politikas
izaicinājumi.Šismācībumodulissniedzinformāciju,komācībudalībniekiemvajadzēsizmantottālākmācību
procesā, lai darbotos grupās un sniegtu ieteikumus par Lauku attīstības politiku.
Uzdevumi mācību dalībniekiem:
● mācību aktivitātes:
o Uzmundrinošāaktivitāte, komandas veidošanas aktivitāte – pirms tiek sākta jauna mācību
tēma, ir labi organizēt kādu aktivitāti. Ar šo aktivitāti lektors var veidot komandas grupu
darbiem, kas sekos mācību procesā. Aktivitāte “Mīms”. Laiks – 15 minūtes. Vajadzīgie
materiāli: papīra loksnītes ar vārdiem, kas saistīti ar lauksaimniecības kooperāciju,
piemēram,vadītājs,kopā,lauksaimniecība,pārtika,atbalsts... Kaddalībnieki ir saņēmuši šīs
zīmītes viņiem, nerunājot, ir jāattēlo šie vārdi, un ir jāatrod citi, kuri attēlo tieši to pašu.
Vārdu daudzums ir atkarīgs no dalībnieku skaita. Lektors izvēlas, cik daudz mazo grupu un
ar cik dalībniekiem tajās viņam nepieciešams. Cik komandu, tik atšķirīgu vārdu. Pēc tam,
kad atrasti dalībnieki ar tādiem pašiem vārdiem – izveidojušās komandas, tās rāda savu
vārdu citām.
o Lekcija – prezentācijas slaidi 30-44
o pašnovērtējums un grupas vērtējums:
o piezīmju tāfele
Dalībnieki var izmantot piezīmju tāfeli, lai pierakstītu savu viedokli,izteiktu ieteikumus utt. Piezīmju
tāfele varbūtpieejama visu pasākuma laiku,bettādā gadījumā taijābūtaktīviizmantojamai,sākot
ar 2. mācību moduli. Piezīmju tāfele var būt gan strukturēta, gan bez struktūras (piemēram,
jautājumiun piezīmesparmācību saturu, rezultātiem, procedūrām, loģistiku, materiāliem, grafiku,
7. 7
noskaņojumu utt.).Lektoramregulāriirjāiedrošina dalībniekilietot šo instrumentu,citādākpiezīmju
tāfeles lietderība būs maza. Piemēram, mācību dalībnieki var pierakstīt arī neskaidrības par pirmo
un otro tēmu. Šīs neskaidrības var tikt noskaidrotas un pārrunātas ar lektoru, bet var būt arī kā
mājasdarbs uz nākamo dienu līdz beidzamai mācību tēmai. Šis dod labu atgriezenisko saiti par
mācīto informāciju un parāda dalībnieku ieinteresētību.
Nepieciešamie materiāli: kopīgs mācību aprīkojums (tāfele / flipčarts un marķieri, dators ar projektoru,
printerisuninternetapieslēgums) unindividuālsmācībuaprīkojums(individuāla mape ar pierakstu papīru,
pildspalvu, zīmuli, dzēšgumiju, zīmuļu asināmo un mācību programmu, materiāliem).
Informācijas avoti:
Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums – Financing the Common Agricultural Policy
https://ec.europa.eu/agriculture/cap-funding_en
Lauku attīstība – Rural development2014-2020 https://ec.europa.eu/agriculture/rural-development-2014-
2020_en
Eiropas tīkls lauku attīstībai – European Network for Rural Development www.enrd.ec.europa.eu
Lauku attīstības politika darbībā – Rural development policy in action http://enrd.ec.europa.eu/policy-in-
action_en
Latvijas Zemkopības ministrija – National Ministry of Agriculture www.zm.gov.lv
Valsts Lauku tīkls – National Rural Network www.laukutikls.lv
3. mācību modulis: ES un nacionālā likumdošana lauksaimniecības kooperatīviem.
Likumdošana kooperatīvu atzīšanai
Laiks: 120 min.
Īss apraksts:
Šajā mācību modulī lektors iepazīstina mācību dalībniekus ar likumdošanas pamatu lauksaimniecības
kooperatīviem. Akcentējot tieši atzītus lauksaimniecības kooperatīvus – to vajadzības un ieguvumus.
Mērķisir parādīt ceļu, kā sasniegt augstas kvalitātes lauksaimniecības kooperatīvu vadības līmeni un kādu
valsts un ES atbalstu var saņemt atzīts kooperatīvs.
