Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023
Soļi uz priekšu: uzņēmēji un valsts
1. 1
SOĻI UZ PRIEKŠU:
UZŅĒMĒJI UN VALSTS
Dr. oec. Juris Binde
Latvijas Mobilais Telefons prezidents
LDDK viceprezidents
Vidzemes Augstskolas asociētais profesors
3. 33
2
PIEVIENOTĀ
VĒRTĪBA
Nodokļu politikas
stabilitāte un
prognozējamība,
nodrošinot uzņēmumu
konkurētspēju, sekmē
IKP izaugsmi
1RESURSI
Valsts uzdevums ir
ekonomiku nodrošināt
ar kvalificētu darba
spēku, atbilstoši
ekonomikas attīstības
prioritātēm
REALIZĀCIJA 3
Valsts atbalsts jaunu
noieta tirgu apgūšanā
sekmē ražošanas
attīstību un valsts
izaugsmi
VALSTS IETEKME UZ IKP
IZAUGSMI
7. 77
IKP pieauguma galvenie virzītājspēki ir
pakalpojumu sfēra un iekšējais patēriņš
KURP VIRZĀS LATVIJAS
EKONOMIKA
Ekonomikas izaugsmes temps sāk bremzēties
Saasinās konkurences
izaicinājumi Baltijas mērogā
Veidojas tautsaimniecībai
nelabvēlīga demogrāfiskā situācija
8. 88
LATVIJAS GLOBĀLĀ
KONKURĒTSPĒJA
0
2
4
6
Augstākā izglītība un
apmācība
Preču tirgus
efektivitāte
Darbaspēka
efektivitāte
Finanšu tirgus
Tehniskā
sagatavotība
Tirgus lielums
Biznesa vides
attīstība
Inovācijas un
attīstība
Avots: The Global Competitiveness Report 2014 - 2015
ES uz inovācijām
balstītas
ekonomikas
Latvija
Darbaspēka, finanšu
un preču tirgus
efektivitāte Latvijā ir
sasniegusi uz
inovācijām balstītu
ekonomiku līmeni
Biznesa vides,
inovāciju un attīstības
rādītāji krietni atpaliek
un vērtējumā ir
sasniedzis tikai
apmierinošu līmeni
9. 99
14%
60%
26%
LATVIJAS EKONOMIKAS
TRANSFORMĀCIJA
Avots: EM pārziņā esošo ES fondu atbalsta pasākumi jaunajā plānošanas periodā, 2015
5%
40%
55%
LATVIJA SKANDINĀVIJA
Augstās
tehnoloģijas
Vidēji
augstās/zemās
tehnoloģijas
Zemās
tehnoloģijas
Resursu balstīta
zemo izmaksu
ekonomika
nav ilgtspējīgs
risinājums
nepietiekams mērogs
Inovāciju balstīta
viedā ekonomika
darbaspēka kvalitāte
ilgtspējīga pieeja
elastīgums
10. 1010
z
Skaidri definēti nacionālās attīstības un inovāciju prioritārie virzieni,
kuros eksistē produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību
INOVĀCIJU VIRZIENU DEFINĒŠANA
Atbalsts uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbībai, kā arī
radošā un intelektuālā kapitāla izmantošanai inovāciju radīšanā
UZŅĒMĒJU UN ZINĀTNES SADARBĪBA
Studiju koncentrācijas maiņa no sociālo uz eksakto zinātņu
jomu, radot iespēju pietiekami atbalstīt nepieciešamo
tehnoloģiju attīstību
IZGLĪTĪBAS FOKUSA MAIŅA
ES FONDU PIESAISTE
ES fondu atbalsts, lai nodrošinātu Latvijas ražotāju attīstību
un to konkurētspējas un eksporta iespēju pieaugumu
Nozaru ar nozīmīgu horizontālo ietekmi attīstības un izaugsmes
stimulēšana, izmantojot dažādus atbalsta mehānismus un
regulējošās vides ietekmi
NOZARU ATTĪSTĪBA
VALSTS LOMA LATVIJAS
KONKURĒTSPĒJAS ATTĪSTĪBĀ
Nav iekļauti 4 rādītāji, kuri atrodas Pamatgrupā un nav vairs būtiski konkurētspējas ietekmētāji – veselība un pamatizglītība, infrastruktūra, makroekonomiskā vide un valsts institūcijas. Šo faktoru pietiekamas atbilstības nodrošināšana būtu jāuzskata par minimālo valsts higiēnas faktoru ievērošanu.
Rādītāja max – 7
Efektivitātes virzītāji
Augstākā izglītība – vidējās izglītības %, matemātikas mācīšanas kvalitāte, menedžmenta skolu kvalitāte, interneta piekļuve skolās, lokālo izpētes un apmācību piedāvājumi, darbinieku apmācība
Tirgus efektivitāte– vietējā tirgus konkurence, nodokļu politikas efektivitāte, procedūras un laiks jauna biznesa uzsākšanai, pretmonopola un tirgus dominances politikas, importa barjeras, muitas nodevas un procedūras, orientēšanās uz klientu vajadzībām un klientu pieredze/izsmalcinātība
Darbaspēka efektivitāte – darba devēja un ņēmēja sadarbība, elastība algu noteikšanā, pieņemšanas/atlaišanas prakse, nodokļu ietekme uz vēlmi strādāt, valsts spēja nodrošināt talantus, sieviešu iesaiste darba tirgū
Finanšu tirgus – finanšu pakalpojumu pieejamība, kredītu pieejamība, riska kapitāla pieejamība, banku stabilitāte
Tehniskā sagatavotība – jaunāko tehnoloģiju pieejamība, IKT pakalpojumu lietojums, tehnoloģiju pielietojumus uzņēmumu līmenī
Tirgus lielums – iekšējā un ārējā tirgus lielums
Inovāciju virzītāji
Biznesa vides attīstība - lokālo piegādātāju skaits un kvalitāte, konkurētspējas priekšrocības, ražošanas process, piegāžu ķēdes sarežģītība, mārketinga procesa attīstība, vēlme deleģēt uzdevumus
Inovācijas un attīstība – inovāciju kapacitāte, ZPI kvalitāte, uzņēmumu ieguldījumi R&D, valdības ieguldījumi augstu tehnoloģiju produktos, zinātnieku un inženieru pieejamība
Ražošanas faktoru un starptautiskā finanšu kapitāla pieaugošā mobilitāte
Pasaulē pieaugošs pieprasījums pēc kapitāla un augsti kvalificēta darba spēka
Jauni industriālo valstu parādīšanās pasaules valstu konkurencē, kurām ir lielas lētā darba spēka priekšrocības
Latvija var zaudēt konkurētspēju zemu izmaksu segmentos ātrāk nekā iegūt priekšrocības augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā .
Lai izvairītos no zemu ienākumu «slazda» ir nepieciešamas turpmākas reformas, lai sekmētu pāreju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm
augsto tehnoloģiju produktu iepirkums no valsts puses
