Saturs

1. Sagatavošanās
 Veselība & drošība
 Apsardze
 Mācību noruna
 Pauzes
 Iepazīšanās ar lektoru
Izslēdzam mobilos telefonus

2. STRATEGIC PARTNERSHIP FOR INNOVATING THE TRAINING
OF TRAINERS OF THE EUROPEAN AGRI-FOOD COOPERATIVES
Finanšu risku vadība
3. modulis

3. Programmas pārskats
1. Iepazīšanās ar programmu
2. Terminoloģija
3. Finanšu risks
4. Maksātspēja un likviditāte
5. Kredīti / darījumu partnera risks
6. Naudas plūsmas risks
7. Finansēšana
8. Pārdroša tirdzniecība
9. Iekšējais audits

4. Iepazīšanās ar programmu

5. Riska vadība
«Ledus laušana»

6. Mana ābece
Radošās Klases Kompānija jūs ir noalgojusi, lai jūs
uzzīmētu plakātu, kas palīdzētu bērniem iemācīties
alfabētu. Laimīgas sagadīšanās dēļ, jūs un jūsu
vārds ir plakāta temats.
1. Paņemiet flipčarta lapu un uzrakstiet savu
vārdu vertikāli uz leju kreisajā lapas pusē.
2. Tālāk, izvēlieties vārdus, kas sākas ar katru
jūsu vārda burtu. Izvēlētajiem vārdiem
vajadzētu jūs nedaudz raksturot. Uzrakstiet šos
vārdus horizontāli uz lapas, par pirmajiem
burtiem, izmantojot sava vārda burtus.
3. Pēc tam, kad vārdi uzrakstīti, uzzīmējiet
zīmējumu, kas raksturo katru no tiem.
4. Kad plakāts pabeigts, pielīmējiet ar līmlentu to
pie sienas.

7. V-
Ā -
R -
D-
S-
Mana ābece- Piemērs
VIENMĒR SAVLAICĪGI
ĀTRI AIZMIRST
RŪPĒJAS PAR CITIEM
DIEVINA KAĶUS
SMAIDĪGS

8. Riska vadība
Ko jūs vēlaties iegūt no šīs
dienas?

9. Finanšu riska vadība
Mērķi:
Šī moduļa mērķis ir dalībniekiem spēt :
 Analizēt gan finanšu risku avotus, gan efektīvas finanšu risku vadības
procesu ieviešanas organizācijā nozīmīgumu.
 Mācību dalībnieki iemācīsies arī, kā mīkstināt finanšu riskus, izmantojot
dažādus atvasinātos finanšu instrumentus.
Uzdevumi: mācību beigās dalībnieki varēs
 Analizēt, kā darbojas nākotnes līgumu tirgus un spēs aprēķināt teorētisko
nākotnes līgumu (future un forward) cenas un vērtības.
 Analizēt un piemērot dažādas apdrošināšanas (hedžēšanas) un
tirdzniecības stratēģijas, izmantojot opcijas.
 Novērtēt hedžēšanas stratēģijas, izmantojot nākotnes līgumus (forward un
futures), opcijas un mijmaiņas darījumus, lai apdrošinātu identificētos
finanšu riskus valūtu, procentu likmju, preču tirgu un akciju jomā, un
novērtēt šo stratēģiju rezultātus.
 Novērtēt pareizas finanšu riska vadības politikas un procedūru nozīmi
organizācijās un pieņemt ētiskus lēmumus.

10. Finanšu riska vadība
Mācību programma:
 Terminoloģija
 Kas ir finanšu riska vadība
 Finanšu risku avoti
 Finanšu riska avoti
 Finanšu riska vadības posmi
 Maksātspēja
 Likviditāte
 Kredīti
 Naudas plūsma
 Finansēšana
 Pārdroša tirdzniecība
 Iekšējais audits

11. Ievads terminoloģijā

12. Iepazīšanās ar terminiem
Atvasinājumi
Atvasinājumu garantija ir finanšu līgums, kura
vērtība ir atvasināta no bāzes aktīviem, piemēram:
• Opciju atmaksātās prēmijas apmērs ir
atkarīgs no opcijas līguma pamatā esošā
aktīva svārstīguma, opcijas līguma termiņa,
opcijas līguma vienošanās cenas, kā arī
citiem faktoriem
 Nākotnes līgumu cena atkarīga no fiksētas cenas
noteiktā datumā (cena, pērkot tagad)
Finanšu risku vadība

13. Iepazīšanās ar terminiem
Valūtas maiņas nākotnes līgumi (forward)
Līgums starp pircēju un pārdevēju, lai pārdotu:
Konkrētu daudzumu aktīvu
Par fiksētu cenu (nākotnes/ piegādes cena)
Noteiktā laikā (termiņš/ piegādes datums)un
vietā
Finanšu risku vadība

14. Iepazīšanās ar terminiem
Opcijas
• Atvasinātie finanšu instrumenti, kas opcijas līguma
pārdevējam rada saistības un opcijas līguma
pircējam dod tiesības (bet nerada saistības) nopirkt
(call option) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu
bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu jebkurā
datumā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma
izpildes datumam (American option) vai līguma
izpildes datumā (European option)
Garantijas
Garantijas ir opcijas, ko izdod (izraksta)
korporācijas vai finanšu institūcijas.
Finanšu risku vadība

15. Iepazīšanās ar terminiem
Mijmaiņas līgums (swap)
Līgums starp 2 darījumu partneriem, lai
apmainītos ar maksājumu plūsmām
Mijmaiņas jeb swap darījumi ir paredzēti, lai
izmantotu valūtu, kura nepieciešama uz
noteiktu laiku, vienlaicīgi sniedzot
nodrošinājumu citā valūtā
Swap darījums tiek noformēts kā divi valūtas
maiņas darījumi.
Finanšu risku vadība

16. Finanšu risks

17. Finanšu risks ir plaša risku kategorija, kas tieši
saistīta ar naudu. Tas iekļauj riskus šādās jomās –
investīcijas, aktīvi, vērtspapīri, tirgi, kredīti, biznesa
darījumi un ekonomikā
Finanšu risks

