Institute for Corporate Sustainability and Responsibility, profile picture
Uploaded byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
2,029 views

Ilgtspējas indeksa pārskats 2012

2012. gada Ilgtspējas indeksa pārskats, kurā pieejami rezultāti, lasāmi uzņēmumu stāsti un ekspertu komentārus. Pārskats tapis sadarbībā ar žurnālu IR.

Embed presentation

Downloaded 67 times
Pirmoreiz Latvijā — platīna lietussargs! Valsts uzņēmumi gaida saimnieku Tālredzīgs bizness: pieci stāsti iedvesmai PIELIKUMS
— Nellija Ločmele, SATURS Ir galvenā redaktore Dārgmetālu lietussargi 4 Kas ir ilgtspējas indekss? 5 Pasaules pieredze: Igaunija un Lielbritānija 5 Dalībnieki: jaunpienācējs un veterāns Ilgtspējas indekss 2012 Panākumu 6 6 Galvenie secinājumi Rezultātu tabula atslēga L ai arī kādu darbu sāktu, ir tik saprotami cerēt uz tā augļiem. Stratēģija Ticēt panākumiem. Ar šādu 8 Tuvplānā: kā Nordea glābj kokus un izglīto klientus cerību ik dienu rodas jaunas 10 Labā prakse: lauktehnika, atkritumu apsaimniekošana, limonāde biznesa idejas, tiek meklēti 11 Tendences un vērtējums: stratēģijas eksperte Inta Priedola risinājumi problēmām, papla­ šināti jau rūpīgi iemīti ceļi un izlūkotas neapgūtas iespējas. Sabiedrība Taču panākumu vārds ir gana viltīgs. 12 Tuvplānā: nauda no Cemex, tērētāji — kopiena Par panākumiem mēs mēdzam saukt gan 14 Labā prakse: ārstniecība, siltums, finanses augļus, kas ienākušies sūrā darbā un ap­ liecina tā veicēja sekmīgumu, gan arī veik­ 15 Tendences un vērtējums: sabiedrības investīciju sadaļas eksperte Līva Jēgere smes uzplaucētus ātrus, košus ziedus, kas pēc īsa brīža var izčākstēt, neatstājot neko paliekošu. Darba vide Reizēm veiksme un sekmes šķiet viens 16 Tuvplānā: Aldara ēnas izgaismo kopbildi un tas pats. Un tomēr tā nav tiesa — to zina 18 Labā prakse: treniņi, garšīgās sapulces, liftu diskriminācija ikviens, kurš piedzīvojis atšķirību starp dā­ 19 Tendences un vērtējums: darba vides eksperti Sigita Kravale un Kaspars Rācenājs vanu un paša nopelnīto. Starp paļaušanos uz labvēlīgiem apstākļiem un mērķtiecīgās pūlēs sasniegtu rezultātu. Šo atšķirību starp veiksmi un sekmēm Tirgus attiecības izprot arī uzņēmēji, kas piedalās ilgtspējas 20 Tuvplānā: Electrolux veikalā nopirkti «ģimenes locekļi» indeksa vērtējumā. Ilgtspēja biznesā nozī­ 22 Labā prakse: pavāra padomi, ratiņkrēsli darbā, ekskursija piegādātājiem mē panākumus, taču ne visi panākumi vei­ 23 Tendences un vērtējums: advokāts Indriķis Liepa do drošu pamatu uzņēmuma nākotnei — to rada atbildība un pūles. Ilgtspējas indekss ir starptautiski atzī­ Vide ta metodoloģija, kas ļauj ikvienam uzņē­ 24 Tuvplānā: jums pienācis DHL «zaļais pasts» mumam Latvijā pārliecināties par savas biznesa prakses stiprajām pusēm un iegūt 26 Labā prakse: bez papīriem, energoaudits un mazāka «CO2 pēda» vērtīgus ieteikumus uzlabojumiem. Vairā­ 27 Tendences un vērtējums: vides sadaļas eksperts Valts Vilnītis ki desmiti uzņēmumu Latvijā to jau dara, tā stiprinot spēju būt sekmīgiem. Šajā iz­ devumā atradīsit iedvesmojošas idejas un Valsts uzņēmumi vērtīgas atziņas, ko guvuši daži no šiem uz­ 28 Analīze: kapitāls meklē saimnieku ņēmumiem. Tā ir pieredze, no kuras droši 28 Kas valsts uzņēmumus mudina piedalīties ilgtspējas indeksā? var mācīties ikviens, kas panākumu atslēgu 29 Intervija: ministrs Daniels Pavļuts par uzņēmumu pārvaldes reformu vēlas stingri turēt pats savās rokās un zina — arī veiksme nereti izvēlas sekmīgos. l Žurnāla Ir speciālpielikums PIELIKUMA Ilgtspējas indeksa iniciatīva Izdevējs: a/s Cits medijs IZNĀKŠANU tiek īstenota ar Eiropas Reģistrācijas apliecība: nr.000703359 NODROŠINA Savienības un Eiropas Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala Sociālā fonda atbalstu Galvenā redaktore: Nellija Ločmele projekta nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/ Vāks: Frank&Stein IPIA/NVA/001 2 ILGTSPĒJAS INDEKSS
Ilgtspējas indeksa partneri Dace Avena, Pēteris Krīgers, Līga Meņģelsone, Korporatīvās ilgtspējas un Latvijas Brīvo arodbiedrību Latvijas Darba devēju atbildības institūta vadītāja: savienības priekšsēdētājs: konfederācijas ģenerāldirektore: «Tikai novērtējot savu sniegumu, «Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmuma «Esam gandarīti par biznesa uzņēmumi var izprast, kā atbildīga darbības pamatu veido sakārtota aktivitāti un vēlmi vērtēt savu uzņēmējdarbība ietekmē pozitīvas organizācijas iekšējā vide. Tāpēc praksi un demonstrēt izcilību izmaiņas ekonomikā un uzņēmumiem ir svarīgi novērtēt, korporatīvās sociālās atbildības sabiedrībā. Ilgtspējas indekss cik atbildīgi tie veido darba apstākļus, jomās. Viena no būtiskākajām palīdz uzņēmumiem ne tikai sekot kā organizē dialogu ar darbiniekiem, ekonomisko attiecību jomām ir līdzi progresam un sekmēt kā attīsta darbinieku potenciālu organi­ atbildīga tirgus attiecību veidošana, attīstību, bet arī iesaistīt vadību zācijas mērķu sasniegšanā. Būtiski, ka tāpēc prieks, ka šogad uzņēmumi un pilnveidot tās izpratni, indeksa vērtēšanas process daudziem pievērsuši īpašu uzmanību tirgus kas ir izšķirošs faktors ļauj apzināt iespējas, ko arodbiedrības attiecību sadaļai, paaugstinot ceļā uz ilgtspēju.» sniedz uzņēmuma attīstībā.» kopējos indeksa rādītājus.» ILGTSPĒJAS INDEKSS 3
Četras Ilgtspējas «vaļi» proves Platīna, zelta, sudraba un bronzas «ordeņi» ir apliecinājums Latvijas uzņēmumu ilgtspējai — stratēģiskam redzējumam STRATĒĢIJA Sabiedrība un atbildīgumam gan pret cilvēkiem, gan pret dabu Šajā sadaļā noskaidro, kā uzņēmumi Šajā sadaļā vērtē, vai un cik E analizē un plāno savu darbību tālredzīgi uzņēmumi sekmē vietējās ilgtermiņā, cik lielā mērā būtisku kopienas izaugsmi: demogrāfijas un konomikas ministrs to sauc lēmumu pieņemšanā iesaista infrastruktūras attīstību, sabiedrības par ikgadējo veselības pār­ darbiniekus, klientus un citas «ietekmes labklājības paaugstināšanu, veselības baudi, kādam citam nāks puses» un kā informē sabiedrību veicināšanu un citus līdzīgus mērķus. prātā salīdzinājums ar brīv­ par darbības rezultātiem. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. prātīgu eksāmenu, taču bu­ Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. tība ir tā pati — desmitiem Latvijas uzņēmumu izmanto ilgtspējas indeksu, lai izvēr­ tētu savu biznesa praksi. Līdzīgus vērtējumus kompānijas saņem daudzās pasaules valstīs, un arī pie mums iz­ mantotā metodoloģija ir starptautiski atzīta, Kādēļ Jāpiedalās? tajā skaitā balstās uz globāli ietekmīgo Dow Jones ilgtspējas indeksu. Pirmie un tūlītējie ieguvēji šajā vērtē­ šanas procesā ir paši uzņēmumi, jo vadība «Šogad saņēmāmies!» Neizlaiž ne reizi saņem visplašāko informāciju par to, kādas ir kompānijas stiprās un vājās puses, kādas «Par ilgtspējas «Mēs piedalāmies idejas eksperti īpaši uzteic un pie kādu trū­ indeksa noteikšanu kopš pirmās reizes, jo kumu novēršanas vēl jāpiestrādā. interesējāmies, jau par vērtīgu uzskatām Publiskajā telpā katra uzņēmuma kon­ tiklīdz Latvijā sāka indeksa metodi — to, krētais vērtējums netiek pausts, taču ikviens par to runāt, bet ka uzņēmumam ir — patērētājs, darbinieks vai potenciālais in­ paši piedalāmies pašam jānovērtē sava vestors un sadarbības partneris — var uzzi­ šogad pirmo reizi. darbība, bet pēc tam nāt, vai uzņēmuma ilgtspējai eksperti devuši RE&RE vienmēr ir to dara e­ sperti, un ir k platīna, zelta, sudraba vai bronzas provi. bijis uzņēmums ar Ainārs Pauniņš, iespējams iegūt skatu no Māris Laudiņš, Ilgtspējas indeksa mērķis ir līdzsvarota sirdsapziņu — jau RE&RE valdes malas. Vislielākais iegu­ Daugavpils biznesa prakse, tāpēc uzņēmumi tiek vērtēti no pirmsākumiem, priekšsēdētājs vums ir rekomendācijas, siltumtīklu piecās jomās, aptverot gan to darba iekšējos kad tādi jēdzieni kā ko saņemam, — būtībā valdes loceklis principus un metodes — stratēģiju, darba «korporatīvā sociālā atbildība» pat tā ir skola par velti. organizāciju, tirgus attiecības, gan arī ārējo nebija svešvārdu vārdnīcā. Tā kā aktīvi Noderīgākie bijuši pado­ ietekmi uz plašāku sabiedrību un vidi. Katrā darbojamies, lai attīstītu arī ilgtspējīgu mi tieši komunikācijai ar klientiem, tagad no šīm sadaļām uzņēmums, kurš pieteicies būvniecību Latvijā, skaidri saprotam spējam labāk pamatot un izskaidrot savas ilgtspējas indeksa vērtējumam, vispirms izmērāmu kritēriju un vērtējuma nozīmi. cenas un to veidošanos, tas uzreiz samazina sniedz detalizētu informāciju un pierādīju­ Tieši starptautiski atzītie kritēriji bija cilvēku neapmierinātību, pārmetumus un mus par savu darbību, tad to vērtē neatka­ iemesls, kāpēc pieteicāmies. Mērķis neskaidrības.» rīgi eksperti, piešķirot punktu skaitu skalā nav skrējiens «pēc medaļas», bet iespēja no 0 līdz 100. Sīkāk par šiem vērtēšanas objektīvi paskatīties uz sevi no malas. kritērijiem varat uzzināt mājaslapā Ilgtspe­ Svarīgākais ieguvums būs nonākt pie jasindekss.lv, bet par uzņēmumu labo praksi atziņām, ko mēs darām labi, ko mazāk, un interesantākajām tendencēm pastāstīsim kādi virzieni vēl attīstāmi.» turpmākajās šā izdevuma lappusēs. l 4 ILGTSPĒJAS INDEKSS
Darba vide Tirgus attiecības Vide Šie kritēriji palīdz noskaidrot, Šajā sadaļā vērtē, vai un Te analizēts, kā uzņēmumi cik uzņēmumi ir atklāti un atbildīgi kā uzņēmumi novērtē savas darbības novērtē un attīsta personālu, pret saviem klientiem, piegādātājiem ietekmi uz apkārtējo vidi kādā mērā sekmē darbinieku drošību un uzņēmējdarbības vidi kopumā. un kādus pasākumus veic, un labsajūtu darbavietā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 20%. lai samazinātu izejvielu patēriņu Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. un atkritumu apjomu. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. SKATS NO MALAS PASAULES PIEREDZE Ilgtspējīgas investīcijas Britiem — apaļi desmit! Igauņu kvalitātes zīme «Uzņēmumu Stefans Gī, Lielbritānijas  Korporatīvās atbildī- Marko Sillers, Igaunijas Korporatīvās ieguldījumi bas indeksa pārstāvis: atbildības indeksa pārstāvis: ilgtspējīgas, videi «Šogad svinam indeksa desmito jubileju. «Igaunijā indeksu veidojam kopš 2008. draudzīgas, sociāli Dalībuzņēmumu skaits ik gadu mainās un gada. Pēdējos divos gados dalībnieku atbildīgas ekono­ sasniedz vairākus simtus, bet 37 uzņēmumi skaits sasniedzis gandrīz 60 uzņēmumus. miskās prakses un turpina piedalīties regulāri kopš projekta Galvenie biznesa pārstāvju ieguvu­ labas pārvaldības sākšanas. Par lielāko ieguvumu no šīs dalī­ mi — iespēja gan novērtēt uzņēmuma īstenošanā vienlaikus bas uzņēmumu pārstāvji atzīst to, ka labāk sasniegumus un galvenos trūkumus, kas ir arī ieguldījumi valsts Ģirts Greiškalns, izpratuši savu atbildību pret kopienām. Tas vēl jānovērš, gan arī salīdzināt savu snie­ tautsaimniecības Ārvalstu var palīdzēt biznesam, jo arvien biežāk pir­ gumu ar citiem biznesa spēlētājiem un attīstībā. Latvijas investoru cēji izvēlas pakalpojumus, kas ir draudzīgi gūt publicitāti. Uzņēmumi, kuru rezultāti 2011.gada indeksa padomes ilgtspējīgai attīstībai. Brīvprātīgais darbs, pārsniedz 70% no maksimālā vērtējuma, rezultāti liecina, ka visi Latvijā labāka izpratne par to, kādiem mērķiem gadu drīkst izmantot īpašu Atbildīga zelta medaļu ieguvušie izpilddirektors virzīt labdarības projektus, iespēja izcelties biznesa kvalitātes zīmi.» uzņēmumi ir ar konkurentu vidū — tie ir konkrēti ieguvumi.» ārvalstu kapitālu. Sudrabu ieguvušo vidū ārvalstu uzņēmumi ir aptuveni divas trešdaļas, no bronzas ieguvējiem — puse. Kvalitatīvu un ilgtspējīgu investīciju īpatsvars valstī ir pozitīvs Uzzini vairāk: Uzzini vairāk: apliecinājums arī potenciāliem Lielbritānijas Igaunijas investoriem, ka uzņēmējdarbības vide organizācija Atbildīga biznesa Latvijā attīstās līdzi starptautiskām Bizness kopienā: forums: labas prakses prasībām.» www.bitc.org.uk www.csr.ee ILGTSPĒJAS INDEKSS 5
Indekss 2012 Pakāpies Nokrities Saglabājis pozīciju Jaunpienācējs PLATĪNA GRUPA ZELTA GRUPA Aldaris dzērienu ražošana Electrolux Latvia Ltd. sadzīves tehnikas tirdzniecība Latvenergo enerģētika Latvija Statoil degvielas mazumtirdzniecība Neste Latvija degvielas mazumtirdzniecība Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90% Rimi Latvia mazumtirdzniecība un kuri korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējuši savā darbībā. Zelta grupā indekss ir no 80 līdz 89,9%, sudraba grupā — no 60 līdz SEB banka finanšu pakalpojumi 79,9%, bronzas — no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst Swedbank finanšu pakalpojumi zemāku vērtējumu nekā 40%, netiek publicēti. EKSPERTA VIEDOKLIS Raža ienākas izdarīt pirmos nopietnos Pieņemot, ka uzņē­ publiskot arī uzņēmuma secinājumus. Pirmkārt, muma ilgtspēja sākas nostāju pret izmaiņām pieaug to uzņēmumu ar tā darbiniekiem, ir tiesību aktos, kuru izstrā­ skaits, kuri piedalās, lai skumji, ka šogad visze­ dē tas ir ieinteresēts. Trīs lietas esot labas, novērtētu savu sniegu­ mākais vidējais vērtē­ Domājot par tirgus un to apstiprina trešais mu, nevis gūtu atzinību. jums (57,7%) ir vērojams sakārtošanu un ēnu eko­ ilgtspējas indekss, kas Otrkārt, salīdzinot ar tieši darba vides sadaļā, nomikas samazināšanu, šogad ir audzis gan me­ pilotprojektu 2010.gadā, kurā tiek analizēts, kā ir svarīgi lielāku uzmanī­ todoloģijas, gan rezultātu līdzšinējie dalībnieki uzņēmumi novērtē un at­ bu pievērst piegādātāju izteiksmē. Lai indekss būtiski uzlabojuši savu tīsta personālu. Viens no izvērtēšanai un izglīto­ būtu aktuāls, katru gadu sniegumu, ņemot vērā galvenajiem klupšanas šanai. Neraugoties uz tā kritēriju attīstībā tiek ekspertu ieteikumus. akmeņiem ir informē­ vairākiem labajiem pie­ iesaistīts arvien vairāk Tāpēc šogad esam šanas un konsultēšanās mēriem, diemžēl vairāk dažādu ietekmes pušu Dace Avena, Korporatīvās sagaidījuši pirmo platīna trūkums ar darbiniekiem nekā trešdaļa indeksa — uzņēmumi, valsts iestā­ ilgtspējas un atbildības kategorijas uzņēmumu no vadības puses, piemē­ dalībnieku pašlaik neveic des, eksperti, sabiedris­ institūta vadītāja un jaunpienācējus zelta ram, paši darbinieki reti nekādus pasākumus kās organizācijas. Kopē­ kategorijā. Rezultātā tiek iesaistīti savu darba­ piegādātāju un apakšuz­ jās diskusijās 2011.gadā iniciatīvā iesaistās arvien Latvijā veidojas arvien vietu risku izvērtēšanā. ņēmēju attīstīšanā. kā prioritāte tika izvirzīta jauni uzņēmumi, un lielāks atrāviens starp uz­ Toties atzinīgi Izvērtējot 2011.gada tirgus attiecību kritēriju mērķis nākamajam ņēmumiem, kuri domā vērtējams, ka dalībnieki rezultātus, kļūst skaidrs: pilnveidošana un lielāka gadam ir panākt aktīvāku ilgtspējas un atbildības demonstrē arvien lielāku indeksa attīstība ir uzmanība uzņēmumu Latvijas lielāko valsts ka­ kategorijā, un «vidējo» atklātību uzņēmuma pār­ jāturpina, un nākamajos faktiskā snieguma un pitālsabiedrību iesaisti, uzņēmumu. valdībā. Tomēr joprojām gados būs nepieciešams rezultātu novērtēšanai. kurām, pēc citu dalībnie­ Neraugoties uz reti tiek novērota gatavī­ lielāks valdības atbalsts Pozitīvi, ka vairāk ku domām, būtu jārāda pozitīvajām tendencēm, ba sistemātiski un godīgi un iesaiste prioritāro nekā 80% pagājušā gada piemērs pārējiem. ir virkne virzienu, kuros ziņot par savas darbības virzienu noteikšanā, dalībnieku gadu no gada Līdzīgi kā augļu koki, joprojām iespējama rezultātiem. Veicinot savukārt ekspertiem turpina piedalīties, tā se­ arī ilgtspējas indekss izaugsme: uzņēmumu caurskatāmu un atklātu kopā ar dalībniekiem vēl kojot līdzi sava snieguma pirmo ražu sāk sniegt atklātībā, piegādātāju lēmumu pieņemšanas lielāka uzmanība būs jā­ izmaiņām un dinamikai. tikai pēc vairākiem ga­ izvēlē, saziņā ar darbinie­ procesu Latvijā, nākotnē velta snieguma kvalitātes Tajā pašā laikā būtiski, ka diem, tāpēc šogad varam kiem un klientiem. būtu jāizvērtē iespēja izvērtēšanai. l 6 ILGTSPĒJAS INDEKSS
UZŅĒMUMU VIDĒJAIS SNIEGUMS 62% Pērn 53% SUDRABA GRUPA BRONZAS GRUPA ABB elektroenerģētikas un automatizācijas produktu tirdzniecība Danske Bank finanšu pakalpojumi CSDD transportlīdzekļu un vadītāju reģistra uzturēšana Dilers atkritumu apsaimniekošana, metālapstrāde Cemex cementa ražošana Konekesko Latvija lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība Cēsu alus dzērienu ražošana Latvijas Gaisa satiksme gaisa satiksmes vadība Coca-Cola HBC Latvia dzērienu vairumtirdzniecība Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa Daugavpils siltumtīkli siltumapgāde administrācijas augstskola augstākā izglītība DHL Latvia kurjeru darbība Skrivanek Baltic tulkošanas pakalpojumi, izglītība Exigen Services Latvia IT pakalpojumi United Oils naftas un ķīmijas produktu ražošana Fortum Jelgava siltumapgāde Vidzemes slimnīca veselības aprūpe G4S Latvia apsardze Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas Grifs AG apsardze organizācija atkritumu apsaimniekošana Lattelecom elektroniskie sakari un IT pakalpojumi Latvijas balzams alkoholisko dzērienu ražošana Platīna grupa. Kompānijas, kuras sasniedz ilgtspējas indeksa platīna Latvijas dzelzceļš dzelzceļa transports līmeni, korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējušas savā darbībā, un tajās ir noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos Latvijas loto azartspēles un derības notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas norāda uz Merks būvniecība 3—4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās, kurās uzņēmumam ir ietekme. Tie darbojas un informē par savu darbību ar augstu caurskatā­ Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle finanšu pakalpojumi mības un ietekmes auditoriju iesaistes līmeni, bet to publiskotos datus ir Olympic Casino Latvia azartspēles un derības apstiprinājis ārējs auditors. PricewaterhouseCoopers SIA auditoru pakalpojumi Zelta grupa. Uzņēmumi ar zelta statusu demonstrē atklātību un caurskatā­ mību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas RE&RE būvniecība paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot tajos būtiskā­ Rīgas siltums siltumapgāde kos korporatīvās atbildības aspektus. Šo uzņēmumu korporatīvās atbildības stratēģija ietver skaidrus un izmērāmus mērķus. Siemens Osakeyhtio tehnoloģiskie risinājumi un pakalpojumi Sudraba grupa. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īste­ Siguldas Būvmeistars būvniecība, tirdzniecība un karjeru izstrāde notu efektīvu ietekmes auditoriju iesaisti un ieviestu procesus, ar kuriem identificēt un vadīt riskus un iespējas. Šīm kompānijām ir arī apkopoti dati, Starptautiskā lidosta «Rīga» lidostas pakalpojumi kuri uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās pēdējā gada vai divu Valmieras piens piena pārstrāde laikā. Valmieras stikla šķiedra ķīmiskā un tekstila rūpniecība Bronzas grupa. Uzņēmumi, kuri iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi būtiskākajos jautājumos par Valmieras ūdens pilsētas ūdensapgāde ietekmi uz vidi, sabiedrību, darba vidi un kopējo tirgu, tomēr rezultāti nav Veolia vides serviss atkritumu apsaimniekošana viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir noteikuši savu vīziju, mi­ siju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildības principus, VTU Valmiera auto pasažieru pārvadājumi kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums. ILGTSPĒJAS INDEKSS 7
STRATĒĢIJA — Inta Lase Bez ekseļa nesanāks Uzņēmums, sabiedrība, biznesa vide un apkārtējā daba — šīs ir Nordea stratēģijas dimensijas, no kurām izriet desmitiem konkrētu darbu un ekonomisko ieguvumu: «ietaupīti» koki, veselīgāki darbinieki un zinošāki klienti P irms diviem gadiem, desmitus punktu garš veicamo darbu sa­ Par mērķu izpildes kontroli katrā di­ kad Nordea pirmo reizi raksts katrā no četrām stratēģijas pamatdi­ mensijā atbild kāds no darba grupas da­ atbildēja uz daudzajiem mensijām. Pirmā dimensija ir uzņēmums, lībniekiem. Pavisam grupā ir septiņi dar­ uzņēmumu ilgtspējas ar to saprotot klientus, pakalpojumus, pro­ binieki, no kuriem četri pārstāv bankas indeksa jautājumiem, augstāko menedžmentu. Savukārt mērķu atklājās — bankas rīcī­ sasniegšanā vadītāju uzdevums iesaistīt bas stratēģija, ja neskai­ faktiski visus darbiniekus. Lai «turētu roku ta striktos biznesa mēr­ uz pulsa», regulāri notiek grupas tikšanās, ķus, lielākoties «dzīvo» vadošo darbinieku prātos, bet vienotu prin­ Nordea pērn ir kurās tiek analizēts, cik daudz no plānotā jau sasniegts, kādas bijušas problēmas un cipu un veida, kā izmērīt, vai iecerētais sa­ sniegts, nebija. Tāpēc bankā tika izveidota «izglābusi» vismaz kā tās novērst. Turklāt «būt labam atmaksā­ jas», saka Dagnija Lejiņa, uzskaitot ieviestās vadošo darbinieku komanda, kurai bija gan jāuzliek uz papīra līdzšinējās idejas, gan jā­ 28 kokus, kas stratēģijas ekonomiskos efektus. izveido sistēmiska pieeja, nospraužot turp­ auguši vairāk Zaļāks dzīvesveids FOTO — NORA KREVnEVA, F64 māko četru gadu mērķus. «Strādājām ar ek­ Pirmais no soļiem, lai uzņēmuma stratēģi­ seli,» atceras Nordea sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa, kura bija atbildīga nekā 60 gadus ja būtu ne vien glīti uzrakstīts dokuments, bet arī iegūtu konkrētas praktiskas apri­ par darba grupas paveikto. Vispirms bija jā­ ses, bija darba vides, kultūras un attiek­ konstatē tābrīža situācija, jāapkopo idejas duktus un darbiniekus. Otrā — sabiedrība, smes pārskatīšana un dokumentēšana. ilgtermiņa uzstādījumiem, jāizrēķina, kāds kur iekļaujas labdarība, sponsorēšana un Proti, bija jāmotivē darbinieki aktīvai līdz­ būs atsevišķo mērķu ekonomiskais efekts, sociālais darbs. Trešā — biznesa vide jeb dalībai stratēģijas izpildē, kā arī jāskaidro kā arī jāizvērtē, kā iepriekš sāktie ilgtermi­ aktīva darbība profesionālajās asociācijās, pieņemto lēmumu cēloņi un sekas, jo tieši ņa sadarbības projekti iekļaujas uzņēmuma kā arī sadarbība ar valsts un pašvaldību in­ pēc bankas darbinieka, kurš ikdienā strā­ kopējā stratēģijā. stitūcijām. Visbeidzot ceturtā — dabas aiz­ dā ar klientiem vai sadarbības partneriem, Matemātisku aprēķinu un emocionālu sardzība, kur primārais mērķis ir efektīva visbiežāk spriež par to, vai bankas postu­ diskusiju rezultātā Nordea tapa vairākus resursu izmantošana. lētais atbilst darbiem. 8 ILGTSPĒJAS INDEKSS
Nordea sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa ILGTSPĒJAS INDEKSS 9
