3. Gregors Mendelis
• Studējis matemātiku un dabaszinības;
• Bija vietējā tehnikuma skolotājs;
• Pievērsās reliģiskai dzīvei – dzīvoja klosterī, kur
veica eksperimentus;
• Formulēja divus nozīmīgus iedzimtības
likumus
4. Mendeļa laikā
• Pētnieki uzskatīja, ka gēni, kas nāk no tēva un
mātes, bērnam nodotās 50:50 – «pazīmju
sajaukšanās»
• tas nozīmētu, ka jebkura pazīme būtu
pusdominanta – piemēram, brūni un blondi mati
izveidotu tumši blondus jeb gaiši brūnus matus....
Taču praksē tā nav, un to skaidroja ar gēnu
nestabilitāti un neprognozētību;
• Mendeļa likumus pieņēma tikai 20 gadus pēc viņa
nāves
5. Ko tad darīja Mendelis?
• Viņš veica eksperimentus, izmantojot zinātniskas
metodes;
• Izvēlējās modeļorganismu – Sējas zirņus;
• Izvēlējās 22 sējas zirņu šķirnes;
• Izmantoja tīrās līnijas – visi pēcnācēji bija
savstarpēji līdzīgi un līdzīgi vecākorganismam;
• Izvēlējās pētīt vienkāršas pazīmes, zirņu formu,
stublāja garumu u.t.t.
• Veica pazīmju statistiku, kopumā aprakstot ~ 7324
indivīdus;
• Iegūtos rezultātus interpretēja ar matemātisko
statistiku, un savas izjūtas – subjektivitāti
apspieda, rīkojās objektīvi.
8. Mendeļa monohibrīdā krustošana
• Veica svešaputi starp indivīdiem;
• Izmantoja vienu pazīmi;
• Vecāku paaudzi nosauca par P paaudzi,
pēcnācējus par F paaudzi;
• Pēc «pazīmju sajaukšanās» teorijas vajadzētu būt,
ka sakrustojot gara stublāja augu ar īsu stublāja
augu, iegūtu vidēja stublāja augu;
• Taču Medeļa krustojumā sanāca tā:
787/277 = 2.8
– Izmantojot 1064 indivīdus, ieguva 787 ar garu ~ 3:1
stumbru, 277 – ar īsu;
• Kā arī konstatēja, ka tā pazīme, kas pazūd F1
paaudzē parādās F2 paaudzē.
11. Ģenētikas izskaidrojums mūsdienās
• Katru pazīmi nosaka 2 alēles – attiecīgā gēna,
divi novietojumi (hromosomu pārī);
• Šajā gadījumā šis gēns nosaka stublāja
garumu;
• Dominanto alēli apzīmē ar lielo burtu, tā
nomāc otras alēles izpausmi;
• Abas alēles atrodas homoloģiskos hromosomu
pāros vienā vietā – gēnu lokusā
12.
13. Ģenētikas izskaidrojums mūsdienās
• Mejozē I ir dalīšanās veids gan hromosomu
skaits dalās uz pusi, tā laikā homoloģiskais
hromosomu pāris izsķiras, un pečnācējam tiek
nodota viena hromosoma, kas ir kombinācija
atarp abām hriomosomām;
• AA un aa ir homozigoti
• AA ir dominanti homozigoti
• Aa ir recesīvi homozigoti
• Aa ir heterozigoti
14. Fenotips un genotips
• Fenotips ir gēnoma ārēja izpausme;
• Ne visi gēni tiek ārēji izpausti, jo dominantie
gēni tos nomāc;
• Pēcnācējiem izpaudīsies, ja tie būs recesīvi
homozigoti.
• Genotips ir viss genoms kopumā, gan
dominantās, gan recesīvās alēles.
20. Dihibrīdā krustošana
• Veica svešaputi starp indivīdiem;
• Izmantoja divas pazīmi;
• Izmantoja stublāja garumu un pāksts krāsu;
• Zinot iepriekšminētās zināšanas par monohibrīdo
krustošanos, var izvirzīt divas hipotēzes:
– Ja dihibrīdie gēni ir saistīti, tad sastopami būs tikai divi
genotipi
– Ja nav saistīti tad četri genotipi!
• Mendelis ieguva četrus genotipus ar skaldīšanos
9:3:3:1