18. Finanšu risks ir iespēja, ka kādi notikumi radīs
nevēlamus izdevumus jūsu biznesa finansiālajai
stabilitātei.
Finanšu risks

19. Trīs galvenie finanšu risku rašanās avoti
 Rodas no iedarbības uz izmaiņām tirgus cenās,
tādās kā procentu likmes, valūtas kursi un
preču cenas.
 Rodas no darbībām un transakcijām ar citām
organizācijām, tādām kā pārdevēji, klienti un
darījumu partneri atvasināto finanšu
instrumentu transakcijās.
 Rezultējas no iekšējām organizācijas darbībām
vai neveiksmēm, parasti cilvēku, procesu un
sistēmu izraisītām.
Finanšu risks

20.  Process, kas risina nenoteiktības, kas rodas no
finanšu tirgiem
 Iekļauj finanšu risku, kas attiecas uz
organizācijas un attīstības vadības stratēģijām
saistībā ar biznesa mērķiem, novērtējumu
 Finanšu risku vadības stratēģijas parasti iekļauj
atvasinātos finanšu instrumentus
Kas ir finanšu riska vadība?
Zems
līmenis
Riska apetīte
Augsts
līmenis

21.  Finanšu riska vadība ir nepārtraukts process
Finanšu riska vadība iekļauj šādus posmus:
Finanšu risks
 Identificē un prioritizē finanšu
riskus
 Nosaka piemērotu riska
tolerances līmeni
 Ievieš riska vadības stratēģiju
sasaitē ar biznesa politiku un
mērķiem
 Mēra, ziņo, uzrauga un
precizē, ja nepieciešams

22. Finanšu risks
Finanšu risku piemēri
Budžeta risks Preču risks
Koncentrācijas risks Valsts risks
Kredītrisks Deflācija
Ekonomisks risks Valūtas kursu risks
Hiperinflācija Inflācijas risks
Procentu likmes Investīcijas
Likviditātes risks Tirgus risks
Biznesa modeļa risks Politisks risks
Recesijas risks Refinansēšanas risks
Norēķinu risks Stagflācija
Sistēmisks risks Nodokļu risks
Svārstību risks

23. Grupās 3-4 cilvēki
Uzzīmējiet zīmējumu ar savu
interpretāciju, kas ir finanšu
risku vadība un jūsu loma
tajā kā direktoram.
Bez vārdiem. Atļauti tikai
zīmējumi.
Pastāstiet lielākās grupās par
savu zīmējumu. Izvēlieties
cilvēku, kas prezentē.
Grupu darbs 1 – 10 minūtes

24. Break Timer – 15 minūtes

25. Maksātspēja & Likviditāte

26. Maksātspēja ir stāvoklis, kad indivīda vai
organizācijas apgrozāmie līdzekļi pārsniedz šī
indivīda vai organizācijas īstermiņa saistības.
Maksātspēja raksturo uzņēmuma līdzekļu
struktūru un atspoguļo uzņēmuma spēju
segt savas ilgtermiņa saistības un panākt
ilgtermiņa izaugsmi.
Maksātspējīgam uzņēmumam pieder vairāk
nekā viņš ir parādā, citiem vārdiem, tam ir
pozitīva tīrā vērtība un pārvaldāma aizdevumu
slodze.
Maksātspēja

27. Maksātspējas koeficients, saukts arī par aizņemto
līdzekļu īpatsvaru, mēra organizācijas spēju
darboties ilgstoši, salīdzinot parādu līmeņus ar
pašu kapitālu, aktīviem un ienākumiem.
Citiem vārdiem, maksātspējas koeficients rāda
organizācijas spēju samaksāt savus rēķinus
ilgtermiņā.
Labāks maksātspējas koeficients norāda uz
kredītspējīgu un finansiāli pareizu organizāciju
ilgtermiņā.
Maksātspējas koeficients

28. Likviditātes risks ir finanšu risks noteiktā laika
periodā un nozīmē, ka finanšu aktīvus vai preces
nespēs pietiekami ātri pārdot esošajā tirgū bez
ietekmes uz tirgus cenu.
Tas nozīmē, ka jūs maksājat / saņemat
nepiemērotu summu par aktīviem.
Tas var nozīmēt, ka būs
naudas plūsmas
problēmas.
Likviditātes risks

29. Gan maksātspēja, gan likviditāte norāda uz organizācijas finansiālās
veselības stāvokli, bet ar vērā ņemamām atšķirībām.
Maksātspēja pret Likviditāti
Maksātspēja norāda uz
organizācijas spēju segt savas
ilgtermiņa finansiālās
saistības
Maksātspējīgam
uzņēmumam pieder vairāk
nekā viņš ir parādā, citiem
vārdiem, tam ir pozitīva tīrā
vērtība un pārvaldāms
aizdevumu slogs
Likviditāte parāda organizācijas
spēju apmaksāt īstermiņa saistības;
termins parāda arī tā spēju pārdot
aktīvus ātri, lai palielinātu skaidras
naudas plūsmu.
Organizācijai ar adekvātu likviditāti
var būt pieejams pietiekami daudz
skaidras naudas rēķinu apmaksai,
bet tas var arī novirzīt uz finanšu
katastrofas ceļa.
Maksātspēja un likviditāte ir vienlīdz svarīgas, un veselīgās
organizācijās ir abi – maksātspēja un adekvāta likviditāte.