STRATĒĢIJA CITI LABI Lauksaimniecības tehnikas piegādātājs PIEMĒRI Amazone izstrādājis savu stratēģiju, īpaši ņemot vērā Kuldīgas novada attīstības plānus. Arī aktīvi līdzdarbojies novada nākotnes modelēšanā, pētot ekonomiskās un sociālās norises, kā arī demogrāfiskās tendences. Darbinieku motivācijai līdztekus jau tradi­ pasākumu sponsorēšanas politiku — Nor­ brīvprātīgajā sabiedriskajā darbā pa dienai cionālām lietām, piemēram, veselības ap­ dea jau vairākus gadus atbalsta gan Rīgas, nostrādājuši aptuveni 10% jeb četri desmiti drošināšanas polisēm, ieviestas arī apmak­ gan Valmieras maratonu. darbinieku. Šogad šo skaitu plānots dubul­ sātas profesionālās mācības, ko darbinieki tot. Pavisam sabiedriskajās aktivitātēs pērn arī labprāt izmantojuši. Sarēķināts, ka pērn Brīvprātīgais darba laikā iesaistījušies aptuveni 65% darbinieku. katrs mācībās pavadījis vidēji 6,7 dienas. «Izstrādājot uzņēmuma stratēģiju, viens Savus klientus Nordea centusies moti­ Summējot secināts — darbinieku apmieri­ no uzdevumiem bija panākt, lai klienti vēt līzdalībai labdarības projektos, piedā­ nātība ir augusi, sasniedzot 72 punktus no mūs izvēlas nevis tikai piedāvāto produktu vājot kredītkartes lietotāja lojalitātes pro­ 100 iespējamiem. dēļ, bet arī tāpēc, ka esam sociāli atbildīgs grammu, kuru izmantojot katrs var uzkrāt Augstāki ir arī klientu apmierinātības uzņēmums,» stāsta Dagnija Lejiņa. Tāpēc, punktus un, sasniedzot zināmu punktu un lojalitātes rādītāji. Privātpersonas ban­ punktu pa punktam veidojot veicamo dar­ skaitu, izvēlēties — saņemt dāvanu konkrē­ kas darbu novērtējušas ar 76 punktiem no bu sarakstu, bijis svarīgi sniegt atbalstu da­ tas naudas summas apmērā vai ziedot to 100, bet juridiskās personas — ar 72 pun­ žādām sociāli mazaizsargātām sabiedrības kādai no bankas atbalstītajām sabiedriska­ ktiem. «Klienti mūs uzskata par atbildīgu grupām, šajās aktivitātēs iesaistot gan dar­ jām organizācijām. kreditētāju, kas sniedz caurskatāmu infor­ biniekus, gan klientus. Uzņēmuma stratēģijā arī definēta ak­ māciju par produktiem,» augsto vērtēju­ Darbinieku līdzdalība sekmēta, galve­ tīva līdzdalība biznesa vides sakārtošanā, mu skaidro Dagnija. Turklāt šī neesot tikai nokārt ieviešot apmaksāto «brīvprātīgā ko zināmā mērā arī var salīdzināt ar brīv­ klientu uzslava pieklājības pēc — palīdzot darba» dienu. Tas nozīmē, ka banka darbi­ prātīgo darbu. Tas nozīmē bankas vadošo kredītu vai līzīngu izvēlēties atbilstoši klien­ niekam maksā algu, bet cilvēks vai nu vada darbinieku līdzdalību ekspertu forumos, ta finansiālajām iespējām, mazāk riskē arī nodarbības Nordea izveidotajos jaunajiem dalību sabiedriskajās organizācijās un arī pati banka. Vidēji Latvijā banku sektorā tie uzņēmējiem domātajos kursos, vai palīdz ekonomikas politikas kopsakarību skaid­ kredīti, kur maksājums kavēts vairāk par 30 kādam no ilgtermiņa sadarbības partne­ rošanu plašākai publikai. Pērn, piemēram, dienām, veido 17%, bet Nordea šis īpatsvars riem — ģimenes atbalsta centram Lejas­ Nordea vecākais ekonomists Andris Strazds ir gandrīz divreiz zemāks — tikai 9%. strazdi, resursu centram sievietēm Marta uz žurnālistus interesējošiem jautājumiem Savdabīga dažādās dimensijās izvirzīto vai grūtībās nonākušos bērnus un jauniešus atbildējis vairāk nekā 300 reižu, tātad gan­ mērķu mijiedarbība atrasta, uzlabojot dar­ atbalstošajai asociācijai Dzīvesprieks. Pērn drīz katru gada dienu. ba vidi, bet vienlaikus — saudzīgi izturoties pret apkārtējo dabu un samazinot izdevu­ mus. Piemēram, uzņēmuma stratēģija pa­ redz, ka turpmāko četru gadu laikā bankas papīra patēriņš tiks samazināts par 20% jeb Vai, sagaidot jauno gadu, Jūs pērn No tiem, kas nosprauda plānus, par 5% katru gadu. Līdz šim banka patērēja nospraudāt kādus konkrētus plānus, tos atceras 71%, vidēji 22 tonas papīra gadā, pērn — jau par mērķus vai apņemšanās? un starp viņiem tos īstenot izdevās: 2,5 tonnām mazāk. Tas ir izdevīgi gan finan­ siāli, gan arī no apkārtējās vides viedokļa, jo tā Nordea pērn ir «izglābusi» vismaz 28 kokus, kas auguši vairāk nekā 60 gadus. Arī 49% jā 48% nē 12% pilnībā 41% lielā mērā īstenojot izvirzīto mērķi samazināt ener­ goresursu patēriņu, pērn patērēto kilovat­ stundu skaitu izdevies samazināt par 6%. Līdzīga izdevīguma mijiedarbība pa­ nākta, arī atbalstot veselīgu un sportisku dzīvesveidu. Proti, banka centrālajā birojā iekārtojusi 50 velonovietnes, ģērbtuves un dušas. Vasarā gandrīz visas velostāvvietas esot aizņemtas, kas nozīmē, ka 20% darbi­ nieku izmanto veselībai un videi draudzīgo transporta līdzekli. «Mēs varējām neierīkot velonovietnes un dušas, taču redzam, ka darbinieki, kas brauc ar velosipēdu, ir ap­ 2% grūti mierinātāki, enerģiskāki, viņi ir lojāli uzņē­ 3% grūti pateikt pateikt 11% nemaz 34% mazliet mumam, un tas ir izdevīgi,» saka Dagnija. Turklāt šāda bankas iekšējā politika precīzi atspoguļo atbalstam izvēlēto sabiedrisko SKDS, 2011. Aptaujāti LR iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem 10 ILGTSPĒJAS INDEKSS
Atkritumu apsaimniekotājs Veolia Vides Serviss izstrādājis formulu — izvērstu anketu par dažādiem Līdztekus stratēģijai Coca–Cola HBC Latvia darba aspektiem, kas ļauj ne vien izzināt darbi- ir izstrādāta detalizēta ietekmes pušu nieku apmierinātības un lojalitātes reitingu, bet kartēšana, nosakot, kādas organizācijas, arī precīzi izrēķināt to, cik lielā mērā viņi iesaistīti iestādes un sabiedrības grupas var organizācijas procesos, kā šī līdzdalība atsaucas ietekmēt uzņēmuma darbību. Tādējādi uz darba rezultātiem, un, ja līdzdalība ir neliela, ie- uzņēmums spēj noteikt savus prioritāros spējams sistēmiski izanalizēt problēmu iemeslus. sadarbības partnerus. 58,7% Lai soli pa solim veidotu nākotnes klientu tīklu, kā arī pildītu sabiedrības iz­ UZŅĒMUMU glītošanas jomā uzstādītos mērķus, banka izveidojusi savu biznesa skolu No idejas VIDĒJAIS līdz investoram. Tās nav klasiskas lekcijas SNIEGUMS uzņēmējdarbībā, bet gan iespēja jauniem cilvēkiem veidot savus pirmos biznesa kon­ Tādā mērā visi uzņēmumi taktus, uzklausīt bankas pieredzējušo men­ kopā (vidēji) apliecinājuši toru padomus un piedalīties interaktīvās kategorijas kritēriju izpildi nodarbībās, kuras vada bankas darbinieki. Meklēt savu rokrakstu «Gan jā, gan ne,» saka Dagnija Lejiņa, jau­ tāta, vai uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas EKSPERTA VIEDOKLIS izstrādi atviegloja piederība lielai finanšu grupai. Vadlīnijas, protams, ir vienādas gan Nordea Latvijas, gan Skandināvijas filiālēm, taču veidu, kā īstenot izvirzīto mērķi, kat­ Vīzijas ir, atliek tām sekot ras filiāles vadība izvēlas pati. Arī tas, kādus Izķepurojušies no krīzes, sistēmiskas pieejas akcentus likt korporatīvās sociālās atbildī­ uzņēmumi ir nosprauduši trūkums, kas nozīmē bas programmā, ir katras bankas filiāles skaidrus turpmākās attīs­ — stratēģijas izpildei nacionālās vadības ziņā. tības mērķus, izstrādājuši netiek sekots līdzi. Tāpat Latvija savā stratēģijā izceļ ilgtermiņa izmērāmus kritērijus, atklājies, ka ne viena sadarbību ar stabiliem partneriem un reālu pēc kuriem noteikt, vai vien uzņēmuma izpratnē labumu tām sabiedrības grupām, ar kurām uzdevumi sasniegti, kā arī stratēģija nozīmē tikai izveidota visciešākā sadarbība. Savukārt aizvien vairāk uzmanības konkrētas tirgus pozīcijas īpaši 2012.gadā izcelta bankas gatavība līdz­ pievērš iekšējai pienāku­ iekarošanu, ignorējot, darboties finanšu izglītības stiprināšanā. Šī mu sadalei tā, lai sekošana Inta Priedola, piemēram, sociālās atbil­ prioritāte galvenokārt izvēlēta, atceroties uzņēmuma stratēģijas uzņēmumu stratēģijas dības dimensiju. Trūkst pērn piedzīvoto sašūpošanos Latvijas fi­ izpildei nebūtu tikai aug­ sadaļas eksperte arī atgriezeniskās saites ar nanšu sistēmā — Krājbankas krahu un bau­ stākā vadītāja pienākums. sabiedrību, bet, «repu­ mu vilni, kas no Swedbank kontiem vienā Vērtējot uzņēmumu tācijas» jēdzienu lietojot nedēļas nogalē aizslaucīja miljoniem latu. atbildes, redzams — apmaksātu brīvprātīgā sašaurināti, uzņēmumi Nordea bankas Latvijas filiāles vadītājs, definēt misiju, vīziju un darba dienu, kurā uzņē­ nenovērtē, kādu eko­ biznesa attīstības vadītājs Polijā un Baltijas prioritātes uzņēmumiem muma darbinieki piedalās nomisko efektu var dot valstīs Valdis Siksnis uzsver: «Mēs uz sociā­ ar katru gadu kļūst aizvien vai nu izglītības, vai sabiedrības atzīts «sociāli lo atbildību raugāmies pragmatiski, un vieglāk, taču joprojām kli­ labdarības projektos. Inte­ atbildīga uzņēmuma» tieši tādēļ korporatīvā sociālā atbildība ir bo izpratne par to, kā mē­ resanta ir arī uzņēmumu statuss. daļa no mūsu uzņēmējdarbības stratēģijas, rīt reputāciju, kā arī maz pieredze kopējā stratēģijā Līdzīgi kā iepriekšējos identitātes — mūsu DNS.» tiek analizēta uzņēmuma iekļaut energoresursu gados, labākos rezultātus Protams, precīzi izrēķināt, cik klientu un apkārtējās sabiedrības patēriņa samazināšanu un šajā sadaļā uzrādījušas banku izvēlas tās sociāli atbildīgās rīcības mijiedarbība. pāreju uz videi draudzīgu ārvalstu uzņēmumu dēļ, nav iespējams. Taču Dagnija Lejiņa Būtiskākais šāgada biroja vidi, norādot, par meitaskompānijas vai domā tā: «Ja klients krīzes brīdī redz, ka panākums ir daudzu cik procentiem ik gadu filiāles, jo šajos uzņēmu­ mēs darām pat vairāk, nekā tikai prasa li­ uzņēmumu izstrādātie jāsamazina, piemēram, mos pārņemta detalizēta kums, viņš uzticēsies un par savu pozitīvo detalizētie plāni, kā elektroenerģijas un papīra mātesuzņēmuma stratē­ pieredzi pastāstīs citiem.» Tāpēc būtiskā­ sasniegt ne vien plānoto patēriņš. Arī komunikāci­ ģija, to pielāgojot Latvijas kais —  lai uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija peļņas, apgrozījuma un jas dimensija uzņēmumu apstākļiem. Taču arī uzņē­ un rīcība ikdienā būtu balstīta vienās vērtī­ klientu pieaugumu, bet stratēģiskās plānošanas mumi ar Latvijas kapitālu bās, lai dažādie tās aspekti harmoniski pa­ arī — kā iesaistīties biznesa dokumentos kļūst aizvien šogad daudz precīzāk pildinātu cits citu. Un ļoti svarīgi, lai uzņē­ vides sakārtošanā, dabas izvērstāka un neaprobežo­ spējuši ieskicēt savu vietu muma rīcības iemesli ir skaidri saprotami saudzēšanā un sociāli jas tikai ar preses relīzēm. Latvijas biznesa vidē gan gan pašu darbiniekiem, gan klientiem, gan atbildīgās aktivitātēs. Vai­ Analizējot vēl uzla­ šodien, gan arī skatoties arī sabiedrībai kopumā. l rāki uzņēmumi ir ieviesuši bojamās lietas, jāatzīmē perspektīvā. l ILGTSPĒJAS INDEKSS 11
SABIEDRĪBA — Inta Lase Uz palikšanu Izglītība, vides aizsardzība, veselība, kā arī drošība ir jomas, kuru atbalstam CEMEX ik gadu piešķir vairākus desmitus tūkstošu latu. Turklāt, lai varētu izvēlēties vietējai sabiedrībai visnepieciešamākos projektus, lēmumu uzņēmums pieņem kopā ar Saldus un Brocēnu novada viedokļu līderiem S abiedrības investīcijas konkursu īpašu dara ne vien publiski pie­ vairāki profesionālās orientācijas projekti vi­ ir viens no uzņēmuma ejamais nolikums un mājaslapā skaidrotie dusskolās. Piemēram, Saldus vidusskolnie­ CEMEX ilgtspējas stra­ precīzie vērtēšanas kritēriji, bet arī fakts, ka ces izzinās šuvējas profesiju, gan apmeklējot tēģijas pīlāriem. Ražo­ lēmumu kopīgi pieņem uzņēmēji un vietējie šūšanas uzņēmumus un individuāli strādājo­ jošam uzņēmumam tas iedzīvotāji — trīs projektu vērtētājus izvirza šās meistares, gan pēc tam patstāvīgi pašujot nozīmē rūpes par vidi CEMEX, divi pārstāv Brocēnu, bet vēl divi — tautastērpus skolas mazākajiem dejotājiem. novadā, kur atrodas Saldus novada iedzīvotājus. Savukārt Druvas pagastā, iesaistot LU rūpnīca, izglītību veici­ mācībspēkus, jauniešiem sarīkos robotu noši palīdzības projekti parādi, tā mudinot interesēties par eksak­ vietējās skolās un, kā uzsver uzņēmuma va­ tajām zinātnēm. Jau vairāku gadu garumā dītājs Enrike Garsija, sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām dažādos infrastruk­ «Jo labāka uzņēmums sadarbībā ar Saldus un Brocēnu pašvaldību dažādās skolās izveidojis 20 ģeo­ tūras attīstības projektos. Turklāt, kā rēķi­ na CEMEX, būt atbildīgam pret sabiedrību, sabiedrība mums grāfijas interešu klubiņus. «Izglītības programmas ir ļoti svarīgas kurā strādā, ir arī ekonomiski izdevīgi. apkārt, jo labāk vairāku iemeslu dēļ — iespējams, kāds pui­ ka, kas ieinteresējas par tehniskajām zināt­ Fonds labām idejām Meklējot veidu, kā ekonomiski izdevīgi un klājas biznesam» nēm, pēc 10 gadiem strādās tieši CEMEX, bet varbūt viņš būs vietējās pašvaldības de­ sociāli atbildīgi iekļauties vietējā sabiedrībā, putāts vai ceļubūves uzņēmuma vadītājs,» FOTO — NORA KREVnEVA, F64 celtniecības materiālu ražotājs CEMEX jau skaidro Enrike Garsija. Viņš atgādina — labi 2007.gadā izveidoja CEMEX Iespēju fondu, «Lēmumi ir patiešām objektīvi — CEMEX izglītoti jaunieši noteikti nepaliks bez dar­ ar kura palīdzību tiek atbalstīta Saldus un cilvēki daudz labāk pārzina projektu izmaksu ba, tātad viņu maksātie nodokļi papildinās Brocēnu novada attīstība. Fonds divas reizes aprēķinus, bet pārējie precīzāk zina vietējās pašvaldības budžetu, kas savukārt nozīmē gadā izsludina projektu konkursus, kuros vajadzības,» stāsta CEMEX Iespēju fonda vadī­ — pagastā vai valstī varēs vairāk līdzekļu at­ atbilstoši izvirzītajām prioritātēm nevalstis­ tāja Ilga Ķuze. Viņa neslēpj gandarījumu par vēlēt infrastruktūras projektiem, kuros būs kās organizācijas un pašvaldību iestādes var šāgada konkursa uzvarētājiem — vides jomā nepieciešamas CEMEX ražotās izejvielas. iesniegt savus projektus. Tikko noslēdzies atbalstu saņems biedrība Mēs Jaunaucei, «Jo labāka sabiedrība mums apkārt, jo la­ šāgada pirmais konkurss, kurā saņemti 33 kura jau vairāku gadu garumā mērķtiecīgi ar bāk klājas biznesam,» jau daudzās pasaules pieteikumi, no kuriem par atbalstāmiem at­ pieticīgiem līdzekļiem novadā atjauno angļu valstīs CEMEX pārbaudītu uzņēmuma un zīti četrpadsmit. Kopumā uzvarētājprojektos parku, kuru par labu tūrisma objektu atzi­ sabiedrības sadarbības modeli vienā teiku­ uzņēmums ieguldīs 10 000 latu. Šo projektu nusi virkne Latvijas ceļvežu. Tāpat atbalstīti mā definē Garsija. 12 ILGTSPĒJAS INDEKSS
CEMEX vadītājs Enrike Garsija ILGTSPĒJAS INDEKSS 13
sabieDrība citi labi pieMēri viDZeMes sliMnīca ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Valmieras Pārgaujas vidusskolu par līdzdalību dabaszinību mācību programmas pilnveidošanā. Vienlaikus šis ir labs piemērs, kā jauniešus piesaistīt ārsta profesijai. Latvijā gan vēl neviens privātās un publis­ pie rūpnīcas izskatās kā golfa laukumā, un vecos karjerus — dažos no tiem izveidoti ziv­ kās partnerības projekts nav īstenots ne ce­ nekādi kaitīgie putekļi gaisā nenonāk,» saka ju dīķi, kas kļuvuši par iecienītām makšķe­ ļubūvē, ne citos būvniecības projektos (kā, Garsija. Turklāt šāds videi draudzīgs un ap­ rēšanas vietām. Iespējams, tā varētu rīkoties piemēram, Mehiko īstenotais energoefektī­ kārtējai sabiedrībai caurskatāms saimnieko­ arī ar Latvijas karjeriem, tikai jāsaprot, vai vu sociālo māju celtniecības projekts), taču šanas veids ir labi saprotams — kad rūpnīca vietējā sabiedrība ir ieinteresēta šādā vides uzņēmums domā, ka, ekonomikai nostā­ vēlēsies paplašināties vai tai vajadzēs jaunu transformācijā. joties uz izaugsmes ceļa, arī Latvijā varētu atļauju, kuru saņemšanā vērā tiek ņemts arī tapt kas līdzīgs. sabiedrības viedoklis, cilvēki uzņēmēju plā­ repUtācijas svars Taču ir arī tādi projekti, kuros uzņē­ niem neiebildīs, jo būs pārliecinājušies gan Viens no ieguvumiem, ko uzņēmums saska­ mums iesaistījies, pat necenšoties analizēt par viņu atbildīgo attieksmi pret vidi, gan ta, gan īstenojot pret vidi atbildīgu ražošanu, ekonomisko efektu. Tie ir projekti, kas ļauj par aktīvo līdzdalību novadam svarīgos sa­ gan arī finansējot sabiedriskas aktivitātes, ir pasniegt roku sabiedrības atstumtajiem. biedriskos projektos. laba reputācija. Turklāt tie nav tikai vārdi — Par tādu uzskatāma jau 2009.gadā izveido­ Lielbritānijā CEMEX ražotne atradusi piemēram, ja kādi Somijas uzņēmēji vēlas tā zupas virtuve Saldus novada iedzīvotā­ veidu, kā sabiedriski lietderīgi apsaimniekot iegādāties Latvijā ražotos materiālus, viņi jiem. Tā tapusi sadarbība ar Romas katoļu draudzi un ik dienu pabaro 150—170 cilvē­ ku. «Mēs esam daļa no sabiedrības, tātad arī mums jāuzņemas daļa atbildības par tiem, kuriem klājas visgrūtāk,» šādu pro­ patērētāju spieDiens jektu atbalsta ideju skaidro Garsija. ceļā UZ ZaļU raŽotni Atbildīgi pret apkārtējo vidi — tas ir gan viens 93% 72% 44% aptaujāto nosauc «zīmolu, otrajā vietā ir no uzņēmuma ilgtspējas pamatprincipiem, uzņēmumu uzticamību, «ieņēmumu gan arī viena no apakšpogrammām sabied­ vadītāju atzīst, reputāciju» kāpums un rības investīciju programmā. To Meksikas ka ilgtspējas kā svarīgāko izmaksu kompānija CEMEX, kas ir viens no lielāka­ jautājumi faktoru, kas liek samazināšana» jiem cementa ražotājiem pasaulē, definējusi būs svarīgi izšķirties par koncerna globālajās vadlīnijās, jo zaļa ražo­ viņu biznesa labu ilgtspējīgai šana mijiedarbībā ar apkārtējo sabiedrību nākotnei biznesa stratēģijai daudzās pasaules valstīs izrādījies ne vien prestižs, bet arī ekonomiski izdevīgs risinā­ jums. Proti, jau tagad CEMEX ražotnē aptu­ veni 60% enerģijas nāk no atjaunojamajiem resursiem — otrreiz pārstrādātiem atkritu­ Kas nāKaMo piecu gaDu laiKā visspēcīgāK ieteKMēs jūsu uZņēMuMa miem, sasmalcinātām automašīnu riepām, attieKsMi pret sabieDrības prasībāM? biomasas un citiem blakusproduktiem. Cit­ 58% viet pasaulē tas nozīmējis iespēju vietējai sabiedrībai ērti atbrīvoties no atkritumiem, 45% taču Latvijā šī sistēma vēl pilnībā nestrādā. 39% Uzņēmums ir noslēdzis ilgtermiņa sadarbī­ bas līgumus ar vienu atkritumu apsaimnie­ 28% košanas uzņēmumu, taču piegādes apjomi 26% 25% 22% vēl nesasniedz CEMEX vajadzības, tāpēc uz­ ņēmumam nākas pārstrādātos atkritumus 15% 15% 14% ievest. Taču Garsija cer, ka jau drīzā nāktonē arī Latvijā šī nozare attīstīsies un viens no efektiem, ko līdz ar ražotni iegūst arī sabied­ rība, ir sakārtota atkritumu pārstrāde. Otrs vides aspekts, ko uzņēmums izceļ, pa da va vie opi re m in pi sa rga va ve eg ed g k o l ld bi niz tē rb runājot par sociāli atbildīgu iekļaušanos re­ dī tē ena ul st e ed ā ā i rē in ba jā s ji at dā or ie tā s ris cij or ģionā, ir izlietotie karjeri un putekļu slāpēša­ tā ki i ji i kā as ji na tiešā ražotnes tuvumā. «Mums ir svarīgi, s lai katrs novada iedzīvotājs redz — vasarā ANO GLObĀLAIS LīGUMS UN ACCENTURE, 766 UZŅēMUMU VADīTĀJU PASAULES APTAUJA, 2010 14 ILGTSPĒJAS INDEKSS
Siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma SEB banka atbalsta piešķiršanu labdarības un Rīgas siltums arodbiedrība, uzņēmuma sabiedrisku aktivitāšu projektiem padarījusi vadība un darbinieki kopā ik gadu izvēlas caurskatāmu katram, kurš vēlētos saņemt kādu sabiedriski aktuālu projektu, kuru palīdzību. Mājaslapā ir izskaidrots, kādi pro- uzņēmums atbalsta. Šā projekta īstenošanā jekti tiek atbalstīti, kā jāraksta projekts un pēc katrs darbinieks var iesaistīties pēc kādiem principiem to vērtēs. Turklāt projektus brīvprātības principa. var iesniegt elektroniski. 69,5% rūpīgi analizē ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī uzņēmuma nākotnes stratēģiju un vērtī­ UZŅĒMUMU bas. Latvijā pluspunktus sabiedriski atbildī­ gam uzņēmumam neviens klients pagaidām VIDĒJAIS gan vēl nepiešķir, taču attieksme pamazām SNIEGUMS mainās, saka Garsija. Atzīmējot, ka sadarbība ar sabiedrību Tādā mērā visi uzņēmumi nav tikai uzņēmuma vadības iegriba, katra kopā (vidēji) apliecinājuši darbinieka parakstītajā profesionālās ētikas kategorijas kritēriju izpildi kodeksā ir iekļauta sadaļa, kā veidot attiecī­ bas ar sabiedrību. Interesanti, ka uzņēmums skaidri norāda: katram darbiniekam savā rī­ cībā ir jāatceras par uzņēmuma pamatvērtī­ bām — sadarbību, godīgumu un līderību. Uz­ EKSPERTA VIEDOKLIS svars šeit likts uz godīgumu. Proti, darbinieki brīvajā laikā var droši līdzdarboties dažādās sabiedriskās organizācijās, taču nedrīkst maldinoši solīt uzņēmuma atblastu kādam Palīdzēt gudri šādas organizācijas rīkotam pasākumam vai Šogad augusi uzņēmumu priekšmetiem. Šogad uzla­ projektam. Jebkuru atbalstu vietējās sabied­ izpratne par to, kā investī­ bojusies arī lielo starptau­ rības pārstāvji saņem tikai un vienīgi atklā­ cijas sabiedrībā salāgot ar tisko uzņēmumu prasme ta konkursa kārtībā. Būtiska sadaļa ētikas uzņēmuma izvirzītajiem māteskompānijas sabied­ kodeksā veltīta arī korupcijas un interešu stratēģiskajiem mērķiem rības investīciju politikas konflikta jautājumiem, uzsverot — atbildīgs un politiku. Turklāt aiz­ vadlīniju piemērošanā sabiedrības loceklis, un tādam jābūt katram vien mazāk ir uzņēmumu, Latvijas apstākļiem. uzņēmuma darbiniekam, neiesaistās korup­ kas sabiedrības investīciju Taču, vērtējot darbi­ tīvos darījumos ar amatpersonām un spēj sadaļā ieraksta tikai dalību nieku līdzdalību uzņēmu­ izvērtēt, kā nenonākt interešu konfliktā, jo labdarības projektos — Līva Jēgere, ma sabiedrības investīciju tikai tā — esot godīgam sadarbībā ar politi­ daudzi iesaistās izglītības sabiedrības investīciju projektos, tā kopumā vēl ķiem vai NVO — iespējams saņemt uzņēmu­ programmās, investē zinā­ sadaļas eksperte joprojām ir visai zema. mam tik nepieciešamo uzticēšanos. Un tas ir šanas nākotnes attīstībā. Piemēram, tikai reto uzņē­ svarīgi, jo uzņēmums Latvijā un Brocēnos ir Pie mīnusiem jāpieskaita mumu interesē darbinie­ uz palikšanu. caurskatāmības un kuras nolemts atbalstīt. ku viedoklis par to, kādi Savā sabiedrības investīciju stratēģijā uz­ skaidru kritēriju trūkums, Taču arī te vēl veicami projekti būtu jāatbalsta ņēmums izvēlējies arī atbalstīt projektus, ku­ vērtējot lūgumus pēc pa­ daudzi uzlabojumi, jo un kāpēc. Tāpat vēl klibo ros ekonomisko labumu neieraudzīt, bet kas līdzības, kā arī darbinieku nereti uzņēmēji nenosa­ prasme izzināt sabiedrī­ ceļ valsts prestižu. «Mums ir svarīga gan uz­ mazo līdzdalību atbalsta ka, kurš cilvēks atbild par bas konkrētās vajadzības, ņēmuma, gan tās valsts, kurā strādājam, labā prioritāšu nospraušanā. pieteikumu izvērtēšanu, it īpaši lokālā līmenī. reputācija,» saka Garsija, rādot tikko izdoto Šādi ir secinājumi, izana­ neskaidro, kāpēc izvēlēts Taču, ja uzņēmums vēlas grāmatu par uzņēmuma līdzfinansēto pro­ lizējot uzņēmēju atbildes atbalstīt tieši šo konkrēto kvalitatīvi iekļauties vidē, jektu — latviešu modernās mākslas pārstāvju uz jautājumiem sabiedrī­ projektu. Taču tas būtu kurā, piemēram, notiek darbu izstādi ASV. «Par to saņēmām arī savu bas investīciju sadaļā. svarīgi no uzņēmuma ražošana, precīza sabied­ daļu kritikas — neesot izraudzīti tie «labākie» Iepriekš uzņēmumi reputācijas viedokļa. rības vēlmju definēšana ir mākslinieki,» smaidot saka Garsija. Taču, kā par sasniegumu uzskatīja Pozitīva ir tendence primāra. uzsver uzņēmējs, autorus izvēlējās profesio­ sporta komandu atbal­ uzņēmumiem aktīvi Arī atbalsts sociāli nāļu žūrija, un mēs esam pieraduši uzklausīt stīšanu un ikgadēju zie­ iesaistīties gan mācību mazaizsargātām grupām, speciālistus. Vienalga, vai tā būtu Latvijas dojumu kādai labdarības programmu izveidē, gan piemēram, ilgstošo bez­ vārdu starptautiski pulējoša gleznu izstāde, organizācijai, bet šogad mudinot darbiniekus darbnieku iesaistīšana vai vai maza novada dziesmu un deju kolektī­ uzņēmēji daudz biežāk brīvprātīgi lasīt lekcijas vai darbinieku ar invaliditāti vu lūgumi atbalstīt dalību dziesmu­ vētkos. s ir izstrādājuši izvērstu piedalīties citās izglītības pieņemšana darbā, ir ļoti «Mēs gribam, lai sabiedrības pārstāvji paši atbalsta programmu, kurā iniciatīvās. Īpaši izceļa­ reta parādība. Uzņēmuma aktīvi iesaistās diskusijā par to, kas novadam precīzi aprakstīta gan tā mas dažādas uzņēmēju sociālā atbildība daudz vai valstij ir svarīgākais, kādas ir prioritātes piešķiršanas procedūra, iniciatīvas modināt bērnos biežāk izpaužas, tikai un kādi ir ieguvumi,» uzsver Garsija. l gan arī definētas nozares, interesi par eksaktajiem ziedojot labdarībai. l ILGTSPĒJAS INDEKSS 15
DARBA VIDE — Inta Lase Ēnas, kas izgaismo Aldara ieviestā darbinieku «ēnošanas prakse» ļāvusi izvairīties no kļūdainiem lēmumiem, kas nestu zaudējumus, bet zemā darbinieku mainība panākta, radot savstarpējas uzticēšanās atmosfēru uzņēmumā P ārsla Baško darbu lēmumu pieņemšana, ir visai miglaina. Tā­ Aldarī sāka 2007.gada pēc tika radīta programma Izzini. «Tikai iz­ novembrī — «kopā ar krīzi», viņa smaidot Darbinieki, kuri protot, ar ko nodarbojas citi kolēģi, var jau ar pirmo reizi un nekļūdīgi pieņemt lēmumu,» saka. Jau pirmajās dar­ ba dienās kļuvis skaidrs uzdeva labākos pro­ rammas būtību skaidro Pārsla. Tas nozī­ g mēja, ka visu līmeņu vadītājiem bija obligāti — algas nesamazinās, taču darbinieku skaits jautājumus šefam, jāiesaistās darbinieku «ēnošanā». Nodaļu vadītāji brauca līdzi pārdošanas gan krietni saruks. Par aptuveni 30%. Kā panākt, lai lielās atlaišanas saņēma mp3 aģentiem, pavadīja dienu pie konveijera, per­ sonāldaļā vai grāmatvedībā. Turklāt ne tikai dzirnavas nesamaltu darbinieku lepnumu par savu uzņēmumu un neietekmētu darba atskaņotājus «staigāja līdzi» vai «sēdēja blakus», bet uz­ deva precīzus jautājums, kā un kāpēc darbs rezultātus? Tas bija pirmais jautājums, uz organizēts. Interesanti, ka nav bijis grūti kuru atbildi personāla vadības un adminis­ «ēnošanā» iesaistīt ražošanu un mārketingu, tratīvā departamenta direktore Pārsla Baško Uzņēmumu ilgtspējas indeksa kontekstā kur notiekošais vadītājiem licies saistošs un FOTO — Reinis Hofmanis, F64 un Aldara arodorganizācijas priekšsēdētāja bija svarīgi novērtēt — ko uzņēmums dara noskaidrojams, savukārt pārliecināt, ka ēno­ Inga Ozola meklēja kopīgi. papildus likumā stingri regulētajiem darba šanai jānotiek arī administrācijā, bijis grūtāk. «Radījām caurskatāmu un precīzi izmē­ drošības nosacījumiem un darba ņēmēja tie­ «Cilvēkam šķiet — ko nu es iešu uz blakus ka­ rāmu darbinieku kvalifikācijas izvērtēšanas sībām un kā darba vides uzlabošanas pasā­ binetu un skatīšos, ko dara grāmatvedība, sistēmu. Katrā konkrētajā gadījumā kopā ar kumi ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. taču arī tas ir svarīgi. Citādi nevar ieraudzīt arodbiedrības pārstāvjiem vērtējām, kurš uzņēmuma mehānismu kopskatā,» uzskata cilvēks strādā labāk, kurš atlaižams, kā­ Priekšnieks — strādnieka ēna Pārsla. «Ēnošanas» rezultātā, pieņemot lē­ pēc,» atceras Pārsla. Savukārt Inga uzsver Izdzīvojot jostas savilkšanu, izkristalizējās arī mumus, bijis iespējams precīzāk veidot prog­ to, ka sarunas par atlaišanu sāktas laikus, dažas problēmas darba organizācijā. Proti, nozes un uzstādīt mērķus. Taču, viņa uzsver, neļaujot uzņēmumā izplatīties baumām un tapa skaidrs — teju vai katrs no 300 uzņē­ lai «ēnošanas» projekts sasniegtu rezultātu, panikai. Tikai tā — spēlējot atklātām kār­ muma darbiniekiem labi zina, kā strādā viņa svarīgs bijis gan mātesuzņēmuma Carlsberg tīm — bija iespējams panākt savstarpēju nodaļa, bet izpratne par to, kā tas atsaucas grupas augstākā līmeņa vadības atbalsts, gan uzticēšanos. uz uzņēmuma darbu kopumā un kā notiek arī darbinieku uzticēšanās. 16 ILGTSPĒJAS INDEKSS
