1. Darba autori:
Armands Rīders, Anželika Ļepehina,
RSU Medicīnas fakultāte, 5.studiju gads ;
Darba vadītāja:
asoc. prof. Ligija Ķīse,
PSKUS ORL klīnikas vadītāja, RSU ORL katedra

2. Troksnis
(darba vietā/ brīvajā laikā, piemēram, mūzikas atskaņotāji)
↓
galvenais dzirdes traucējumu cēlonis
Mūzikas atskaņotāju izplatība pieaug
īpaši jauniešu vidū!
(Eiropas Komisijas Sabiedrības veselības zinātniskā
komiteja, 2008)

3. Darba mērķis
Izpētīt mūzikas atskaņotāju lietošanas lomu
dzirdes traucējumu etioloģijā veseliem jauniešiem,
veicot RSU studentu dzirdes skrīningu!

4. Darba uzdevumi:
Sagatavot anketu un veikt studentu anketēšanu;
Noskaidrot:
 austiņu lietošanas ilgumu un biežumu ikdienā;
 kādā skaļumā un ,cik ilgi jāklausās individuālos mūzikas
atskaņotājus, lai attīstos dzirdes traucējumi;
Noteikt respondentu dzirdes slieksni ar audiometru, novērtējot
audiometrijas gaisa līkni, izslēdzot ārējās un vidusauss
patoloģiju;
Veikt literatūras analīzi par sensoneirālās vājdzirdības cēloņiem,
austiņu lietošanas ilgumu un biežumu jauniešu vidū, un to
ietekmi uz dzirdi;
Veikt statisko datu apstrādi ar SPSS, Excel datorprogrammu;
Izdarīt secinājumus.

5. Anketa

8. Dalībnieku iekļaušanas kritēriji
1. Skrīnings (kopā: 66)
 visi jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, kuri studē RSU;
2. Mūzikas atskaņotāju ietekme uz DzS (kopā: 60)
 kas lieto individuālos mūzikas atskaņotājus;
 audiometrijas veikšanas laikā veseli no LOR puses
(izslēdzam respondentus ar ARVI, sēra korķiem);
 bez hroniskām slimībām
(izslēdzam respondentu ar 1. tipa CD, kurlmēmu vecāku bērnu);

9. Izmantotie audiometri
Izmantojot klīniskos audiometrus,
veikta tonālā sliekšņa audiometrija un
noteikta dzirdes sliekšņa novirze pie 4kHz/6kHz
Interacustics Screening Audiometer AS216; Clinical audiometer AC 40;
RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedrā PSKUS ORL poliklīnika

10. Dzirdes sliekšņa(DzS) noteikšana
 gaisa vadīšana pie 4 vai 6 kHz
salīdzinām vidējo DzS (DzSRight+DzSLeft)/2)

11. Katram respondentam tika dots klausīties mūzikas
fragments ar austiņām
reģistrēts izvēlētais skaļums (bez fona trokšņa)
aprēķināta trokšņa ekspozīcija dienas laikā,
izmantojot “trokšņa ekspozīcijas kalkulatoru”

12. Austiņu skaļuma līmeņu
kalibrēšana dB
RSU Darba Drošības un vides veselības institūts
1. skaļuma līmenis - 44.0 dB
2. skaļuma līmenis - 49.8 dB
3. skaļuma līmenis - 52.6 dB
4. skaļuma līmenis - 55.4 dB
5. skaļuma līmenis - 59.9 dB
6. skaļuma līmenis - 62.3 dB
7. skaļuma līmenis - 63.6 dB
8. skaļuma līmenis - 68.1 dB
9. skaļuma līmenis - 72.3 dB “Bruel & Kjaer noise 2238”
10. skaļuma līmenis - 77.7 dB

13. Rezultāti
Austiņu lietošana respondentu vidū dienas laikā
(stundās)

14. Austiņu lietošanas laiks kopumā (gados)

15. Kādā skaļumā klausās piedāvāto dziesmu 1 min?
(min 1; max 14)
1. - 44.0 dB
2. - 49.8 dB
3. - 52.6 dB
4. - 55.4 dB
5. - 59.9 dB
6. - 62.3 dB
7. - 63.6 dB
8. - 68.1 dB
9. - 72.3 dB
10. - 77.7 dB

16. Par tinnitus vai pārejošiem dzirdes traucējumiem
sūdzējās:

17. Vidējais DzS abām ausīm
15 % vienpusēji
17 % abpusēji
viegli dzirdes traucējumi
(DzS vismaz 20dB)

18. Statistiskā apstrāde
Dalībnieki tika sadalīti grupās pēc anketēšanas rezultātiem un
iegūtie dati salīdzināti, izmantojot SPSS 20,0 datorprogrammu;
Pīrsona korelācijas koeficients (PKK);
Korelācijas gadījumā svarīgumu nosaka pēc sakarības ciešuma.
Correlations
videjie dB 6.videji dienas
KORELĀCIJAS CIEŠUMS
laika 0.7 - 1 Saistība ir cieša
Pearson Correlation 1 .426**
0.4 - 0.65 Saistība ir vidēji cieša
videjie dB Sig. (2-tailed) .000 0.2 - 0.35 Saistība ir vāja
N 66 66 -0.15 - 0.15 Saistība ir vērā neņemama
Pearson Correlation .426** 1 -0.2 - -0.35 Saistība ir vāja
6.videji dienas laika Sig. (2-tailed) .000 -0.4 - -0.65 Saistība ir vidēji cieša
N 66 83
-0.7 - -1 Saistība ir cieša