30. Kredītu / Darījumu partnera
risks

31. Risks, ka darījumu partneris neizpildīs savas
saistības pilnā apmērā noteiktajā laikā vai jebkurā
laikā pēc tam.
Tie zināmi arī kā «sliktie parādi»
Kredītriskam var būt 3 formas:
1. Noklusējuma risks
2. Pazemināšanas risks
3. Norēķinu risks
Kredīta vai darījumu partnera
risks

32. Noklusējuma risks
Zaudējumu risks, ja aizņēmējs nemaksā
finanšu saistības, kad tās kļūst apmaksājamas
Pazemināšanās risks
Risks, ka obligāciju cena samazināsies,
samazinot kredītreitingu.
Norēķinu risks
Risks, ka aizņēmējs kavē finanšu saistību
nokārtošanu konkrētā līguma darbības laikā.
Kredīta vai darījumu partnera
risks

33. Naudas plūsma

34. Naudas plūsma
Naudas plūsma un risks.... Vai tie ir sasaistīti?

35. Kāpēc organizācijas cieš neveiksmes?
 Nav pelnošas?
Naudas plūsma
Patiesībā, tas ir:
 Naudas plūsmas
trūkums – nav peļņas
 Peļņa ir atslēga, bet
negarantē
panākumus.
Naudas plūsma ir galvenais faktors
jebkura biznesa panākumos, vadot
ikdienas darbības, izdevumus un
pirkumus
Kāpēc
naudas plūsma
ir karaliene?

36.  Darījumi, kas palielina naudas daudzumu
uzņēmumā - naudas ieplūšana (ienākošā naudas
plūsma).
 Darījumi, kas samazina naudas daudzumu
uzņēmumā – naudas izplūšana (izejošā naudas
plūsma).
Naudas plūsma
Naudas
plūsma
(ieņēmumi no
pārdošanas)
Naudas
plūsma
(ieņēmumi no
pārdošanas)
Naudas izplūšana
(ražošanas
izdevumi)
Naudas izplūšana
(ražošanas
izdevumi)
Nauda
palielinās
Nauda
samazinās
Nauda
Nauda

37. Kāpēc vajadzīgs naudas plūsmas pārskats?
 Lai izceltu iegūto naudu no pamatdarbības.
 Lai plānotu kredītu atmaksas grafiku un pamatlīdzekļu
nomaiņu, utt.
 Lai prognozētu
uzņēmuma nākotnes
investīciju un
finansēšanas plānus.
 Lai efektīvi vadītu
naudu.

38. Kāpēc vajadzīgs naudas plūsmas pārskats?
Naudas plūsmas pārskats parāda 3 galvenās
ienākošās un izejošās naudas plūsmas
kategorijas:
Pamatdarbība
Investīciju aktivitātes
Finansēšanas darbības

39.  Nauda no
tirdzniecības
 Nauda no debitoriem
 Nauda no komisijas
maksas
 Vērtslietas un citi
ieņēmumi
Ienākošā& izejošā naudas plūsma- Pamatdarbība
 Nauda pirkumiem
 Maksājumi
kreditoriem
 Naudas darījumu
izmaksas
 Algu izmaksas
NAUDAS IEPLŪŠANA NAUDAS IZPLŪŠANA

40.  Nauda no iekārtu un
mašīnu, zemes, ēku,
mēbeļu, nemateriālo
līdzekļu pārdošanas
 Nauda no investīcijām
citu uzņēmumu akcijās un
parādzīmēs.
 Nauda no kredītu, kas
aizdoti citiem,
pamatsummas
Ienākošā& izejošā naudas plūsma - Investēšana
 Pamatlīdzekļu (zemes,
ēku, iekārtu u.c.) iegāde
 Nemateriālo aktīvu
(nemateriālo vērtību,
preču zīmju, u.c.) iegāde
 Akciju un parādzīmju
iegāde
 Valsts obligāciju iegāde
 Aizdevumi trešajām
personām
NAUDAS IEPLŪŠANA NAUDAS IZPLŪŠNA

41.  Pašu kapitāla un
priekšrocību akciju
kapitāla emitēšana
(tikai naudai).
 Atvasinājumu,
obligāciju un
ilgtermiņa obligāciju
emitēšana (tikai
naudai)
Ienākošā& izejošā naudas plūsma - Finansēšana
 Dividenžu izmaksa
akcionāriem
 Aizdevumu
(atvasinājumu un
akciju) izpirkšana vai
atmaksa
 Akciju kapitāla
izpirkšana
 Izlaisto akciju
atpirkšana
NAUDAS IEPLŪŠANA NAUDAS IZPLŪŠANA

42. Naudas plūsma
Stratēģiskās pārvaldības primārā loma
1. Kādas aktivitātes/projektus organizācija
šobrīd finansē?
2. Kāda ir šo ieguldījumu atdeve?
3. Kādas alternatīvas investīcijas varētu radīt
lielāku vērtību?

43. Break Timer – 60 minūtes

44. Kas ir Tavā makā?
 Norādījumi: “Izņemiet vienu monētu no
sava maka. Paskatieties tās datumu. Es
vēlētos jums lūgt padomāt par vienu lietu,
kas notika gadā, kas norādīts uz monētas,
un kādu ietekmi šis notikums atstāja uz
jūsu finansiālo situāciju (labu vai sliktu!).”
 Īsi dalieties ar savu
pieredzi!
Esiet sveicināti atpakaļ!

45. Attieksme.... mūsu pašu!
A –
T –
T –
I –
E –
K –
S –
M –
E –
Kopā = ........

46. A = 1
B = 2
C = 3
D = 4
E = 5
F = 6
G = 7
H = 8
I = 9
J = 10
K = 11
L = 12
M = 13
N = 14
O = 15
P = 16
R = 17
S = 18
T = 19
U = 20
V = 21
Z = 22
Attieksme.... mūsu
pašu!
A –
T –
T –
I –
E –
K –
S –
M –
E –

47. Finansēšana

48.  ir darbība, kas nodrošina līdzekļus biznesa
aktivitātēm
 vienkārši runājot, tā ir darbība, kas ienes naudu
organizācijā.
 Bizness var tikt
finansēts dažādos
veidos
Finansēšana

49. Ir 2 galvenie finansēšanas veidi
 Aizņēmums
 Pašu kapitāls
Finansēšana

50.  Aizņēmums ir jāatmaksā, bet tas parasti ir lētāk
nekā palielināt kapitālu nodokļu apsvērumu
dēļ.
 Pašu kapitāls nav jāatmaksā, bet tas atsavina
īpašumtiesības akcionāriem
 Lielākoties organizācijas
lieto kombināciju no
abiem, lai finansētu
biznesa aktivitātes
Finansēšana