Aldara personāla vadības un administratīvā departamenta direktore Pārsla Baško ILGTSPĒJAS INDEKSS 17
Darba citi labi Alus ražotājs cēsu alus piesaistījis fizioterapeitu, kurš tiem darbiniekiem, kam ilgstoši jāstrādā vienā viDe pieMēri pozā vai arī intensīvi jākustas, ir izstrādājis speciālus muskuļu atslodzes vingrinājumus. Uzņēmums ievie- sis arī 360 grādu novērtējumu darbiniekiem, kas ļauj vispusīgi izvērtēt katra stiprās un vājās puses — paša darbinieka, vadītāja, kolēģu un padoto skatījumā. Tajā palīdzēja arodbiedrība, kas pārliecinā­ saintegrējušies. Esam spējuši un gribējuši kopš 2008.gada, kad par uzņēmuma 100% ja zemākā līmeņa darbiniekus nebaidīties nodrošināt atvērtu komunikāciju,» uzskata īpašnieku kļuva Ziemeļeiropā lielākie alus ai jūsu darbavietā tiek nodrošināta iespēja darba un ģimenes dzīves saskaņošanai? personāla direktore. Arī uzņēmuma iekšējais ražotāji Carlsberg Group. To noteica gan 0% — jā atbildēt uz viņus «ēnojošo» citu no­ godīgi daļu vadītāju jautājumiem, tā ļaujot no ma­ 2% — nē informatīvais žurnāls Alus Pasaule tapis divās mātesuzņēmuma kopējā stratēģija, gan arī % —las ieraudzīt trūkumus sistēmā. Piemēram, nav pārliecināti valodās. Tas gan ir tikai viens no iekšējās ko­ ekonomiskā krīze, kurā bez izmaiņām ne­ vadītājus, kas «ēnoja» cehā strādājošos, munikācijas kanāliem. Tikpat svarīgs atvēr­ iztikt un kuras laikā, kā saka Pārsla Baško, ā? (Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā” atbildeibijis arī intranets, ir tie atvieglojumi) lietas sakār­ vairs nebija grūti pārliecināt, ka vajadzīgs tas darba vides radīšanai — kādi tad «mums bija laiks pārdomāt, kā Vai jūsu darbavietā tiek nodrošināta iespēja darba tot citādi». Personāla vadītāja atceras — bijis spilgtāks apgaismojums un arī garderobes 5% — elastīgs darba laiks kurā darbiniekus informē par aktualitātēm, un ģimenes dzīves saskaņošanai? 9% — brīvas svētku dienas Inga prasās pēc labiekārtošanas, atceras plāniem, uzdevumiem. svarīgi jau neilgi pēc darījuma skaidrot dar­ 7% — attālināta darba līmeņu dar­ 50% — jā Ozola. Arī cilvēciskais dažādu iespējas «Labāk sliktas ziņas nekā nekādas,» biniekiem, kādas ir uzņēmuma akcionāru 42% — nē vienisprātis ir gan vietā % —binieku kontakts bijis ļoti svarīgs pieskatīšana darbaadministrācija, gan arod­ nodrošināta bērnu projekta maiņas sekas. Kādas ir Carlsberg Group kā ieguvums. «Ir taču patīkami, 8%katru, ko pārliecināti uzskata — par katru problēmu ja — nav biedrība, kas uzņēmuma virsvērtības un mērķi, kā tos uzņēmumā satiec — vai tas būtu priekšnieks ir jārunā, tiklīdz tā radusies, nevis jāklusē iedzīvinās Aldarī. Pirmie soļi, protams, tika vai krāvējs —, pasveicini. Nevis tāpēc, ka tā un jāļauj vaļa baumām. Turklāt, ņemot vērā uztverti ar aizdomām, taču, redzot, kā vadī­ vajag, bet tāpēc, ka gribas,» domā(Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā”aktuālos — kādi tad ir tie atvieglojumi) ap­ Kā? Pārsla, ražošanas uzņēmumos vienmēr atbildei bas pasludinātās vērtības gūst praktiskas racionāli piebilstot — apmierināts darbi­ darba drošības jautājumus, nodaļās ieviestas rises, attieksme mainījās. Piemēram, viena nieks ir arī krietni efektīvāks. 75% — elastīgs darba laiks ikrīta operatīvās sanāksmes, kurās katrs aici­ no mātesgrupas pamatvērtībām skan šādi: 59% — brīvasnāts atklātidienasiepriekšējā dienā paveik­ «Katram uzņēmuma darbiniekam ir iespēja svētku izrunāt Balva par jaUtājUMU šeFaM attālināta panākumus, problēmas, riskus. Kādā 27% — to — darba iespējas dot savu ieguldījumu.» Praksē tas nozīmējot Netaupīt svētku sajūtai — tāds bija uzņēmu­ no šādām piecminūtēm ierosināts uzlabot gan sadarbību ar arodbiedrību, gan iespēju ma moto arī skarbākajā krīzes 5% — nodrošināta bērnu — sakārtot brīdinājumus uz brīdī. Tāpēc, ventilāciju, citā pieskatīšana darba vietā ikvienam izteikt ierosinājumus un tieši uz­ samazinot kopējos izdevumus, Aldaris ne­ konveijeriem. Šādi it kā nelieli darba vides dot jautājumus vadībai. Piemēram, šogad atteicās no darbinieku Jaungada balles, ko­ uzlabojumi atmaksājas arī darba devējam, jo martā ar darbiniekiem iepazinās Aldara pējiem sporta pasākumiem pirms vasaras mazāk ir traumu un kompensāciju par tām. jaunais šefs Tomass Kure Jakobsens. Tā bija pīķa sezonas un labāko apbalvošanas. «Mēs Būtiskas izmaiņas uzņēmuma darba vi­ nevis viena liela sapulce milzīgā zālē, bet gan apbalvojam ne tikai tos, kuri uzrādījuši izci­ des veidošanā Aldaris soli pa solim ievieš jau tikšanās ar katru departamentu, turklāt tie lākos rezultātus, bet arī tos, kuru darbs vis­ precīzāk atbilst uzņēmuma nospraustajām pamatvērtībām,» saka Pārsla. Skatoties, kādi darbinieki pērn atzīti par uzņēmuma «Veik­ smes čempioniem», redzams — pārstāvēti vai jūsu Darbavietā tieK ja ir atvieglojuMi, faktiski visi uzņēmuma departamenti un visi noDrošināta iespēja Darba un taD KāDi? līmeņi. Publisku atzinību saņēmis gan tehnis­ ģiMenes DZīves sasKaņošanai? kais darbinieks, kurš, nežēlojot brīvdienas, ziemā novērsis apkures sistēmas problēmas, gan vidējā vadības līmeņa cilvēki, kuri atbil­ 50% jā 42% nē 75% dējuši par ES līdzfinansējuma saņemšanu. Arī tā ir daļa no stratēģijas un precīzi atbilst vienai no uzņēmuma izvirzītajām pamatvēr­ 59% tībām — ikviens var tikt apbalvots par labu darbu uzņēmuma labā. Skan kā no personālvadības rokasgrā­ matas, pasmaida pati Pārsla. Taču ganda­ 27% rījums un iniciatīva jau kļūst abpusēja, un ir sagaidītas arī pašu darbinieku iniciatīvas. Piemēram, gandrīz visi darbinieki kopā ar 5% ģimenēm šopavasar piedalījās Lielajā talkā un paši ieteica uzņēmuma administrācijai, ka Muzeju naktī labprāt atvērtu Aldara dur­ elastīgs brīvas attālināta bērnu vis plašākai publikai. «Cilvēki lepojas ar savu darba svētku darba pieskatīšana darbavietu.» Kad jautāju, kā veicies, nojau­ 8% nav pārliecināti laiks dienas iespējas darbavietā cot dalījumu pēc nacionalitātes, Pārsla aiz­ domājas. Jautājums vietā — aptuveni pusei darbinieku dzimtā valoda ir krievu. «Esam TNS, 2011. APTAUJĀTI LR IEDZīVOTĀJI VECUMĀ NO 18 LīDZ 55 GADIEM, KURIEM IR ALGOTS DARbS 18 ILGTSPĒJAS INDEKSS
Tulkošanas uzņēmumā Skrivanek ik nedēļu Latvija Statoil veicis darbinieku izglīto- notiek «gardās trešdienas» sapulces, kurās līdz- šanas kampaņu, kāpēc lifta vietā labāk tekus darba jautājumu pārrunāšanai visi kolēģi izvēlēties kāpnes — izstrādāti un biroja telpās tiek cienāti ar vienas nodaļas sarūpētu cienastu, izvietoti plakāti, kas izskaidro piecus galve- vēlams — pašgatavotu. Šādi iekšējā komunikāci- nos iemeslus, kāpēc veselīgāk ir iet kājām. Vēl ja dažādu līmeņu darbinieku un vadības starpā ir cita iniciatīva — darbiniekiem, kam piedzimst neformālāka, taču nezaudē mērķtiecīgumu. bērns, uzņēmums uzdāvina auto sēdeklīti. 57,7% darbinieki, kuri uzdeva labākos jautājumus priekšniekam, saņēma taustāmas balvas — UZŅĒMUMU mp3 atskaņotājus. It kā nieks, taču darbinie­ ku lojalitātei svarīgi. VIDĒJAIS SNIEGUMS Labās prakses cena Kad jautāju, kā izvērtēt izveidoto sistēmu Tādā mērā visi uzņēmumi efektivitāti skaitļos, Pārsla Baško aizdomā­ kopā (vidēji) apliecinājuši jas. Objektīvs darbinieku lojalitātes rādītājs kategorijas kritēriju izpildi ir zemā kadru mainība. Šogad tā bijusi tikai 3%, līdz gada beigām — maksimums 10% dar­ binieku nomainīsies. Un tas ražojošam uzņē­ mumam ar 295 darbiniekiem ir niecīgs rādī­ tājs. Turklāt kadru mainība esot procentuāli EKSPERTA VIEDOKLIS līdzīga visās darbinieku kategorijās — gan ra­ žošanā un loģistikā strādājošajiem (ap 200 darbinieku), gan mārketingā un pārdošanā (70), gan administrācijā (20). Krīzes laikā Kļūstam precīzāki kadru mainība bijusi tuva nullei, taču tagad Aptuveni 60% uzņēmu­ noteikumi, darba devēji ārvalstu darbaspēkam atvērtais Vācijas tir­ mu, kas pieteikti vērtēša­ visai neveikli skaidro šo gus vilinošs šķiet ne vienam vien strādājoša­ nai, darbinieku intereses noteikumu izpausmi. Vis­ jam. Tāpēc arī darbinieku lojalitāte un sajūta pārstāv arodbiedrības labāk to atspoguļo skopie par «drošu darbavietu» ir tik svarīga, jo tikai vai pilnvarotie, netrūkst skaidrojumi tādā aktuālā ar algu vien labu strādnieku nenoturēt. uzņēmumu, kas saviem jautājumā kā komerc­ Otrs būtiskākais rādītājs, kā izmērīt labas darbiniekiem apmaksā noslēpuma izpaušana. darba vides ekonomisko izdevīgumu, ir sa­ veselības aprūpes pakal­ Zīmīgi, ka nereti Latvijas mazinātais kļūdaino lēmumu un prognožu pojumus, kā arī piedāvā kapitāla uzņēmumi šādos skaits. «Faktiski mums jārēķina, no kādiem elastīgu darba laiku un Sigita Kravale un noteikumos vienkārši zaudējumiem esam izvairījušies, ja ar pirmo veido dažādas lojalitātes Kaspars Rācenājs, pārrakstījuši likumu, bet reizi ir pieņemts pareizs lēmums,» uzskata programmas. Taču nav darba vides eksperti uzņēmumi ar ārvalstu Pārsla Baško. Arī nospraust precīzus uzņē­ neviena uzņēmuma, kurš kapitālu — pārtulkojuši muma mērķus nākamajiem gadiem ir vieg­ savu darbinieku atvasēm māteskompānijas ētikas lāk, ja katra līmeņa vadītājs saprot visus ražo­ piedāvātu, piemēram, vie­ Pozitīvi vērtējams arī dau­ kodeksu, neadaptējot tos joša uzņēmuma aspektus, kas ietekmē darba tu bērnudārzā. Trūkst arī dzo uzņēmumu sniegtais vietējiem apstākļiem. rezultātu. Piemēram, prognozējot, ka 2015. sistēmiskas un regulāras atbalsts savu darbinieku Kā laba, bet maz izpla­ gadā Aldara alus tirgus daļa Latvijā sasniegs pieejas darba vides uzla­ ģimenēm — pabalsti bērna tīta iniciatīva jāizceļ dar­ 37%, bet peļņa — 2,8 miljonus latu, svarīgi bi­ bošanā. Tādi ir galvenie piedzimšanas gadījumā, binieku «aprūpētā darba jis apzināties gan reālās izmaksas, gan iespē­ secinājumi, izvērtējot uz­ bērnu veselības polises. uzteikšana». Tas nozīmē jas tās samazināt un nepārkāpt «objektīvi ze­ ņēmumu sniegtās atbildes Pie negatīvajām ten­ ne tikai pabalstu, bet arī māko robežu», proti, cenu, par kuru zemāka darba vides sadaļā. dencēm jāizceļ summētais praktisku, uzņēmumam nozīmētu kvalitātes zaudēšanu. Uzskaitot būtiskākos darba laiks, kur slīdošais faktiski neko nemaksājošu Vismaz Aldara gadījumā tiešās darba plusus, jāatzīmē dažādās grafiks visbiežāk veidots palīdzību, piemēram, CV vides izmaiņu kopējās izmaksas netiek rē­ ilggadīgo darbinieku darba devēja, nevis ņēmē­ vai motivācijas vēstules ķinātas. Pārsla Baško uzskata: vispirms ne­ lojalitātes programmas. ja interesēs, kā arī nelielā sastādīšana, arī rekomen­ pieciešama vēlme pilnveidot darba vidi, tad Vienkāršākās no tām pašu darbinieku iesaistīša­ dāciju izsniegšana. jāizstrādā ceļa karte, kurā soli pa solim tiek paredz naudas pabalstus na lēmumu pieņemšanā. Salīdzinājumā ar pēr­ mainīta vecā kārtība, un visbeidzot svarīgā­ apaļās jubilejās, veselības Piemēram, darba drošības no gadu uzņēmumi daudz kā ir caurskatāmība un nepārtrauktība — tā, apdrošināšanas polisi vai jomā redzams, ka uzņē­ precīzāk dokumentos ir lai vides sakārtošana nebūtu kampaņveidīgs sporta nodarbību abone­ mumi izpilda visas likuma fiksējuši darba attiecību pasākums, kas apsīkst. «Ja visi uzņēmuma mentu, bet izvērstākās prasības un pieaicina modeli, izvērstākas kļuvu­ darbinieki zina, ko sagaidīt no vadības, bet piedāvā iespēju, uzkrājot ekspertus, taču ignorē šas tā sauktās darbinieku visu līmeņu vadītāji izprot kolēģu darba spe­ algu, iegādāties uzņēmu­ strādājošo viedokli. Vēl lojalitātes programmas, kā cifiku, ja cilvēki uzticas cits cita profesionali­ ma akcijas un saņemt novērots — ja arī izveidoti arī precīzāk formulēti dar­ tātei, strādāt var daudz veiksmīgāk.» l papildu brīvdienas. darba iekšējās kārtības ba drošības jautājumi. l ILGTSPĒJAS INDEKSS 19
TIRGUS ATTIECĪBAS — Aija Brasliņa, BNS, speciāli Ir Veikalā nopirkti ģimenes locekļi Sadzīves preču ražotājs Electrolux pasaulē pazīstams kā uzņēmums, kas rūpējas ne tikai par ražojumu dizainu, bet arī par ekoloģiju. Šos principus ievēro arī giganta meitasuzņēmums Electrolux Latvia un pēc zaļās cepures skata arī savus piegādātājus un izglīto klientus T irgū viss ir vienkārši — ir maksimāli caurskatāmām, un tās nekādā pircēji un pārdevēji, taču mērā nedrīkst kropļot konkurenci,» uzsver uzņēmuma tirgus attiecī­ bas ir daudz sarežģītākas, «Plastmasas karmas» uzņēmuma ilgtspējas indeksa koordinatore Kristīne Kirika. it sevišķi ja kompānija ir liela un tai jāuztur at­ talkā savāktie Kā tirgus līderis savā segmentā Electro­ lux Latvia apzinās savu atbildību par to, lai tiecības ar klientiem un daudziem piegādātājiem dažādie vidē atrastie uzturētu ciešu sadarbību ne tikai ar tieša­ jiem izplatītājiem un servisa partneriem, dažādās zemeslodes ma­ lās. Rūpēties par savu reputāciju šķiet plastmasas bet visā garajā piegādes ķēdē. Reputācija ir atslēgas vārds, izvērtējot piegādātājus, pašsaprotami — katra biznesa organizā­ cija to dara aizrautīgi, taču ne vienmēr priekšmeti tiek — tas nozīmē partneru sociālās atbildī­ bas, zaļās domāšanas izvērtējumu un rū­ FOTO — NORA KREVnEVA, F64 tikpat prasīga attieksme uzņēmumiem ir pret savu piegādātāju tēlu un darba prin­ nosūtīti uz rūpnīcu pes par viņu tālāko atbildību pret saviem piegādātājiem. cipiem. Labākā pieredze gan apstiprina, ka stabilāki un sekmīgāki ir tie, kuri rūpīgi Zviedrijā, kur Electrolux interesē, kur tiek iegūtas iz­ ejvielas preču ražošanai, vai partnerkom­ izvēlas partnerus un neļauj viņu mestām ēnām kaitēt savam zīmolam. Electrolux atdzimst otrreizēji pāniju darbiniekiem jebkurā pasaules malā tiek adekvāti samaksāts par viņu darbu, vai Latvia ir starp uzņēmumiem, kuri par to rūpējas īpaši. pārstrādātos cilvēki netiek pakļauti riskiem, vai uzņē­ mumi nenodarbina bērnus un pusaudžus Pret pelēko importu īpaša dizaina un godīgi samaksā visus nodokļus. Caur šo rūpīgo sietu ir veiksmīgi izsijāts, piemēram, «Mums kā lielam uzņēmumam ir svarīgas sakārtotas tirgus attiecības — tām jābūt putekļusūcējos Electrolux partneris loģistikā Schenker, kas lepojas ar savu caurskatāmo darbību. 20 ILGTSPĒJAS INDEKSS
Electrolux Latvia ilgtspējas indeksa koordinatore Kristīne Kirika ILGTSPĒJAS INDEKSS 21
Vai jūsu darbavietā tiek nodrošināta iespēja darba un ģimenes dzīves saskaņošanai? tirgus 50% — jā labi citi Lielveikalu tīkls riMi izveidojis veselīgas ēšanas attiecības 42% — nē pieMēri kustību Aikāgaršo, kas ne tikai palīdz veselīgai pārtikai nonākt pircēju grozos, bet lielveikala pavārs 8% — nav pārliecināti Normunds arī iesaka receptes, sniedz virtuves padomus un pēc skolu uzaicinājuma reizi nedēļā arī dodas pie bērniem, lai mācītu viņiem prasmi veselīgi Kā? (Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā” atbildei — kādi tad ir tie atvieglojumi) maltīti. ēst un pagatavot gardu, sabalansētu 75% — elastīgs darba laiks 59% — brīvas svētku dienas 27% — attālināta darba iespējas 5% — nodrošināta bērnu pieskatīšana darba vietā Ir viegli būt prasīgam, kad klājas labi, taču jautājumi, piemēram, par produkta izcel­ pretimnākošs daļējā vai pilnā mācību mak­ Electrolux strikti turpināja ievērot savus no­ smi, ražotājvalsti vai citiem parametriem, sas segšanā darbiniekiem gan augstskolās, sacījumus arī krīzes gados. Pēc 2008.gada Electrolux Latvia klientu apkalpošanas gan citās vispārizglītojošās programmās, daudzi uzņēmumi, kas sastapās ar maksāt­ centrs vai produktu grupu vadītāji vienmēr kurām nav obligāti jāsasaucas ar nepiecie­ spējas problēmām, sāka dibināt citas fir­ gatavi noskaidrot visu līdz pēdējai detaļai. šamajām kompetencēm darbinieka pašrei­ mas, lai tā izvairītos no parādu piedziņas. Savukārt sūdzības vai ierosinājumus Electro­ zējā darba veikšanai,» norāda uzņēmuma Taču Electrolux nebija ar mieru uz to ska­ lux Latvia pieņem visos iespējamajos veidos vadītājs Eduards Reneslācis. tīties caur pirkstiem, un tā nācās atteikties — elektroniski, rakstiski, pa telefonu. «Katra Vai jūsu darbavietā tiek nodrošināta iespēja darba un ģimenes dzīves saskaņošanai? no sadarbības ne tikai ar vairākiem mazāk sūdzība tiek izvērtēta, apstrādāta individu­ pUtekļUsŪcējs no korĶīšieM nozīmīgiem izplatītājiem un50% — jā pakalpojumu āli. Piemēram, jau pusgadu esam pārgājuši Rūpes par vidi un draudzīgums ģimenes sniedzējiem, bet arī no pietiekami spēcīga no telefoniskas klientu aptaujas, kurā katru vērtībām ir Electrolux «firmas zīme» visā 42% — nē sadarbības partnera — vienas no tālaika ie­ reizi tika apzvanīta 150 patērētāju mērķ­ pasaulē. Uzņēmums šo principu iemieso tekmīgākajām veikalu ķēdēm, kas Electro­pārliecināti uz automatizētu sistēmu, kura 8% — nav auditorija, ne tikai savu produktu filozofijā, bet arī ik­ lux klientu portfelī gada griezumā veidoja analizē klientu apmierinātību pēc servisa dienas darbā savos birojos. «Ne tikai savos līdz pat 15% apgrozījuma. apmeklējuma,» skaidro uzņēmuma pārstā­ mājokļos, bet arī paši birojā izmantojam Augstākus tirgus standartus(Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā” atbildei — kādi mazgājamoatvieglojumi) Kā? Electro­ ve. Klientiem tiek izsūtīti e–pasti ar aicināju­ trauku tad ir tie mašīnu, lai ekonomētu lux Latvia cenšas iedibināt ne tikai— elastīgs darba laiks 75% saviem mu novērtēt servisa pakalpojuma kvalitāti, ūdeni un elektroenerģiju — esam to iemā­ 59% — brīvas svētku dienasdaļas brīdī ir pieejams gan cījuši arī biroja telpu uzkopšanas birojos spēkiem vien, bet kopā ar citiem sadzīves elektropreču ražotājiem Philips, Whirlpool, savukārt servisa muma vadībai jebkurā vadītājam un uzņē­ pārstāvei,» atklāj Kirika. Electrolux firmas 27% — attālināta darba iespējasrādītājs, gan statisti­ tiek lietots arī videi daudzīgs papīrs, kurš Bosch un Siemens ir līdzdibinātājs Sadzīves klientu apmierinātības preču ražotāju asociācijā. Uzņēmums šo­ kas dati pa nedēļām. 5% — nodrošināta bērnu pieskatīšana darba vietā ir par 30% pārstrādāts. «Mums nav strik­ gad par vienu no prioritātēm izvirzījis «pe­ Taču mācības attiecas ne tikai uz iz­ tas «zaļā biroja» politikas, bet ikviens pret lēkā importa» jeb ēnu ekonomikas sektora platītājiem vai meistariem, Electrolux ir savu darbavietu cenšas izturēties tā, it kā apkarošanu savas kompetences robežās. svarīga arī darbinieku izaugsme. «Atbal­ tas būtu mūsu katra paša uzņēmums. Manā Latvija ir daļa no Eiropas brīvās tirdznie­ stām arī akadēmiskās izglītības iegūšanu skatījumā tā ir daudz spēcīgāka motivāci­ cības zonas, un tas ļauj ikvienam pašmāju un kvalifikācijas celšanu. Uzņēmums ir ja nekā jebkāds «zaļā biroja» jezuītisms, izplatītājam preces iegādāties ne tikai no oficiālā ražotāja pārstāvja tepat Latvijā, bet jebkurā ES valstī. Diemžēl pāris pēdē­ jo gadu pieredze industrijā liecina — vairā­ ki «darboņi» sadzīves elektrotehnikas un vai personīgi esat sasKāries ja sasKārušies, taD Kā? elektronikas tirdzniecības jomā ir iemanīju­ ar ēnu eKonoMiKas iZpausMēM? šies preču piegādi pāri robežai sakārtot tā, lai izvairītos no PVN nomaksas. Vārdā gan uzņēmuma pārstāvji nevienu nesauc, taču 45% ir skaidrs — nozares pārstāvji gatavi papūlē­ 58% jā 28% nē ties, lai šīs «melnās avis» atsijātu. MŪŽU strādā, MŪŽU Mācies 27% Uzņēmuma attīstība nav iedomājama bez 25% jauniem produktiem, tāpēc Electrolux regu­ 23% lāri organizē jauno produktu mācības gan darbiniekiem un izplatītājiem, gan servisa meistariem. Protams, visa svaigākā informā­ cija tiek atjaunināta uzņēmuma mājaslapā 6% internetā. Merķis — maksimāla informācijas pieejamība. «Mūsu mājaslapa sniedz iespē­ ju sameklēt, salīdzināt gan aprakstus un fo­ pirkuši pirkuši strādājuši daļu iepērkoties togrāfijas par precēm, gan arī lejupielādēt nelegālās nelegālo bez darba algas reizēm instrukcijas — tās ir ļoti būtisks informācijas cigaretes degvielu līguma saņem nepaņem avots, kurā atrast risinājumu dažādiem jau­ 8% nezinu vai alkoholu neoficiāli čeku tājumiem un situācijām,» stāsta Kirika. Kā labi ieeļļots mehānisms darbojas klientu serviss. Ja pircējiem rodas papildu TNS, 2011. APTAUJĀTI LR IEDZīVOTĀJI VECUMĀ NO 18 LīDZ 55 GADIEM 22 ILGTSPĒJAS INDEKSS
Latvijas elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs Siltumapgādes uzņēmums fortuM jelgava lattelecoM izstrādājis politiku cilvēku ar kustību pirms jaunas koģenerācijas stacijas palaišanas ierobežojumiem integrācijai savā darba vidē un saviem potenciālajiem piegādātājiem sarīkoja speciāli iekārto darbavietas, piemēram, darba galdi braucienu uz Pērnavu, lai iepazīstinātu ar ir ar regulējumu augstumu, tādējādi pie tiem var līdzīga projekta darbību — ieguldot partneru sēdēt arī cilvēki ratiņkrēslos. Kopumā izveidotas izglītošanā, uzņēmums rada sev plašāku darbavietas 13 cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. piegādātāju loku nākotnē. 63,5% kas pēdējos gados kā modes kliedziens ir ienācis arī Latvijas biznesa vidē,» secina uZņēMuMu Kirika. Darbinieku līdzdalība apkārtējās vi­ viDējais des sakopšanā jau divus gadus izpaužas snieguMs arī «plastmasas karmas» talkā. Šajā talkā tiek vākti dažādi vidē atrasti plastmasas Tādā mērā visi uzņēmumi priekšmeti, piemēram, plastmasas pudeļu kopā (vidēji) apliecinājuši korķīši, bērnu rotaļlietas, pludmales čības kategorijas kritēriju izpildi un pat vampīrfilmas Krēsla plastmasas glā­ zes, kas tiek nosūtītas uz Electrolux rūpnīcu Zviedrijā, kur atdzimst otrreizēji pārstrādā­ tos īpaša dizaina putekļusūcējos. Taču ne tikai uzņēmuma darbinieki eKsperta vieDoKlis dzīvo zaļi. Lai izglītotu bērnus un jaunie­ šus par ilgtspēju sadzīvē, lietojot videi draudzīgu zema energopatēriņa elektro­ tehniku, Electrolux Latvia pagājušā gada Ir, kur augt nogalē izstrādāja sabiedrības atbalsta poli­ Salīdzinājumā ar darbotos, nepieciešams tiku. Saskaņā ar to uzņēmums ziedos sava iepriekšējo gadu uzņē­ arī kontroles mehā­ zīmola produktus maznodrošinātām ģi­ mumu līmenis tirgus nisms. Labs rezultāts menēm. Tāpat iesaistīs savus darbiniekus attiecību sadaļā šogad ir ir nevis tiem uzņēmu­ brīvprātīgajā darbā, lai audzinātu jaunos labāks, īstenotās idejas miem, kam ir lielas speciālistus, stāsta Kirika. Viņa lepojas, ka — daudzveidīgākas. mapes ar dažādām poli­ šīs sabiedrības atbalsta politikas izstrādē Pagājušajā gadā uzņēmu­ tikām, bet gan tiem, kam Electrolux iesaistījis gan savus darbiniekus, mu anketas bija līdzīgas, šie principi ir vienkārši gan piegādātājus, lielākos klientus un citus iespējams, tāpēc, ka izklāstīti un tiek ievēroti. partnerus. «Ikviens varēja iesniegt savus uzņēmumi piedalījās in­ inDriķis liepa, Protams, uzņēmumi priekšlikumus par to, kādiem vajadzētu būt deksā pirmo reizi vai arī zvērināts advokāts, ir dažādi, un katram atbalsta mērķiem, kam to piešķirt.» nebija tik pieredzējuši. advokātu biroja Borenius pašam jāsaprot, kas no Šogad maijā izsludināta pirmā pieteik­ Šogad vairāk var redzēt, partneris tirgus attiecībām tam ir šanās atbalsta saņemšanai no Electrolux, un ka daži uzņēmumi ir ļoti vissvarīgākais un varētu turpmāk uzņēmumam projektus varēs ie­ gatavojušies. palīdzēt uzņēmumam sniegt divas reizes gadā — maijā un novem­ Pērnajā indeksā draudzīgums ģimenei. uzlabot darbību. Taču brī. Pateicoties partneru iesaistei, atbalstam tieši tirgus attiecībām Šogad ar uzņēmumiem mēs, indeksa veidotāji, iespējams pieteikties gan vairāk nekā 100 no visām sadaļām bija nav bijušas diskusijas ticam — sakārtotam tirdzniecības vietās, gan arī uzņēmuma 33 vissliktākais rezultāts. par to, kāpēc tiem savā uzņēmumam ir vieglāk servisa centros visā Latvijā. Electrolux no­ Viens no iemesliem varē­ mājaslapā vajadzētu strādāt, un ir daudz lēmis savus sadarbības partnerus piesaistīt tu būt tas, ka šī sadaļa ir publicēt gada pārskatu. lielākas iespējas būt arī iesniegto projektu vērtēšanas komisijai, salīdzinoši maz regulēta Taču informācijas pie­ veiksmīgam ilgtermiņā. kurā darbosies arī Izglītības un zinātnes mi­ no likumdevēju puses ejamība par uzņēmumu Uz to arī ir virzīta tirgus nistrijas pārstāvis. — uzņēmumiem jāpaļau­ ne vienmēr ir pilnīga, un attiecību sadaļa — darīt «Electrolux un mūs visus Latvijas ko­ jas uz pašu idejām un viens no nākotnes izaici­ vairāk, varbūt arī tādas mandā vieno kopējas vērtības. Electrolux iespējām. nājumiem uzņēmumiem lietas, kuras šodien liek ļoti lielu uzsvaru uz savu darbinieku Uzņēmumi tiek būs tieši caurskatāmības nevajag, bet kas ilgtermi­ labklājību un izcilību, savukārt mēs kā ko­ vērtēti pēc to īsteno­ veicināšana, publiskojot ņā uzņēmumam varētu manda esam vienoti savā apsēstībā ar klien­ tās prakses vairākos informāciju par visiem palīdzēt. Kur augt, vēl ir, tu interesēm. Lai arī kā mainās ekonomis­ jautājumu blokos — uzņēmumam būtiska­ noteikti. l kā situācija valstī, tirgus vide vai citi ārējie caurskatāmība, dažādas jiem notikumiem. apstākļi, mūsu misija ir palikusi nemainīga uzņēmumu politikas un Svarīgi ir ne tikai teju jau 20 gadus — kļūt par ģimenes locekli to ievērošanas kontrole, izstrādāt uzņēmuma katrā mājā, atvieglojot ikdienas darbu veik­ attiecības ar klientiem politiku kādā jomā, bet šanu un radot tīru un veselīgu vidi,» ar gan­ un piegādātājiem, tiek arī to īstenot ikdienā. Lai darījumu secina uzņēmuma vadītājs.l arī novērtēts uzņēmuma šāda politika veiksmīgi ILGTSPĒJAS INDEKSS 23
