Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.
Latvijas upes. Stāvoklis. Problēmas. Risinājumi. 
Andris Urtāns, Dabas aizsardzības pārvalde, 
Andris.urtans@daba.gov.lv 
...
Baltija kā daļa no Eiropas ainavas
Eiropas Vides aģentūra ziņojums, Vīne, 2013.gada 
11.septembris, foto J.Jātnieks
Kopsavilkums par ūdensobjektu ekoloģisko 
kvalitāti 2007.gadā (www.meteo.lv)
«Kritiskās saldūdeņu bioloģiskās daudzveidības teritorijas (FWKBA) » 
William Darwall (IUCN), 2013. prezentācija
Vasaras mēnešu (VI-VIII) vidējā 
temperatūra 2000., 2050., 2100. g. 
Temperatūras 
pieaugums 2100.g., 
salīdzinot ar 2000....
Jaunas pieejas nepieciešamība: 
Sargāsim izzūdošo vai no jauna ienākošo Bioloģisko daudzveidību?
William Darwall (IUCN), 2013. prezentācija
Sagaidāmās problēmas: Sezonālas ūdens noteces 
izmaiņas
Latvijas ūdensrite
Aizaugšana, bebri, koku sagāzumi, sedimentācija,
Aizaugšana ar ūdensaugiem
Upe vai ezers?
• Latvijā 2009.g. ar visa veida mēslojumu iestrādātais 
augu barības vielu daudzums augsnē ir 70-80 kg uz 
sējumu platību ...
Upju biotopu apsaimniekošana un aizsardzība 
Ūdens līmeņa izmaiņas, palielinoties aizaugumam. Līmenim 
ceļoties, krastos e...
Bebri 
• Latvijas darbīgie 110 000 bebri: 
• Dambji aiztur sedimentus, bet 
vienlaikus veicina ūdens līmeņa 
celšanos un i...
Koki vietā un nevietā
Noēnojums un sedimentācija
Noēnojums 
• Vienlaidus noēnotos > 100 m 
garos upes posmos 
lašveidīgo mazuļu skaits ir 
par 40% mazāks, nekā 
blakus eso...
Vienlaidus nekopta baltalkšņu josla gar upi bezlapu 
periodā pati kļūst par sedimentu avotu. 70:30 princips
Mellupītes stacija (Saldus raj, Zaņas pag.) 
2001. – 2012. (P. Jansons 
• 65% no erozijas izsauktiem 
augsnes zudumiem 
no...
Sedimentācijas mehānisms un efekts. Upēs 
aizpildās un izzūd dabiskie padziļinājumi
Jau 15% sedimentu aizķepina oļu starptelpas un 
iznīcina lašveidīgo nārsta vietu
Akmeņu fenomens 
• “Biofilma” uz akmens 
virsmas darbojas kā 
attīrīšanas iekārta 
• Akmeņi kā mehāniskie 
aeratori, it īp...
5 – 10 m2 
straujteces 
nodrošina 
viena cilvēka 
radītā 
piesārņojuma 
noārdīšanu 
Upju kopšanas pamati © L.Urtāne, A. Ur...
Vēl neapjaustie aspekti.
Pēc «Decay, yield loss and associated fungi in stands of grey alder 
(Alnus incana) in Latvia». Arhipova, T.Gaitnieks, J.D...
Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi 
Manden) upju krastos 
LR Augu Aizsardzības 
likums: Tā ir Latvijas dabai 
neraks...
Risinājumi
Vērojam , domājam, saprotam (Valka, Pedeles upe, 2011.)
Upes atbrīvošana no koku sagāzumiem 
Ir jāatbrīvo upes centrālā daļa, 
lai neveidotos sanešu ķērāji un 
katros 100 upes me...
Rauna 2014.g. Marts. (S.Lakinas foto)
“Mazie” darbi
Darbojamies! Vitrupe, 29.07.2014.
«COOL!» 
Salacgrīvas vidusskola,Vitrupe, 29.07.2014.
• Paldies par uzmanību!
Latvijas upju ūdens kvalitāte - Andris Urtāns, Dabas aizsardzības pārvalde
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Latvijas upju ūdens kvalitāte - Andris Urtāns, Dabas aizsardzības pārvalde

1,348 views

Published on

Baltijas jūras projekta” konference (2014. gada 21. novembris, Rīga). Lekcija „Latvijas upju ūdens kvalitāte”. Andris Urtāns, Dabas aizsardzības pārvalde.

Published in: Education
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Latvijas upju ūdens kvalitāte - Andris Urtāns, Dabas aizsardzības pārvalde