51.  Aizņēmumu finansēšana
ir vienkāršs veids, kur
aizņemas naudu no
bankām, aizdevējiem vai
citām finanšu
institūcijām ar solījumu
atmaksāt aizņemto
naudas summu un
noteikto procentu
maksājumu vēlāk
noteiktā datumā.
 Finansēšana ar pašu
kapitālu ietver investoru vai
partneru iesaistīšanu, kuri
nodrošina kapitālu apmaiņā
pret biznesa daļas
īpašumtiesībām.
 Šie partneri parasti investē,
jo viņi tic biznesa idejai un
gaida peļņu no tās, kad
bizness kļūs veiksmīgs.
Aizņēmums
pret
Pašu kapitālu

52.  Biznesā parasti lieto abu finanšu avotu
kombināciju atkarībā no industrijas un viņu
riska apetītes.
 Riskantākiem biznesiem pašu kapitāla
finansējums tiek uzskatīts par dzīvotspējīgāku.
 Tradicionāliem un stabiliem biznesiem
aizņēmums tiek uzskatīts par piemērotāku.
Finansēšana
Zems
līmenis
Riska apetīte
Augsts
līmenis

53. Pārdroša/ neapdomīga
tirdzniecība

54.  Pārdrošā tirdzniecība ir tad, kad direktors
apzināti iesaistās uzņēmuma darījumos
pārdrošā veidā.
 Visbiežāk sastopamais neapdomīgās
tirdzniecības gadījums ir, ja var pierādīt, ka
direktori ir ļāvuši uzņēmumam uzņemties
saistības bez pamatota iemesla uzskatīt, ka šie
parādi tiks samaksāti.
Pārdroša/ neapdomīga tirdzniecība

55.  Pārdroša tirdzniecība var radīt personisku
atbildību direktoriem
 Pareizu grāmatvedības norēķinu
neievērošana ir vēl viens pārkāpums, kas
var radīt personisku atbildību
Tomēr
 Ja direktors var pierādīt, ka viņš/ viņa ir
izdarījis saprātīgus pasākumus vai ir iecēlis
vēl vienu kompetentu un uzticamu
personu, lai uzturētu uzņēmuma pārskatus,
viņš var izvairīties no atbildības.
Pārdrošā tirdzniecība

56. Break Timer – 15 minūtes

57. Iekšējais audits

58. Revīzijas komisija palīdz valdei pildīt tās
korporatīvo pārvaldību un pārraudzīt atbildību
saistībā ar uzņēmuma finanšu pārskatiem, iekšējo
kontroles sistēmu, riska vadības sistēmu un iekšējā
un ārējā audita funkcijām.
Iekšējā audita loma

59. Revīzijas komisija
Kas ir revīzijas komisija?
 Revīzijas komisija ir direktoru komisija, kura saskaņā ar
likumu vai citādi var regulāri novērtēt kooperatīva
finanšu un citu pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī
pārraudzīt iekšējos un ārējos audita procesus.
 Komisijai var būt arī papildu pienākumi, ko tai uztic
valde.
 Tomēr visu laiku galīgā atbildība par to, lai nodrošinātu,
ka kooperatīvs atbilst visām juridiskajām prasībām,
pilnībā paliek valdei.

60. Revīzijas komisija
Kāda ir revīzijas komisijas vērtība?
 Revīzijas komisija palīdz minimizēt kooperatīva
finansiālos, operatīvos un atbilstības riskus.
 Tā neatkarīgi rūpīgi pārbauda finanšu un citu
informāciju, kas ir pieejama valdei, un palīdz valdei
noteikt kooperatīva finanšu paziņojumu pamatotību, kā
arī uzlabot finanšu pārskatu kvalitāti.
 Tā arī nepārtraukti uzrauga ārējā audita vērtību
akcionāru interesēs un pārskata kooperatīvā veiktās
iekšējās revīzijas funkcijas.

61. Revīzijas komisija
Vai ir jāveido revīzijas komisiju?
 Nav nepieciešams.
 Lielākoties juridiski dibināt revīzijas komisiju
likums prasa valsts uzņēmumos vai «lielās»
privātās kompānijās, ne kooperatīvos.
 Tomēr revīzijas komisija ir svarīga struktūra, lai
palīdzētu kooperatīva valdei efektīvāk vadīt
finanšu un citus riskus.

62. Finanšu riska vadība un revīzijas
komisijas loma
 Revīzijas komisija ir apakškomisija
Deleģētas funkcijas, bet ne atbildība
Visi direktori ir vienlīdz atbildīgi
 Labā prakse – katrai valdei vajadzētu būt tādai, kas
vislabāk atbilst konkrētajiem apstākļiem.
 Kārtība – proporcionāli uzdevumiem, mainās atkarībā
no lieluma, sarežģītības un riska profila

63. Revīzijas komisija
 Īpaša nozīme ir darboties neatkarīgi, nodrošinot
atbilstošu finanšu pārskatu un iekšējo kontroli
 Būtiska nozīme ir atklātām un caurredzamām darba
attiecībām ar augstu savstarpējas cieņas līmeni.
 Jābūt gatavai:
ieņemt stingru nostāju
Brīvi sniegt informāciju
ieklausīties viedokļos
Atklāti pārrunāt jautājumus

64. Revīzijas komisija
 Vadībai ir pienākums pienācīgi informēt komisiju
 Valdei jānodrošina pilnīga sadarbība no direktoriem un
darbiniekiem, visai informācijai ir jābūt pieejamai
 Valdes locekļu (ja tādi eksistē) pienākums ir nodrošināt
visu informāciju