VIDE — Inta Lase Jums pienācis «zaļais» pasts Mērķtiecīgi modernizējot autoparku, nomainot apgaismojumu, šķirojot atkritumus, kā arī papīra rēķinus aizstājot ar elektroniskajiem, DHL Latvia apņēmies ik gadu par 10% samazināt «CO2 pēdu» D egviela, elektroener­ visu apgaismes ķermeņu nomaiņa šķiro­ peļņas un zaudējumu aprēķinā — par 11 ģija un papīrs ir DHL šanas terminālī un birojā. Iepriekš telpu tūkstošiem eiro mazāki izdevumi elektrī­ Latvia videi saudzīgas apgaismošanā izmantoja vecā tipa spuldzī­ bas rēķiniem. uzņēmējdarbības pī­ tes, bet pērn, izvērtējot nepieciešamību šīs lāri. Eksprespārvadā­ Zaļās mācības tāji neslēpj, ka zaļās Līdzīgi izdevīgumu gan no vides, gan no saimniekošanas vadlī­ uzņēmuma ienākumu viedokļa eksprespār­ nijas nosaka uzņēmu­ vadātāji rēķina, arī organizējot darbu sū­ ma globālā stratēģija, taču, izrādot pašiniciatīvu, to iespējams Šovasar visiem tījumu šķirošanas terminālī. Pirmais solis — ieviest atkritumu šķirošanas sistēmu, jo, labi adaptēt Latvijas apstākļiem. Turklāt, īs­ tenojot videi saudzīgu politiku, uzņēmums uzņēmuma šoferiem sistēmiski izanalizējot darba procesu, se­ cināts, ka 90% noliktavas radīto atkritumu ne vien rūpējas par savu reputāciju, bet arī plāno krietnus izdevumu ietaupījumus. būs jāiziet būtu iespējams lietderīgi izmantot nākotnē, jo tās ir plēves, kartons un koks. Tagad uz­ Arī eksprespaku sūtītājiem kopš pērnā ekoloģiskās ņēmums tos nodod atkārtotai pārstrādei. FOTO — NORA KREVnEVA, F64 gada iespējams izvēlēties videi saudzīgu Tāda pati šķirošanas sistēma ieviesta arī pārvadājumu, tas nozīmē — septiņi santī­ mi par katru pārvadāto kilogramu iekrīt braukšanas kursi uzņēmuma birojā, kur otrreizējai pārstrā­ dei nodod visus izlietotos papīrus. «Darbi­ nevis uzņēmuma peļņas ailē, bet gan tiek nieku domāšana mainās pamazām,» atzīst ieguldīti atjaunojamo resursu ražotnēs. Lai spuldzes nomainīt pārāk bieži, uzņēmums DHL Latvia kvalitātes un vides sistēmu ko­ ambiciozo stratēģiju — ik gadu par 10% sa­ nolēma turpmāk iegādāties tikai moder­ ordinators Raivis Čīma. Tāpēc uzņēmums mazināt CO2 izmešu apjomu — iedzīvinātu, nos T5 jeb energoefektīvos gaismekļus. regulāri rīko nelielas «klases mācības» no­ būtisks solis ir arī uzņēmuma darbinieku Aprēķināts, ka četru gadu laikā DHL Latvia daļu darbiniekiem, kurās lekciju un disku­ iesaistīšana videi draudzīgā darba stilā. šādi ietaupīs 63 MW elektroenerģijas jeb, siju formā skaidro, kāpēc «zaļā biroja darba Viens no redzamākajiem piemēriem, vides terminoloģijā runājot, uzņēmuma stils» beigu beigās ir izdevīgs arī katram kā atbildīgas vides politikas vadlīnijas ie­ CO2 emisijas samazinās par 10 tonnām. darbiniekam kā cilvēkam, kas dabas resur­ viešamas dzīvē, ir uzņēmuma pērn veiktā Atvieglojums uzreiz jūtams arī uzņēmuma sus izmanto kopīgi ar pārējiem. 24 ILGTSPĒJAS INDEKSS
DHL Latvia kvalitātes un vides sistēmu koordinators Raivis Čīma ILGTSPĒJAS INDEKSS 25
viDe citi labi pieMēri Apsardzes uzņēmums g4s faktiski pilnībā atteicies no papīra lietošanas biroja vajadzībām. Visa dokumentācija un komunikācija tiek kārtota elektroniski, tādējādi pilnībā samazinot izdevumus, kas iepriekš tērēti papīra iegādei. Piemēram, neilgi pirms Lielās talkas DHL vēl ir aprēķinu stadijā, jo mūsu terminālis klientam par katru sūtījuma kilogramu pie­ Latvia uz sarunu ar darbiniekiem uzaicinā­ atrodas pārāk tālu no centra, taču domā­ maksāt nelielu naudas summu, kas tiek ie­ jis vienu no pasākuma organizatorēm ārsti jam, kā pārorganizēt sūtījumu piegādi, lai guldīta dažādos vides aizsardzības un atjau­ Ilzi Aizsilnieci, lai pārrunātu šāgada tēmu — izvairītos no Rīgas centra sastrēgumiem,» nojamo resursu projektos. No pērnā gada ūdeni un tā piesārņojumu. stāsta Raivis Čīma. šī prakse ieviesta arī Latvijā, piemaksu par katru pārsūtīto kilogramu nosakot septiņu stŪrēs Zaļi aplokšŅU otrā iespēja santīmu apmērā. Turklāt gada beigās klien­ Biroja un šķirošanas termināļa darba «eko­ Kurjerpārvadājumu zaļās uzņēmējdar­ ti, kuri regulāri izvēlas tā sauktos zaļos sū­ loģizācija» ir tikai viens no DHL globālās bības stratēģijā būtiska loma atvēlēta arī tījumus, saņem sertifikātu, kurā uzrādītas stratēģijas GO Green stūrakmeņiem. Kā jau katram, kurš lieto eksprespasūtījumus. neizlietotās CO2 emisijas tonnas. Daudziem pārvadātājkompānijai, tās lielākais vides Vienkāršākais, ko katrs klients var darīt, Rietumeiropas uzņēmumiem ir prestiži sa­ piesārņojuma avots ir sūtījumu nogādāša­ par to papildus nemaksājot ne santīma, ņemt šādu sertifikātu, kas objektīvi aplieci­ nai izmantoto automašīnu radītās izplūdes ir atteikties no papīra formas rēķiniem, na videi draudzīga uzņēmuma reputāciju. gāzes. Daudzās Eiropas valstīs uzņēmuma tos aizstājot ar elektroniskajiem, kā arī Latvijā gan pagaidām tikai divi uzņēmumi struktūrvienības domā par pakāpenisku atkārtoti izmantot DHL iepakojuma pie­ pērn saņēmuši šādus apliecinājumus. «Ir pāriešanu uz automašīnām, kuras uz priek­ derumus. Piemēram, ja esat tikko saņēmis svarīgi piedāvāt šo papildu emisijas nera­ šu dzen no atjaunojamiem resursiem ražo­ sūtījumu ar dokumentiem un tos pēc pa­ došo pakalpojumu, jo uzskatām, ka jau drīz ta enerģija, taču Latvijā to ieviest pagaidām rakstīšanas vēlaties operatīvi nosūtīt atpa­ arī Latvijas uzņēmējiem kļūs svarīgi saņemt ir ekonomiski neizdevīgi. Gan tāpēc, ka ar kaļ, uzņēmums mudina jūs nevis iegādā­ šādu sertifikātu,» domā Čīma. elektrību vai biodegvielu darbināmās auto­ ties jaunu aploksni, bet izmantot to pašu, Visi kopā Latvijas sūtītāji aizvadītā gada mašīnas ir nesamērīgi dārgas, gan tāpēc, kurā sūtījums tika saņemts. Materiāls esot laikā neitralizējuši 5,33 tonnas CO2 gāzu. ka uzpildes vietu skaits ir ierobežots. gana izturīgs, un arī apkalpošanas sistēma Salīdzinājumam — vidēji viens Latvijas ie­ Taču, sekojot kompānijas vadlīnijām, to atbalsta. dzīvotājs gadā rada 4,1 tonnu CO2 izmešu, arī Latvijā atrasts problēmas risinājums. Taču šīs nav vienīgās iniciatīvas, kā uz­ tādējādi pārsniedzot pasaules vides eksper­ Vispirms notiks pakāpeniska autoparka no­ ņēmums mudina ikvienu klientu «domāt tu aprēķināto 3,8 tonnu robežu, kuru uztu­ maiņa — līdz šim pārvadātāji brauca ar Euro zaļi». Jau 45 valstīs DHL piedāvā iespēju rot saglabājas klimata līdzsvars. 4 klases dzinējiem, bet turpmāk izmantos tikai tādus spēkratus, kuru motors atbilst Euro 5 standartam. Tas nozīmē taupīgāku degvielas patēriņu un izplūdes gāzu sama­ zinājumu. Taču, lai īstenotu zaļās vadlīni­ Ko saprotat ar jēDZienu jas, ar mašīnu nomaiņu vien ir par maz. «viDei DrauDZīgs iepaKojuMs»? Tāpēc šovasar visiem uzņēmuma šoferiem būs jāiziet ekoloģiskas braukšanas kursi, kuros atgādinās sen aizmirstas patiesības — 84% kā prātīga braukšana var būtiski samazināt degvielas patēriņu. Gan domājot par līdzekļu ekonomiju, kas īpaši aktuāla kļuva, degvielas cenām pārsniedzot lata robežu, gan arī izpildot 53% apņemšanos samazināt savu «CO2 pēdu», 41% uzņēmums ieviesis skrupulozu nobraukto kilometru un patērētās degvielas uzskai­ ti. Sistēma uzrāda visu 27 automašīnu re­ zultātus un ļauj uzņēmumam ar dažādām metodēm viszaļāk braucošos šoferus īpaši motivēt. Turklāt arī uzņēmuma ieviestās 4% datorprogrammas, kas optimizē maršrutu plānošanu un piegādes rajonus, ļauj būtiski izgatavots izgatavots nav kaitīgs neesmu saīsināt gan ceļā pavadīto laiku, gan sama­ no materiāla, no otrreiz cilvēka domājis zināt patērētās degvielas apjomu. Tāpat ie­ kas dabā pārstrādājama veselībai par to cerēts izpētīt, vai arī Latvijā, līdzīgi kā citās sadalās materiāla Eiropas valstīs, kurjerpasta mašīnas varētu nomainīt pret velosipēdiem. «Pagaidām tas TNS, 2011. APTAUJĀTI LR IEDZīVOTĀJI VECUMĀ NO 18 LīDZ 55 GADIEM 26 ILGTSPĒJAS INDEKSS
Swedbank izstrādājusi programmatūru Elektroenerģētikas un automātikas tehnoloģiju ogļskābās gāzes emisiju izvērtēšanai. piegādātājs ABB pērn izstrādāja detalizētu Pērn visās bankas filiālēs veikts energoaudits pasākumu plānu, kā, palielinot uzņēmuma strā- un īstenoti enerģijas patēriņa samazināšanas dājošo skaitu, samazināt siltuma un elektro- pasākumi, tā samazinot rēķinus par elektrību, enerģijas patēriņu. Detalizētais pasākumu plāns ūdeni un siltumu, būtiski arī samazināta un regulārā tā izpildes kontrole pierāda — arī uzņēmuma «CO2 pēda». ambiciozi vides ilgtspējas mērķi ir sasniedzami. 62,5% Latvijā panāktais izmešu ietaupījums gan pagaidām uz pasaules fona ir gaužām UZŅĒMUMU niecīgs, jo pērn, kopā nosūtot 2,4 miljonus «zaļo paciņu», DHL klienti globāli ietaupīju­ VIDĒJAIS ši gandrīz 30 000 tonnu CO2 izmešu. Taču SNIEGUMS neatkarīgi no tā, kurā valstī zaļā paciņa no­ sūtīta, papildu piemaksas no visām zemēm Tādā mērā visi uzņēmumi nonāk kopējos zaļās enerģijas izpētes un kopā (vidēji) apliecinājuši ieviešanas projektos. Piemēram, vēja un kategorijas kritēriju izpildi saules enerģijas parkos. Līdztekus miljardos mērāmām inves­ tīcijām globālos atjaunojamo resursu pro­ jektos katrā valstī uzņēmums izvēlas arī sa­ vas, tieši lokālām vajadzībām un situācijai EKSPERTA VIEDOKLIS atbilstošas kampaņas. Ar tām DHL pievērš sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām un sekām, ar kurām jārēķinās katrai valstij. Modes krāsa DHL Latvia pērn šādi izvēlējās pievērst Līdz ar straujo ener­ pārdot dārgāk. Pārlie­ uzmanību faktam, ka līdz ar globālo sasil­ goresursu cenu kāpumu cinošas ir arī iniciatīvas šanu var būtiski sarukt Latvijā ligzdojošo uzņēmumi iemācījušies būtiski samazināt biroju putnu sugu skaits. Tāpēc kopā ar Latvijas zaļajā domāšanā saskatīt patērētā papīra apjomu, Ornitoloģijas biedrību šogad aprīlī rīkoja arī ekonomisko izdevīgu­ kā arī dažādi stimulēt gājputnu sagaidīšanas mēnesi, par kura mu, turklāt aizvien vairāk videi draudzīgu attieksmi simbolu tika izraudzīts viens no Latvijas ražotāju rūpīgi izanalizē strādājošo vidū. mazākajiem gājputniem — melnais mušķē­ ne tikai paši savu ietekmi Šāgada rezultāti arī rājs. Šī ir viena no tām putnu sugām, kura uz vidi, bet arī vērtē izej­ atgādina par būtiskajām klimata izmaiņu rezultātā no Latvijas ģeo­ vielu piegādātāju un citu Valts Vilnītis, problēmām atkritumu grāfiskās teritorijas varētu izzust, jo apstāk­ sadarbības partneru «CO2 vides sadaļas eksperts šķirošanas jomā, jo maz ļi vairs nebūs tai piemēroti. pēdu». Taču tie, kuru ir tādu uzņēmumu, kuru Tāpat jau vairākus gadus DHL Latvia kabatu nespiež elektrības īstenoto politiku izejvielu atbalstījis Lielo talku — kurjerpasts visos un benzīna cenu kāpums samazināšanās panākta, otrreizējās pārstrādes Latvijas novados bez maksas nogādā lielos vai stingras likuma nor­ arī pateicoties dažāda­ jomā var uzslavēt. Tāpat atkritumu šķirošanas maisus. Arī paši uzņē­ mas, ilgtspējas kritērijus jiem Eiropas Savienības vēl daudzi nav pratu­ muma darbinieki piedalās talkā, un Čīma no vides viedokļa pilda līdzfinansētajiem pro­ ši paskatīties uz sava saka: tas ne vien precīzi sakrīt ar uzņēmu­ vien ķeksīša pēc. Tāpat jektiem, kurus īstenojot uzņēmuma darbības ma stratēģiskajām prioritātēm, bet ir arī netrūkst uzņēmumu, kas uzņēmumi samazinājuši pilno ķēdi — ietekme uz laba kolektīva saliedēšanas akcija. «Mums burtiski pārtulkojuši ār­ lietotās fosilās degvielas vidi nereti tiek reducēta ir svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks valstu māteskompānijas apjomu un arīdzan stip­ uz elementārām lietām, saprot un atbalsta DHL zaļās iniciatīvas, vides stratēģijas, kuras rinājuši savu neatkarību, piemēram, vai darbi­ turklāt ne tāpēc, ka nodaļas vadītājs tā licis, nereti Latvijas apstākļiem diversificējot enerģijas nieks, ejot mājās, izslēdz bet tāpēc, ka iegūstam tīrāku vidi, ka varam nemaz nav piemēro­ avotus. Jāizceļ arī vairāku gaismu vai ne. lepoties — strādājam atbildīgā uzņēmumā,» jamas. Tā rezumējami finanšu institūciju poli­ Redzams, ka uzņēmu­ uzskata Čīma. uzņēmumu ilgtspējas tika, piešķirot labākus mi zaļo domāšanu pa­ Turklāt Latvijas DHL darbiniekiem ir sasniegumi vides jomā. kreditēšanas nosacīju­ kāpeniski sāk uztvert kā pamats būt lepniem — kamēr vecākajās Ei­ Taču, neraugoties uz dau­ mus zaļajām tehnoloģi­ daļu no kompānijas tēla ropas Savienības dalībvalstīs nodaļu vadītā­ dzajiem mīnusiem, šogad jām — arī automašīnām, un attīstības stratēģijas, ji lauza galvu, kā sasniegt koncerna 2007. sperts būtisks solis dabai kā arī ražotāju iedziļinā­ tāpēc izstrādā precīzu gadā izvirzīto mērķi līdz 2020.gadam sama­ saudzīgas uzņēmējdarbī­ šanās piegādāto izejvielu vides jomas vadības zināt «CO2 pēdu» par 30%, visas Baltijas val­ bas virzienā, ja salīdzina ekoloģiskajā izcelsmē. sistēmu un izvirza ļoti stis kopā šo mērķi ir izpildījušas jau pērn! ar pērno un aizpērno No vienas puses, to, pro­ konkrētus mērķus. Iegūt Tāpēc baltieši papildus apņēmušies, sākot gadu. tams, diktē vēlme saņemt zaļa biznesa reputāciju ar šo gadu, emisiju apjomu deldēt vēl par Būtiska uzņē­ atbilstošos sertifikātus un kļūst moderni, bet ne 10% katru gadu. l mumu «CO2 pēdu» iespēja šādu produktu pašsaprotami. l ILGTSPĒJAS INDEKSS 27
— Pauls Raudseps Gaida īpašnieku Pat valsts uzņēmumi, kas paši rūpējas par savu ilgtspēju, apgalvo, ka vēlētos skaidrāku valsts pārvaldes stratēģiju V alstij piederošie uz­ astoņos no divdesmit lielākajiem Latvijas ņēmumi ir ļoti nozīmīga uzņēmumiem. daļa no Latvijas taut­ Ilgus gadus valsts šos nozīmīgos īpašu­ saimniecības. Atbilstoši mus ir pārvaldījusi nekonsekventi un nesis­ Ekonomikas ministrijas temātiski. Vislielāko sabiedrisko sašutumu datiem valstij pilnībā pie­ tradicionāli izraisījusi politiski satīklotu cil­ der 68 kapitālsabiedrības, vēku iesaistīšana labi algotos darbos valsts tai ir izšķiroša ietekme vēl kapitālsabiedrību pārvaldē, taču šī svešu si­ piecās, mazāk nekā 50% līdzdalība 75 kapi­ vēntiņu pielaišana pie kādām mazām silītēm tālsabiedrībās un netieša līdzdalība vēl 28 faktiski bija tikai daudz dziļāka nesaimniecis­ uzņēmumos. kuma simptoms. Valsts nespēja ne izstrādāt Šo uzņēmumu kopējais aktīvu apjoms skaidrus mērķus savu uzņēmumu darbībai, 2010.gadā bija vairāk nekā astoņi miljar­ ne kritērijus, pēc kuriem vērtēt rezultātus. di latu, to apgrozījums — vairāk nekā divi Tāpēc gan tīri finansiālā, gan arī plašākā sa­ pārvaldes sistēmas reforma, kuras rezul­ ZĪMĒJUMS — ERNESTS miljardi latu un nodarbināto skaits lielāks biedriskā atdeve no šiem valsts īpašumiem ir tātā valstij būtu vispirms jāizšķiras, kurās par 50 000 cilvēku. Turklāt šie uzņēmumi bijusi ievērojami zemāka, nekā varētu būt. uzņēmējdarbības jomās tai būtu jāpiedalās mēdz būt starp zināmākajiem un nozīmī­ Taču valdība ir izteikusi apņēmību šo un no kurām jāaiziet, un pēc tam jānosaka gākajiem: atbilstoši Lursoft datiem 2010. situāciju mainīt. Starp tās galvenajiem šāga­ skaidri biznesa mērķi saviem uzņēmumiem. gadā valstij piederēja nozīmīga kapitāla daļa da uzdevumiem ir valsts kapitālsabiedrību Maija vidū Ministru kabinets pieņēma Valsts KO SAKA PAŠI VALSTS UZŅĒMUMI? Laba valsts uzņēmumu pārvaldības ieviešana šogad Lattelecom. Valsts varētu uzlabot savu kapitālsabiedrību kļuvusi par vienu no valdības galvenajiem uzdevumiem. pārvaldīšanu, centralizējot to vienā institūcijā. Tomēr pagaidām Bet — ko par to saka tās valsts kapitālsabiedrības, Ministru kabinets ir izšķīries par daļēji centralizēta valsts kapitāldaļu kuras jau spērušas soli uz savas pārvaldes sistēmas pārvaldības modeļa ieviešanu, kas praksē nozīmē izveidot uzlabošanu, piedaloties ilgtspējas indeksa noteikšanā? Centrālās pārvaldības institūciju, kas pārrauga finanšu rezultātu Ko tās no šā procesa iemācījušās un ko vēlētos sagaidīt jautājumus un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un no sava īpašnieka — valsts — topošās uzņēmumu īstenošanu. Centrālās pārvaldības institūcijas ieviešana ļautu pārvaldības sistēmas? izvirzīt konkrētus attīstības mērķus un rūpīgi sekot līdzi to Uzdevām šos jautājumus 2012.gada ilgtspējas indeksa realizācijai, laikus konstatējot novirzes no mērķu izpildes un vērtēšanas procesā iesaistītajām valsts kapitālsabiedrībām. pieņemt attiecīgus lēmumus. Visos minētajos uzņēmumos valsts ir vienīgais īpašnieks, izņemot Lattelecom, kurā valstij pieder 51% daļu. 28 ILGTSPĒJAS INDEKSS
kapitāla daļu pārvaldības kopcepciju, uz ku­ savu uzņēmumu labo pārvaldību, ir dabiski jautājumiem par indeksa iespējamo ietekmi ras pamata līdz nākamā gada sākumam ir uzdot jautājumu — cik lielu lomu šo princi­ gan pie ekonomikas ministra Daniela Pav­ jāizveido jauna pārvaldības sistēma, kurā, pu ieviešanā varētu spēlēt ilgtspējas indekss? ļuta, kura vadībā tiek izstrādāta jaunā valsts cita starpā, valsts uzņemas arī noteikt kapi­ Jo indekss ir tieši vērsts uz uzņēmumu labas kapitālsabiedrību pārvaldes stratēģija, gan tālsabiedrībām nefinanšu mērķus. Ņemot pārvaldības un sociālās atbildības novērtē­ pie pašām valsts kapitālsabiedrībām, kuras vērā valdības intereses aktivizēšanos par šanu un stiprināšanu. Tāpēc vērsāmies ar piedalījušās šajā procesā. l Ceļu satiksmes drošības direkcija. Pateicoties ilgtspējas Latvenergo. Ilgtspējas indeksa vajadzībām sniegtā indeksa vērtēšanai, mainītas vai uzlabotas ir vairākas lietas. informācija un ziņošanas veids daudzviet sakrīt ar Latvenergo koncerna Proti, gan tīri praktiskas un ikdienišķas, piemēram, mājaslapas ilgtspējas pārskatos sniegto informāciju, kuru saturs un tā izvietojums, gan lietas, kas saistītas ar uzņēmuma gatavojam pēc starptautiska ziņošanas standarta stratēģisko darbību un atbildību, piemēram, CSDD mājaslapā (General Reporting Initiative, GRI). Pašlaik esam vienīgais ievietots paplašināts CSDD finanšu pārskats. nacionālais uzņēmums, kurš gatavo nefinanšu jeb ilgtspējas pārskatu Ļoti ceram, ka ilgtspējas indeksa vērtēšanas rezultāti tiks ņemti pēc šiem kritērijiem. vērā arī saistībā ar paredzēto valsts kapitālsabiedrību reformu. Viens no labas korporatīvās pārvaldības prakses un reizē Uzskatām, ka reformai nav jēgas, ja tā nav orientēta uz kādas uzņēmuma ilgtspējas nosacījumiem ir profesionāla valde skaidri identificētas problēmas novēršanu un pozitīva rezultāta un padome. Pēdējās, kā mums labi zināms, nav. sasniegšanu. Diemžēl informācija, kas ir mūsu rīcībā, ļauj spriest, ka notiek pretējais. ILGTSPĒJAS INDEKSS 29
— Pauls Raudseps Patlaban tiek izstrādāta valsts kapitālsabiedrību pārvaldes stratēģija. Vai uzņēmumu ilgtspējas indeksa noteikšana iekļaujas šajā procesā? Valsts kapitāla daļu pārvaldības reformai un ilgtspējas indeksam ir vienots mērķis — radīt praksi un sistēmu, kas veicinātu ilgtspējīgu uzņēmējdarbību Latvijā, nodrošinot skaid­ ru, saprotamu un atbildīgu procesu vadību. Vai no valsts kā īpašnieka viedokļa ir Kā obligātā vēlams, ka vairāk valsts kapitālsabiedrību piedalās šā indeksa izstrādē? Noteikti! Uzņēmumu dalība ilgtspējas indek­ sā ir pielīdzināma ikgadējai obligātajai vizī­ tei pie ārsta, lai neielaistu slimības un sāktu to savlaicīgu ārstēšanu. Ilgtspējas indekss uzņēmējiem bez maksas palīdz identificēt veselības problēmas, ko ikdienas darbā tie varbūt ne­ pamana vai uzskata par nebūtiskām. Šī infor­ mācija netiek izpausta trešajām pusēm, bet kopīgi ar individuālo rezultātu un ieteiku­ miem no ekspertu puses tiek nodota pašiem uzņēmumiem. Valsts uzņēmumiem būtu jārāda priekš­ pārbaude zīme privātajiem uzņēmumiem gan ilgtspē­ jas, gan pārvaldības ziņā un jāizmanto katra iespēja šos procesus uzlabot. Tāpēc īpašs prieks ir par tiem valsts uzņēmumiem, kas ilgtspējas indeksā piedalās vairākus gadus pēc kārtas, piemēram, Latvenergo, kas sa­ ņem ļoti augstu vērtējumu. Ekonomikas ministrija pirmo reizi pasniegs arī atzinības Valsts uzņēmumi, salīdzinot ar privātā sektora rakstus tiem uzņēmumiem ar valsts kapitāla daļām, kas uzdrošinājās un šogad piedalījās lielajiem uzņēmumiem, visticamāk, atpaliek savā ilgtspējas indeksā. ilgtspējā, un par to daļa atbildības jāuzņemas arī Vai sava īpašuma formas dēļ valsts kapitāla sabiedrībām ir kādi sevišķi izaicinājumi, ar valstij kā īpašniekam, intervijā atzīst ekonomikas kuriem nesaskaras privāti uzņēmumi? Diemžēl līdzšinējā sadrumstalotā, necaur- ministrs Daniels Pavļuts, iesakot ilgtspējas indeksu skatāmā un nesakārtotā valsts uzņēmumu pārvaldība ir radījusi izaicinājumus valsts ka­ izmantot kā ikgadēju pārbaudes vizīti pie ārsta pitālsabiedrībām dalībai ilgtspējas indeksā. Latvijas dzelzceļš. Visu prasību izpilde nebija viegla, jo valsts Valsts nekustamie īpašumi. Liela artava ieguldīta, lai uzlabotu uzņēmumiem daudzās no minētajām situācijām bija sarežģījumi interneta mājaslapas saturu. Tagad vni.lv ir pilnīga informācija par VNĪ sniegt plašu informāciju tās konfidencialitātes un darbības un arī citu valsts iestāžu nomas un apsaimniekošanas darījumiem, specifiskā regulējuma dēļ. piemēram, nekustamā īpašuma pārdošanas un iznomāšanas sludinājumi. Neuzskatām, ka ilgtspējas indekss var būt par pārvaldes sistēmas Katras kapitālsabiedrības darbībai ir jābūt skaidri definētiem konkrētiem izveides pamatu, jo tajā ievērojams akcents ir, piemēram, uz peļņu u.c. stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem. Un tie ir ne vien jāsakārto un rādītājiem, kas Latvijas dzelzceļa kā infrastruktūras pārvaldītāja un jāformulē, bet arī jāpublisko, lai ikvienam būtu skaidra attiecīgā uzturētāja kontekstā nav prioritāra, bet ir jānodrošina kravu tranzīts kā uzņēmuma eksistence. valsts tautsaimniecībai svarīgas nozares pienesums un ilgtspēja. Tāpat šiem definētajiem mērķiem un uzdevumiem nepieciešams stingrs kontroles mehānisms. Nenoliedzami nepieciešama arī kapitāldaļu turētāja iedziļināšanās (laika un kompetentu padomdevēju resurss) pārstāvētās kapitālsabiedrības darbības specifikā, norisēs un problēmās. 30 ILGTSPĒJAS INDEKSS
Valsts uzņēmumiem jārāda priekšzīme privātajiem gan ilgtspējas, gan pārvaldības ziņā Tas attiecināms uz tām indeksa sadaļām, kur uzņēmējiem ir jāsniedz informācija par akcionāriem, stratēģiskajiem mērķiem, at­ klātības principu ievērošanu. Salīdzinot ar privātā sektora lieliem uzņēmumiem, visti­ camāk, lielākā daļa valsts kapitālsabiedrību savās korporatīvās pārvaldības praksēs un ilgtspējā līdz šim ir atpalikušas. Te sava atbildība jāuzņemas arī valstij kā īpašniekam, ilgstoši neradot profesionālu un valstiski atbildīgu pārvaldības sistēmu. Tāpēc ir gandarījums, ka Ministru kabinets pēc ilgām diskusijām ir devis akceptu refor­ mai, kas ļaus mainīt vecās prakses un padarīt valsts uzņēmumu pārvaldību profesionālu, atbildīgu, efektīvu un caurskatāmu. Kā vērtējat ilgtspējas indeksa ietekmi kopumā uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā? Šādas privāto partneru un organizāciju ini­ ciatīvas novērtēju ļoti augstu, jo tās aktuali­ zē visai ekonomikai un uzņēmējdarbībai ļoti būtiskus jautājumus. Jāatceras, ka Latvijas ekonomikas ilgtspēja lielā mērā ir Latvijas uzņēmēju ilgtspējas kopsumma — bez ilgt­ spējīgiem uzņēmumiem stabila, sabalansēta ekonomikas izaugsme nemaz nebūs iespē­ FOTO — LETAa jama. Šī iniciatīva pakāpeniski veido jaunu uzņēmējdarbības kultūru, kas būtu balstīta ilgtspējas un labas pārvaldības pamatos. l Starptautiskā lidosta Rīga. Uzņēmumam tā ir iespēja novērtēt Latvijas loto. Papildus darbības efektivitātei vērtīgi būtu savu nefinanšu sniegumu pēc konkrētiem kritērijiem. ņemt vērā ilgtspējas indeksa labās prakses ieteikumus attiecībā Būtisks aspekts ir darbības caurskatāmība, tāpat jābūt skaidrai uz darba devēja sniedzamo atbalstu darbiniekiem gan sociālajā, uzņēmuma darbības stratēģijai, sabiedrības atbalsta kritērijiem, gan materiālajā, gan darba vides jomā. Par prioritāti būtu jāizvirza nepieciešama aktīva komunikācija ar ietekmes pusēm un sociālās atbildības jautājumi. sabiedrību kopumā. ILGTSPĒJAS INDEKSS 31
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012

