1. modulis - Tiesību normas

ToTCOOP+i PROJECT
Modulis 1 : Kooperatīvu atbilstība
saistošajiem iekšējiem, ārējiem,
nozares un institucionālajiem
tiesību aktiem
STRATEGIC PARTNERSHIP FOR INNOVATING THE TRAINING
OF TRAINERS OF THE EUROPEAN AGRI-FOOD COOPERATIVES

Mācību mērķis
Apgūt prasmi piemērot saistošos iekšējos,
ārējos, nozares un institucionālos tiesību
aktus, vadot kooperatīva darbu.

Saturs I
1. Kooperatīva definīcija. Kooperatīva vērtības un principi
2. Kooperatīva biznesa modeļi un citas kopdarbības
formas
3. Kooperāciju regulējošā likumdošana
4. Iekšējie noteikumi
5. Kooperatīva biedru atbildība un noteikumi
6. Darba devēju un darba ņēmēju atbildība un pienākumi
kooperatīvos
7. Statūtos noteiktie pienākumi un atbildība par
produktiem
8. Statūtos noteiktā atbildība un izvairīšanās no draudiem
9. Ēdiena kvalitāte un drošība, pārtikas nozares
normatīvais regulējums

Saturs II
10. Starptautiskie un vietējie pārtikas kvalitātes standarti
11. Integrētās sistēmas pārtikas kvalitātes un drošības
nodrošināšanai
12. Vides nozares normatīvais regulējums
13. Vides pārvaldes sistēmas
14. Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm, vienlīdzības
kritēriji
15. Nodarbinātības risku novēršana
16. Fiskālās nozares normatīvais regulējums
17. Korporatīvā sociālā atbildība

1. Kooperatīva definīcija
Kooperatīvs ir brīvprātīga cilvēku apvienība, kuru
mērķis ir sasniegt kopējas ekonomiskas, sociālas un
kultūras vajadzības un vēlmes, izmantojot kopīgu un
demokrātiski pārvaldītu uzņēmējdarbības formu.
https://www.youtube.com/watch?v=qvF3jfSWq
8A

1. Kooperatīva vērtības
KOOPERATĪVA
VĒRTĪBAS
PAŠPALĪDZĪBA
ATBILDĪBA
DEMOKRĀTIJA
VIENLĪDZĪBA
TAISNĪGUMS
SOLIDARITĀTE

1. Kooperatīva principi
1. Brīvprātība un atvērta dalība
2. Demokrātiska biedru kontrole
3. Biedru ekonomiskā līdzdalība
4. Autonomija un neatkarība
5. Izglītošanās, dalība mācībās un informācijas
apmaiņa
6. Kooperācija/sadarbība starp kooperatīviem
7. Rūpes par sabiedrību

2. Kooperatīva biznesa modeļi un
citas kopdarbības formas
KOOPERATĪVS CITAS KOPDARBĪBAS
FORMAS
Vara pieder biedriem Vara pieder tam, kam pieder
vairākums kapitāla
Kapitāls ir galvenais
instruments, lai
nodrošinātu
pakalpojumus
kooperatīva biedriem
Darbs, klienti, piegādātāji –
lai sasniegtu finansiālos
mērķus
Peļņas sadale ir
atbilstoša biedru
līdzdalībai kooperatīvā
Peļņas sadale, balstoties uz
ieguldīto kapitālu

3. Kooperāciju regulējošā
likumdošana I
Kooperatīviem ir nepieciešama likumdošana un politika,
kas veicina attīstību un izaugsmi, līdzīgi kā jebkurā citā
uzņēmējdarbībā. Likumdošanai ir būtiska loma kooperatīvu
pastāvēšanā un dzīvotspējā.
Projekta mērķis ir nodrošināt palīdzību likumdevējiem un
politikas veidotājiem, tā lai veicinātu kooperācijas
uzņēmējdarbības formas attīstību caur atbalstošu tiesisko
regulējumu, kas varētu veicināt kooperatīvu ekonomisko
potenciālu.

3. Kooperāciju regulējošā
likumdošana II
Katrai valstij ir sava kooperāciju regulējošā likumdošana
Par kooperatīviem dažās Eiropas valstīs:
• Eiropas Komisijas regula Nr. 1435/2003 22.07.2003.
par statūtiem Eiropas Kooperatīvai Sabiedrībai
• Par strādnieku iesaistīšanos Eiropas Kooperatīvajā
Sabiedrībā reglamentē Eiropas Komisijas Direktīva
2003/72
• Likums 3/2011 4. martā, kas nosaka Eiropas
Kooperatīvo Sabiedrību Spānijā

4. Iekšējie noteikumi (1)
Kooperatīvu pienākums ir regulēt savu darbību caur
statūtiem, kas kalpo, lai pielāgotu likumdošanu attiecīgā
kooperatīva vajadzībām un īpatnībām.
Minimālais saturs:
• Kooperatīva nosaukums, sociālais mērķis, atrašanās
vieta, darbības laiks un teritoriālie ierobežojumi
• Minimālais sociālais kapitāls
• Minimālais obligātais sociālā kapitāla ieguldījums, kļūstot
par biedru, termiņi, kritēriji, kā arī obligāto iemaksu
apjoms, kas jāmaksā jauniem biedriem, iestājoties
kooperatīvā
• Akreditācijas ceļš ieguldījumiem sociālajā kapitālā
• Peļņas procentu uzkrāšana un izmaksa, attiecībā pret
biedru ieguldījumu pamatkapitālā

4. Iekšējie noteikumi (II)
• Biedru kategorijas, uzņemšanas prasības, kā arī
brīvprātīgie un obligātie nosacījumi
• Biedru tiesības un pienākumi
• Biedru tiesības saņemt iemaksu atlīdzību un to
saņemšanas termiņi
• Sociālās disciplīnas noteikumi, pieļauto kļūdu
klasifikācija un sankcijas, sankciju piemērošanas
procedūra un biedra statusa zaudēšana
• Valdes locekļu skaits un darbības ilgums. Tāpat arī
iesaistīto skaits un darbības ilgums biedru apelācijas
komisijas nepieciešamības gadījumos

4. Iekšējie noteikumi (III)
Brīvprātīgā kārtā, ja biedru kopsapulce apstiprina,
kooperatīvi var darboties, iesaistot sabiedrību
pētījumu un inovāciju izstrādē. To saturs un
struktūra var būt noteikta no biedru puses,
vienmēr ņemot vērā likumdošanu un kooperatīva
statūtus, lai attīstītu sadarbības, organizatoriskos
un menedžmenta jautājumus.