65. Revīzijas komisija
 Pamatfunkcija: izteikta tādos terminos kā kādas konkrētas
funkcijas «uzraudzība», «novērtēšana» un
«pārbaudīšana».
 Tas nav pienākums uzņemties citu funkcijas
tā darot, var iedragāt citu atbildību
 Jābūt pārliecinātiem, ka ir izveidotas pienācīgas sistēmas
un pienākumu sadalījums – viņiem pašiem nav jāmeklē, ko
uzraudzīt

66. Revīzijas komisija
Tomēr,
 augsta līmeņa pārraudzības funkcija var novest pie
detalizēta darba. Vajag iejaukties, ja ir pazīmes, ka kaut
kas varētu būt nopietni kļūdains.
Piemēram, komisija, kas nav apmierināta ar sniegto
paskaidrojumu, var lūgt neatkarīgu padomu

67. Revīzijas komisija
Ir plašs, laikietilpīgs un reizēm intensīvs
darbs, ko darīt.
Kompānijām vajadzētu padarīt pieejamus
nepieciešamos resursus.
Ieskaitot piemērotu samaksu komitejas
locekļiem. Viņi uzņemas ievērojamu atbildību un
darbs ir laikietilpīgs. Vajadzības gadījumā
locekļiem jānodrošina ievadīšana darbā un
apmācība.

68. Izveide un darba uzdevums
 Komisijā jābūt vismaz 3 (ieteicams) locekļiem.
 Galvenie pienākumi ir jānosaka rakstiskā darba uzdevumā, un tajā
jāiekļauj:
 Uzraudzīt finanšu pārskatu integritāti, tostarp jebkādus formālus
paziņojumus, un pārskatīt nozīmīgus finanšu pārskatu lēmumus;
 Pārskatīt iekšējās finanšu kontroles un uzņēmuma iekšējās kontroles un
riska pārvaldības sistēmas (ja tam nav atsevišķa komisija);
 Uzraudzīt un pārskatīt iekšējā audita funkciju efektivitāti;
 Sniegt ieteikumus valdei apstiprināšanai pilnsapulcē, attiecībā uz ārēja
auditora iecelšanu, atalgojumu un darba uzdevumiem;
 Pārskatīt un uzraudzīt ārējā auditora neatkarību, objektivitāti un revīzijas
procesa efektivitāti;
 Izstrādāt un īstenot ārējā auditora iesaistīšanas politiku, lai sniegtu
pakalpojumus, kas nav saistīti ar revīziju; un
 Ziņot valdei, kā ir izpildīti pienākumi.

69. Darba uzdevums
 Valdei būtu jāsagatavo un jāapstiprina rakstisks darba uzdevums,
kurā izklāstīta revīzijas komitejas loma.
 Šiem darba uzdevumiem jābūt pieejamiem ikgadējā akcionāru
kopsapulcē un ikgadēji pārskatītiem valdē.
 Darba uzdevumā jābūt norādītam, kā pildīt savus pienākumus, un
izklāstītām sanāksmju programmām.
 Revīzijas komisijai vismaz vienreiz gadā jāsatiekas ar ārējiem un
iekšējiem auditoriem bez vadības klātbūtnes, lai apspriestu audita
jautājumus.

70. Dalība un iecelšana amatā
 Valdei jāizveido revīzijas komisija no vismaz 3
neatkarīgiem ne-izpilddirektoriem.
 Mazākās kompānijās uzņēmuma vadītājs var būt
komisijas loceklis, bet ne vadītājs.
 Vismaz vienam komisijas loceklim jābūt ar
nesenu un atbilstošu finanšu pieredzi.
 Iecelšanai jābūt valdes norīkotai pēc komisijas
ieteikuma, konsultējoties ar revīzijas komisijas
priekšsēdētāju.
 Iecelšana – līdz 3 gadiem (var pagarināt),
locekļiem jāturpina būt neatkarīgiem.

71. Revīzijas komisijas sanāksmes (1)
 Priekšsēdētājs un kompānijas sekretārs izlemj sanāksmju biežumu un
laiku.
Sanāksmju skaits ir atkarīgs no lomas un atbildības.
Rekomendētas vismaz 3 tikšanās gada laikā,
 Sanāksmē atļauts piedalīties tikai priekšsēdētājam un komisijas
locekļiem.
Cilvēki, kas nav biedri, var apmeklēt konkrētu sanāksmi vai konkrētu
darba kārtības jautājumu - ja to apstiprina komisija
Tiek sagaidīts, ka ārējā audita vadošais partneris un finanšu
direktors tiks aicināti regulāri piedalīties sanāksmēs.
Citi var tikt uzaicināti piedalīties.

72. Revīzijas komisijas sanāksmes (2)
 Sanāksmēm jāatvēl pietiekami ilgs laiks.
Ir jābūt pietiekami ilgam laika intervālam starp revīzijas
komisijas sanāksmēm un valdes sēdēm, lai varētu veikt jebkuru
darbu, kas izriet no revīzijas komisijas sanāksmes, un atbilstoši
ziņot valdei.
 Komisijai vismaz reizi gadā vajadzētu satikt ārējos un iekšējos
auditorus bez vadības klātbūtnes, lai pārrunātu jautājumus, kas
izriet no audita.
 Revīzijas komitejas formālās sanāksmes ir tās darba pamatā. Tomēr
tās reti būs pietiekamas. Komisijas priekšsēdētājs un locekļi var
vēlēties uzturēt pastāvīgus kontaktus ar galvenajiem kompānijas
cilvēkiem.