More Related Content

PDF
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Ilgtspējas indekss 2013
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Atbildīgs bizness 2015
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Atbildīgu ideju katalogs 2015
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Atbildīgu ideju katalogs 2016
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indekss 2013
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgs bizness 2015
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2015
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2016
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 

What's hot

PDF
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Atbildīgu ideju katalogs 2017
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Atbildīgu ideju katalogs 2018
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Atbildīgu ideju katalogs 2019
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
CSR ideju tirgus katalogs
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PPTX
Inta Priedola, TNS
byJulija Vasiljeva
 
PDF
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Uzņēmēja Diena 2019
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2017
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2018
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2019
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
CSR ideju tirgus katalogs
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Inta Priedola, TNS
byJulija Vasiljeva
 
Korporatīvā sociālā atbildība - kāda ir tās loma uzņēmumu un sabiedrības skat...
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība. Principi un piemēri.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgas piegādes ķēdes un godīga tirdzniecība.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Uzņēmēja Diena 2019
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 

Similar to Ilgtspējas indeksa pārskats 2012

PDF
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Darba vide - ilgtspējas pamats
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Biznesa modeļu veidošana
byAddiction SIA
 
PPT
Ilgtspējas indekss 2011
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Inspiring and Engaging Internal Communication (In Latvian)
byUldis Pavuls
 
PPT
Ilgtspējas indeksa norise
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Domāšanas veids, kas vērsts uz darbinieka iesaisti
byFranklinCovey Latvia
 
PDF
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Veiksmīgu cilvēku 7 paradumi
byFranklinCovey Latvia
 
PPSX
Ko ilgtspējīga attīstība nozīmē Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem?
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PPT
NAP2020 izstrādes gaita un sasniegtais progress
byPārresoru kordinācijas centrs (PKC)
 
PPT
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
bySwedbank Latvia
 
PPT
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
bySwedbank Latvia
 
PPT
Ilgtspējas indekss - Stratēģija
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Korupcijas novēršana uzņēmumā - tendenču analīze
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Ilgtspējas indeksa 2013 atklāšana
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Plānošanas instrukcija (LEADER)
byPR Holding
 
PDF
Ilgtspējas indekss. Latvijas Balzama pieredze.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
byEkonomikas ministrija
 
PPT
Ilgtspējas indekss 2011
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indekss. Novērtējums -> Izaugsme
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Darba vide - ilgtspējas pamats
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Biznesa modeļu veidošana
byAddiction SIA
 
Ilgtspējas indekss 2011
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Inspiring and Engaging Internal Communication (In Latvian)
byUldis Pavuls
 
Ilgtspējas indeksa norise
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Domāšanas veids, kas vērsts uz darbinieka iesaisti
byFranklinCovey Latvia
 
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Veiksmīgu cilvēku 7 paradumi
byFranklinCovey Latvia
 
Ko ilgtspējīga attīstība nozīmē Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem?
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
NAP2020 izstrādes gaita un sasniegtais progress
byPārresoru kordinācijas centrs (PKC)
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
bySwedbank Latvia
 
Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?
bySwedbank Latvia
 
Ilgtspējas indekss - Stratēģija
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Korupcijas novēršana uzņēmumā - tendenču analīze
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indeksa 2013 atklāšana
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Plānošanas instrukcija (LEADER)
byPR Holding
 
Ilgtspējas indekss. Latvijas Balzama pieredze.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
byEkonomikas ministrija
 
Ilgtspējas indekss 2011
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility

PDF
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Ceļā uz zaļo biroju
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Korporatīvās dāvanas un likums
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Sustainability reporting that matters
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Sustainability. We are optimistic about future.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
PDF
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ceļā uz zaļo biroju
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Korporatīvās dāvanas un likums
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Sustainability reporting that matters
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Sustainability. We are optimistic about future.
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
OECD Ieteikumi uzticamības pārbaudes veikšanai atbildīgas uzņēmējdarbības īst...
byInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 