  1. 1. Latvijas upes. Stāvoklis. Problēmas. Risinājumi. Andris Urtāns, Dabas aizsardzības pārvalde, Andris.urtans@daba.gov.lv “BSP-25” Konference, Rīga, 2014. gada 21.novembris
  2. 2. Baltija kā daļa no Eiropas ainavas
  3. 3. Eiropas Vides aģentūra ziņojums, Vīne, 2013.gada 11.septembris, foto J.Jātnieks
  4. 4. Kopsavilkums par ūdensobjektu ekoloģisko kvalitāti 2007.gadā (www.meteo.lv)
  5. 5. «Kritiskās saldūdeņu bioloģiskās daudzveidības teritorijas (FWKBA) » William Darwall (IUCN), 2013. prezentācija
  6. 6. Vasaras mēnešu (VI-VIII) vidējā temperatūra 2000., 2050., 2100. g. Temperatūras pieaugums 2100.g., salīdzinot ar 2000.g. Potsdamas klimata mainības institūta materiāli
  7. 7. Jaunas pieejas nepieciešamība: Sargāsim izzūdošo vai no jauna ienākošo Bioloģisko daudzveidību?
  8. 8. William Darwall (IUCN), 2013. prezentācija
  9. 9. Sagaidāmās problēmas: Sezonālas ūdens noteces izmaiņas
  10. 10. Latvijas ūdensrite
  11. 11. Aizaugšana, bebri, koku sagāzumi, sedimentācija,
  12. 12. Aizaugšana ar ūdensaugiem
  13. 13. Upe vai ezers?
  14. 14. • Latvijā 2009.g. ar visa veida mēslojumu iestrādātais augu barības vielu daudzums augsnē ir 70-80 kg uz sējumu platību Rietumeiropas valstīs tas ir vidēji 120 kg/ha. • Kāpēc biogēnu daudzums ūdeņos nesamazinās? •
  15. 15. Upju biotopu apsaimniekošana un aizsardzība Ūdens līmeņa izmaiņas, palielinoties aizaugumam. Līmenim ceļoties, krastos esošā augsne samitrinās un no tās sākas augsnē esošo barības vielu migrācija ūdenī, radot papildus eitrofikāciju.
  16. 16. Bebri • Latvijas darbīgie 110 000 bebri: • Dambji aiztur sedimentus, bet vienlaikus veicina ūdens līmeņa celšanos un izskalo no samitrinātās augsnes biogēnus. • Tādējādi piesārņojuma cietā nogulšņu (sedimentu) frakcija tiek nomainīta ar daudz grūtāk pārtveramo un samazināmo izšķīdušo barības vielu frakciju. • Bloķē migrācijas ceļus, ceļo ne tikai zivis, • Bebru dīķos ūdens uzsilst
  17. 17. Koki vietā un nevietā
  18. 18. Noēnojums un sedimentācija
  19. 19. Noēnojums • Vienlaidus noēnotos > 100 m garos upes posmos lašveidīgo mazuļu skaits ir par 40% mazāks, nekā blakus esošajos mozaīkveidā izgaismotajos upju posmos (M.Ogrady) • Jo tumsā te mītošo ūdens organismu ir maz. Ēna ir, bet ēst nav ko. • Risinājums - mozaīkveida koku/krūmu apaugums.
  20. 20. Vienlaidus nekopta baltalkšņu josla gar upi bezlapu periodā pati kļūst par sedimentu avotu. 70:30 princips
  21. 21. Mellupītes stacija (Saldus raj, Zaņas pag.) 2001. – 2012. (P. Jansons • 65% no erozijas izsauktiem augsnes zudumiem novērojami janvāra - marta mēnešos. • Tikai 6% erozijas izsauktie augsnes zudumi novēroti periodā aprīlis-augusts, kad laukus klāj stabila veģetācija. • Tās pierāda veģetācijas nozīmi erozijas procesu aizkavēšanā, sevišķi ziemas mēnešos un pavasara palu laikā.
  22. 22. Sedimentācijas mehānisms un efekts. Upēs aizpildās un izzūd dabiskie padziļinājumi
  23. 23. Jau 15% sedimentu aizķepina oļu starptelpas un iznīcina lašveidīgo nārsta vietu
  24. 24. Akmeņu fenomens • “Biofilma” uz akmens virsmas darbojas kā attīrīšanas iekārta • Akmeņi kā mehāniskie aeratori, it īpaši vasaras laikā, kad ir zema izšķīdušā skābekļa koncentrācija • Akmeņi kā daudzveidīgas dzīvesvietas
  25. 25. 5 – 10 m2 straujteces nodrošina viena cilvēka radītā piesārņojuma noārdīšanu Upju kopšanas pamati © L.Urtāne, A. Urtāns
  26. 26. Vēl neapjaustie aspekti.
  27. 27. Pēc «Decay, yield loss and associated fungi in stands of grey alder (Alnus incana) in Latvia». Arhipova, T.Gaitnieks, J.Donis, 2011 • Šobrīd baltalkšņu (Alnus incana (L.) Moench) audzes veido ∼10 % (330 000 ha) no kopējās mežu platības Latvijā • Serdes trupes sastopamība variēja 1 – 54%, robežās, vidēji 18% baltalkšņu celmu.
  28. 28. Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden) upju krastos LR Augu Aizsardzības likums: Tā ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kura apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes vai rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi vai cilvēka veselībai • Sēklas ienākas augusta beigās vai septembra sākumā un to dīgtspējas saglabājas ilgi (3 – 6 gadus); • Augsnē atrodamo sēklu skaits uz 1 m2 var būt līdz 12000 sēklu Upju kopšanas pamati © L.Urtāne, A. Urtāns
  29. 29. Risinājumi
  30. 30. Vērojam , domājam, saprotam (Valka, Pedeles upe, 2011.)
  31. 31. Upes atbrīvošana no koku sagāzumiem Ir jāatbrīvo upes centrālā daļa, lai neveidotos sanešu ķērāji un katros 100 upes metros ir jāatstāj sekojošs iekritušo koku skaits (diametrs >10 cm): līdz 12 upē iekrituši koki, ja upe tek cauri lauksaimniecības zemēm; līdz 27 kokiem, ja upe tek cauri meža zemēm Upju kopšanas pamati © L.Urtāne, A. Urtāns
  32. 32. Rauna 2014.g. Marts. (S.Lakinas foto)
  33. 33. “Mazie” darbi
  34. 34. Darbojamies! Vitrupe, 29.07.2014.
  35. 35. «COOL!» Salacgrīvas vidusskola,Vitrupe, 29.07.2014.
  36. 36. • Paldies par uzmanību!

×