5. Kooperatīva biedru pienākumi un
atbildība (I)
BIEDRU KOPSAPULCE
VALDE
IZPILDDIREKTORS
+
DARBINIEKU KOMANDA

Biedru kopsapulce ir biedru tikšanās ar mērķi
apspriest jautājumus, kas noteikti likumdošanā un
statūtos, kā arī pieņemt par tiem lēmumus
attiecībā uz visiem kooperatīva biedriem (tajā
skaitā klāt neesošiem).
Biedru kopsapulce: definīcija
atbildība (II)

Biedru kopsapulce nosaka kooperatīva vispārējo
politiku un var apspriest jebkuru kooperatīvam
interesējošu jautājumu, ja tas ir iekļauts darba
kārtībā. Tomēr jāņem vērā, ka apspriestie
jautājumi nedrīkst būt likumdošanā noteikti citu
institūciju kompetencē.
Biedru kopsapulce: kompetences
atbildība (III)

 Sociālā menedžmenta izvērtējums, gada pārskata
un vadības ziņojuma apstiprināšana, lēmumu
pieņemšana par peļņas izlietošanu vai zaudējumu
segšanu.
 Valdes locekļu, revidentu, likvidatoru un
nepieciešamības gadījumā arī apelācijas komisijas
ievēlēšana un atcelšana, kā arī samaksas
noteikšana kooperatīva vadītājam un likvidatoriem.
Biedru kopsapulce: kompetences
atbildība (VI)

 Statūtu grozīšana un apstiprināšana, kā arī iekšējo
noteikumu mainīšana nepieciešamības gadījumos
 Obligāto iemaksu izmaiņu apstiprināšana,
brīvprātīgo iemaksu apstiprināšana, pamatkapitāla
iemaksu apjoma noteikšana, jauno biedru iemaksu
noteikšana, kvotu vai ienākumu periodiska sadale,
kā arī procentu likmes noteikšana, kas jāmaksā par
ieguldījumu sociālajā kapitālā.
Biedru kopsapulce: īpašās kompetences
atbildība (V)

 Emisiju obligāciju, līdzdalības obligāciju un cita
veida finansējuma sadale
 Kooperatīvu apvienošanās, atdalīšanās,
pārveidošana un likvidācija
 Jebkurš lēmums, kas kooperatīvam nozīmē
būtiskas pārmaiņas saskaņā ar statūtiem par
ekonomiskiem, sociāliem, organizacionāliem vai
funkcionāliem jautājumiem
atbildība (VI)

 Vienošanās par kooperatīvu savstarpējo sadarbību
vai sadarbības izbeigšanu, līdzdalību citās
ekonomiskās apvienībās, reprezentatīvu dalību
dažādās institūcijās vai pasākumos, kā arī par
savstarpēju atdalīšanos kooperatīva ietvaros
 Sociālā atbildība pret valdes locekļiem, auditoriem un
likvidatoriem
 Priekšlikumu sniegšana likumiem un ministru
kabineta nosacījumiem
atbildība (VII)

Biedru kopsapulce ir lielākais lēmumu pieņēmējs
kooperatīvā...
…bet tas NAV labs lēmumu pieņēmējs.
 Tā ir liela struktūra, kas nevar padziļināti
apspriest jautājumus un pieņemt
sarežģītus lēmumus
 Tā ir struktūra, kurai parasti nav pietiekami
daudz informācijas, lai sniegtu kompetentu
atzinumu, izvērtētu iespējamās alternatīvas
un pieņemtu pareizos lēmumus.
 Biedru kopsapulcē parasti ir emocionālas
reakcijas, kas ir attālinātas no loģiskiem
argumentiem
 Ar tādu vairumu cilvēku ir iespējams viegli
manipulēt
atbildība (VIII)

 Biedru kopsapulcē katram biedram ir viena balss
 Kooperatīva statūtos var paredzēt svērto balsojumu,
kur proporcionāli biedra ieguldījumam kooperatīva
darbībā, tam var piešķirt ne vairāk kā piecas balsis,
tomēr izslēdzot iespēju, ka viens biedrs var saņemt
vairāk kā trešdaļu balsu.
Biedru kopsapulce: tiesības balsot
atbildība (IX)

 Kopsapulcē biedru var pārstāvēt cits biedrs, tomēr
viņš nedrīkst pārstāvēt vairāk kā divus biedrus
 Biedrus ar pilnām tiesībām drīkst pārstāvēt radinieki,
tomēr statūtos ir jābūt atrunātai radniecības pakāpei
 Balss deleģēšanas opcijai ir jābūt atrunātai
kooperatīva statūtos
Biedru kopsapulce: valdes ievēlēšana
atbildība (X)

 Izņemot likumā noteiktos gadījumus, biedru
kopsapulce var pieņemt lēmumus ar vairāk kā pusi no
derīgām balsīm un nav tiesīgi balsot ar tukšām
biļetēm vai atturēties
 Lai izmainītu statūtus, nepieciešams divu trešdaļu
klātesošo un pārstāvēto biedru vairākuma balsojums.
Tas attiecas, piemēram, uz tādiem jautājumiem kā
iestāšanās/izstāšanās no kooperatīva, izmaiņas
kooperatīva struktūrā, apvienošanās un atdalīšanās
no kādas struktūras, kooperatīva likvidācija vai
atjaunošana
Biedru kopsapulce: lēmumu pieņemšana (1)
atbildība (XI)