Ilgtspējas indeksa pārskats 2012

  • 1.
    Pirmoreiz Latvijā —platīna lietussargs! Valsts uzņēmumi gaida saimnieku Tālredzīgs bizness: pieci stāsti iedvesmai PIELIKUMS
  • 2.
    — Nellija Ločmele, SATURS Ir galvenā redaktore Dārgmetālu lietussargi 4 Kas ir ilgtspējas indekss? 5 Pasaules pieredze: Igaunija un Lielbritānija 5 Dalībnieki: jaunpienācējs un veterāns Ilgtspējas indekss 2012 Panākumu 6 6 Galvenie secinājumi Rezultātu tabula atslēga L ai arī kādu darbu sāktu, ir tik saprotami cerēt uz tā augļiem. Stratēģija Ticēt panākumiem. Ar šādu 8 Tuvplānā: kā Nordea glābj kokus un izglīto klientus cerību ik dienu rodas jaunas 10 Labā prakse: lauktehnika, atkritumu apsaimniekošana, limonāde biznesa idejas, tiek meklēti 11 Tendences un vērtējums: stratēģijas eksperte Inta Priedola risinājumi problēmām, papla­ šināti jau rūpīgi iemīti ceļi un izlūkotas neapgūtas iespējas. Sabiedrība Taču panākumu vārds ir gana viltīgs. 12 Tuvplānā: nauda no Cemex, tērētāji — kopiena Par panākumiem mēs mēdzam saukt gan 14 Labā prakse: ārstniecība, siltums, finanses augļus, kas ienākušies sūrā darbā un ap­ liecina tā veicēja sekmīgumu, gan arī veik­ 15 Tendences un vērtējums: sabiedrības investīciju sadaļas eksperte Līva Jēgere smes uzplaucētus ātrus, košus ziedus, kas pēc īsa brīža var izčākstēt, neatstājot neko paliekošu. Darba vide Reizēm veiksme un sekmes šķiet viens 16 Tuvplānā: Aldara ēnas izgaismo kopbildi un tas pats. Un tomēr tā nav tiesa — to zina 18 Labā prakse: treniņi, garšīgās sapulces, liftu diskriminācija ikviens, kurš piedzīvojis atšķirību starp dā­ 19 Tendences un vērtējums: darba vides eksperti Sigita Kravale un Kaspars Rācenājs vanu un paša nopelnīto. Starp paļaušanos uz labvēlīgiem apstākļiem un mērķtiecīgās pūlēs sasniegtu rezultātu. Šo atšķirību starp veiksmi un sekmēm Tirgus attiecības izprot arī uzņēmēji, kas piedalās ilgtspējas 20 Tuvplānā: Electrolux veikalā nopirkti «ģimenes locekļi» indeksa vērtējumā. Ilgtspēja biznesā nozī­ 22 Labā prakse: pavāra padomi, ratiņkrēsli darbā, ekskursija piegādātājiem mē panākumus, taču ne visi panākumi vei­ 23 Tendences un vērtējums: advokāts Indriķis Liepa do drošu pamatu uzņēmuma nākotnei — to rada atbildība un pūles. Ilgtspējas indekss ir starptautiski atzī­ Vide ta metodoloģija, kas ļauj ikvienam uzņē­ 24 Tuvplānā: jums pienācis DHL «zaļais pasts» mumam Latvijā pārliecināties par savas biznesa prakses stiprajām pusēm un iegūt 26 Labā prakse: bez papīriem, energoaudits un mazāka «CO2 pēda» vērtīgus ieteikumus uzlabojumiem. Vairā­ 27 Tendences un vērtējums: vides sadaļas eksperts Valts Vilnītis ki desmiti uzņēmumu Latvijā to jau dara, tā stiprinot spēju būt sekmīgiem. Šajā iz­ devumā atradīsit iedvesmojošas idejas un Valsts uzņēmumi vērtīgas atziņas, ko guvuši daži no šiem uz­ 28 Analīze: kapitāls meklē saimnieku ņēmumiem. Tā ir pieredze, no kuras droši 28 Kas valsts uzņēmumus mudina piedalīties ilgtspējas indeksā? var mācīties ikviens, kas panākumu atslēgu 29 Intervija: ministrs Daniels Pavļuts par uzņēmumu pārvaldes reformu vēlas stingri turēt pats savās rokās un zina — arī veiksme nereti izvēlas sekmīgos. l Žurnāla Ir speciālpielikums PIELIKUMA Ilgtspējas indeksa iniciatīva Izdevējs: a/s Cits medijs IZNĀKŠANU tiek īstenota ar Eiropas Reģistrācijas apliecība: nr.000703359 NODROŠINA Savienības un Eiropas Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala Sociālā fonda atbalstu Galvenā redaktore: Nellija Ločmele projekta nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/ Vāks: Frank&Stein IPIA/NVA/001 2 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 3.
    Ilgtspējas indeksa partneri Dace Avena, Pēteris Krīgers, Līga Meņģelsone, Korporatīvās ilgtspējas un Latvijas Brīvo arodbiedrību Latvijas Darba devēju atbildības institūta vadītāja: savienības priekšsēdētājs: konfederācijas ģenerāldirektore: «Tikai novērtējot savu sniegumu, «Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmuma «Esam gandarīti par biznesa uzņēmumi var izprast, kā atbildīga darbības pamatu veido sakārtota aktivitāti un vēlmi vērtēt savu uzņēmējdarbība ietekmē pozitīvas organizācijas iekšējā vide. Tāpēc praksi un demonstrēt izcilību izmaiņas ekonomikā un uzņēmumiem ir svarīgi novērtēt, korporatīvās sociālās atbildības sabiedrībā. Ilgtspējas indekss cik atbildīgi tie veido darba apstākļus, jomās. Viena no būtiskākajām palīdz uzņēmumiem ne tikai sekot kā organizē dialogu ar darbiniekiem, ekonomisko attiecību jomām ir līdzi progresam un sekmēt kā attīsta darbinieku potenciālu organi­ atbildīga tirgus attiecību veidošana, attīstību, bet arī iesaistīt vadību zācijas mērķu sasniegšanā. Būtiski, ka tāpēc prieks, ka šogad uzņēmumi un pilnveidot tās izpratni, indeksa vērtēšanas process daudziem pievērsuši īpašu uzmanību tirgus kas ir izšķirošs faktors ļauj apzināt iespējas, ko arodbiedrības attiecību sadaļai, paaugstinot ceļā uz ilgtspēju.» sniedz uzņēmuma attīstībā.» kopējos indeksa rādītājus.» ILGTSPĒJAS INDEKSS 3
  • 4.
    Četras Ilgtspējas «vaļi» proves Platīna, zelta, sudraba un bronzas «ordeņi» ir apliecinājums Latvijas uzņēmumu ilgtspējai — stratēģiskam redzējumam STRATĒĢIJA Sabiedrība un atbildīgumam gan pret cilvēkiem, gan pret dabu Šajā sadaļā noskaidro, kā uzņēmumi Šajā sadaļā vērtē, vai un cik E analizē un plāno savu darbību tālredzīgi uzņēmumi sekmē vietējās ilgtermiņā, cik lielā mērā būtisku kopienas izaugsmi: demogrāfijas un konomikas ministrs to sauc lēmumu pieņemšanā iesaista infrastruktūras attīstību, sabiedrības par ikgadējo veselības pār­ darbiniekus, klientus un citas «ietekmes labklājības paaugstināšanu, veselības baudi, kādam citam nāks puses» un kā informē sabiedrību veicināšanu un citus līdzīgus mērķus. prātā salīdzinājums ar brīv­ par darbības rezultātiem. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. prātīgu eksāmenu, taču bu­ Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. tība ir tā pati — desmitiem Latvijas uzņēmumu izmanto ilgtspējas indeksu, lai izvēr­ tētu savu biznesa praksi. Līdzīgus vērtējumus kompānijas saņem daudzās pasaules valstīs, un arī pie mums iz­ mantotā metodoloģija ir starptautiski atzīta, Kādēļ Jāpiedalās? tajā skaitā balstās uz globāli ietekmīgo Dow Jones ilgtspējas indeksu. Pirmie un tūlītējie ieguvēji šajā vērtē­ šanas procesā ir paši uzņēmumi, jo vadība «Šogad saņēmāmies!» Neizlaiž ne reizi saņem visplašāko informāciju par to, kādas ir kompānijas stiprās un vājās puses, kādas «Par ilgtspējas «Mēs piedalāmies idejas eksperti īpaši uzteic un pie kādu trū­ indeksa noteikšanu kopš pirmās reizes, jo kumu novēršanas vēl jāpiestrādā. interesējāmies, jau par vērtīgu uzskatām Publiskajā telpā katra uzņēmuma kon­ tiklīdz Latvijā sāka indeksa metodi — to, krētais vērtējums netiek pausts, taču ikviens par to runāt, bet ka uzņēmumam ir — patērētājs, darbinieks vai potenciālais in­ paši piedalāmies pašam jānovērtē sava vestors un sadarbības partneris — var uzzi­ šogad pirmo reizi. darbība, bet pēc tam nāt, vai uzņēmuma ilgtspējai eksperti devuši RE&RE vienmēr ir to dara e­ sperti, un ir k platīna, zelta, sudraba vai bronzas provi. bijis uzņēmums ar Ainārs Pauniņš, iespējams iegūt skatu no Māris Laudiņš, Ilgtspējas indeksa mērķis ir līdzsvarota sirdsapziņu — jau RE&RE valdes malas. Vislielākais iegu­ Daugavpils biznesa prakse, tāpēc uzņēmumi tiek vērtēti no pirmsākumiem, priekšsēdētājs vums ir rekomendācijas, siltumtīklu piecās jomās, aptverot gan to darba iekšējos kad tādi jēdzieni kā ko saņemam, — būtībā valdes loceklis principus un metodes — stratēģiju, darba «korporatīvā sociālā atbildība» pat tā ir skola par velti. organizāciju, tirgus attiecības, gan arī ārējo nebija svešvārdu vārdnīcā. Tā kā aktīvi Noderīgākie bijuši pado­ ietekmi uz plašāku sabiedrību un vidi. Katrā darbojamies, lai attīstītu arī ilgtspējīgu mi tieši komunikācijai ar klientiem, tagad no šīm sadaļām uzņēmums, kurš pieteicies būvniecību Latvijā, skaidri saprotam spējam labāk pamatot un izskaidrot savas ilgtspējas indeksa vērtējumam, vispirms izmērāmu kritēriju un vērtējuma nozīmi. cenas un to veidošanos, tas uzreiz samazina sniedz detalizētu informāciju un pierādīju­ Tieši starptautiski atzītie kritēriji bija cilvēku neapmierinātību, pārmetumus un mus par savu darbību, tad to vērtē neatka­ iemesls, kāpēc pieteicāmies. Mērķis neskaidrības.» rīgi eksperti, piešķirot punktu skaitu skalā nav skrējiens «pēc medaļas», bet iespēja no 0 līdz 100. Sīkāk par šiem vērtēšanas objektīvi paskatīties uz sevi no malas. kritērijiem varat uzzināt mājaslapā Ilgtspe­ Svarīgākais ieguvums būs nonākt pie jasindekss.lv, bet par uzņēmumu labo praksi atziņām, ko mēs darām labi, ko mazāk, un interesantākajām tendencēm pastāstīsim kādi virzieni vēl attīstāmi.» turpmākajās šā izdevuma lappusēs. l 4 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 5.
    Darba vide Tirgus attiecības Vide Šie kritēriji palīdz noskaidrot, Šajā sadaļā vērtē, vai un Te analizēts, kā uzņēmumi cik uzņēmumi ir atklāti un atbildīgi kā uzņēmumi novērtē savas darbības novērtē un attīsta personālu, pret saviem klientiem, piegādātājiem ietekmi uz apkārtējo vidi kādā mērā sekmē darbinieku drošību un uzņēmējdarbības vidi kopumā. un kādus pasākumus veic, un labsajūtu darbavietā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 20%. lai samazinātu izejvielu patēriņu Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. un atkritumu apjomu. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. SKATS NO MALAS PASAULES PIEREDZE Ilgtspējīgas investīcijas Britiem — apaļi desmit! Igauņu kvalitātes zīme «Uzņēmumu Stefans Gī, Lielbritānijas  Korporatīvās atbildī- Marko Sillers, Igaunijas Korporatīvās ieguldījumi bas indeksa pārstāvis: atbildības indeksa pārstāvis: ilgtspējīgas, videi «Šogad svinam indeksa desmito jubileju. «Igaunijā indeksu veidojam kopš 2008. draudzīgas, sociāli Dalībuzņēmumu skaits ik gadu mainās un gada. Pēdējos divos gados dalībnieku atbildīgas ekono­ sasniedz vairākus simtus, bet 37 uzņēmumi skaits sasniedzis gandrīz 60 uzņēmumus. miskās prakses un turpina piedalīties regulāri kopš projekta Galvenie biznesa pārstāvju ieguvu­ labas pārvaldības sākšanas. Par lielāko ieguvumu no šīs dalī­ mi — iespēja gan novērtēt uzņēmuma īstenošanā vienlaikus bas uzņēmumu pārstāvji atzīst to, ka labāk sasniegumus un galvenos trūkumus, kas ir arī ieguldījumi valsts Ģirts Greiškalns, izpratuši savu atbildību pret kopienām. Tas vēl jānovērš, gan arī salīdzināt savu snie­ tautsaimniecības Ārvalstu var palīdzēt biznesam, jo arvien biežāk pir­ gumu ar citiem biznesa spēlētājiem un attīstībā. Latvijas investoru cēji izvēlas pakalpojumus, kas ir draudzīgi gūt publicitāti. Uzņēmumi, kuru rezultāti 2011.gada indeksa padomes ilgtspējīgai attīstībai. Brīvprātīgais darbs, pārsniedz 70% no maksimālā vērtējuma, rezultāti liecina, ka visi Latvijā labāka izpratne par to, kādiem mērķiem gadu drīkst izmantot īpašu Atbildīga zelta medaļu ieguvušie izpilddirektors virzīt labdarības projektus, iespēja izcelties biznesa kvalitātes zīmi.» uzņēmumi ir ar konkurentu vidū — tie ir konkrēti ieguvumi.» ārvalstu kapitālu. Sudrabu ieguvušo vidū ārvalstu uzņēmumi ir aptuveni divas trešdaļas, no bronzas ieguvējiem — puse. Kvalitatīvu un ilgtspējīgu investīciju īpatsvars valstī ir pozitīvs Uzzini vairāk: Uzzini vairāk: apliecinājums arī potenciāliem Lielbritānijas Igaunijas investoriem, ka uzņēmējdarbības vide organizācija Atbildīga biznesa Latvijā attīstās līdzi starptautiskām Bizness kopienā: forums: labas prakses prasībām.» www.bitc.org.uk www.csr.ee ILGTSPĒJAS INDEKSS 5
  • 6.
    Indekss 2012 Pakāpies Nokrities Saglabājis pozīciju Jaunpienācējs PLATĪNA GRUPA ZELTA GRUPA Aldaris dzērienu ražošana Electrolux Latvia Ltd. sadzīves tehnikas tirdzniecība Latvenergo enerģētika Latvija Statoil degvielas mazumtirdzniecība Neste Latvija degvielas mazumtirdzniecība Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90% Rimi Latvia mazumtirdzniecība un kuri korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējuši savā darbībā. Zelta grupā indekss ir no 80 līdz 89,9%, sudraba grupā — no 60 līdz SEB banka finanšu pakalpojumi 79,9%, bronzas — no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst Swedbank finanšu pakalpojumi zemāku vērtējumu nekā 40%, netiek publicēti. EKSPERTA VIEDOKLIS Raža ienākas izdarīt pirmos nopietnos Pieņemot, ka uzņē­ publiskot arī uzņēmuma secinājumus. Pirmkārt, muma ilgtspēja sākas nostāju pret izmaiņām pieaug to uzņēmumu ar tā darbiniekiem, ir tiesību aktos, kuru izstrā­ skaits, kuri piedalās, lai skumji, ka šogad visze­ dē tas ir ieinteresēts. Trīs lietas esot labas, novērtētu savu sniegu­ mākais vidējais vērtē­ Domājot par tirgus un to apstiprina trešais mu, nevis gūtu atzinību. jums (57,7%) ir vērojams sakārtošanu un ēnu eko­ ilgtspējas indekss, kas Otrkārt, salīdzinot ar tieši darba vides sadaļā, nomikas samazināšanu, šogad ir audzis gan me­ pilotprojektu 2010.gadā, kurā tiek analizēts, kā ir svarīgi lielāku uzmanī­ todoloģijas, gan rezultātu līdzšinējie dalībnieki uzņēmumi novērtē un at­ bu pievērst piegādātāju izteiksmē. Lai indekss būtiski uzlabojuši savu tīsta personālu. Viens no izvērtēšanai un izglīto­ būtu aktuāls, katru gadu sniegumu, ņemot vērā galvenajiem klupšanas šanai. Neraugoties uz tā kritēriju attīstībā tiek ekspertu ieteikumus. akmeņiem ir informē­ vairākiem labajiem pie­ iesaistīts arvien vairāk Tāpēc šogad esam šanas un konsultēšanās mēriem, diemžēl vairāk dažādu ietekmes pušu Dace Avena, Korporatīvās sagaidījuši pirmo platīna trūkums ar darbiniekiem nekā trešdaļa indeksa — uzņēmumi, valsts iestā­ ilgtspējas un atbildības kategorijas uzņēmumu no vadības puses, piemē­ dalībnieku pašlaik neveic des, eksperti, sabiedris­ institūta vadītāja un jaunpienācējus zelta ram, paši darbinieki reti nekādus pasākumus kās organizācijas. Kopē­ kategorijā. Rezultātā tiek iesaistīti savu darba­ piegādātāju un apakšuz­ jās diskusijās 2011.gadā iniciatīvā iesaistās arvien Latvijā veidojas arvien vietu risku izvērtēšanā. ņēmēju attīstīšanā. kā prioritāte tika izvirzīta jauni uzņēmumi, un lielāks atrāviens starp uz­ Toties atzinīgi Izvērtējot 2011.gada tirgus attiecību kritēriju mērķis nākamajam ņēmumiem, kuri domā vērtējams, ka dalībnieki rezultātus, kļūst skaidrs: pilnveidošana un lielāka gadam ir panākt aktīvāku ilgtspējas un atbildības demonstrē arvien lielāku indeksa attīstība ir uzmanība uzņēmumu Latvijas lielāko valsts ka­ kategorijā, un «vidējo» atklātību uzņēmuma pār­ jāturpina, un nākamajos faktiskā snieguma un pitālsabiedrību iesaisti, uzņēmumu. valdībā. Tomēr joprojām gados būs nepieciešams rezultātu novērtēšanai. kurām, pēc citu dalībnie­ Neraugoties uz reti tiek novērota gatavī­ lielāks valdības atbalsts Pozitīvi, ka vairāk ku domām, būtu jārāda pozitīvajām tendencēm, ba sistemātiski un godīgi un iesaiste prioritāro nekā 80% pagājušā gada piemērs pārējiem. ir virkne virzienu, kuros ziņot par savas darbības virzienu noteikšanā, dalībnieku gadu no gada Līdzīgi kā augļu koki, joprojām iespējama rezultātiem. Veicinot savukārt ekspertiem turpina piedalīties, tā se­ arī ilgtspējas indekss izaugsme: uzņēmumu caurskatāmu un atklātu kopā ar dalībniekiem vēl kojot līdzi sava snieguma pirmo ražu sāk sniegt atklātībā, piegādātāju lēmumu pieņemšanas lielāka uzmanība būs jā­ izmaiņām un dinamikai. tikai pēc vairākiem ga­ izvēlē, saziņā ar darbinie­ procesu Latvijā, nākotnē velta snieguma kvalitātes Tajā pašā laikā būtiski, ka diem, tāpēc šogad varam kiem un klientiem. būtu jāizvērtē iespēja izvērtēšanai. l 6 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 7.
    UZŅĒMUMU VIDĒJAIS SNIEGUMS 62% Pērn 53% SUDRABA GRUPA BRONZAS GRUPA ABB elektroenerģētikas un automatizācijas produktu tirdzniecība Danske Bank finanšu pakalpojumi CSDD transportlīdzekļu un vadītāju reģistra uzturēšana Dilers atkritumu apsaimniekošana, metālapstrāde Cemex cementa ražošana Konekesko Latvija lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība Cēsu alus dzērienu ražošana Latvijas Gaisa satiksme gaisa satiksmes vadība Coca-Cola HBC Latvia dzērienu vairumtirdzniecība Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa Daugavpils siltumtīkli siltumapgāde administrācijas augstskola augstākā izglītība DHL Latvia kurjeru darbība Skrivanek Baltic tulkošanas pakalpojumi, izglītība Exigen Services Latvia IT pakalpojumi United Oils naftas un ķīmijas produktu ražošana Fortum Jelgava siltumapgāde Vidzemes slimnīca veselības aprūpe G4S Latvia apsardze Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas Grifs AG apsardze organizācija atkritumu apsaimniekošana Lattelecom elektroniskie sakari un IT pakalpojumi Latvijas balzams alkoholisko dzērienu ražošana Platīna grupa. Kompānijas, kuras sasniedz ilgtspējas indeksa platīna Latvijas dzelzceļš dzelzceļa transports līmeni, korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējušas savā darbībā, un tajās ir noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos Latvijas loto azartspēles un derības notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas norāda uz Merks būvniecība 3—4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās, kurās uzņēmumam ir ietekme. Tie darbojas un informē par savu darbību ar augstu caurskatā­ Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle finanšu pakalpojumi mības un ietekmes auditoriju iesaistes līmeni, bet to publiskotos datus ir Olympic Casino Latvia azartspēles un derības apstiprinājis ārējs auditors. PricewaterhouseCoopers SIA auditoru pakalpojumi Zelta grupa. Uzņēmumi ar zelta statusu demonstrē atklātību un caurskatā­ mību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas RE&RE būvniecība paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot tajos būtiskā­ Rīgas siltums siltumapgāde kos korporatīvās atbildības aspektus. Šo uzņēmumu korporatīvās atbildības stratēģija ietver skaidrus un izmērāmus mērķus. Siemens Osakeyhtio tehnoloģiskie risinājumi un pakalpojumi Sudraba grupa. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īste­ Siguldas Būvmeistars būvniecība, tirdzniecība un karjeru izstrāde notu efektīvu ietekmes auditoriju iesaisti un ieviestu procesus, ar kuriem identificēt un vadīt riskus un iespējas. Šīm kompānijām ir arī apkopoti dati, Starptautiskā lidosta «Rīga» lidostas pakalpojumi kuri uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās pēdējā gada vai divu Valmieras piens piena pārstrāde laikā. Valmieras stikla šķiedra ķīmiskā un tekstila rūpniecība Bronzas grupa. Uzņēmumi, kuri iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi būtiskākajos jautājumos par Valmieras ūdens pilsētas ūdensapgāde ietekmi uz vidi, sabiedrību, darba vidi un kopējo tirgu, tomēr rezultāti nav Veolia vides serviss atkritumu apsaimniekošana viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir noteikuši savu vīziju, mi­ siju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildības principus, VTU Valmiera auto pasažieru pārvadājumi kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums. ILGTSPĒJAS INDEKSS 7
  • 8.
    STRATĒĢIJA — Inta Lase Bezekseļa nesanāks Uzņēmums, sabiedrība, biznesa vide un apkārtējā daba — šīs ir Nordea stratēģijas dimensijas, no kurām izriet desmitiem konkrētu darbu un ekonomisko ieguvumu: «ietaupīti» koki, veselīgāki darbinieki un zinošāki klienti P irms diviem gadiem, desmitus punktu garš veicamo darbu sa­ Par mērķu izpildes kontroli katrā di­ kad Nordea pirmo reizi raksts katrā no četrām stratēģijas pamatdi­ mensijā atbild kāds no darba grupas da­ atbildēja uz daudzajiem mensijām. Pirmā dimensija ir uzņēmums, lībniekiem. Pavisam grupā ir septiņi dar­ uzņēmumu ilgtspējas ar to saprotot klientus, pakalpojumus, pro­ binieki, no kuriem četri pārstāv bankas indeksa jautājumiem, augstāko menedžmentu. Savukārt mērķu atklājās — bankas rīcī­ sasniegšanā vadītāju uzdevums iesaistīt bas stratēģija, ja neskai­ faktiski visus darbiniekus. Lai «turētu roku ta striktos biznesa mēr­ uz pulsa», regulāri notiek grupas tikšanās, ķus, lielākoties «dzīvo» vadošo darbinieku prātos, bet vienotu prin­ Nordea pērn ir kurās tiek analizēts, cik daudz no plānotā jau sasniegts, kādas bijušas problēmas un cipu un veida, kā izmērīt, vai iecerētais sa­ sniegts, nebija. Tāpēc bankā tika izveidota «izglābusi» vismaz kā tās novērst. Turklāt «būt labam atmaksā­ jas», saka Dagnija Lejiņa, uzskaitot ieviestās vadošo darbinieku komanda, kurai bija gan jāuzliek uz papīra līdzšinējās idejas, gan jā­ 28 kokus, kas stratēģijas ekonomiskos efektus. izveido sistēmiska pieeja, nospraužot turp­ auguši vairāk Zaļāks dzīvesveids FOTO — NORA KREVnEVA, F64 māko četru gadu mērķus. «Strādājām ar ek­ Pirmais no soļiem, lai uzņēmuma stratēģi­ seli,» atceras Nordea sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa, kura bija atbildīga nekā 60 gadus ja būtu ne vien glīti uzrakstīts dokuments, bet arī iegūtu konkrētas praktiskas apri­ par darba grupas paveikto. Vispirms bija jā­ ses, bija darba vides, kultūras un attiek­ konstatē tābrīža situācija, jāapkopo idejas duktus un darbiniekus. Otrā — sabiedrība, smes pārskatīšana un dokumentēšana. ilgtermiņa uzstādījumiem, jāizrēķina, kāds kur iekļaujas labdarība, sponsorēšana un Proti, bija jāmotivē darbinieki aktīvai līdz­ būs atsevišķo mērķu ekonomiskais efekts, sociālais darbs. Trešā — biznesa vide jeb dalībai stratēģijas izpildē, kā arī jāskaidro kā arī jāizvērtē, kā iepriekš sāktie ilgtermi­ aktīva darbība profesionālajās asociācijās, pieņemto lēmumu cēloņi un sekas, jo tieši ņa sadarbības projekti iekļaujas uzņēmuma kā arī sadarbība ar valsts un pašvaldību in­ pēc bankas darbinieka, kurš ikdienā strā­ kopējā stratēģijā. stitūcijām. Visbeidzot ceturtā — dabas aiz­ dā ar klientiem vai sadarbības partneriem, Matemātisku aprēķinu un emocionālu sardzība, kur primārais mērķis ir efektīva visbiežāk spriež par to, vai bankas postu­ diskusiju rezultātā Nordea tapa vairākus resursu izmantošana. lētais atbilst darbiem. 8 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 9.
    Nordea sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa ILGTSPĒJAS INDEKSS 9
  • 10.
    STRATĒĢIJA CITI LABI Lauksaimniecības tehnikas piegādātājs PIEMĒRI Amazone izstrādājis savu stratēģiju, īpaši ņemot vērā Kuldīgas novada attīstības plānus. Arī aktīvi līdzdarbojies novada nākotnes modelēšanā, pētot ekonomiskās un sociālās norises, kā arī demogrāfiskās tendences. Darbinieku motivācijai līdztekus jau tradi­ pasākumu sponsorēšanas politiku — Nor­ brīvprātīgajā sabiedriskajā darbā pa dienai cionālām lietām, piemēram, veselības ap­ dea jau vairākus gadus atbalsta gan Rīgas, nostrādājuši aptuveni 10% jeb četri desmiti drošināšanas polisēm, ieviestas arī apmak­ gan Valmieras maratonu. darbinieku. Šogad šo skaitu plānots dubul­ sātas profesionālās mācības, ko darbinieki tot. Pavisam sabiedriskajās aktivitātēs pērn arī labprāt izmantojuši. Sarēķināts, ka pērn Brīvprātīgais darba laikā iesaistījušies aptuveni 65% darbinieku. katrs mācībās pavadījis vidēji 6,7 dienas. «Izstrādājot uzņēmuma stratēģiju, viens Savus klientus Nordea centusies moti­ Summējot secināts — darbinieku apmieri­ no uzdevumiem bija panākt, lai klienti vēt līzdalībai labdarības projektos, piedā­ nātība ir augusi, sasniedzot 72 punktus no mūs izvēlas nevis tikai piedāvāto produktu vājot kredītkartes lietotāja lojalitātes pro­ 100 iespējamiem. dēļ, bet arī tāpēc, ka esam sociāli atbildīgs grammu, kuru izmantojot katrs var uzkrāt Augstāki ir arī klientu apmierinātības uzņēmums,» stāsta Dagnija Lejiņa. Tāpēc, punktus un, sasniedzot zināmu punktu un lojalitātes rādītāji. Privātpersonas ban­ punktu pa punktam veidojot veicamo dar­ skaitu, izvēlēties — saņemt dāvanu konkrē­ kas darbu novērtējušas ar 76 punktiem no bu sarakstu, bijis svarīgi sniegt atbalstu da­ tas naudas summas apmērā vai ziedot to 100, bet juridiskās personas — ar 72 pun­ žādām sociāli mazaizsargātām sabiedrības kādai no bankas atbalstītajām sabiedriska­ ktiem. «Klienti mūs uzskata par atbildīgu grupām, šajās aktivitātēs iesaistot gan dar­ jām organizācijām. kreditētāju, kas sniedz caurskatāmu infor­ biniekus, gan klientus. Uzņēmuma stratēģijā arī definēta ak­ māciju par produktiem,» augsto vērtēju­ Darbinieku līdzdalība sekmēta, galve­ tīva līdzdalība biznesa vides sakārtošanā, mu skaidro Dagnija. Turklāt šī neesot tikai nokārt ieviešot apmaksāto «brīvprātīgā ko zināmā mērā arī var salīdzināt ar brīv­ klientu uzslava pieklājības pēc — palīdzot darba» dienu. Tas nozīmē, ka banka darbi­ prātīgo darbu. Tas nozīmē bankas vadošo kredītu vai līzīngu izvēlēties atbilstoši klien­ niekam maksā algu, bet cilvēks vai nu vada darbinieku līdzdalību ekspertu forumos, ta finansiālajām iespējām, mazāk riskē arī nodarbības Nordea izveidotajos jaunajiem dalību sabiedriskajās organizācijās un arī pati banka. Vidēji Latvijā banku sektorā tie uzņēmējiem domātajos kursos, vai palīdz ekonomikas politikas kopsakarību skaid­ kredīti, kur maksājums kavēts vairāk par 30 kādam no ilgtermiņa sadarbības partne­ rošanu plašākai publikai. Pērn, piemēram, dienām, veido 17%, bet Nordea šis īpatsvars riem — ģimenes atbalsta centram Lejas­ Nordea vecākais ekonomists Andris Strazds ir gandrīz divreiz zemāks — tikai 9%. strazdi, resursu centram sievietēm Marta uz žurnālistus interesējošiem jautājumiem Savdabīga dažādās dimensijās izvirzīto vai grūtībās nonākušos bērnus un jauniešus atbildējis vairāk nekā 300 reižu, tātad gan­ mērķu mijiedarbība atrasta, uzlabojot dar­ atbalstošajai asociācijai Dzīvesprieks. Pērn drīz katru gada dienu. ba vidi, bet vienlaikus — saudzīgi izturoties pret apkārtējo dabu un samazinot izdevu­ mus. Piemēram, uzņēmuma stratēģija pa­ redz, ka turpmāko četru gadu laikā bankas papīra patēriņš tiks samazināts par 20% jeb Vai, sagaidot jauno gadu, Jūs pērn No tiem, kas nosprauda plānus, par 5% katru gadu. Līdz šim banka patērēja nospraudāt kādus konkrētus plānus, tos atceras 71%, vidēji 22 tonas papīra gadā, pērn — jau par mērķus vai apņemšanās? un starp viņiem tos īstenot izdevās: 2,5 tonnām mazāk. Tas ir izdevīgi gan finan­ siāli, gan arī no apkārtējās vides viedokļa, jo tā Nordea pērn ir «izglābusi» vismaz 28 kokus, kas auguši vairāk nekā 60 gadus. Arī 49% jā 48% nē 12% pilnībā 41% lielā mērā īstenojot izvirzīto mērķi samazināt ener­ goresursu patēriņu, pērn patērēto kilovat­ stundu skaitu izdevies samazināt par 6%. Līdzīga izdevīguma mijiedarbība pa­ nākta, arī atbalstot veselīgu un sportisku dzīvesveidu. Proti, banka centrālajā birojā iekārtojusi 50 velonovietnes, ģērbtuves un dušas. Vasarā gandrīz visas velostāvvietas esot aizņemtas, kas nozīmē, ka 20% darbi­ nieku izmanto veselībai un videi draudzīgo transporta līdzekli. «Mēs varējām neierīkot velonovietnes un dušas, taču redzam, ka darbinieki, kas brauc ar velosipēdu, ir ap­ 2% grūti mierinātāki, enerģiskāki, viņi ir lojāli uzņē­ 3% grūti pateikt pateikt 11% nemaz 34% mazliet mumam, un tas ir izdevīgi,» saka Dagnija. Turklāt šāda bankas iekšējā politika precīzi atspoguļo atbalstam izvēlēto sabiedrisko SKDS, 2011. Aptaujāti LR iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem 10 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 11.