Uzdevumi mācību dalībniekiem:
● mācību aktivitātes:
o Lekcija – prezentāciju slaidi 46-49
o Kopīgais darbs – lektors ņem lielu papīra lapu un pieliek pie tāfeles (vai lieto kādu citu
ekrānu, kur iespējams kolektīvi zīmēt). Uzdevums ir uzzīmēt (tikai ar pavisam mazu
zīmējumukatramno dalībniekiem) kooperācijas procesu, kā to viņš/a redz. Lektors sāk, un
katrs dalībnieksturpinaarvienuzīmējumu.Šīaktivitāte ļauj atpūsties no lekcijas, bet tāpat
arī parāda katra dalībnieka izpratni par kooperācijas procesu.
8. 8
o Lekcija – prezentāciju slaidi 51-56
o Grupu darbs – izmantojot komandas, kuras tika izveidotas iepriekš (aktivitātes “Mīms”
laikā), ir jāatbild uz negatīvajiem jautājumiem, piemēram, “kāpēc lauksaimniecības
kooperatīviem nevajadzētu vairāk bonusus, atbalstu no valsts un ES”; “Kā pazemināt
produkcijas kvalitāti lauksaimniecības kooperatīvā?”; “Kā samazinā kopējo komunikāciju
lauksaimniecības kooperatīva iekšienē?” utt. Lietojot negatīvus (pretējus) jautājumus,
iespējams veiksmīgi sākt domāt “ārpus rāmjiem”, no pretējām atbildēm iespējams iegūt
tiešām noderīgas atbildes. Atļauts atbildēt pavisam neierastas lietas. Pēc jautājumu
savākšanas lektors kopā ar grupu apspriež tos – varbūt kāda no minētajām lietām tieši
notiek realitātē (ja tā izraisa negatīvas lietas, kāpēc tā notiek, kā to labot?).
● pašnovērtējums un grupas vērtējums
o atskata grupa
atskata grupaatskatās uz to,kas noticispadienu,sagatavoīsu komentāruunprezentē tocitām grupām
dienasbeigāsvai nākamāsdienassākumā.Atskatagrupaspēlē būtiskuproduktīvuatgriezeniskās saites
lomu, skaidri demonstrējot, kāda informācija un ziņojums ir palicis atmiņā. Tā kā 3. mācību modulis ir
pirmās dienas pēdējā tēma, tad labāk ar šo atskata grupas “prezentāciju” sākt nākamo dienu. Tāpat
lektors var dot katrai grupai (grupas mums jau ir) atšķirīgu akcentu, ko “prezentēt”. Šādā veidā var
atgādināt iepriekšējās dienas atslēgas atziņas. Vēl vairāk, šādā veidā var redzēt mācību programmas
stripās un vājas puses.
Nepieciešamie materiāli: kopīgs mācību aprīkojums (tāfele / flipčarts un marķieri, dators ar projektoru,
printerisuninternetapieslēgums) unindividuālsmācībuaprīkojums(individuāla mape ar pierakstu papīru,
pildspalvu, zīmuli, dzēšgumiju, zīmuļu asināmo un mācību programmu, materiāliem).
Informācijas avoti:
KonsolidētāESizveidošanaslīgumaversija - Consolidatedversionof the Treatyonthe Functioningof the
EuropeanUnion http://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/ALL/?uri=CELEX:12012E/TXT
Padomesregula- Council RegulationNo1435/2003 http://eur-lex.europa.eu/legal-
content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32003R1435&from=LV
Valstslikumdošana–National legislation –http://likumi.lv/ta/id/280046-noteikumi-par-lauksaimniecibas-
pakalpojumu-kooperativo-sabiedribu-un-mezsaimniecibas-pakalpojumu-kooperativo-sabiedribu-atbilstibas
http://www.llka.lv/
4. mācību modulis: Latvijas lauku nevalstiskās organizācijas (NVO). Pilsoniskā līdzdalība
politikas plānošanā un ieviešanā.
Laiks: 240 min.
Īss apraksts:
Šajā mācību modulīlektorsiepazīstinamācībudalībniekusar Latvijaslauksaimniekupilsoniskolīdzdalību.Kā
ir būvēts lauku NVO tīkls, kāda loma ir lauku nevalstiskajām organizācijām LAP (tāpat KLP ES līmenī)
9. 9
izstrādāšanā un ieviešanas procesā. Lauku NVO Konsultatīvā padome Zemkopības ministrijā.
Tāpat lektors iepazīstina mācību dalībniekus ar valsts likumdošanas izstrādāšanu, apstiprināšana un
ieviešanas procesu un NVO lomu katrā no tiem.