Jautājumi, kas nav iekļauti darba kārtībā, nav spēkā
esoši, izņemot sekojošus gadījumus:
 Sasaukt jaunu kopsapulci
 Kooperatīva biedru un ārējo personu cenzūra
 Lai paplašinātu biedru kopsapulces sesiju
 Atbildības celšana pret valdes locekļiem,
auditoriem vai likvidatoriem
 Sociālo maksājumu atcelšana
Biedru kopsapulce: lēmumu pieņemšana (2)
atbildība (XII)

Kooperatīva valde ir koleģiāla un augstākā
pārvaldes struktūra, kas pārstāv kooperatīvo
sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā, atbilstoši
statūtiem un vispārējai politikai
Valdes locekļi: definīcija
atbildība (XIII)

 Kooperatīva valde ir atbildīga pret likumā un
statūtos noteiktajām institūcijām
 Valdes priekšsēdētājam ir juridiskas tiesības
pārstāvēt kooperatīvu statūtos noteiktajā
kārtībā, kā arī kārtībā, kādā to nosaka valde vai
biedru kopsapulce
Kooperatīva valde: kompetences un pārstāvniecība
Kooperatīva valde ir pārvaldes orgāns ar
ekskluzīvām iespējām pārstāvēt un vadīt
kooperatīvu.
atbildība (XIV)

Kooperatīva valde ir kooperatīva pārvaldes institūcija, ko
ievēlējusi biedru kopsapulce. Valde kooperatīva pārvaldes
funkciju pilda noteiktu laiku.
Valde ir ļoti būtiska kooperatīva sastāvdaļa, tāpēc, ja
valde...
...nestrādā un nenodrošina kooperatīva dinamisku darbu...
...bloķē citu kooperatīva institūciju darbu...
...ierobežo kooperatīva vadītāju un tehnisko personālu
pildīt savas funkcijas
...kooperatīvs NEDARBOSIES
Kooperatīva valde: funkcijas
atbildība (XV)

 Vadlīniju nodrošināšana, lai izstrādātu kooperatīva
stratēģisko plānošanu un to apstiprinātu: uzņēmējdarbības
veida definēšana, mērķi, darbības plāni, budžets...
 Kooperatīva attīstības plānošana, balstoties uz tirgus
situāciju un stratēģisko plānu
 Nodrošināt uzticamību, zināšanas un attiecības ar
kooperatīvu
 Izvēlēties un nodrošināt vadītāju un nepieciešamības
gadījumā to aizvietot
 Nodrošināt un veicināt kooperatīva vadītāja un tehnisko
darbinieku attīstību
atbildība (XVI)

 Darbojas kā starpnieki, lai atrisinātu iespējamās nesaskaņas
starp kooperatīva biedriem, lai izvairītos no negatīvas
ietekmes uz kooperatīva darbu
 Atkārtoti neiejaucas ikdienas darbā, izņemot krīzes
gadījumus
 Finanšu plūsmas plānošana: modernizācija vs. kapitalizācija
 Informācija, informācija, informācija...
 Juridiski pārstāv kooperatīvu ar visām no tā izrietošajām
sekām
atbildība (XVII)

 Kooperatīva valdes sastāvs tiek noteikts statūtos
 Valdes sastāvā varbūt ne mazāk kā 3 un ne vairāk kā 15
locekļi un jebkurā gadījumā kooperatīvam var būt
vadītājs, izpilddirektors un sekretārs
 Ja kooperatīvā ir vairāk kā 50 darbinieku uz nenoteiktu
darba termiņu un ir izveidota darbinieku komisija, vienam
no valdes locekļiem ir jābūt darbinieku pārstāvim, ko ir
ievēlējusi darbinieku komisija
Kooperatīva valde: sastāvs
atbildība (XVIII)

 Par kooperatīva valdes priekšsēdētāju biedru
kopsapulce balso aizklātā balsojumā un ievēl
kandidātu ar vislielāko balsu skaitu
 Kooperatīva statūtos jeb iekšējos kārtības noteikumos
ir noteikta vēlēšanu procesa kārtība
 Kooperatīva valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors un
sekretārs tiek ievēlēts no kooperatīva biedru vidus.
Balstoties uz statūtiem, to dara vai nu valdes locekļi vai
biedru kopsapulce
 Kooperatīva jaunā valde stājas amatā no ievēlēšanas
brīža un uzņēmumu reģistrā kooperatīvam par to jāziņo
viena mēneša laikā pēc ievēlēšanas
Kooperatīva valde: vēlēšanas
atbildība (IXX)

Statūtos var paredzēt, ka kooperatīva vadītājs vai
kooperatīva vadītāja vietnieks var būt kvalificēts un
pieredzējis cilvēks no malas, ja vismaz viena
trešdaļa balsstiesīgo dod savu piekrišanu.
Kooperatīva valde: vēlēšanas
atbildība (XX)

 Kooperatīva valdes locekļi tiek ievēlēti uz noteiktu laiku, kas
noteikts Statūtos (3 līdz 6 gadi), ar iespēju tikt pārvēlētiem
 Visi kooperatīva locekļi tiek ievēlēti un nomainīti vienlaicīgi,
ja vien statūtos nav paredzēta daļēja pārvēlēšana
 Kooperatīva valdes locekļus var atlaist biedru kopsapulce arī
tad, ja tas nav paredzēts sapulces darba kārtībā
 Valdes priekšsēdētāja atkāpšanos var akceptēt kooperatīva
valde vai biedru kopsapulce
Kooperatīva valde: ilgums, darba izbeigšana,
vakances
atbildība (XXI)