    Atkritumu apsaimniekotājs VeoliaVides Serviss izstrādājis formulu — izvērstu anketu par dažādiem Līdztekus stratēģijai Coca–Cola HBC Latvia darba aspektiem, kas ļauj ne vien izzināt darbi- ir izstrādāta detalizēta ietekmes pušu nieku apmierinātības un lojalitātes reitingu, bet kartēšana, nosakot, kādas organizācijas, arī precīzi izrēķināt to, cik lielā mērā viņi iesaistīti iestādes un sabiedrības grupas var organizācijas procesos, kā šī līdzdalība atsaucas ietekmēt uzņēmuma darbību. Tādējādi uz darba rezultātiem, un, ja līdzdalība ir neliela, ie- uzņēmums spēj noteikt savus prioritāros spējams sistēmiski izanalizēt problēmu iemeslus. sadarbības partnerus. 58,7% Lai soli pa solim veidotu nākotnes klientu tīklu, kā arī pildītu sabiedrības iz­ UZŅĒMUMU glītošanas jomā uzstādītos mērķus, banka izveidojusi savu biznesa skolu No idejas VIDĒJAIS līdz investoram. Tās nav klasiskas lekcijas SNIEGUMS uzņēmējdarbībā, bet gan iespēja jauniem cilvēkiem veidot savus pirmos biznesa kon­ Tādā mērā visi uzņēmumi taktus, uzklausīt bankas pieredzējušo men­ kopā (vidēji) apliecinājuši toru padomus un piedalīties interaktīvās kategorijas kritēriju izpildi nodarbībās, kuras vada bankas darbinieki. Meklēt savu rokrakstu «Gan jā, gan ne,» saka Dagnija Lejiņa, jau­ tāta, vai uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas EKSPERTA VIEDOKLIS izstrādi atviegloja piederība lielai finanšu grupai. Vadlīnijas, protams, ir vienādas gan Nordea Latvijas, gan Skandināvijas filiālēm, taču veidu, kā īstenot izvirzīto mērķi, kat­ Vīzijas ir, atliek tām sekot ras filiāles vadība izvēlas pati. Arī tas, kādus Izķepurojušies no krīzes, sistēmiskas pieejas akcentus likt korporatīvās sociālās atbildī­ uzņēmumi ir nosprauduši trūkums, kas nozīmē bas programmā, ir katras bankas filiāles skaidrus turpmākās attīs­ — stratēģijas izpildei nacionālās vadības ziņā. tības mērķus, izstrādājuši netiek sekots līdzi. Tāpat Latvija savā stratēģijā izceļ ilgtermiņa izmērāmus kritērijus, atklājies, ka ne viena sadarbību ar stabiliem partneriem un reālu pēc kuriem noteikt, vai vien uzņēmuma izpratnē labumu tām sabiedrības grupām, ar kurām uzdevumi sasniegti, kā arī stratēģija nozīmē tikai izveidota visciešākā sadarbība. Savukārt aizvien vairāk uzmanības konkrētas tirgus pozīcijas īpaši 2012.gadā izcelta bankas gatavība līdz­ pievērš iekšējai pienāku­ iekarošanu, ignorējot, darboties finanšu izglītības stiprināšanā. Šī mu sadalei tā, lai sekošana Inta Priedola, piemēram, sociālās atbil­ prioritāte galvenokārt izvēlēta, atceroties uzņēmuma stratēģijas uzņēmumu stratēģijas dības dimensiju. Trūkst pērn piedzīvoto sašūpošanos Latvijas fi­ izpildei nebūtu tikai aug­ sadaļas eksperte arī atgriezeniskās saites ar nanšu sistēmā — Krājbankas krahu un bau­ stākā vadītāja pienākums. sabiedrību, bet, «repu­ mu vilni, kas no Swedbank kontiem vienā Vērtējot uzņēmumu tācijas» jēdzienu lietojot nedēļas nogalē aizslaucīja miljoniem latu. atbildes, redzams — apmaksātu brīvprātīgā sašaurināti, uzņēmumi Nordea bankas Latvijas filiāles vadītājs, definēt misiju, vīziju un darba dienu, kurā uzņē­ nenovērtē, kādu eko­ biznesa attīstības vadītājs Polijā un Baltijas prioritātes uzņēmumiem muma darbinieki piedalās nomisko efektu var dot valstīs Valdis Siksnis uzsver: «Mēs uz sociā­ ar katru gadu kļūst aizvien vai nu izglītības, vai sabiedrības atzīts «sociāli lo atbildību raugāmies pragmatiski, un vieglāk, taču joprojām kli­ labdarības projektos. Inte­ atbildīga uzņēmuma» tieši tādēļ korporatīvā sociālā atbildība ir bo izpratne par to, kā mē­ resanta ir arī uzņēmumu statuss. daļa no mūsu uzņēmējdarbības stratēģijas, rīt reputāciju, kā arī maz pieredze kopējā stratēģijā Līdzīgi kā iepriekšējos identitātes — mūsu DNS.» tiek analizēta uzņēmuma iekļaut energoresursu gados, labākos rezultātus Protams, precīzi izrēķināt, cik klientu un apkārtējās sabiedrības patēriņa samazināšanu un šajā sadaļā uzrādījušas banku izvēlas tās sociāli atbildīgās rīcības mijiedarbība. pāreju uz videi draudzīgu ārvalstu uzņēmumu dēļ, nav iespējams. Taču Dagnija Lejiņa Būtiskākais šāgada biroja vidi, norādot, par meitaskompānijas vai domā tā: «Ja klients krīzes brīdī redz, ka panākums ir daudzu cik procentiem ik gadu filiāles, jo šajos uzņēmu­ mēs darām pat vairāk, nekā tikai prasa li­ uzņēmumu izstrādātie jāsamazina, piemēram, mos pārņemta detalizēta kums, viņš uzticēsies un par savu pozitīvo detalizētie plāni, kā elektroenerģijas un papīra mātesuzņēmuma stratē­ pieredzi pastāstīs citiem.» Tāpēc būtiskā­ sasniegt ne vien plānoto patēriņš. Arī komunikāci­ ģija, to pielāgojot Latvijas kais —  lai uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija peļņas, apgrozījuma un jas dimensija uzņēmumu apstākļiem. Taču arī uzņē­ un rīcība ikdienā būtu balstīta vienās vērtī­ klientu pieaugumu, bet stratēģiskās plānošanas mumi ar Latvijas kapitālu bās, lai dažādie tās aspekti harmoniski pa­ arī — kā iesaistīties biznesa dokumentos kļūst aizvien šogad daudz precīzāk pildinātu cits citu. Un ļoti svarīgi, lai uzņē­ vides sakārtošanā, dabas izvērstāka un neaprobežo­ spējuši ieskicēt savu vietu muma rīcības iemesli ir skaidri saprotami saudzēšanā un sociāli jas tikai ar preses relīzēm. Latvijas biznesa vidē gan gan pašu darbiniekiem, gan klientiem, gan atbildīgās aktivitātēs. Vai­ Analizējot vēl uzla­ šodien, gan arī skatoties arī sabiedrībai kopumā. l rāki uzņēmumi ir ieviesuši bojamās lietas, jāatzīmē perspektīvā. l ILGTSPĒJAS INDEKSS 11
  • 12.
    SABIEDRĪBA — Inta Lase Uzpalikšanu Izglītība, vides aizsardzība, veselība, kā arī drošība ir jomas, kuru atbalstam CEMEX ik gadu piešķir vairākus desmitus tūkstošu latu. Turklāt, lai varētu izvēlēties vietējai sabiedrībai visnepieciešamākos projektus, lēmumu uzņēmums pieņem kopā ar Saldus un Brocēnu novada viedokļu līderiem S abiedrības investīcijas konkursu īpašu dara ne vien publiski pie­ vairāki profesionālās orientācijas projekti vi­ ir viens no uzņēmuma ejamais nolikums un mājaslapā skaidrotie dusskolās. Piemēram, Saldus vidusskolnie­ CEMEX ilgtspējas stra­ precīzie vērtēšanas kritēriji, bet arī fakts, ka ces izzinās šuvējas profesiju, gan apmeklējot tēģijas pīlāriem. Ražo­ lēmumu kopīgi pieņem uzņēmēji un vietējie šūšanas uzņēmumus un individuāli strādājo­ jošam uzņēmumam tas iedzīvotāji — trīs projektu vērtētājus izvirza šās meistares, gan pēc tam patstāvīgi pašujot nozīmē rūpes par vidi CEMEX, divi pārstāv Brocēnu, bet vēl divi — tautastērpus skolas mazākajiem dejotājiem. novadā, kur atrodas Saldus novada iedzīvotājus. Savukārt Druvas pagastā, iesaistot LU rūpnīca, izglītību veici­ mācībspēkus, jauniešiem sarīkos robotu noši palīdzības projekti parādi, tā mudinot interesēties par eksak­ vietējās skolās un, kā uzsver uzņēmuma va­ tajām zinātnēm. Jau vairāku gadu garumā dītājs Enrike Garsija, sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām dažādos infrastruk­ «Jo labāka uzņēmums sadarbībā ar Saldus un Brocēnu pašvaldību dažādās skolās izveidojis 20 ģeo­ tūras attīstības projektos. Turklāt, kā rēķi­ na CEMEX, būt atbildīgam pret sabiedrību, sabiedrība mums grāfijas interešu klubiņus. «Izglītības programmas ir ļoti svarīgas kurā strādā, ir arī ekonomiski izdevīgi. apkārt, jo labāk vairāku iemeslu dēļ — iespējams, kāds pui­ ka, kas ieinteresējas par tehniskajām zināt­ Fonds labām idejām Meklējot veidu, kā ekonomiski izdevīgi un klājas biznesam» nēm, pēc 10 gadiem strādās tieši CEMEX, bet varbūt viņš būs vietējās pašvaldības de­ sociāli atbildīgi iekļauties vietējā sabiedrībā, putāts vai ceļubūves uzņēmuma vadītājs,» FOTO — NORA KREVnEVA, F64 celtniecības materiālu ražotājs CEMEX jau skaidro Enrike Garsija. Viņš atgādina — labi 2007.gadā izveidoja CEMEX Iespēju fondu, «Lēmumi ir patiešām objektīvi — CEMEX izglītoti jaunieši noteikti nepaliks bez dar­ ar kura palīdzību tiek atbalstīta Saldus un cilvēki daudz labāk pārzina projektu izmaksu ba, tātad viņu maksātie nodokļi papildinās Brocēnu novada attīstība. Fonds divas reizes aprēķinus, bet pārējie precīzāk zina vietējās pašvaldības budžetu, kas savukārt nozīmē gadā izsludina projektu konkursus, kuros vajadzības,» stāsta CEMEX Iespēju fonda vadī­ — pagastā vai valstī varēs vairāk līdzekļu at­ atbilstoši izvirzītajām prioritātēm nevalstis­ tāja Ilga Ķuze. Viņa neslēpj gandarījumu par vēlēt infrastruktūras projektiem, kuros būs kās organizācijas un pašvaldību iestādes var šāgada konkursa uzvarētājiem — vides jomā nepieciešamas CEMEX ražotās izejvielas. iesniegt savus projektus. Tikko noslēdzies atbalstu saņems biedrība Mēs Jaunaucei, «Jo labāka sabiedrība mums apkārt, jo la­ šāgada pirmais konkurss, kurā saņemti 33 kura jau vairāku gadu garumā mērķtiecīgi ar bāk klājas biznesam,» jau daudzās pasaules pieteikumi, no kuriem par atbalstāmiem at­ pieticīgiem līdzekļiem novadā atjauno angļu valstīs CEMEX pārbaudītu uzņēmuma un zīti četrpadsmit. Kopumā uzvarētājprojektos parku, kuru par labu tūrisma objektu atzi­ sabiedrības sadarbības modeli vienā teiku­ uzņēmums ieguldīs 10 000 latu. Šo projektu nusi virkne Latvijas ceļvežu. Tāpat atbalstīti mā definē Garsija. 12 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 13.
    CEMEX vadītājs Enrike Garsija ILGTSPĒJAS INDEKSS 13
  • 14.
    sabieDrība citi labi pieMēri viDZeMes sliMnīca ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Valmieras Pārgaujas vidusskolu par līdzdalību dabaszinību mācību programmas pilnveidošanā. Vienlaikus šis ir labs piemērs, kā jauniešus piesaistīt ārsta profesijai. Latvijā gan vēl neviens privātās un publis­ pie rūpnīcas izskatās kā golfa laukumā, un vecos karjerus — dažos no tiem izveidoti ziv­ kās partnerības projekts nav īstenots ne ce­ nekādi kaitīgie putekļi gaisā nenonāk,» saka ju dīķi, kas kļuvuši par iecienītām makšķe­ ļubūvē, ne citos būvniecības projektos (kā, Garsija. Turklāt šāds videi draudzīgs un ap­ rēšanas vietām. Iespējams, tā varētu rīkoties piemēram, Mehiko īstenotais energoefektī­ kārtējai sabiedrībai caurskatāms saimnieko­ arī ar Latvijas karjeriem, tikai jāsaprot, vai vu sociālo māju celtniecības projekts), taču šanas veids ir labi saprotams — kad rūpnīca vietējā sabiedrība ir ieinteresēta šādā vides uzņēmums domā, ka, ekonomikai nostā­ vēlēsies paplašināties vai tai vajadzēs jaunu transformācijā. joties uz izaugsmes ceļa, arī Latvijā varētu atļauju, kuru saņemšanā vērā tiek ņemts arī tapt kas līdzīgs. sabiedrības viedoklis, cilvēki uzņēmēju plā­ repUtācijas svars Taču ir arī tādi projekti, kuros uzņē­ niem neiebildīs, jo būs pārliecinājušies gan Viens no ieguvumiem, ko uzņēmums saska­ mums iesaistījies, pat necenšoties analizēt par viņu atbildīgo attieksmi pret vidi, gan ta, gan īstenojot pret vidi atbildīgu ražošanu, ekonomisko efektu. Tie ir projekti, kas ļauj par aktīvo līdzdalību novadam svarīgos sa­ gan arī finansējot sabiedriskas aktivitātes, ir pasniegt roku sabiedrības atstumtajiem. biedriskos projektos. laba reputācija. Turklāt tie nav tikai vārdi — Par tādu uzskatāma jau 2009.gadā izveido­ Lielbritānijā CEMEX ražotne atradusi piemēram, ja kādi Somijas uzņēmēji vēlas tā zupas virtuve Saldus novada iedzīvotā­ veidu, kā sabiedriski lietderīgi apsaimniekot iegādāties Latvijā ražotos materiālus, viņi jiem. Tā tapusi sadarbība ar Romas katoļu draudzi un ik dienu pabaro 150—170 cilvē­ ku. «Mēs esam daļa no sabiedrības, tātad arī mums jāuzņemas daļa atbildības par tiem, kuriem klājas visgrūtāk,» šādu pro­ patērētāju spieDiens jektu atbalsta ideju skaidro Garsija. ceļā UZ ZaļU raŽotni Atbildīgi pret apkārtējo vidi — tas ir gan viens 93% 72% 44% aptaujāto nosauc «zīmolu, otrajā vietā ir no uzņēmuma ilgtspējas pamatprincipiem, uzņēmumu uzticamību, «ieņēmumu gan arī viena no apakšpogrammām sabied­ vadītāju atzīst, reputāciju» kāpums un rības investīciju programmā. To Meksikas ka ilgtspējas kā svarīgāko izmaksu kompānija CEMEX, kas ir viens no lielāka­ jautājumi faktoru, kas liek samazināšana» jiem cementa ražotājiem pasaulē, definējusi būs svarīgi izšķirties par koncerna globālajās vadlīnijās, jo zaļa ražo­ viņu biznesa labu ilgtspējīgai šana mijiedarbībā ar apkārtējo sabiedrību nākotnei biznesa stratēģijai daudzās pasaules valstīs izrādījies ne vien prestižs, bet arī ekonomiski izdevīgs risinā­ jums. Proti, jau tagad CEMEX ražotnē aptu­ veni 60% enerģijas nāk no atjaunojamajiem resursiem — otrreiz pārstrādātiem atkritu­ Kas nāKaMo piecu gaDu laiKā visspēcīgāK ieteKMēs jūsu uZņēMuMa miem, sasmalcinātām automašīnu riepām, attieKsMi pret sabieDrības prasībāM? biomasas un citiem blakusproduktiem. Cit­ 58% viet pasaulē tas nozīmējis iespēju vietējai sabiedrībai ērti atbrīvoties no atkritumiem, 45% taču Latvijā šī sistēma vēl pilnībā nestrādā. 39% Uzņēmums ir noslēdzis ilgtermiņa sadarbī­ bas līgumus ar vienu atkritumu apsaimnie­ 28% košanas uzņēmumu, taču piegādes apjomi 26% 25% 22% vēl nesasniedz CEMEX vajadzības, tāpēc uz­ ņēmumam nākas pārstrādātos atkritumus 15% 15% 14% ievest. Taču Garsija cer, ka jau drīzā nāktonē arī Latvijā šī nozare attīstīsies un viens no efektiem, ko līdz ar ražotni iegūst arī sabied­ rība, ir sakārtota atkritumu pārstrāde. Otrs vides aspekts, ko uzņēmums izceļ, pa da va vie opi re m in pi sa rga va ve eg ed g k o l ld bi niz tē rb runājot par sociāli atbildīgu iekļaušanos re­ dī tē ena ul st e ed ā ā i rē in ba jā s ji at dā or ie tā s ris cij or ģionā, ir izlietotie karjeri un putekļu slāpēša­ tā ki i ji i kā as ji na tiešā ražotnes tuvumā. «Mums ir svarīgi, s lai katrs novada iedzīvotājs redz — vasarā ANO GLObĀLAIS LīGUMS UN ACCENTURE, 766 UZŅēMUMU VADīTĀJU PASAULES APTAUJA, 2010 14 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 15.
    Siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma SEB banka atbalsta piešķiršanu labdarības un Rīgas siltums arodbiedrība, uzņēmuma sabiedrisku aktivitāšu projektiem padarījusi vadība un darbinieki kopā ik gadu izvēlas caurskatāmu katram, kurš vēlētos saņemt kādu sabiedriski aktuālu projektu, kuru palīdzību. Mājaslapā ir izskaidrots, kādi pro- uzņēmums atbalsta. Šā projekta īstenošanā jekti tiek atbalstīti, kā jāraksta projekts un pēc katrs darbinieks var iesaistīties pēc kādiem principiem to vērtēs. Turklāt projektus brīvprātības principa. var iesniegt elektroniski. 69,5% rūpīgi analizē ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī uzņēmuma nākotnes stratēģiju un vērtī­ UZŅĒMUMU bas. Latvijā pluspunktus sabiedriski atbildī­ gam uzņēmumam neviens klients pagaidām VIDĒJAIS gan vēl nepiešķir, taču attieksme pamazām SNIEGUMS mainās, saka Garsija. Atzīmējot, ka sadarbība ar sabiedrību Tādā mērā visi uzņēmumi nav tikai uzņēmuma vadības iegriba, katra kopā (vidēji) apliecinājuši darbinieka parakstītajā profesionālās ētikas kategorijas kritēriju izpildi kodeksā ir iekļauta sadaļa, kā veidot attiecī­ bas ar sabiedrību. Interesanti, ka uzņēmums skaidri norāda: katram darbiniekam savā rī­ cībā ir jāatceras par uzņēmuma pamatvērtī­ bām — sadarbību, godīgumu un līderību. Uz­ EKSPERTA VIEDOKLIS svars šeit likts uz godīgumu. Proti, darbinieki brīvajā laikā var droši līdzdarboties dažādās sabiedriskās organizācijās, taču nedrīkst maldinoši solīt uzņēmuma atblastu kādam Palīdzēt gudri šādas organizācijas rīkotam pasākumam vai Šogad augusi uzņēmumu priekšmetiem. Šogad uzla­ projektam. Jebkuru atbalstu vietējās sabied­ izpratne par to, kā investī­ bojusies arī lielo starptau­ rības pārstāvji saņem tikai un vienīgi atklā­ cijas sabiedrībā salāgot ar tisko uzņēmumu prasme ta konkursa kārtībā. Būtiska sadaļa ētikas uzņēmuma izvirzītajiem māteskompānijas sabied­ kodeksā veltīta arī korupcijas un interešu stratēģiskajiem mērķiem rības investīciju politikas konflikta jautājumiem, uzsverot — atbildīgs un politiku. Turklāt aiz­ vadlīniju piemērošanā sabiedrības loceklis, un tādam jābūt katram vien mazāk ir uzņēmumu, Latvijas apstākļiem. uzņēmuma darbiniekam, neiesaistās korup­ kas sabiedrības investīciju Taču, vērtējot darbi­ tīvos darījumos ar amatpersonām un spēj sadaļā ieraksta tikai dalību nieku līdzdalību uzņēmu­ izvērtēt, kā nenonākt interešu konfliktā, jo labdarības projektos — Līva Jēgere, ma sabiedrības investīciju tikai tā — esot godīgam sadarbībā ar politi­ daudzi iesaistās izglītības sabiedrības investīciju projektos, tā kopumā vēl ķiem vai NVO — iespējams saņemt uzņēmu­ programmās, investē zinā­ sadaļas eksperte joprojām ir visai zema. mam tik nepieciešamo uzticēšanos. Un tas ir šanas nākotnes attīstībā. Piemēram, tikai reto uzņē­ svarīgi, jo uzņēmums Latvijā un Brocēnos ir Pie mīnusiem jāpieskaita mumu interesē darbinie­ uz palikšanu. caurskatāmības un kuras nolemts atbalstīt. ku viedoklis par to, kādi Savā sabiedrības investīciju stratēģijā uz­ skaidru kritēriju trūkums, Taču arī te vēl veicami projekti būtu jāatbalsta ņēmums izvēlējies arī atbalstīt projektus, ku­ vērtējot lūgumus pēc pa­ daudzi uzlabojumi, jo un kāpēc. Tāpat vēl klibo ros ekonomisko labumu neieraudzīt, bet kas līdzības, kā arī darbinieku nereti uzņēmēji nenosa­ prasme izzināt sabiedrī­ ceļ valsts prestižu. «Mums ir svarīga gan uz­ mazo līdzdalību atbalsta ka, kurš cilvēks atbild par bas konkrētās vajadzības, ņēmuma, gan tās valsts, kurā strādājam, labā prioritāšu nospraušanā. pieteikumu izvērtēšanu, it īpaši lokālā līmenī. reputācija,» saka Garsija, rādot tikko izdoto Šādi ir secinājumi, izana­ neskaidro, kāpēc izvēlēts Taču, ja uzņēmums vēlas grāmatu par uzņēmuma līdzfinansēto pro­ lizējot uzņēmēju atbildes atbalstīt tieši šo konkrēto kvalitatīvi iekļauties vidē, jektu — latviešu modernās mākslas pārstāvju uz jautājumiem sabiedrī­ projektu. Taču tas būtu kurā, piemēram, notiek darbu izstādi ASV. «Par to saņēmām arī savu bas investīciju sadaļā. svarīgi no uzņēmuma ražošana, precīza sabied­ daļu kritikas — neesot izraudzīti tie «labākie» Iepriekš uzņēmumi reputācijas viedokļa. rības vēlmju definēšana ir mākslinieki,» smaidot saka Garsija. Taču, kā par sasniegumu uzskatīja Pozitīva ir tendence primāra. uzsver uzņēmējs, autorus izvēlējās profesio­ sporta komandu atbal­ uzņēmumiem aktīvi Arī atbalsts sociāli nāļu žūrija, un mēs esam pieraduši uzklausīt stīšanu un ikgadēju zie­ iesaistīties gan mācību mazaizsargātām grupām, speciālistus. Vienalga, vai tā būtu Latvijas dojumu kādai labdarības programmu izveidē, gan piemēram, ilgstošo bez­ vārdu starptautiski pulējoša gleznu izstāde, organizācijai, bet šogad mudinot darbiniekus darbnieku iesaistīšana vai vai maza novada dziesmu un deju kolektī­ uzņēmēji daudz biežāk brīvprātīgi lasīt lekcijas vai darbinieku ar invaliditāti vu lūgumi atbalstīt dalību dziesmu­ vētkos. s ir izstrādājuši izvērstu piedalīties citās izglītības pieņemšana darbā, ir ļoti «Mēs gribam, lai sabiedrības pārstāvji paši atbalsta programmu, kurā iniciatīvās. Īpaši izceļa­ reta parādība. Uzņēmuma aktīvi iesaistās diskusijā par to, kas novadam precīzi aprakstīta gan tā mas dažādas uzņēmēju sociālā atbildība daudz vai valstij ir svarīgākais, kādas ir prioritātes piešķiršanas procedūra, iniciatīvas modināt bērnos biežāk izpaužas, tikai un kādi ir ieguvumi,» uzsver Garsija. l gan arī definētas nozares, interesi par eksaktajiem ziedojot labdarībai. l ILGTSPĒJAS INDEKSS 15
  • 16.
    DARBA VIDE — IntaLase Ēnas, kas izgaismo Aldara ieviestā darbinieku «ēnošanas prakse» ļāvusi izvairīties no kļūdainiem lēmumiem, kas nestu zaudējumus, bet zemā darbinieku mainība panākta, radot savstarpējas uzticēšanās atmosfēru uzņēmumā P ārsla Baško darbu lēmumu pieņemšana, ir visai miglaina. Tā­ Aldarī sāka 2007.gada pēc tika radīta programma Izzini. «Tikai iz­ novembrī — «kopā ar krīzi», viņa smaidot Darbinieki, kuri protot, ar ko nodarbojas citi kolēģi, var jau ar pirmo reizi un nekļūdīgi pieņemt lēmumu,» saka. Jau pirmajās dar­ ba dienās kļuvis skaidrs uzdeva labākos pro­ rammas būtību skaidro Pārsla. Tas nozī­ g mēja, ka visu līmeņu vadītājiem bija obligāti — algas nesamazinās, taču darbinieku skaits jautājumus šefam, jāiesaistās darbinieku «ēnošanā». Nodaļu vadītāji brauca līdzi pārdošanas gan krietni saruks. Par aptuveni 30%. Kā panākt, lai lielās atlaišanas saņēma mp3 aģentiem, pavadīja dienu pie konveijera, per­ sonāldaļā vai grāmatvedībā. Turklāt ne tikai dzirnavas nesamaltu darbinieku lepnumu par savu uzņēmumu un neietekmētu darba atskaņotājus «staigāja līdzi» vai «sēdēja blakus», bet uz­ deva precīzus jautājums, kā un kāpēc darbs rezultātus? Tas bija pirmais jautājums, uz organizēts. Interesanti, ka nav bijis grūti kuru atbildi personāla vadības un adminis­ «ēnošanā» iesaistīt ražošanu un mārketingu, tratīvā departamenta direktore Pārsla Baško Uzņēmumu ilgtspējas indeksa kontekstā kur notiekošais vadītājiem licies saistošs un FOTO — Reinis Hofmanis, F64 un Aldara arodorganizācijas priekšsēdētāja bija svarīgi novērtēt — ko uzņēmums dara noskaidrojams, savukārt pārliecināt, ka ēno­ Inga Ozola meklēja kopīgi. papildus likumā stingri regulētajiem darba šanai jānotiek arī administrācijā, bijis grūtāk. «Radījām caurskatāmu un precīzi izmē­ drošības nosacījumiem un darba ņēmēja tie­ «Cilvēkam šķiet — ko nu es iešu uz blakus ka­ rāmu darbinieku kvalifikācijas izvērtēšanas sībām un kā darba vides uzlabošanas pasā­ binetu un skatīšos, ko dara grāmatvedība, sistēmu. Katrā konkrētajā gadījumā kopā ar kumi ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. taču arī tas ir svarīgi. Citādi nevar ieraudzīt arodbiedrības pārstāvjiem vērtējām, kurš uzņēmuma mehānismu kopskatā,» uzskata cilvēks strādā labāk, kurš atlaižams, kā­ Priekšnieks — strādnieka ēna Pārsla. «Ēnošanas» rezultātā, pieņemot lē­ pēc,» atceras Pārsla. Savukārt Inga uzsver Izdzīvojot jostas savilkšanu, izkristalizējās arī mumus, bijis iespējams precīzāk veidot prog­ to, ka sarunas par atlaišanu sāktas laikus, dažas problēmas darba organizācijā. Proti, nozes un uzstādīt mērķus. Taču, viņa uzsver, neļaujot uzņēmumā izplatīties baumām un tapa skaidrs — teju vai katrs no 300 uzņē­ lai «ēnošanas» projekts sasniegtu rezultātu, panikai. Tikai tā — spēlējot atklātām kār­ muma darbiniekiem labi zina, kā strādā viņa svarīgs bijis gan mātesuzņēmuma Carlsberg tīm — bija iespējams panākt savstarpēju nodaļa, bet izpratne par to, kā tas atsaucas grupas augstākā līmeņa vadības atbalsts, gan uzticēšanos. uz uzņēmuma darbu kopumā un kā notiek arī darbinieku uzticēšanās. 16 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 17.
    Aldara personāla vadībasun administratīvā departamenta direktore Pārsla Baško ILGTSPĒJAS INDEKSS 17
  • 18.
    Darba citi labi Alus ražotājs cēsu alus piesaistījis fizioterapeitu, kurš tiem darbiniekiem, kam ilgstoši jāstrādā vienā viDe pieMēri pozā vai arī intensīvi jākustas, ir izstrādājis speciālus muskuļu atslodzes vingrinājumus. Uzņēmums ievie- sis arī 360 grādu novērtējumu darbiniekiem, kas ļauj vispusīgi izvērtēt katra stiprās un vājās puses — paša darbinieka, vadītāja, kolēģu un padoto skatījumā. Tajā palīdzēja arodbiedrība, kas pārliecinā­ saintegrējušies. Esam spējuši un gribējuši kopš 2008.gada, kad par uzņēmuma 100% ja zemākā līmeņa darbiniekus nebaidīties nodrošināt atvērtu komunikāciju,» uzskata īpašnieku kļuva Ziemeļeiropā lielākie alus ai jūsu darbavietā tiek nodrošināta iespēja darba un ģimenes dzīves saskaņošanai? personāla direktore. Arī uzņēmuma iekšējais ražotāji Carlsberg Group. To noteica gan 0% — jā atbildēt uz viņus «ēnojošo» citu no­ godīgi daļu vadītāju jautājumiem, tā ļaujot no ma­ 2% — nē informatīvais žurnāls Alus Pasaule tapis divās mātesuzņēmuma kopējā stratēģija, gan arī % —las ieraudzīt trūkumus sistēmā. Piemēram, nav pārliecināti valodās. Tas gan ir tikai viens no iekšējās ko­ ekonomiskā krīze, kurā bez izmaiņām ne­ vadītājus, kas «ēnoja» cehā strādājošos, munikācijas kanāliem. Tikpat svarīgs atvēr­ iztikt un kuras laikā, kā saka Pārsla Baško, ā? (Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā” atbildeibijis arī intranets, ir tie atvieglojumi) lietas sakār­ vairs nebija grūti pārliecināt, ka vajadzīgs tas darba vides radīšanai — kādi tad «mums bija laiks pārdomāt, kā Vai jūsu darbavietā tiek nodrošināta iespēja darba tot citādi». Personāla vadītāja atceras — bijis spilgtāks apgaismojums un arī garderobes 5% — elastīgs darba laiks kurā darbiniekus informē par aktualitātēm, un ģimenes dzīves saskaņošanai? 9% — brīvas svētku dienas Inga prasās pēc labiekārtošanas, atceras plāniem, uzdevumiem. svarīgi jau neilgi pēc darījuma skaidrot dar­ 7% — attālināta darba līmeņu dar­ 50% — jā Ozola. Arī cilvēciskais dažādu iespējas «Labāk sliktas ziņas nekā nekādas,» biniekiem, kādas ir uzņēmuma akcionāru 42% — nē vienisprātis ir gan vietā % —binieku kontakts bijis ļoti svarīgs pieskatīšana darbaadministrācija, gan arod­ nodrošināta bērnu projekta maiņas sekas. Kādas ir Carlsberg Group kā ieguvums. «Ir taču patīkami, 8%katru, ko pārliecināti uzskata — par katru problēmu ja — nav biedrība, kas uzņēmuma virsvērtības un mērķi, kā tos uzņēmumā satiec — vai tas būtu priekšnieks ir jārunā, tiklīdz tā radusies, nevis jāklusē iedzīvinās Aldarī. Pirmie soļi, protams, tika vai krāvējs —, pasveicini. Nevis tāpēc, ka tā un jāļauj vaļa baumām. Turklāt, ņemot vērā uztverti ar aizdomām, taču, redzot, kā vadī­ vajag, bet tāpēc, ka gribas,» domā(Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā”aktuālos — kādi tad ir tie atvieglojumi) ap­ Kā? Pārsla, ražošanas uzņēmumos vienmēr atbildei bas pasludinātās vērtības gūst praktiskas racionāli piebilstot — apmierināts darbi­ darba drošības jautājumus, nodaļās ieviestas rises, attieksme mainījās. Piemēram, viena nieks ir arī krietni efektīvāks. 75% — elastīgs darba laiks ikrīta operatīvās sanāksmes, kurās katrs aici­ no mātesgrupas pamatvērtībām skan šādi: 59% — brīvasnāts atklātidienasiepriekšējā dienā paveik­ «Katram uzņēmuma darbiniekam ir iespēja svētku izrunāt Balva par jaUtājUMU šeFaM attālināta panākumus, problēmas, riskus. Kādā 27% — to — darba iespējas dot savu ieguldījumu.» Praksē tas nozīmējot Netaupīt svētku sajūtai — tāds bija uzņēmu­ no šādām piecminūtēm ierosināts uzlabot gan sadarbību ar arodbiedrību, gan iespēju ma moto arī skarbākajā krīzes 5% — nodrošināta bērnu — sakārtot brīdinājumus uz brīdī. Tāpēc, ventilāciju, citā pieskatīšana darba vietā ikvienam izteikt ierosinājumus un tieši uz­ samazinot kopējos izdevumus, Aldaris ne­ konveijeriem. Šādi it kā nelieli darba vides dot jautājumus vadībai. Piemēram, šogad atteicās no darbinieku Jaungada balles, ko­ uzlabojumi atmaksājas arī darba devējam, jo martā ar darbiniekiem iepazinās Aldara pējiem sporta pasākumiem pirms vasaras mazāk ir traumu un kompensāciju par tām. jaunais šefs Tomass Kure Jakobsens. Tā bija pīķa sezonas un labāko apbalvošanas. «Mēs Būtiskas izmaiņas uzņēmuma darba vi­ nevis viena liela sapulce milzīgā zālē, bet gan apbalvojam ne tikai tos, kuri uzrādījuši izci­ des veidošanā Aldaris soli pa solim ievieš jau tikšanās ar katru departamentu, turklāt tie lākos rezultātus, bet arī tos, kuru darbs vis­ precīzāk atbilst uzņēmuma nospraustajām pamatvērtībām,» saka Pārsla. Skatoties, kādi darbinieki pērn atzīti par uzņēmuma «Veik­ smes čempioniem», redzams — pārstāvēti vai jūsu Darbavietā tieK ja ir atvieglojuMi, faktiski visi uzņēmuma departamenti un visi noDrošināta iespēja Darba un taD KāDi? līmeņi. Publisku atzinību saņēmis gan tehnis­ ģiMenes DZīves sasKaņošanai? kais darbinieks, kurš, nežēlojot brīvdienas, ziemā novērsis apkures sistēmas problēmas, gan vidējā vadības līmeņa cilvēki, kuri atbil­ 50% jā 42% nē 75% dējuši par ES līdzfinansējuma saņemšanu. Arī tā ir daļa no stratēģijas un precīzi atbilst vienai no uzņēmuma izvirzītajām pamatvēr­ 59% tībām — ikviens var tikt apbalvots par labu darbu uzņēmuma labā. Skan kā no personālvadības rokasgrā­ matas, pasmaida pati Pārsla. Taču ganda­ 27% rījums un iniciatīva jau kļūst abpusēja, un ir sagaidītas arī pašu darbinieku iniciatīvas. Piemēram, gandrīz visi darbinieki kopā ar 5% ģimenēm šopavasar piedalījās Lielajā talkā un paši ieteica uzņēmuma administrācijai, ka Muzeju naktī labprāt atvērtu Aldara dur­ elastīgs brīvas attālināta bērnu vis plašākai publikai. «Cilvēki lepojas ar savu darba svētku darba pieskatīšana darbavietu.» Kad jautāju, kā veicies, nojau­ 8% nav pārliecināti laiks dienas iespējas darbavietā cot dalījumu pēc nacionalitātes, Pārsla aiz­ domājas. Jautājums vietā — aptuveni pusei darbinieku dzimtā valoda ir krievu. «Esam TNS, 2011. APTAUJĀTI LR IEDZīVOTĀJI VECUMĀ NO 18 LīDZ 55 GADIEM, KURIEM IR ALGOTS DARbS 18 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 19.