73. Resursi
 Ir jānodrošina pietiekami resursi
 Revīzijas komisijas pieeja kompānijas administrācijas pakalpojumiem
iekļauj šādas lietas:
asistēšana priekšsēdētājam revīzijas komisijas darba plānošanā,
sanāksmes darba kārtības sagatavošana,
protokolēšana,
izstrādāt materiālu par tās aktivitātēm gada ziņojumam,
informācijas savākšana un izplatīšana un
sniegt jebkādu nepieciešamo praktisko atbalstu.
 Kompānijas sekretārs – savlaicīga informācija un dokumenti par
jautājumiem
 Pieejami līdzekļi, ja/kad nepieciešams neatkarīgs padoms

74. Prasmes, pieredze un
apmācība Vēlams revīzijas komisijas loceklis ar nesenu un atbilstošu
finanšu pieredzi un kvalifikāciju.
 Finanšu zināšanu līmenis citiem locekļiem var būt dažāds.
 Nodrošināt jauno locekļu apmācības programmu.
Izklāstot lomu, darba uzdevumus un paredzamo saistību laiku,
ieskatu kooperatīvu uzņēmējdarbības modelī, stratēģiju, utt.
 Jānodrošina pastāvīga un savlaicīga apmācība. Tajā jāiekļauj,
piemēram,
izpratne par finanšu pārskatiem,
 piemērojamie grāmatvedības standarti un ieteicamā prakse,
Kooperatīvu darbību reglamentējošie noteikumi;
Iekšējā un ārējā audita loma un riska vadība.
 Apmācības var notikt dažādos veidos, tai skaitā, piedalīšanās
formālos kursos un konferencēs, iekšējas uzņēmuma sarunas
un semināri, kā arī instruktāžas no ārējiem konsultantiem.

75. Attiecības ar valdi
 Valde nosaka revīzijas komisijas lomu
 Komisija uzņemas uzdevumus valdes vārdā, par rezultātiem ziņo valdei.
 Darba uzdevumi – individuāli pielāgoti kooperatīvam
 Katru gadu tiek pārskatīti darba uzdevumi, komisijas
efektivitāte un ieteikumi valdei.
 Komisija ziņo valdei – kā tās pienākumi tiek pildīti, tai skaitā:
 Būtiski jautājumi attiecībā uz finanšu pārskatiem;
 Novērtējums & ieteikumi – ārējais audits/auditors; un
 Citi jautājumi.
 Domstarpības starp komisiju un valdi: notiek diskusija (atvēlot
pietiekamu laiku apspriešanai), lai nonāktu pie kopsaucēja.

76. Loma un atbildība
Finanšu pārskati (1)
Finanšu pārskati: komisijas pārskati un
ziņojumi valdei, būtiskie finanšu pārskatu
jautājumi un pieņemtie lēmumi
Vadības, nevis revīzijas komisijas
pienākums ir sagatavot pilnīgus un
precīzus finanšu pārskatus
Komisijai jāņem vērā grāmatvedības
politiku, visas izmaiņas tajā un visas
būtiskās aplēses un pieņēmumi. Vadībai
jānorāda, kādas metodes lietotas.

77. Loma un atbildība
Finanšu pārskati (2)
Pamatojoties uz ārējo auditoru redzējumu,
komisijai vajag apsvērt, vai ir pielietoti
atbilstoši grāmatvedības principi, aplēses un
spriedumi.
Komisijai būtu jāpārskata sniegtās
informācijas skaidrība un pilnīgums.
Ja komisija nav apmierināta ar kādu no
finanšu pārskata jautājumiem, tā griežas ar
šo redzējumu pie valdes.

78. Loma un atbildība
Ziņošana (Aizsargāta informācija)
 Komisija pārskata procesus, kuri darbiniekos var
radīt bažas.
 Mērķis - nodrošināt
samērīgas un neatkarīgas
izmeklēšanas pasākumus
un piemērotu turpmāko
pasākumu veikšanu.

79. Loma un atbildība
Iekšējās kontroles un riska vadības sistēmas
 Pārskatīt kooperatīvu iekšējās finanšu kontroles un riska vadības
sistēmas (ja tam nav atsevišķa komisija)
 Vadības atbildība:
 riska identificēšana, novērtēšana, pārvaldība, un uzraudzība,
 Iekšējās kontroles sistēmas attīstība, darbība un uzraudzība,
 Sniegt pārliecību valdei par padarīto.
 Revīzijas komisija* saņem ziņojumus no vadības par sistēmas
efektivitāti un kopsavilkumu par veiktajām pārbaudēm.
 Revīzijas komisija* pārbauda un apstiprina pārskatus par iekšējo
kontroli un riska vadību ikgadējos pārskatos.
*ja vien tas ir valdes un Riska komisijas apstiprināts

80. Loma un atbildība
Iekšējais audita process
Uzraudzīt un pārbaudīt iekšējā audita funkcijas
efektivitāti
Ja nav iekšējā audita, ikgadējā pārskatā tiek
prasītas rekomendācijas valdei par audita
neesamību
Nepieciešamība mainās atkarībā no konkrētiem
faktoriem, tostarp, darbības apjoma,
daudzveidības un aktivitāšu sarežģītības, kā arī
izmaksu/ieguvumu apsvērumiem.
Atbilstoši nodrošinātas iekšējā audita funkcijas var
sniegt pārliecību un padomu.
Arī citas funkcijas kooperatīvā var sniegt
pārliecību un konsultācijas konkrētās jomās.

81. Loma un atbildība
Iekšējā audita process
Izvērtējot iekšējā audita funkciju nepieciešamību,
jāņem vērā izmaiņas tendencēs, kooperatīva
aktivitātēs, tirgos vai citos ārējās vides faktoros,
kuri ir palielinājuši/ varētu palielināt kooperatīvu
riskus.
Ja nav iekšējā audita funkcijas, tad vadībai
jāpiemēro citi uzraudzības procesi, lai
nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību,
kā tas paredzēts. Revīzijas komisijas izvērtē, vai šie
procesi nodrošina pietiekamu un objektīvu
pārliecību.