 Kooperatīva valde ir lemttiesīga, ja uz valdes sēdi ir
ieradušies vairāk kā puse valdes locekļu
 Lēmumi tiek pieņemti ar vairāk kā pusi derīgām
balsīm. Katram valdes loceklim ir viena balss. Valdes
priekšsēdētāja balss var būt izšķiroša.
 Priekšsēdētāja un sekretāra parakstīts sanāksmes
protokols ietver valdes locekļu debašu kopsavilkumu,
pieņemtos lēmumus, kā arī balsošanas rezultātus.
atbildība (XXII)

 Deleģētā vara NAV personīgā vara. Valdes locekļiem
par deleģētās varas izmantošanu ir jāatskaitās biedru
kopsapulcei, kas viņus ir ievēlējusi un uzticējusi varu.
 Biedru kopsapulce deleģē varu kooperatīva valdei
kopumā nevis atsevišķiem tās locekļiem
 Kooperatīva valdes locekļi, kas uzņemas šo lomu, to
dara brīvprātīgi
Kooperatīva valde: daži apsvērumi (1)
atbildība (XXIII)

 Kooperatīva valdē darbojas vairākuma princips, un ja
lēmumu nav iespējams pieņemt vienprātīgi,
nepieciešams rīkot balsošanu
 Kooperatīva valdei ir saistošs vairākuma balsojums
un oficiāli jāpauž kopējais valdes lēmums
 Kooperatīva valdes locekļiem vajadzētu lēmumu
pieņemšanas procesu turēt konfidenciālu, kā arī būt
uzmanīgiem ar informāciju, kas tiek izmantota
lēmumu pieņemšanas procesā
Kooperatīva valde: daži apsvērumi (2)
atbildība (XXIV)

Kooperatīva vadītājs:
«Kāds, kurš koordinē
un pārzina visu
kooperatīva cilvēku
darbu, lai sasniegtu tā
mērķus.»
(Robbins, 2010)
atbildība (XXV)

Funkcijas:
Plānot
Organizēt
Vadīt
Kontrolēt
Vadītāja loma:
Saskarsme
Informācijas
nodrošināšana
Lēmumu pieņemšana
Īpašības un prasmes:
Metodes
Cilvēcība
Atbilstošas
Panākumu atslēga:
Apmācības
Pieredze
Personiskās īpašības
Veiksme
Vadītājs
atbildība (XXVII)

Kooperatīva
valde
Kooperatīva
vadītājs
Biedru
kopsapulce
1. Kooperatīva
pārstāvniecība
2. Stratēģijas
noteikšana un
pārvaldes
vadlīnijas
3. Kooperatīva darba
uzraudzība un
kontrole
1. Vadība un
profesionālā
pārvalde
2. Apstiprinātās
stratēģijas
ieviešana
1. Kooperatīva
vispārējās stratēģijas
noteikšana
2. Līgumu slēgšana un
statūtu maiņa
3. Iemaksu,
apvienošanās,
pārņemšanas un
atdalīšanās
apstiprināšana
atbildība (XXVII)

6. Kooperatīva darba devēju un
darba ņēmēju tiesības un
pienākumi (1)
Darba ņēmēju tiesības Eiropas likumdošanā
apkopotā veidā, izņemot dažas īpašas norādes, ir
atrodamas divos lielos tiesību aktos – Eiropas
Kopienas līgumā, kas parakstīts Romā 1957. gadā,
un Eiropas Savienības līgumā, kas parakstīts
Māstrihtā 1992. gadā

pienākumi (2)
Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām
pamattiesībām, ko 1989. gadā Strasbūrā parakstīja
visas valstis, izņemot Apvienoto Karalisti, ir noteiktas
sekojošas lietas:
• Pārvietošanās brīvība:
• Darba un tirdzniecības iespējas jebkurā ES valstī
• Suppress obstacles to the type-approval of
bachelors
• Saskaņoti uzturēšanās nosacījumi
• Nodarbinātība un atalgojums:
• Darbam atbilstošs atalgojums un cienīgu dzīves
apstākļu nodrošināšana
• Sociālās garantijas ģimenes atbalstam

pienākumi (3)
• Dzīves un darba apstākļu uzlabošana:
• Minimālais iknedēļas atpūtas laiks un ikgadējs
apmaksāts atvaļinājums
• Likumā noteiktas tiesības par darba līgumu
slēgšanu un darba apstākļiem
• Sociālā aizsardzība:
• Biedrošanās brīvība un brīvība slēgt darba
līgumus: šīs tiesības attiecas ne tikai uz darba
ņēmējiem, bet arī uz darba devējiem
• Profesionāla apmācība

pienākumi (4)
• Vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem
• Darbinieku informēšana, konsultēšana un
līdzdalības nodrošināšana
• Veselības aizsardzība un drošība darba vietā
• Bērnu un pusaudžu aizsardzība
• Vecu cilvēku aizsardzība
• Cilvēku ar īpašām vajadzībām aizsardzība

pienākumi (5)
ES Darba laika direktīva (2003/88/EK). Direktīva ir
vērsta uz to, lai visiem darba ņēmējiem bez
izņēmuma nodrošinātu sekojošas tiesības:
• Iknedēļas darba stundu ierobežojums, kas nepārsniedz
48 stundas, ieskaitot virsstundas
• Minimālais atpūtas laiks – 11 stundas no vietas katras
24 stundas
• Pārtraukums darba laikā, ja darba pienākumi ir ilgāki
par 6 stundām
• Minimālais iknedēļas atpūtas periods ir 24 stundas no
vietas katrās 7 dienās, papildus 11 stundu ikdienas
atpūtai

pienākumi (6)
• Četras apmaksātas atvaļinājuma nedēļas gadā
• Papildus aizsardzība darbiniekiem, kuri strādā
naktīs, piemēram:
• Vidējais darba laiks 24 stundu periodā nedrīkst
pārsniegt 8 stundas
• Naktī strādājošie nedrīkst veikt smagu vai
bīstamu darbu ne ilgāk kā 8 stundas 24 stundu
periodā
• Nakts darba ņēmējiem ir tiesības uz bezmaksas
veselības pārbaudi un pēc noteiktiem apstākļiem
tikt pārceltiem uz dienas maiņām

pienākumi (7)
Direktīvā ir noteikti arī īpaši darba stundu nosacījumi
īpašu uzmanību prasošu profesiju pārstāvjiem,
piemēram, ārstiem, kas nodarbojas ar topošo ārstu
apmācību, jūrniekiem, zvejniekiem, kā arī cilvēkiem,
kas strādā pilsētas sabiedriskajā transportā (ir arī
atsevišķas direktīvas, kas nosaka darba laiku
darbiniekiem konkrētās transporta nozarēs).