Uzdevumi mācību dalībniekiem:
● mācību aktivitātes:
o atskata grupas aktivitāte – diena sākas ar atskatu uz iepriekšējo dienu, atceroties
iepriekšējās tēmas
o lekcija – prezentācijas slaidi 61-75
o lomu spēle-
▪ sadalalomas(2 vai 3 zemnieki,2kooperatīvuvadītāji,2NVOpārstāvji,1 ministrijas
darbinieks,1ministrs,1vai 2 parlamentadeputāti –lomu skaits atkarīgs no mācību
dalībnieku skaita);
▪ katrs pārstāvis pastāsta, kas viņš ir un kāda veida attieksme viņa ir;
▪ iedod pirmajam zemniekam vajadzību, piemēram, gūt lielākus ieņēmumus par
pārdoto pienu, otrajam zemniekam – ir pārāk lieli nodokļi lauksaimniecības
transportam.
▪ grupa iet cauri visiem posmiem, lai nonāktu ar šīm vajadzībām līdz politiskajam
līmenim
▪ beigās – kopsavilkums – kas bija vienkārši, kur nepieciešams vairāk informācijas.
▪ Šīs lomu spēles uzdevumi:
● sasniegt rezultātu – viens no abiem zemniekiem ir apmierināts;
● parādīt, kā mainās jautājums katrā no soļiem;
● parādīt, cik svarīga loma ir katrai no šīm personām.
Nepieciešamie materiāli: kopīgs mācību aprīkojums (tāfele / flipčarts un marķieri, dators ar projektoru,
printerisuninternetapieslēgums) unindividuālsmācībuaprīkojums(individuāla mape ar pierakstu papīru,
pildspalvu, zīmuli, dzēšgumiju, zīmuļu asināmo un mācību programmu, materiāliem).
Informācijas avoti:
TeorēiskieNVOvadībasunorganizācijuattīstībasaspekti - Theorisingthe organisationandmanagementof
non-governmentaldevelopmentorganisations:towardsacomposite approach
https://www.researchgate.net/publication/291576531_Theorising_the_organisation_and_management_of
_non-governmental_development_organisations_towards_a_composite_approach
NVOvadībasun organizācijasteorētiskie aspekti - Theorizingthe organizationandmanagementof NGOs
https://www.researchgate.net/publication/237454828_THEORIZING_THE_ORGANIZATION_AND_MANAGE
MENT_OF_NGOs
NVOvadība unorganizācijupalielināšana- Non-Governmentalismandthe reorganisationof publicaction:
managementandthe rise of non-governmentalorganisations
https://www.researchgate.net/publication/313179724_'NON-
GOVERNMENTALISM'_AND_THE_REORGANISATION_OF_PUBLIC_ACTION_MANAGEMENT_AND_THE_RISE_
10. 10
OF_NON-GOVERNMENTAL_ORGANIZATIONS_NGOs
Kas ir nevalstiska organizācija? – What is a Non-Governmental Organization?
https://www.gdrc.org/ngo/peter-willets.html
Copa Cogeca mājaslapa – Copa Cogeca website http://www.copa-cogeca.eu/Menu.aspx
Latvijas lauksaimniecības NVO – Latvian agriculture NGO’s:
http://www.llka.lv/
http://zemniekusaeima.lv/aktualitates/jaunumi/
http://www.losp.lv/
Zemkopībasministrija–Ministryof Agriculture: https://www.zm.gov.lv/lauksaimnieciba/statiskas-
lapas/nozares-darba-grupas-padomes?nid=535#jump
5. mācību modulis: Lauksaimniecības kooperatīvu loma politikas īstenošanā – ilgtspējīga
attīstība vai īstermiņa plānošana
Laiks: 180 min.
Īss apraksts:
Šajā mācību modulī lektors aicina mācību dalībniekus atklātai diskusijai par lauksaimniecības kooperatīvu
lomu ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībā. Strādājot grupās, atklāj plusus un mīnusus, kā KLP un LAP
atbalstskooperatīvuattīstībai palīdzsasniegtLAPunKLP mērķus,unkāda veidaatbalstsbūtunepieciešams
nākotnē labākai politikas ieviešanai.
Mērķis ir saņemt prakstiskā ceļā atgriezenisko saiti no iepriekšējām aktivitātēm. Kā arī vadīt mācību
dalībniekus, paskatīties uz savu darbu no ilgtspējas viedokļa. Šī moduļa uzdevums ir sagatavot reālu
ieteikumu dokumentu lauksaimniecības politikas uzlabošanai, ko var nodot tālāk NVO un valsts politikas
veidotājiem.
Uzdevumi mācību dalībniekiem:
● mācību aktivitātes:
o domu sagatavošanas aktivitāte – “Spogulis”. Laiks – 10-15 minūtes. Nav nepieciešami
nekādi specifiski materiāli. Grupa sadalās pāros. Viens pāra dalībnieks ir spogulis, kurš
atkārto otra pāriniekakustības.Pēckādaneilgalaika“lomas”tiekmainītas. Dalībniekinevar
izmantot kustības, kuras otrs fiziski nespētu atkārtot. Šī aktivitāte sagatavo prātu jaunu
risinājumu meklēšanai.
o atvērta diskusija, kur katram grupas dalībniekam ir jāizsaka viedoklis.