82. Loma un atbildība
Iekšējā audita process
 Pārskatīt un apstiprināt iekšējā audita pilnvaras, ņemot
vērā papildu lomas (iekšējā/ ārējā audita funkcijas)
 Nodrošināt nepieciešamos resursus un piekļuvi
informācijai, lai veiktu savas funkcijas
 Revīzijas komisijai jāapstiprina iekšējā audita vadītāja
iecelšana amatā vai tā darba izbeigšanu

83. Loma un atbildība
Komisijas darba pārskatā:
Iekšējais auditors – tieša piekļuve – valdes
priekšsēdētājam / revīzijas komisijai, atskaitīšanās
revīzijas komisijai;
Pārbaude / novērtējums ikgadējam iekšējā audita
darba plānam;
Periodiski saņem iekšējā audita rezultātus;
Pārskatīt un uzraudzīt vadības atsaucību uz
konstatējumiem un ieteikumiem;
Ikgadējas tikšanās ar iekšējā audita vadītāju bez
vadības klātbūtnes;
Uzraudzīt / novērtēt iekšējā audita funkcijas –
riska vadības sistēmas lomu un efektivitāti.

84. Loma un atbildība
Ārējā audita process
Revīzijas komisija ir atbildīgā struktūra par
kompānijas attiecību ar ārējo auditoru
pārraudzību

85. Loma un atbildība
Iecelšana amatā un konkurss
Revīzijas komisijas primārā atbildība ir sniegt
rekomendācijas par ārēja auditora iecelšanu
amatā, atkārtotu iecelšanu, vai atcelšanu
Ja valde nepieņem rekomendācijas, gada
ziņojuma pārskatā norāda viedokļu atšķirības
Revīzijas komisijas rekomendācijas balstītas
uz objektīvu novērtējumu. Ja tiek apsvērts
jauns amata kandidāts – konkursa kārtībā

86. Loma un atbildība
 Komisija katru gadu novērtē ārējo auditoru un ziņo
valdei par
Viņu kvalifikāciju, pieredzi un resursiem,
Audita procesa neatkarību un efektivitāti,
Ieteikumiem akcionāriem par ārējā auditora atkārtotu iecelšanu
amatā.
 Novērtējumam jāaptver visi audita uzņēmuma sniegtie
audita pakalpojumi.

87. Ikgadējais audita cikls
Cikla sākumā, komisija nodrošina piemērotāko
audita plānu
Komisija izskata, vai darba plāns atbilst
audita uzdevuma apjomam.
Komisija - pārskata konstatējumus kopā ar
ārējiem auditoriem. Ziņojumam:
Jāapspriež visi galvenie jautājumi, kas radās
(atrisināti/neatrisināti);
Jāpārskata galvenie grāmatvedības un audita
spriedumi; un
Jāpārskata kļūdu identificēšanas līmenis –
paskaidrojumu saņemšana

88. Ikgadējais audita cikls
Komisija: pārskata audita reprezentācijas aktus
Komisija: apstiprina, ka nodrošinātā informācija
ir pilnīga un atbilstoša.
Nepārtraukts monitoringa process, komisija
pārskata vadības aktus – arī vadības atsaucību
uz konstatējumiem un ieteikumiem.

89. Ikgadējais audita cikls
Cikla beigās komisija novērtē efektivitāti. Komisija:
pārskata – vai auditors ir sasniedzis apstiprinātajā
audita plānā noteikto, iemeslus, kāpēc notikušas
izmaiņas;
apsver auditora stabilitāti un uztveri;
Iegūst atgriezenisko saiti; apkopo informāciju no
iesaistītajiem atslēgas cilvēkiem;
Pārskata un uzrauga vadības akta saturu, darbības,
kas tam seko; un iemeslus, ja nekādas aktivitātes
attiecībā uz to nav veiktas;
Ziņo valdei; efektivitāte – ārējā audita process.

90. Ikgadējais audita cikls
 Komisija katru gadu novērtē ārējā auditora neatkarību
un objektivitāti, ņemot vērā attiecīgos likumus,
noteikumus un profesionālās prasības, tostarp
pakalpojumus, kas nav saistīti ar auditu. Attiecību
pārbaude nodrošina auditora neatkarību un
objektivitāti.
 Komisija meklē pierādījumus, ka auditors un tā
darbinieki ir neatkarīgi un objektīvi. Katru gadu tiek
pieprasīta informācija no auditoru uzņēmuma par tā
politiku un procesiem neatkarības uzturēšanai.
 Komisija izstrādā un rekomendē politiku valdei, kas
attiecas uz ne audita pakalpojumiem. Politika tiek
regulāri pārskatīta. Pakalpojumu sniegšana nedrīkst
vājināt auditora neatkarību vai objektivitāti.

91. Komunikācija ar biedriem
 Revīzijas komisijas noteikumiem, tostarp lomai un pilnvarām, jābūt
pieejamiem. Gada pārskata sadaļā apraksta komisijas darbu, pildot
šos pienākumus.
 Revīzijas komisijas sadaļā cita starpā būtu jāiekļauj:
Kopsavilkums par revīzijas komisijas lomu;
Visu komisijas locekļu vārdi un pieredze;
 Revīzijas komisijas sanāksmju skaits;
Nozīmīgie jautājumi, kas tiek apspriesti saistībā ar finanšu pārskatiem,
un kā šie jautājumi tika risināti;
Novērtējuma paskaidrojums; Ārējā audita procesa efektivitāte, pieeja,
kas tiek izmantota, lai ieceltu amatā vai atkārtoti ieceltu amatā ārējo
auditoru, un pašreizējā audita uzņēmuma amata pilnvaru ilgums, visas
līgumsaistības, kas ierobežo izvēli;
Ne audita pakalpojumi, kā tiek nodrošināta auditora objektivitāte un
neatkarība.

92. Jautājumi revīzijas komisijas
biedriem
Revīzijas komisijas efektivitātes pašvērtējums
 Vai nesenā attīstība ir radījusi vajadzību pēc revīzijas komisijas darba
pārskatīšanas?
 Vai revīzijas komisijas darba uzdevums ir atbilstošs?
 Vai komisijas loma attiecībā pret valdi ir pietiekami skaidra?
 Kā revīzijas komisija izturas pret citiem?
 Vai komisijas dalībnieki ir pietiekami neatkarīgi , ņemot vērā pašreizējo
pieredzi un zināšanas?
 Vai ir jāveic pasākumi, lai izvairītos no revīzijas komisijas pārslodzes?
 Kam ir jābūt revīzijas komisijas darba plānā nākamajiem gadiem?
 Vai revīzijas komisija tiekas pietiekami bieži un pareizā laikā?
 Vai revīzijas komisija saprot un piekrīt īpašiem riskiem attiecībā uz
kooperatīvu?
 Vai revīzijas komisija ir pietiekami un savlaicīgi informēta no vadības un
auditoriem?
 Vai revīzijas komisija efektīvi izmanto iekšējo un ārējo auditu?
 Vai nepieciešams mainīt veidu, kā revīzijas komisija ziņo valdei?