7. Statūtos noteiktie pienākumi un
atbildība par produktiem
Produkts – jebkurš kustamais īpašums, arī tad ja tas ir
pievienots citam kustamam vai nekustamam īpašumam, tāpat
produkts ir arī gāze un elektrība.
Par produktu atbildīgais pārstāvis ir produkta ražotājs
pārstāvis vai importētājs.
Produkts ar defektu ir tāds, kurš nav tik drošs, kā paredzēts tā
aprakstā, ņemot vērā visus apstākļus, reprezentētās tā īpašības,
paredzamo izmantošanu, kā arī laišanu apgrozībā.
Produkti ar trūkumiem nav tik droši, kā parasti tie tiek piedāvāti
no tās pašas vai citas sērijas.
Produktiem var būt ražošanas, dizaina vai informācijas defekti.

7. Statūtos noteiktie pienākumi un
atbildība par produktiem(2)
Produkta ražotāja paplašināta atbildība: atkritumu
pārstrādes produktu ražotāji ir iesaistīti atkritumu
apsaimniekošanas novēršanā un organizēšanā, veicinot
atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.
• EP direktīva 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un
administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par
produktiem ar trūkumiem
• EP direktīva 2001/95/EK, par produktu vispārēju
drošību
• Directive 2008/98/EC, about waste
The contracting of civil liability insurance for the
protection and repair of possible damages by defective
products, that covers the claims derived from them, is of

8. Statūtos noteiktā atbildība un
izvairīšanās no krāpšanas
Krāpšana
• Rīcība, kas ir pretrunā ar noteikto un norunāto, un var
kaitēt kooperatīvam
• Likumā noteikto tiesību normu apiešana
Krāpšanas tipi:
• Komerciālā krāpšana
• Fiskālā krāpšana
• Finansiālā krāpšana
• Pārtikas drošuma krāpšana

izvairīšanās no krāpšanas (2)
Komerciālā krāpšana var ietekmēt jebkuru
uzņēmējdarbību, reizēm pat bez kompānijas vadības
izpratnes par notiekošo
Nodokļu krāpšana ir valsts ieņēmumu zaudējums.
Šādas krāpšanas rezultātā cieš sabiedrība.
Finansiālā krāpšana rada būtiskas kļūdas
uzņēmuma finanšu pārskatā. Par to atbildīga
uzņēmuma administrācija.
• Finanšu audits

izvairīšanās no krāpšanas (3)
Pārtikas krāpšana: apzināta tādas pārtikas laišana tirgū un
pārdošana, kas nav derīga lietošanai pārtikā vai apzināta
maldināšana ar nepatiesu informāciju par to ar nolūku maldināt
patērētāju un gūt ekonomiskus ieguvumus.
Regula (ES) 1169/2011: par pārtikas produktu informācijas
sniegšanu patērētājiem
Visbiežāk sastopamie pārtikas krāpšanas gadījumi:
• Kvalitatīvas sastāvdaļas aizstāšana ar lētāku un līdzīgu
sastāvdaļu
• Visu sastāvdaļu nenorādīšana
• Pārtikas produktu viltošana, lai uzlabotu galaprodukta īpašības
• Nepatiesas informācijas sniegšana par ražošanas procesu
• Nepatiesi apgalvojumi par pārtikas produkta izcelsmi vai
ģeogrāfisko izcelsmi

9. Pārtikas kvalitāte un drošums,
uztura nozares regulējums
Pārtikas drošums
Pasaulē:
«The Codex Alimentarius» jeb «Pārtikas kodu» 1963. gadā
izveidoja Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija (Food
and Agricultural Organization -FAO) kopā ar Pasaules
Veselības organizāciju (World Health Organization -
WHO). Tā paredzēta standartu, rekomendāciju un
vadlīniju izstrādāšanai, kas palīdzētu aizsargāt patērētāju
veselību un nodrošinātu godīgu tirdzniecības praksi,
vienlaikus veicinot starptautisko tirdzniecību.
Pasaules Tirdzniecības vienošanās (Doha Round, Uruguay
Round…)

uztura nozares regulējums (2)
Pārtikas drošība
Eiropas Savienībā: higiēnas noteikumi
• Regula (EK) Nr. 178/2002
• Regula (EK) Nr. 853/2004
• Regula (EK) Nr. 854/2004
• Regula (EK) Nr. 882/2004
• Regula (EK) Nr. 183/2005

Pārtikas kvalitāte ir pārtikas produktu īpašību un raksturlielumu
kopums, kas izriet no tiesību aktos noteiktajiem obligātiem
noteikumiem par izejvielām un sastāvdaļām, kas izmantotas
konkrēta produkta sagatavošanā, izmantotie tehnoloģiskie
procesi, sastāvs un gala produkta noformējums.
Pārtikas drošums ir tad, ja visiem cilvēkiem vienmēr ir fiziska un
ekonomiska piekļuve pietiekamai drošai un ar uzturvērtību
bagātai pārtikai, lai apmierinātu viņu vajadzības pēc pārtikas un
pārtikas izvēli, lai dzīvotu aktīvi un veselīgi.
Pārtikas produktu uzturvērtība ir pārtikas kvantitatīvais
raksturojums, norādot tā enerģētisko vērtību un kvalitātēs
īpašības.