Šai aktivitātei lektoram vajag grupu sadalīt 3 mazākās grupās (piemēram, ar ierasto metodi,
skaitoties no 1 līdz 3). Lektors uzzīmē tabulu un pasaka jautājumus (1-3) – viens jautājums katrai
grupai.
11. 11
1. Kāpēc mums nepieciešams
lauksaimniecības kooperatīvs,
kooperācijas process?
Kooperēšanās mērķi (ārējā
(sabiedrības, politikas) līmenī
un iekšējā (kooperatīva)
līmenī).
2. Kādi resursi mums ir, lai
kooperētos? (materiāliem,
zināšanu utt.)
3. Iemesli, kāpēc ir problēmas
kooperēšanas sektorā?
4. Kādus izaicinājumus jūs
redzat lauksaimniecības
politikai? Kādi ieteikumi
lauksaimniecības politikas
uzlabošanai?
Lai atbildētu uz uzdotajiem 1., 2. un 3. jautājumu, katrai grupai tiek iedota liela papīra lapa un 25
minūtes laika. Tad grupasprezentēsavasidejas – visas grupas kopā domā par šiem jautājumiem,
ja nepieciešams, pievieno citu ieteikumus un piezīmes lapā.
Pēc šīs sesijas, grupas atbild uz 4. Jautājumu – vispirms 25 minūtes diskusijas mazajās grupās un
tad atkal kopā.
Pēc diskusijām nepieciešams sagatavot dokumentu ar ieteikumiem NVO un valsts politikas
veidotājiem. Lektoram jāvada šis process, bet jāļauj dalībniekiem pašiem uzņemties atbildību
izveidot šo dokumentu (lietojot datoru un projektoru).
Dokumenta struktūrai var izmantot šo piemēru:
● tabula
Ko darīt? (plāns) Resursi,kas
vajadzīgi,laito
izdarītu
Kuršto darīs?(viens
atbildīgaisun
komanda,kas
palīdzēs)
Termiņš,līdz kuram
tasjāizdara
o pašnovērtējums un grupas vērtējums:
Gala novērtējums piedāvā pasākuma noslēguma vērtējumu. Rezultātus nepieciešamas novērtēt,
pieredzi apstiprināt, atspoguļot iemācīto, kā arī ieviestos rezultātus un zināšanas noteikt. Iegūtā
informācija noderēs, plānojot nākamās tikšanās vai līdzīgus pasākumus.
Šie aspekti ir svarīgi, kad tiek runāts par rezultātu:
Mērķis: līmenis, kad mērķis ir sasniegts (procentos vai vārdos, piemēram,
“nepavisam...gandrīz...labi...pilnībā..”
12. 12
Ieguvumi: pasākuma lietderība (pievienotā vērtība) dalībniekiem un organizatoriem ir svarīgs
aspekts.Pasākumabeigāsieguvumiganirvairākkā pieņēmumi,nevisfakts.Pasākumaieguvumi var
sastāvētnoiegūtajiemiespaidiem, jaunām zināšanām un jaunām spējām (iegūta vai paaugstināta
pašapziņa).
Ieviešamaikdienasdzīvē:kādusiespaidusunjaunasspējasdalībnieki var pārnest uz ikdienas darba
dzīvi?
Nepieciešamie materiāli: kopīgs mācību aprīkojums (tāfele / flipčarts un marķieri, dators ar projektoru,
printerisuninternetapieslēgums) unindividuālsmācībuaprīkojums(individuāla mape ar pierakstu papīru,
pildspalvu, zīmuli, dzēšgumiju, zīmuļu asināmo un mācību programmu, materiāliem).
Metodoloģiskas rekomendācijas ieviešanai un novērtēšanai:
Novērtēšanas aspekti ir atkarīgi no novērtēšanas mērķa. Aspekti novērtēšanā var tikt iedalīti kategorijās
šādās 5 jomās: Ieguldījums, Process, Rezultāts, Iznākums, Ietekme.
● Ieguldījums – materiāli, prezentācijas, dalībnieku pieredze
● Process – programma, darbības soļi, metodes, mijiedarbība dalībnieku starpā
● Rezultāts – rezultāts, jauni ieskati, ziņojums par notikumu, publikācijas
● Iznākums – dalībnieku uzvedības maiņa
● Ietekme – ietekme dalībnieku darba vidē
Tikai pirmās trīs jomas – ieguldījums, process un rezultāts – var tikt novērtētas pasākuma beigās.
Novērtēšanasjautājumi iznākumuunietekmes jomā ierosina domāt par iespējām iegūto pārnest ikdienas
darba dzīvē.