93. Jautājumi revīzijas komisijas
biedriem
Finanšu un plašākas ziņošanas jautājumi
 Vai direktori varētu tikt apsūdzēti skaitļu un publiskojamās informācijas
atklāšanas manipulācijās?
 Vai ir kādi finanšu ziņojumu aspekti, kas varētu piesaistīt finanšu institūciju
uzmanību?
 Kāda ir vispārējā kooperatīva finanšu pārskatu kvalitāte, tai skaitā ziņotā
peļņa?
 Vai ir kādas jomas, kur ieņēmumu vai peļņas atzīšana varētu būt virzīta pārāk
tālu?
 Vai var apšaubīt kopējo piesardzības līmeni?
 Vai grāmatvedības aplēses ir godīgas un saprātīgas?
 Ja grāmatvedības politikā tiktu veiktas būtiskas izmaiņas, vai tās var tikt
apstrīdētas?
 Vai tiek atbalstīts darbības turpināšanas ziņojums?

94. Jautājumi revīzijas komisijas
biedriem
Ārējais audits
 Vai audits ir kas vairāk kā vienkārši atbilstības pārbaude?
 Vai vadības pārmērīga spiediena rezultātā ir ierobežota audita
darbība?
 Vai audits nāk klajā ar jautājumiem, kas ir tiešām svarīgi?
 Vai ir pietiekams audita pārklājums kompānijā vai grupā?
 Vai ir kaut kas, kas apdraud auditora neatkarību?
 Kāpēc nav izlīdzinātas neatbilstības finanšu pārskatu projektos, kur
atklāts, ka kaut kas jālabo?
 Vai ir riskanti, ka finanšu pārskatus revidē ārējais audits?
 Vai ārējais audits adekvāti un pietiekami komunicē ar revīzijas
komisiju?
 Vai ārējais audita partneris vai firma dara, ko apsolījuši?
 Kādas rekomendācijas vajadzētu sniegt valdei par audita veikšanu?

95. Jautājumi revīzijas komisijas
biedriem
Risku vadība un iekšējā kontrole
 Cik lielā mērā revīzijas komisija būtu jāiesaista iekšējās
kontroles efektivitātes pārskatīšanā?
 Vai iekšējās sistēmas ziņojumi dod savlaicīgu
brīdinājumu par lietām, kas notiek nepareizi?
 Vai ir atbildība par katru kooperatīva īpašo risku no
vadības komandas puses?
 Cik lielā mērā ir nepieciešams paaugstināt zināšanu
līmeni jaunākajiem vadītājiem par riska pārvaldības
svarīgumu?

96. Jautājumi revīzijas komisijas
biedriem
Iekšējais audits
 Ja nav iekšējā audita funkcijas, vai revīzijas komisija
ieteiktu valdei tādu izveidot?
 Vai revīzijas komisija var vairāk atbalstīt esošo iekšējā
audita funkciju veikšanu?
 Kādi ir iekšējā auditam ziņojumu virzieni un vai šo
funkciju pilnvaras ir efektīvas?
 Vai iekšējā audita darbs ir pievērsts nozīmīgiem riskiem?
 Vai iekšējā audita funkcijai ir pietiekami resursi?
 Kādas ir kompānijas jomas, par kurām iekšējais audits ir
norūpējies? Kādas varētu būs potenciālās problēmu
jomas?

97. Jautājumi revīzijas komisijas
biedriem
Krāpšana un ētika
 Vai kompānijai ir pareizais «vadības tonis»?
 Vai pastāv apstākļi, kas varētu palielināt krāpšanas potenciālu?
 Vai ir efektīva pretkrāpšanas politika un procedūras, un tās darbojas efektīvi?
 Vai ir izveidoti pasākumi, lai novērstu iespējamās vai faktiskās krāpšanas
gadījumus?
 Vai ir kādas nepiemērotas darbības veiktas, kas varētu ļoti iedragāt
kooperatīva reputāciju?
 Vai pastāv korporatīvās darbības kods un vai tas tiek izplatīts visiem
darbiniekiem?
 Kā tiek galā ar pārkāpumiem kooperatīvā?
 Vai ir kādi pārkāpumi, kas nonākuši revīzijas komisijas uzmanības lokā, kas
norāda ir plašāku esošu vai potenciālu problēmu?

98. Jautājumi revīzijas komisijas
biedriem
Jaunie ekonomikas jautājumi
 Vai ir sagatavota pietiekama riska analīze saistībā ar e-biznesa aktivitātēm?
 Kas ir darīts, lai izveidotu interneta drošības un pretdraudu kontroli?
 Vai ir pienācīgi ņemtas vērā e-uzņēmējdarbības juridiskās, reglamentējošās
un nodokļu sekas?
 Vai sistēmas dublējums tiek galā ar e-biznesa stratēģijas prasībām?
 Kādi soļi ir sperti, lai pārliecinātos, ka kopuzņēmuma partneri ievēro
atbilstošus rīcības un kontroles standartus?
 Kādas procedūras ir ieviestas, lai iegūtu pārliecību par ārpakalpojumu
procesu integritāti?
 Vai grāmatvedība ir piemērota e-biznesam?
 Vai finanšu pārskatu sagatavošanai joprojām ir atbilstošs darbības
turpināšanas pamatojums?
 Kādas kontroles pastāv saistībā ar finanšu informācijas sniegšanu
uzņēmuma tīmekļa vietnē?

99. Jautājumi
Finanšu riska vadība