The Codex Alimentarius: Nodrošina pārtikas kvalitāti un drošību
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002
(2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību
aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas
nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas
nekaitīgumu
Higiēnas pakete: Regulas 852/04; 853/04; 854/04; 882/04 un
183/05
Labas prakses nosacījumi dzīvnieku ēdināšanā un HACCP
pamatnostādnes
Oficiālās kontroles dzīvnieku pārtikas atbilstības tiesību aktiem
pārbaudei, kā arī dzīvnieku veselības un labturības pārbaudes.
Šīs kontroles ietver labas higiēnas prakses un HACCP auditus,

14. Vienlīdzība starp vīriešiem un
sievietēm, vienlīdzības kritēriji
Teorētiskais ietvars
• 1979. gada Konvencija par jebkuras sieviešu
diskriminācijas izskaušanu, ANO 1979. gada decembris
• Ceturtā pasaules sieviešu konference
Pekinā, 1995. gads
• Amsterdamas līgums 01.05.1999.

sievietēm, vienlīdzības kritēriji (2)
Eiropas likumiskais ietvars
• Ziņojums «Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm»
• EK direktīva 75/117/EEC
• EK direktīva 76/207/EEC
• EK direktīva 2000/78/EC
Latvijā nav konkrētu tiesību aktu diskriminācijas
nepieļaušanai vai dzimumu līdztiesības panākšanai.
Nozīmīgākie dzimumu līdztiesību veicinošie tiesību akti ir
Darba likums un Darba aizsardzības likums. Pēdējo desmit
gadu laikā Labklājības ministrija ir izstrādājusi trīs
programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai.

Sociālā un bioloģiskā dzimuma sistēma: dzimumu
sistēma attiecas uz sociokulturālo mehānismu, kas veido
identifikācijas attiecības starp:
• Dzimums / bioloģiskais dzimums - nozīmē bioloģisko
piederību sievietēm vai vīriešiem, viņu bioloģiskās
funkcijas.
• Dzimums / sociālais dzimums / dzimte - specifisku
kultūras ietekmē veidojušos īpašību kopums, kas nosaka
sieviešu un vīriešu sociālo uzvedību. Šis jēdziens raksturo
sociāli izveidojušās attiecības starp vīriešiem un
sievietēm. Sociālā dzimuma apzināšanās notiek
socializācijas ietekmē - sociālo procesu rezultātā indivīds
iegūst sociālo pieredzi, darbojoties un kontaktējoties ar
citiem, indivīds iemācās noteiktas normas un vērtības, kas

• Formālā vienlīdzība: Ministru Kabineta noteikumi,
likumi un institūciju noteikumi, kā arī institūcijas, kas
veicina vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem
• Reālā vienlīdzība ir vienlīdzīga izturēšanās un
vienlīdzīgas iespējas

Diskriminācija - aizliegta atšķirīga attieksme, kuras mērķis
vai rezultāts ir personas nostādīšana mazāk labvēlīgā
situācijā attiecībā pret citu personu, kas atrodas ar šo
personu salīdzināmos apstākļos, un kuras pamatā ir
aizliegtas atšķirīgas attieksmes izpausme, tajā skaitā
personas aizskaršana un norādījums personu diskriminēt.
Tiešā dzimuma diskriminācija - situācija, kad viena
dzimuma pārstāvim tiek noteikti labāki nosacījumi nekā otra
dzimuma pārstāvim.
Netiešā dzimuma diskriminācija - situācija, kad neitrāls
nosacījums vai kritērijs rada sliktākus apstākļus vienam
dzimumam.

• Vienlīdzīgas attieksmes princips starp sievietēm un
vīriešiem
• Vienlīdzīgas attieksmes princips starp sievietēm un
vīriešiem piekļūt nodarbinātībai, apmācībām un darba
apstākļiem
• Vienlīdzīga samaksa neatkarīgi no dzimuma
• Vienlīdzības veicināšana kolektīvās diskusijās

Seksuāla uzmākšanās ir jebkura seksuāla
rakstura uzvedība, kas ir mutiska vai fiziska un
kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas
aizskaršana, it īpaši, radot biedējošu, pazemojošu
vai aizskarošu vidi.
Seksuāla aizskaršana dzimuma dēļ ir uzvedība,
pamatojoties uz personas dzimumu, kuras mērķis
vai sekas ir viņa cieņas pārkāpšana un
iebiedējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides
radīšana, piemēram, saistībā ar grūtniecību.

Stereotipi
 Stereotips ir izzināšanas mehānisms, kas palīdz klasificēt
reālās pasaules lietas un parādības, atvieglojot domāšanas
procesu. Cilvēks netērē enerģiju kāda jauna objekta
iepazīšanai, bet, vadoties pēc dažām pazīmēm, iekļauj to jau
esošajā kategorijā.
 Stereotipa validitāte ikdienas dzīvē netiek pārbaudīta, bet -
gluži otrādi - pats stereotips var vadīt informācijas atlasi
 Stereotips ir pārspīlēta saikne
starp piederību kādai grupai un
noteiktu īpašību esamību, uzskati
par kādu personu grupu.