19. • Neatkarīgais Stjūdenta t-tests - 2 grupu mainīgo savstarpējai
salīdzināšanai
Group Statistics
4.veid N Mean Std. Std. Error
s Deviation Mean
videjie 1 25 18.000 5.7735 1.1547
dB 2 29 14.483 4.1393 .7686
Independent Samples Test
Levene's Test for t-test for Equality of Means
Equality of
Variances
F Sig. t df Sig. (2- Mean Std. 95% Confidence
tailed) Differen Error Interval of the
ce Differen Difference
ce
Lower Upper
Equal
videjie
variances 2.521 .118 2.598 52 .012 3.5172 1.3539 .8004 6.2340
dB
assumed

20. Vidēji cieša korelācija:
• DzS un mūzikas klausīšanās skaļums (PKK=0,46, p<0,01);
• Korelācija un cēloņsakarība
Statistiski ticami atšķiras:
p<0,05
44-55dB (13,2±3,7dB)
60-73dB (17,8±5,2dB)

21. Statistiskie rezultāti
Vidēji cieša korelācija:
DzS un austiņu lietošanas ilgums dienā
(PKK=0,43, p<0,01);
Statistiski ticami atšķiras:
p<0,05
<=1,5h (14,4±4,3dB)
> 1,5h (17,5±5,5dB).

22. Tika novērota statistiski ticama vidēji cieša saistība starp
DzS un skaļuma ekspozīciju
(PKK=0,58, p<0,01);

23. Vidēji cieša korelācija:
DzS un austiņu kopējo lietošanas ilgumu (PKK=0,38, p<0,01 );
Statistiski ticami atšķiras:
p<0,05
< 3 gadiem (12,9±4,2dB
> 7 gadus (19,6±4,1dB)

24. DzS un mūzikas klausīšanās veids (ar vai bez austiņām)
Statistiski ticami atšķiras:
p<0,05
DzS lietojot:
austiņas (18,0±5,8dB)
tumbas (14,5±4,1dB)
vai radio, TV (13,5±3.6);

25. DzS un mūzikas klausīšanās stili
Statistiski ticami atšķiras:
p<0,05
DzS, kas klausās
pops (15,2±4,9dB)
metāls (21,5±8,9dB);

26. DzS un klubu/koncertu apmeklēšanas biežums
Statistiski ticamu atšķirību:
nekonstatējām DzSA starp tiem,
kuri
klubus/diskotēkas/koncertus
apmeklē vismaz 2 reizes mēnesī,
salīdzinot ar tiem, kuri
retāk kā 1 reizi pusgadā;

27. Secinājumi
1. 15% respondentu konstatēti vienpusēji un
17 % abpusēji viegli dzirdes traucējumi;
2. Austiņu lietošana ir svarīgs riska faktors
dzirdes traucējumu etioloģijā
3. DzS cieši korelē ar skaļuma ekspozīciju un
vidēji cieši ar skaļuma līmeni,
austiņu lietošanas ilgumu un kopējo ilgumu;
4. Jauniešu DzS ir par 3,5 dB augstāks, lietojot austiņas,
salīdzinot ar tiem, kuri dod priekšroku tumbām;
5. Jaunieši, izmantojot austiņas dienā līdz 30 min,
DzS ir par 4,6dB zemāks, salīdzinot ar 1-1,5h ilgumu
dienā;

28. 7. Lietojot austiņas līdz 3 gadiem DzS ir par 4,7dB zemāks,
salīdzinot ar vismaz 7 gadu ilgu austiņu lietošanu;
8. Metāla mūzikas faniem ir tendence klausīties skaļāk un viņu
DzS ir par 6,3dB augstāks nekā popmūzikas faniem.

29. Ko tu vari darīt? Ieteikumi!
1. Ierobežot kaitīgu individuālo mūzikas atskaņotāju klausīšanos;
2. MP3 mūzikas atskaņotāju klausīties ne skaļāk ka 60% no
maksimālā skaļuma;
3. Tev jādzird apkārtējie sarunajamies vienlaicīgi ar dziesmas
vārdiem (melodiju);
4. Cilvēkiem, kas stāv tev blakus nevajadzētu dzirdēt, ko tu klausies;
5. Ja tu sāc runāt skaļi (bļaut), tas nozīmē, ka esi ilgāku laiku
pavadījis trokšņainā vidē, vairāk tur neej, vai lieto auss aizbāžņus.
http://www.riversideonline.com/health_reference/Ear-Nose-Throat/GA
Parūpējies par sevi pats! 

30. Paldies par uzmanību!
Jautājumi? Komentāri? Ieteikumi?