Dzimumu lomas un stereotipi
- Nevienlīdzīgs sieviešu un vīriešu stāvoklis
sabiedrībā
- Varas attiecības un pakļautība
- Dažādas sociālās vērtības
- Neredzamība/ignorēšana

(10)
Tradicionālie dzimumu stereotipi
Sievietes Vīrieši
Mierīgas
No kāda atkarīgas
Viegli ietekmējamas
Paklausīgas
Pasīvas
Orientētas uz mājām
Emocionāli viegli ietekmējamas
Neizlēmīgas
Runātīgas
Laipnas
Iejūtīgas pret citiem
Vēlas būt drošībā
Daudz raud
Emocionālas
Runātīgas
Jaukas
Taktiskas
Mātišķas
Agresīvi
Neatkarīgi
Grūti ietekmējami
Dominējoši
Aktīvi
Pasaules pilsoņi
Emocionāli noturīgi
Izlēmīgi
Ne pārāk runīgi
Spēcīgi
Nesatraucas par citu jūtām
Jūtas droši, par to nesaraucas
Neraud
Loģiski
Analītiski
Cietsirdīgi
Skarbi

(11)
Arhetips Stereotips
Simbols vai motīvs
literatūrā, kas ataino
universālas cilvēka dabas
iezīmes
Vispārējas raksturojošas
iezīmes, kas ir viegli
atpazīstamas
Var būt dinamisks vai
statisks, apaļš vai plakans,
liels vai neliels
Parasti izmanto, lai palīdzētu ko
raksturot, raksturojumi parasti
ir balstīti uz pieņēmumiem
Raksturojuma prototips;
pamats, no kura var būt
radīts raksturojums
Pārspīlēta raksturojuma
reprezentācija/attēlošana
Var būt raksturojums,
situācija vai darbība
Vienmēr tas ir raksturojums
Arhetips vs.
Stereotips

Likumdošana
Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums, Pants 118a
Padomes Direktīva (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas
ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības
aizsardzību darbā

15. Nodarbinātības risku
novēršana(2)
Mērķis
Šīs direktīvas mērķis ir ieviest pasākumus, kas veicinātu darba
ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu.
Šī direktīva attiecas uz visām valsts un privātas darbības nozarēm
(rūpniecību, lauksaimniecību, tirdzniecību, pārvaldi,
pakalpojumiem,
izglītību, kultūru, izklaidi u.c.).
Tālab tajā izklāstīti galvenie principi arodriska novēršanai, dro-
šības un veselības aizsardzībai, riska un nelaimes gadījuma
faktoru
likvidēšanai, informēšanai, konsultācijām, pietiekamai līdzdalībai
saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi un darba
ņēmēju un viņu pārstāvju apmācībai, kā arī vispārīgas
pamatnorādes
minēto principu īstenošanai.

(3)
Galvenie principi
 izvairīties no riska
 novērtēt nenovēršamu risku
 vērsties pret riska cēloni
 darbu pielāgot indivīdam, īpaši darba vietu ierīkojuma, darba
inventāra un darba un ražošanas metožu izvēles ziņā, tostarp
domājot, kā atvieglot monotonu darbu un darbu normētā tempā
un samazināt šāda darba iespaidu uz veselību
 piemēroties tehnikas attīstībai
 bīstamo aizstāt ar drošo vai mazāk bīstamo
 izveidot saskanīgu vispārējas profilakses politiku, aptverot
tehnoloģiju, darba organizāciju, darba apstākļus, sabiedriskās
attiecības un darba vides faktoru ietekmi
 dot priekšroku kolektīviem, nevis individuāliem drošības
pasākumiem
 pienācīgi instruēt darba ņēmējus.

(4)
Drošības un profilakses pasākumi
Darba devējs norīko vienu vai vairākus darba
ņēmējus, lai tie veiktu darbību, kas saistīta ar
aizsardzību pret arodrisku un tā novēršanu
uzņēmumā un/vai iestādē.
Ja šādus drošības un profilakses pasākumus
uzņēmumā un/vai iestādē nevar organizēt
kompetenta personāla trūkuma dēļ, darba devējs
iesaista kompetentus dienestus vai personas no
malas.

(5)
Visos gadījumos:
— norīkotiem darba ņēmējiem jābūt vajadzīgajām spējām un
vajadzīgajiem līdzekļiem,
— dienestiem vai personām no malas, ar kurām konsultējas,
jābūt vajadzīgajai prasmei un vajadzīgajiem personiskiem un
profesionāliem līdzekļiem,
— norīkotiem darba ņēmējiem un dienestiem vai personām no
malas, ar kurām konsultējas, jābūt pietiekamā skaitā, lai tie
varētu nodarboties ar drošības un profilakses pasākumu
organizēšanu, ņemot vērā uzņēmuma un/vai iestādes lielumu
un/vai briesmas, kādas darba ņēmējiem draud, un darba
ņēmēju izvietojumu uzņēmumā un/vai iestādē.

(6)
Aizsardzība pret risku veselībai un drošībai, un riska profilakse,
kas ir šā panta priekšmets, ir pienākums vienam vai vairākiem
darba ņēmējiem, vienam vai vairākiem dienestiem, kuri ir no
uzņēmuma un/vai iestādes vai no malas
Darba ņēmējiem un/vai
dienestiem, kad vien vajadzīgs,
jāsadarbojas.

(7)
Darba devēju un darba ņēmēju pienākumi
Darba devējam vajadzētu:
 Novērtēt, kāds risks darba ņēmēju drošībai un veselībai rodas,
inter alia, no darba inventāra izvēles, izmantojamām ķīmiskām
vielām vai preparātiem un darba vietu aprīkojuma.
 Ieviest metodes, kas nodrošina darba ņēmēju drošības un
veselības aizsardzības uzlabošanu visos līmeņos.
 Dodot darba ņēmējam uzdevumus, ņem vērā viņa spējas
veselības aizsardzības un darba drošības ziņā.
 Informēt darba ņēmējus par jaunajām tehnoloģijām; norīkot
vienu vai vairākus darba ņēmējus, lai tie veiktu darbību, kas
saistīta ar aizsardzību pret arodrisku un tā novēršanu
uzņēmumā un/vai iestādē.

(8)Darba devējam vajadzētu:
 veikt vajadzīgos pirmās palīdzības, ugunsdzēsības un darba
ņēmēju evakuācijas pasākumus, piemērojoties uzņēmuma
un/vai iestādes darbībai un lielumam, kā arī ņemot vērā citu
personu klātbūtni
 glabāt to nelaimes gadījumu darbā sarakstu, kuru dēļ kāds
darba ņēmējs nav bijis derīgs darbam ilgāk par trim darba
dienām
 Informēt un konsultēt darbiniekus, kā arī ļaut viņiem piedalīties
diskusijās par visiem jautājumiem, kas saistīti ar drošību un
veselību darbā
 Nodrošināt, ka katrs darbinieks darba vietā var justies drošībā
un netiek apdraudēta viņa veselība

(9)
Darba ņēmējiem vajadzētu:
 Pareizi rīkoties ar mehānismiem, aparātiem, rīkiem, bīstamām
vielām, transporta līdzekļiem un citiem ražošanas līdzekļiem
 Nekavējoties informēt darba devēju un/vai darba ņēmēju, kas
īpaši atbild par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību,
par katru situāciju darbā, kad ir pamats uzskatīt, ka drošība un
veselība ir nopietni un tieši apdraudēta, un par visiem
trūkumiem drošības organizācijā
 Saskaņā ar valstī pastāvošo praksi tik ilgi sadarboties ar darba
devēju un/vai darba ņēmējiem, kas īpaši atbild par darba
ņēmēju drošību un veselības aizsardzību, cik vajadzīgs, lai
darba devējs varētu nodrošināt, ka darba vide un darba apstākļi
viņu darbības jomā ir droši un nerada nekādu risku drošībai un
veselībai.
Profesijas, kurām veicama veselības uzraudzība, vajadzētu
noteikt valstiskā līmenī. Īpaši jūtīgās riska grupas vajadzētu

16. Fiskālais nozares regulējums
Kooperatīvu fiskālie modeļi Eiropas valstīs:
 Dienvideiropas valstis, ar labi attīstītu normatīvā
regulējuma bāzi, būtiskiem materiāliem
ierobežojumiem, būtiski atšķiras no citām
uzņēmējdarbības formām, nodokļu sistēmā paredzēti
atvieglojumi
 Ziemeļeiropas valstis ar nelielu normatīvā regulējuma
bāzi, kur atrunāti tikai būtiskākie jautājumi, paredzēti
daži fiskālie nosacījumi

Dienvideiropas valstis
Noteikumi par kooperatīvu nodokļiem
 Kooperatīvu darījumi ar partneriem, izņemot Spāniju,
tiek aplikti ar nodokļiem līdzīgi kā citi uzņēmumi. Tas
nozīmē, ka kooperatīviem ir tādi paši noteikumi
 Procentu maksājumos kooperatīva biedriem parasti
tiek atskaitīti kooperatīva nodokļu izdevumi, tomēr tie
tiek juridiski ierobežoti

Kooperatīvu nodokļus regulējošie noteikumi
 The constitution of irreparable reserves is common in
these countries and they enjoy reductions of the
taxable base. The exception is France where there is
no reduction.
 Darījumos ar personām un uzņēmumiem, kas nav
kooperatīva biedri, ir būtiski ierobežojumi. Šie
darījumi nedrīkst būt vairāk kā 50%. Ja tiek
pārsniegts šis limits, kooperatīvi zaudē iespēju
saņemt nodokļu atlaides.

Kooperāciju veicinošie noteikumi:
 Ienākuma nodokļa likme par kooperatīva
darījumiem ar biedriem ir zemāka kā vispārējā
valstī noteiktā (Spānija)
 Spānijā ir bonusa kvotu sistēma īpaši
aizsargātajiem kooperatīviem
 Portugālē Izglītības un veicināšanas fonda
dotācijas kooperatīviem sasniedz 120% no
ziedojumiem, jo 20% ir papildus motivācija

Ziemeļeiropas valstis
 Darījumi ar biedriem integrēti tiek aplikti ar nodokļiem
 The operations with partners, are taxed integrally
within the partner, being deductible in the cooperative,
including the returns of the cooperative activity.
 Procentos, kas tiek maksāti no biedru ieguldījumiem
 In the interest paid to the contributions of partners, we
observe different taxes, being predominantly
deductible if they are adjusted to market price.
 Nodokļu bāzes samazināšana nav paredzēta

Ziemeļeiropas valstis
 Nodokļu likmes ir tādas pašas kā citām
uzņēmējdarbības formām. Ja kooperatīvs atbilst
MVU, tiek piemērotas attiecīgās nodokļu likmes.
 Attiecībā uz darījumiem ar trešajām personām
kooperatīviem nav ierobežojumu. Nodokļi tiek
piemēroti kā jebkurā uzņēmumā.
Kooperāciju veicinošie noteikumi:
 Atsevišķos sektoros un gadījumos kooperatīviem ir
nodokļu atvieglojumi

17. Korporatīvā sociālā atbildība
Korporatīvā jeb uzņēmumu sociālā atbildība
nozīmē to, ka uzņēmumi savā ikdienas darbībā
dara vairāk, nekā prasa likums, un brīvprātīgi pilda
sociālos un vides aizsardzības mērķus:
Ekonomiskā, vides un sociālā ilgtspēja
Direktīva 2014/95/EU: attiecībā uz noteiktu lielu
uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības
informācijas atklāšanu

17. Korporatīvā sociālā
atbildība(2)
Modeļi:
• Globālā ziņošanas iniciatīva (GRI).
• Apvienoto Nāciju Organizācijas globālais
līgums.
• OECD vadlīnijas starptautiskiem
uzņēmumiem.
• Korporatīvās sociālās atbildības principi
Latvijā

1. modulis - Tiesību normas

Recommended

Recommended

More Related Content

Similar to 1. modulis - Tiesību normas

Similar to 1. modulis - Tiesību normas (11)

More from ToTCOOPiTech

More from ToTCOOPiTech (20)

1. modulis - Tiesību normas