    Tulkošanas uzņēmumā Skrivanekik nedēļu Latvija Statoil veicis darbinieku izglīto- notiek «gardās trešdienas» sapulces, kurās līdz- šanas kampaņu, kāpēc lifta vietā labāk tekus darba jautājumu pārrunāšanai visi kolēģi izvēlēties kāpnes — izstrādāti un biroja telpās tiek cienāti ar vienas nodaļas sarūpētu cienastu, izvietoti plakāti, kas izskaidro piecus galve- vēlams — pašgatavotu. Šādi iekšējā komunikāci- nos iemeslus, kāpēc veselīgāk ir iet kājām. Vēl ja dažādu līmeņu darbinieku un vadības starpā ir cita iniciatīva — darbiniekiem, kam piedzimst neformālāka, taču nezaudē mērķtiecīgumu. bērns, uzņēmums uzdāvina auto sēdeklīti. 57,7% darbinieki, kuri uzdeva labākos jautājumus priekšniekam, saņēma taustāmas balvas — UZŅĒMUMU mp3 atskaņotājus. It kā nieks, taču darbinie­ ku lojalitātei svarīgi. VIDĒJAIS SNIEGUMS Labās prakses cena Kad jautāju, kā izvērtēt izveidoto sistēmu Tādā mērā visi uzņēmumi efektivitāti skaitļos, Pārsla Baško aizdomā­ kopā (vidēji) apliecinājuši jas. Objektīvs darbinieku lojalitātes rādītājs kategorijas kritēriju izpildi ir zemā kadru mainība. Šogad tā bijusi tikai 3%, līdz gada beigām — maksimums 10% dar­ binieku nomainīsies. Un tas ražojošam uzņē­ mumam ar 295 darbiniekiem ir niecīgs rādī­ tājs. Turklāt kadru mainība esot procentuāli EKSPERTA VIEDOKLIS līdzīga visās darbinieku kategorijās — gan ra­ žošanā un loģistikā strādājošajiem (ap 200 darbinieku), gan mārketingā un pārdošanā (70), gan administrācijā (20). Krīzes laikā Kļūstam precīzāki kadru mainība bijusi tuva nullei, taču tagad Aptuveni 60% uzņēmu­ noteikumi, darba devēji ārvalstu darbaspēkam atvērtais Vācijas tir­ mu, kas pieteikti vērtēša­ visai neveikli skaidro šo gus vilinošs šķiet ne vienam vien strādājoša­ nai, darbinieku intereses noteikumu izpausmi. Vis­ jam. Tāpēc arī darbinieku lojalitāte un sajūta pārstāv arodbiedrības labāk to atspoguļo skopie par «drošu darbavietu» ir tik svarīga, jo tikai vai pilnvarotie, netrūkst skaidrojumi tādā aktuālā ar algu vien labu strādnieku nenoturēt. uzņēmumu, kas saviem jautājumā kā komerc­ Otrs būtiskākais rādītājs, kā izmērīt labas darbiniekiem apmaksā noslēpuma izpaušana. darba vides ekonomisko izdevīgumu, ir sa­ veselības aprūpes pakal­ Zīmīgi, ka nereti Latvijas mazinātais kļūdaino lēmumu un prognožu pojumus, kā arī piedāvā kapitāla uzņēmumi šādos skaits. «Faktiski mums jārēķina, no kādiem elastīgu darba laiku un Sigita Kravale un noteikumos vienkārši zaudējumiem esam izvairījušies, ja ar pirmo veido dažādas lojalitātes Kaspars Rācenājs, pārrakstījuši likumu, bet reizi ir pieņemts pareizs lēmums,» uzskata programmas. Taču nav darba vides eksperti uzņēmumi ar ārvalstu Pārsla Baško. Arī nospraust precīzus uzņē­ neviena uzņēmuma, kurš kapitālu — pārtulkojuši muma mērķus nākamajiem gadiem ir vieg­ savu darbinieku atvasēm māteskompānijas ētikas lāk, ja katra līmeņa vadītājs saprot visus ražo­ piedāvātu, piemēram, vie­ Pozitīvi vērtējams arī dau­ kodeksu, neadaptējot tos joša uzņēmuma aspektus, kas ietekmē darba tu bērnudārzā. Trūkst arī dzo uzņēmumu sniegtais vietējiem apstākļiem. rezultātu. Piemēram, prognozējot, ka 2015. sistēmiskas un regulāras atbalsts savu darbinieku Kā laba, bet maz izpla­ gadā Aldara alus tirgus daļa Latvijā sasniegs pieejas darba vides uzla­ ģimenēm — pabalsti bērna tīta iniciatīva jāizceļ dar­ 37%, bet peļņa — 2,8 miljonus latu, svarīgi bi­ bošanā. Tādi ir galvenie piedzimšanas gadījumā, binieku «aprūpētā darba jis apzināties gan reālās izmaksas, gan iespē­ secinājumi, izvērtējot uz­ bērnu veselības polises. uzteikšana». Tas nozīmē jas tās samazināt un nepārkāpt «objektīvi ze­ ņēmumu sniegtās atbildes Pie negatīvajām ten­ ne tikai pabalstu, bet arī māko robežu», proti, cenu, par kuru zemāka darba vides sadaļā. dencēm jāizceļ summētais praktisku, uzņēmumam nozīmētu kvalitātes zaudēšanu. Uzskaitot būtiskākos darba laiks, kur slīdošais faktiski neko nemaksājošu Vismaz Aldara gadījumā tiešās darba plusus, jāatzīmē dažādās grafiks visbiežāk veidots palīdzību, piemēram, CV vides izmaiņu kopējās izmaksas netiek rē­ ilggadīgo darbinieku darba devēja, nevis ņēmē­ vai motivācijas vēstules ķinātas. Pārsla Baško uzskata: vispirms ne­ lojalitātes programmas. ja interesēs, kā arī nelielā sastādīšana, arī rekomen­ pieciešama vēlme pilnveidot darba vidi, tad Vienkāršākās no tām pašu darbinieku iesaistīša­ dāciju izsniegšana. jāizstrādā ceļa karte, kurā soli pa solim tiek paredz naudas pabalstus na lēmumu pieņemšanā. Salīdzinājumā ar pēr­ mainīta vecā kārtība, un visbeidzot svarīgā­ apaļās jubilejās, veselības Piemēram, darba drošības no gadu uzņēmumi daudz kā ir caurskatāmība un nepārtrauktība — tā, apdrošināšanas polisi vai jomā redzams, ka uzņē­ precīzāk dokumentos ir lai vides sakārtošana nebūtu kampaņveidīgs sporta nodarbību abone­ mumi izpilda visas likuma fiksējuši darba attiecību pasākums, kas apsīkst. «Ja visi uzņēmuma mentu, bet izvērstākās prasības un pieaicina modeli, izvērstākas kļuvu­ darbinieki zina, ko sagaidīt no vadības, bet piedāvā iespēju, uzkrājot ekspertus, taču ignorē šas tā sauktās darbinieku visu līmeņu vadītāji izprot kolēģu darba spe­ algu, iegādāties uzņēmu­ strādājošo viedokli. Vēl lojalitātes programmas, kā cifiku, ja cilvēki uzticas cits cita profesionali­ ma akcijas un saņemt novērots — ja arī izveidoti arī precīzāk formulēti dar­ tātei, strādāt var daudz veiksmīgāk.» l papildu brīvdienas. darba iekšējās kārtības ba drošības jautājumi. l ILGTSPĒJAS INDEKSS 19
  • 20.
    TIRGUS ATTIECĪBAS — AijaBrasliņa, BNS, speciāli Ir Veikalā nopirkti ģimenes locekļi Sadzīves preču ražotājs Electrolux pasaulē pazīstams kā uzņēmums, kas rūpējas ne tikai par ražojumu dizainu, bet arī par ekoloģiju. Šos principus ievēro arī giganta meitasuzņēmums Electrolux Latvia un pēc zaļās cepures skata arī savus piegādātājus un izglīto klientus T irgū viss ir vienkārši — ir maksimāli caurskatāmām, un tās nekādā pircēji un pārdevēji, taču mērā nedrīkst kropļot konkurenci,» uzsver uzņēmuma tirgus attiecī­ bas ir daudz sarežģītākas, «Plastmasas karmas» uzņēmuma ilgtspējas indeksa koordinatore Kristīne Kirika. it sevišķi ja kompānija ir liela un tai jāuztur at­ talkā savāktie Kā tirgus līderis savā segmentā Electro­ lux Latvia apzinās savu atbildību par to, lai tiecības ar klientiem un daudziem piegādātājiem dažādie vidē atrastie uzturētu ciešu sadarbību ne tikai ar tieša­ jiem izplatītājiem un servisa partneriem, dažādās zemeslodes ma­ lās. Rūpēties par savu reputāciju šķiet plastmasas bet visā garajā piegādes ķēdē. Reputācija ir atslēgas vārds, izvērtējot piegādātājus, pašsaprotami — katra biznesa organizā­ cija to dara aizrautīgi, taču ne vienmēr priekšmeti tiek — tas nozīmē partneru sociālās atbildī­ bas, zaļās domāšanas izvērtējumu un rū­ FOTO — NORA KREVnEVA, F64 tikpat prasīga attieksme uzņēmumiem ir pret savu piegādātāju tēlu un darba prin­ nosūtīti uz rūpnīcu pes par viņu tālāko atbildību pret saviem piegādātājiem. cipiem. Labākā pieredze gan apstiprina, ka stabilāki un sekmīgāki ir tie, kuri rūpīgi Zviedrijā, kur Electrolux interesē, kur tiek iegūtas iz­ ejvielas preču ražošanai, vai partnerkom­ izvēlas partnerus un neļauj viņu mestām ēnām kaitēt savam zīmolam. Electrolux atdzimst otrreizēji pāniju darbiniekiem jebkurā pasaules malā tiek adekvāti samaksāts par viņu darbu, vai Latvia ir starp uzņēmumiem, kuri par to rūpējas īpaši. pārstrādātos cilvēki netiek pakļauti riskiem, vai uzņē­ mumi nenodarbina bērnus un pusaudžus Pret pelēko importu īpaša dizaina un godīgi samaksā visus nodokļus. Caur šo rūpīgo sietu ir veiksmīgi izsijāts, piemēram, «Mums kā lielam uzņēmumam ir svarīgas sakārtotas tirgus attiecības — tām jābūt putekļusūcējos Electrolux partneris loģistikā Schenker, kas lepojas ar savu caurskatāmo darbību. 20 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 21.
    Electrolux Latvia ilgtspējas indeksa koordinatore Kristīne Kirika ILGTSPĒJAS INDEKSS 21
  • 22.
    Vai jūsu darbavietātiek nodrošināta iespēja darba un ģimenes dzīves saskaņošanai? tirgus 50% — jā labi citi Lielveikalu tīkls riMi izveidojis veselīgas ēšanas attiecības 42% — nē pieMēri kustību Aikāgaršo, kas ne tikai palīdz veselīgai pārtikai nonākt pircēju grozos, bet lielveikala pavārs 8% — nav pārliecināti Normunds arī iesaka receptes, sniedz virtuves padomus un pēc skolu uzaicinājuma reizi nedēļā arī dodas pie bērniem, lai mācītu viņiem prasmi veselīgi Kā? (Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā” atbildei — kādi tad ir tie atvieglojumi) maltīti. ēst un pagatavot gardu, sabalansētu 75% — elastīgs darba laiks 59% — brīvas svētku dienas 27% — attālināta darba iespējas 5% — nodrošināta bērnu pieskatīšana darba vietā Ir viegli būt prasīgam, kad klājas labi, taču jautājumi, piemēram, par produkta izcel­ pretimnākošs daļējā vai pilnā mācību mak­ Electrolux strikti turpināja ievērot savus no­ smi, ražotājvalsti vai citiem parametriem, sas segšanā darbiniekiem gan augstskolās, sacījumus arī krīzes gados. Pēc 2008.gada Electrolux Latvia klientu apkalpošanas gan citās vispārizglītojošās programmās, daudzi uzņēmumi, kas sastapās ar maksāt­ centrs vai produktu grupu vadītāji vienmēr kurām nav obligāti jāsasaucas ar nepiecie­ spējas problēmām, sāka dibināt citas fir­ gatavi noskaidrot visu līdz pēdējai detaļai. šamajām kompetencēm darbinieka pašrei­ mas, lai tā izvairītos no parādu piedziņas. Savukārt sūdzības vai ierosinājumus Electro­ zējā darba veikšanai,» norāda uzņēmuma Taču Electrolux nebija ar mieru uz to ska­ lux Latvia pieņem visos iespējamajos veidos vadītājs Eduards Reneslācis. tīties caur pirkstiem, un tā nācās atteikties — elektroniski, rakstiski, pa telefonu. «Katra Vai jūsu darbavietā tiek nodrošināta iespēja darba un ģimenes dzīves saskaņošanai? no sadarbības ne tikai ar vairākiem mazāk sūdzība tiek izvērtēta, apstrādāta individu­ pUtekļUsŪcējs no korĶīšieM nozīmīgiem izplatītājiem un50% — jā pakalpojumu āli. Piemēram, jau pusgadu esam pārgājuši Rūpes par vidi un draudzīgums ģimenes sniedzējiem, bet arī no pietiekami spēcīga no telefoniskas klientu aptaujas, kurā katru vērtībām ir Electrolux «firmas zīme» visā 42% — nē sadarbības partnera — vienas no tālaika ie­ reizi tika apzvanīta 150 patērētāju mērķ­ pasaulē. Uzņēmums šo principu iemieso tekmīgākajām veikalu ķēdēm, kas Electro­pārliecināti uz automatizētu sistēmu, kura 8% — nav auditorija, ne tikai savu produktu filozofijā, bet arī ik­ lux klientu portfelī gada griezumā veidoja analizē klientu apmierinātību pēc servisa dienas darbā savos birojos. «Ne tikai savos līdz pat 15% apgrozījuma. apmeklējuma,» skaidro uzņēmuma pārstā­ mājokļos, bet arī paši birojā izmantojam Augstākus tirgus standartus(Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā” atbildei — kādi mazgājamoatvieglojumi) Kā? Electro­ ve. Klientiem tiek izsūtīti e–pasti ar aicināju­ trauku tad ir tie mašīnu, lai ekonomētu lux Latvia cenšas iedibināt ne tikai— elastīgs darba laiks 75% saviem mu novērtēt servisa pakalpojuma kvalitāti, ūdeni un elektroenerģiju — esam to iemā­ 59% — brīvas svētku dienasdaļas brīdī ir pieejams gan cījuši arī biroja telpu uzkopšanas birojos spēkiem vien, bet kopā ar citiem sadzīves elektropreču ražotājiem Philips, Whirlpool, savukārt servisa muma vadībai jebkurā vadītājam un uzņē­ pārstāvei,» atklāj Kirika. Electrolux firmas 27% — attālināta darba iespējasrādītājs, gan statisti­ tiek lietots arī videi daudzīgs papīrs, kurš Bosch un Siemens ir līdzdibinātājs Sadzīves klientu apmierinātības preču ražotāju asociācijā. Uzņēmums šo­ kas dati pa nedēļām. 5% — nodrošināta bērnu pieskatīšana darba vietā ir par 30% pārstrādāts. «Mums nav strik­ gad par vienu no prioritātēm izvirzījis «pe­ Taču mācības attiecas ne tikai uz iz­ tas «zaļā biroja» politikas, bet ikviens pret lēkā importa» jeb ēnu ekonomikas sektora platītājiem vai meistariem, Electrolux ir savu darbavietu cenšas izturēties tā, it kā apkarošanu savas kompetences robežās. svarīga arī darbinieku izaugsme. «Atbal­ tas būtu mūsu katra paša uzņēmums. Manā Latvija ir daļa no Eiropas brīvās tirdznie­ stām arī akadēmiskās izglītības iegūšanu skatījumā tā ir daudz spēcīgāka motivāci­ cības zonas, un tas ļauj ikvienam pašmāju un kvalifikācijas celšanu. Uzņēmums ir ja nekā jebkāds «zaļā biroja» jezuītisms, izplatītājam preces iegādāties ne tikai no oficiālā ražotāja pārstāvja tepat Latvijā, bet jebkurā ES valstī. Diemžēl pāris pēdē­ jo gadu pieredze industrijā liecina — vairā­ ki «darboņi» sadzīves elektrotehnikas un vai personīgi esat sasKāries ja sasKārušies, taD Kā? elektronikas tirdzniecības jomā ir iemanīju­ ar ēnu eKonoMiKas iZpausMēM? šies preču piegādi pāri robežai sakārtot tā, lai izvairītos no PVN nomaksas. Vārdā gan uzņēmuma pārstāvji nevienu nesauc, taču 45% ir skaidrs — nozares pārstāvji gatavi papūlē­ 58% jā 28% nē ties, lai šīs «melnās avis» atsijātu. MŪŽU strādā, MŪŽU Mācies 27% Uzņēmuma attīstība nav iedomājama bez 25% jauniem produktiem, tāpēc Electrolux regu­ 23% lāri organizē jauno produktu mācības gan darbiniekiem un izplatītājiem, gan servisa meistariem. Protams, visa svaigākā informā­ cija tiek atjaunināta uzņēmuma mājaslapā 6% internetā. Merķis — maksimāla informācijas pieejamība. «Mūsu mājaslapa sniedz iespē­ ju sameklēt, salīdzināt gan aprakstus un fo­ pirkuši pirkuši strādājuši daļu iepērkoties togrāfijas par precēm, gan arī lejupielādēt nelegālās nelegālo bez darba algas reizēm instrukcijas — tās ir ļoti būtisks informācijas cigaretes degvielu līguma saņem nepaņem avots, kurā atrast risinājumu dažādiem jau­ 8% nezinu vai alkoholu neoficiāli čeku tājumiem un situācijām,» stāsta Kirika. Kā labi ieeļļots mehānisms darbojas klientu serviss. Ja pircējiem rodas papildu TNS, 2011. APTAUJĀTI LR IEDZīVOTĀJI VECUMĀ NO 18 LīDZ 55 GADIEM 22 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 23.
    Latvijas elektronisko sakarupakalpojumu sniedzējs Siltumapgādes uzņēmums fortuM jelgava lattelecoM izstrādājis politiku cilvēku ar kustību pirms jaunas koģenerācijas stacijas palaišanas ierobežojumiem integrācijai savā darba vidē un saviem potenciālajiem piegādātājiem sarīkoja speciāli iekārto darbavietas, piemēram, darba galdi braucienu uz Pērnavu, lai iepazīstinātu ar ir ar regulējumu augstumu, tādējādi pie tiem var līdzīga projekta darbību — ieguldot partneru sēdēt arī cilvēki ratiņkrēslos. Kopumā izveidotas izglītošanā, uzņēmums rada sev plašāku darbavietas 13 cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. piegādātāju loku nākotnē. 63,5% kas pēdējos gados kā modes kliedziens ir ienācis arī Latvijas biznesa vidē,» secina uZņēMuMu Kirika. Darbinieku līdzdalība apkārtējās vi­ viDējais des sakopšanā jau divus gadus izpaužas snieguMs arī «plastmasas karmas» talkā. Šajā talkā tiek vākti dažādi vidē atrasti plastmasas Tādā mērā visi uzņēmumi priekšmeti, piemēram, plastmasas pudeļu kopā (vidēji) apliecinājuši korķīši, bērnu rotaļlietas, pludmales čības kategorijas kritēriju izpildi un pat vampīrfilmas Krēsla plastmasas glā­ zes, kas tiek nosūtītas uz Electrolux rūpnīcu Zviedrijā, kur atdzimst otrreizēji pārstrādā­ tos īpaša dizaina putekļusūcējos. Taču ne tikai uzņēmuma darbinieki eKsperta vieDoKlis dzīvo zaļi. Lai izglītotu bērnus un jaunie­ šus par ilgtspēju sadzīvē, lietojot videi draudzīgu zema energopatēriņa elektro­ tehniku, Electrolux Latvia pagājušā gada Ir, kur augt nogalē izstrādāja sabiedrības atbalsta poli­ Salīdzinājumā ar darbotos, nepieciešams tiku. Saskaņā ar to uzņēmums ziedos sava iepriekšējo gadu uzņē­ arī kontroles mehā­ zīmola produktus maznodrošinātām ģi­ mumu līmenis tirgus nisms. Labs rezultāts menēm. Tāpat iesaistīs savus darbiniekus attiecību sadaļā šogad ir ir nevis tiem uzņēmu­ brīvprātīgajā darbā, lai audzinātu jaunos labāks, īstenotās idejas miem, kam ir lielas speciālistus, stāsta Kirika. Viņa lepojas, ka — daudzveidīgākas. mapes ar dažādām poli­ šīs sabiedrības atbalsta politikas izstrādē Pagājušajā gadā uzņēmu­ tikām, bet gan tiem, kam Electrolux iesaistījis gan savus darbiniekus, mu anketas bija līdzīgas, šie principi ir vienkārši gan piegādātājus, lielākos klientus un citus iespējams, tāpēc, ka izklāstīti un tiek ievēroti. partnerus. «Ikviens varēja iesniegt savus uzņēmumi piedalījās in­ inDriķis liepa, Protams, uzņēmumi priekšlikumus par to, kādiem vajadzētu būt deksā pirmo reizi vai arī zvērināts advokāts, ir dažādi, un katram atbalsta mērķiem, kam to piešķirt.» nebija tik pieredzējuši. advokātu biroja Borenius pašam jāsaprot, kas no Šogad maijā izsludināta pirmā pieteik­ Šogad vairāk var redzēt, partneris tirgus attiecībām tam ir šanās atbalsta saņemšanai no Electrolux, un ka daži uzņēmumi ir ļoti vissvarīgākais un varētu turpmāk uzņēmumam projektus varēs ie­ gatavojušies. palīdzēt uzņēmumam sniegt divas reizes gadā — maijā un novem­ Pērnajā indeksā draudzīgums ģimenei. uzlabot darbību. Taču brī. Pateicoties partneru iesaistei, atbalstam tieši tirgus attiecībām Šogad ar uzņēmumiem mēs, indeksa veidotāji, iespējams pieteikties gan vairāk nekā 100 no visām sadaļām bija nav bijušas diskusijas ticam — sakārtotam tirdzniecības vietās, gan arī uzņēmuma 33 vissliktākais rezultāts. par to, kāpēc tiem savā uzņēmumam ir vieglāk servisa centros visā Latvijā. Electrolux no­ Viens no iemesliem varē­ mājaslapā vajadzētu strādāt, un ir daudz lēmis savus sadarbības partnerus piesaistīt tu būt tas, ka šī sadaļa ir publicēt gada pārskatu. lielākas iespējas būt arī iesniegto projektu vērtēšanas komisijai, salīdzinoši maz regulēta Taču informācijas pie­ veiksmīgam ilgtermiņā. kurā darbosies arī Izglītības un zinātnes mi­ no likumdevēju puses ejamība par uzņēmumu Uz to arī ir virzīta tirgus nistrijas pārstāvis. — uzņēmumiem jāpaļau­ ne vienmēr ir pilnīga, un attiecību sadaļa — darīt «Electrolux un mūs visus Latvijas ko­ jas uz pašu idejām un viens no nākotnes izaici­ vairāk, varbūt arī tādas mandā vieno kopējas vērtības. Electrolux iespējām. nājumiem uzņēmumiem lietas, kuras šodien liek ļoti lielu uzsvaru uz savu darbinieku Uzņēmumi tiek būs tieši caurskatāmības nevajag, bet kas ilgtermi­ labklājību un izcilību, savukārt mēs kā ko­ vērtēti pēc to īsteno­ veicināšana, publiskojot ņā uzņēmumam varētu manda esam vienoti savā apsēstībā ar klien­ tās prakses vairākos informāciju par visiem palīdzēt. Kur augt, vēl ir, tu interesēm. Lai arī kā mainās ekonomis­ jautājumu blokos — uzņēmumam būtiska­ noteikti. l kā situācija valstī, tirgus vide vai citi ārējie caurskatāmība, dažādas jiem notikumiem. apstākļi, mūsu misija ir palikusi nemainīga uzņēmumu politikas un Svarīgi ir ne tikai teju jau 20 gadus — kļūt par ģimenes locekli to ievērošanas kontrole, izstrādāt uzņēmuma katrā mājā, atvieglojot ikdienas darbu veik­ attiecības ar klientiem politiku kādā jomā, bet šanu un radot tīru un veselīgu vidi,» ar gan­ un piegādātājiem, tiek arī to īstenot ikdienā. Lai darījumu secina uzņēmuma vadītājs.l arī novērtēts uzņēmuma šāda politika veiksmīgi ILGTSPĒJAS INDEKSS 23
  • 24.
    VIDE — Inta Lase Jumspienācis «zaļais» pasts Mērķtiecīgi modernizējot autoparku, nomainot apgaismojumu, šķirojot atkritumus, kā arī papīra rēķinus aizstājot ar elektroniskajiem, DHL Latvia apņēmies ik gadu par 10% samazināt «CO2 pēdu» D egviela, elektroener­ visu apgaismes ķermeņu nomaiņa šķiro­ peļņas un zaudējumu aprēķinā — par 11 ģija un papīrs ir DHL šanas terminālī un birojā. Iepriekš telpu tūkstošiem eiro mazāki izdevumi elektrī­ Latvia videi saudzīgas apgaismošanā izmantoja vecā tipa spuldzī­ bas rēķiniem. uzņēmējdarbības pī­ tes, bet pērn, izvērtējot nepieciešamību šīs lāri. Eksprespārvadā­ Zaļās mācības tāji neslēpj, ka zaļās Līdzīgi izdevīgumu gan no vides, gan no saimniekošanas vadlī­ uzņēmuma ienākumu viedokļa eksprespār­ nijas nosaka uzņēmu­ vadātāji rēķina, arī organizējot darbu sū­ ma globālā stratēģija, taču, izrādot pašiniciatīvu, to iespējams Šovasar visiem tījumu šķirošanas terminālī. Pirmais solis — ieviest atkritumu šķirošanas sistēmu, jo, labi adaptēt Latvijas apstākļiem. Turklāt, īs­ tenojot videi saudzīgu politiku, uzņēmums uzņēmuma šoferiem sistēmiski izanalizējot darba procesu, se­ cināts, ka 90% noliktavas radīto atkritumu ne vien rūpējas par savu reputāciju, bet arī plāno krietnus izdevumu ietaupījumus. būs jāiziet būtu iespējams lietderīgi izmantot nākotnē, jo tās ir plēves, kartons un koks. Tagad uz­ Arī eksprespaku sūtītājiem kopš pērnā ekoloģiskās ņēmums tos nodod atkārtotai pārstrādei. FOTO — NORA KREVnEVA, F64 gada iespējams izvēlēties videi saudzīgu Tāda pati šķirošanas sistēma ieviesta arī pārvadājumu, tas nozīmē — septiņi santī­ mi par katru pārvadāto kilogramu iekrīt braukšanas kursi uzņēmuma birojā, kur otrreizējai pārstrā­ dei nodod visus izlietotos papīrus. «Darbi­ nevis uzņēmuma peļņas ailē, bet gan tiek nieku domāšana mainās pamazām,» atzīst ieguldīti atjaunojamo resursu ražotnēs. Lai spuldzes nomainīt pārāk bieži, uzņēmums DHL Latvia kvalitātes un vides sistēmu ko­ ambiciozo stratēģiju — ik gadu par 10% sa­ nolēma turpmāk iegādāties tikai moder­ ordinators Raivis Čīma. Tāpēc uzņēmums mazināt CO2 izmešu apjomu — iedzīvinātu, nos T5 jeb energoefektīvos gaismekļus. regulāri rīko nelielas «klases mācības» no­ būtisks solis ir arī uzņēmuma darbinieku Aprēķināts, ka četru gadu laikā DHL Latvia daļu darbiniekiem, kurās lekciju un disku­ iesaistīšana videi draudzīgā darba stilā. šādi ietaupīs 63 MW elektroenerģijas jeb, siju formā skaidro, kāpēc «zaļā biroja darba Viens no redzamākajiem piemēriem, vides terminoloģijā runājot, uzņēmuma stils» beigu beigās ir izdevīgs arī katram kā atbildīgas vides politikas vadlīnijas ie­ CO2 emisijas samazinās par 10 tonnām. darbiniekam kā cilvēkam, kas dabas resur­ viešamas dzīvē, ir uzņēmuma pērn veiktā Atvieglojums uzreiz jūtams arī uzņēmuma sus izmanto kopīgi ar pārējiem. 24 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 25.
    DHL Latvia kvalitātes un videssistēmu koordinators Raivis Čīma ILGTSPĒJAS INDEKSS 25
  • 26.
    viDe citi labi pieMēri Apsardzes uzņēmums g4s faktiski pilnībā atteicies no papīra lietošanas biroja vajadzībām. Visa dokumentācija un komunikācija tiek kārtota elektroniski, tādējādi pilnībā samazinot izdevumus, kas iepriekš tērēti papīra iegādei. Piemēram, neilgi pirms Lielās talkas DHL vēl ir aprēķinu stadijā, jo mūsu terminālis klientam par katru sūtījuma kilogramu pie­ Latvia uz sarunu ar darbiniekiem uzaicinā­ atrodas pārāk tālu no centra, taču domā­ maksāt nelielu naudas summu, kas tiek ie­ jis vienu no pasākuma organizatorēm ārsti jam, kā pārorganizēt sūtījumu piegādi, lai guldīta dažādos vides aizsardzības un atjau­ Ilzi Aizsilnieci, lai pārrunātu šāgada tēmu — izvairītos no Rīgas centra sastrēgumiem,» nojamo resursu projektos. No pērnā gada ūdeni un tā piesārņojumu. stāsta Raivis Čīma. šī prakse ieviesta arī Latvijā, piemaksu par katru pārsūtīto kilogramu nosakot septiņu stŪrēs Zaļi aplokšŅU otrā iespēja santīmu apmērā. Turklāt gada beigās klien­ Biroja un šķirošanas termināļa darba «eko­ Kurjerpārvadājumu zaļās uzņēmējdar­ ti, kuri regulāri izvēlas tā sauktos zaļos sū­ loģizācija» ir tikai viens no DHL globālās bības stratēģijā būtiska loma atvēlēta arī tījumus, saņem sertifikātu, kurā uzrādītas stratēģijas GO Green stūrakmeņiem. Kā jau katram, kurš lieto eksprespasūtījumus. neizlietotās CO2 emisijas tonnas. Daudziem pārvadātājkompānijai, tās lielākais vides Vienkāršākais, ko katrs klients var darīt, Rietumeiropas uzņēmumiem ir prestiži sa­ piesārņojuma avots ir sūtījumu nogādāša­ par to papildus nemaksājot ne santīma, ņemt šādu sertifikātu, kas objektīvi aplieci­ nai izmantoto automašīnu radītās izplūdes ir atteikties no papīra formas rēķiniem, na videi draudzīga uzņēmuma reputāciju. gāzes. Daudzās Eiropas valstīs uzņēmuma tos aizstājot ar elektroniskajiem, kā arī Latvijā gan pagaidām tikai divi uzņēmumi struktūrvienības domā par pakāpenisku atkārtoti izmantot DHL iepakojuma pie­ pērn saņēmuši šādus apliecinājumus. «Ir pāriešanu uz automašīnām, kuras uz priek­ derumus. Piemēram, ja esat tikko saņēmis svarīgi piedāvāt šo papildu emisijas nera­ šu dzen no atjaunojamiem resursiem ražo­ sūtījumu ar dokumentiem un tos pēc pa­ došo pakalpojumu, jo uzskatām, ka jau drīz ta enerģija, taču Latvijā to ieviest pagaidām rakstīšanas vēlaties operatīvi nosūtīt atpa­ arī Latvijas uzņēmējiem kļūs svarīgi saņemt ir ekonomiski neizdevīgi. Gan tāpēc, ka ar kaļ, uzņēmums mudina jūs nevis iegādā­ šādu sertifikātu,» domā Čīma. elektrību vai biodegvielu darbināmās auto­ ties jaunu aploksni, bet izmantot to pašu, Visi kopā Latvijas sūtītāji aizvadītā gada mašīnas ir nesamērīgi dārgas, gan tāpēc, kurā sūtījums tika saņemts. Materiāls esot laikā neitralizējuši 5,33 tonnas CO2 gāzu. ka uzpildes vietu skaits ir ierobežots. gana izturīgs, un arī apkalpošanas sistēma Salīdzinājumam — vidēji viens Latvijas ie­ Taču, sekojot kompānijas vadlīnijām, to atbalsta. dzīvotājs gadā rada 4,1 tonnu CO2 izmešu, arī Latvijā atrasts problēmas risinājums. Taču šīs nav vienīgās iniciatīvas, kā uz­ tādējādi pārsniedzot pasaules vides eksper­ Vispirms notiks pakāpeniska autoparka no­ ņēmums mudina ikvienu klientu «domāt tu aprēķināto 3,8 tonnu robežu, kuru uztu­ maiņa — līdz šim pārvadātāji brauca ar Euro zaļi». Jau 45 valstīs DHL piedāvā iespēju rot saglabājas klimata līdzsvars. 4 klases dzinējiem, bet turpmāk izmantos tikai tādus spēkratus, kuru motors atbilst Euro 5 standartam. Tas nozīmē taupīgāku degvielas patēriņu un izplūdes gāzu sama­ zinājumu. Taču, lai īstenotu zaļās vadlīni­ Ko saprotat ar jēDZienu jas, ar mašīnu nomaiņu vien ir par maz. «viDei DrauDZīgs iepaKojuMs»? Tāpēc šovasar visiem uzņēmuma šoferiem būs jāiziet ekoloģiskas braukšanas kursi, kuros atgādinās sen aizmirstas patiesības — 84% kā prātīga braukšana var būtiski samazināt degvielas patēriņu. Gan domājot par līdzekļu ekonomiju, kas īpaši aktuāla kļuva, degvielas cenām pārsniedzot lata robežu, gan arī izpildot 53% apņemšanos samazināt savu «CO2 pēdu», 41% uzņēmums ieviesis skrupulozu nobraukto kilometru un patērētās degvielas uzskai­ ti. Sistēma uzrāda visu 27 automašīnu re­ zultātus un ļauj uzņēmumam ar dažādām metodēm viszaļāk braucošos šoferus īpaši motivēt. Turklāt arī uzņēmuma ieviestās 4% datorprogrammas, kas optimizē maršrutu plānošanu un piegādes rajonus, ļauj būtiski izgatavots izgatavots nav kaitīgs neesmu saīsināt gan ceļā pavadīto laiku, gan sama­ no materiāla, no otrreiz cilvēka domājis zināt patērētās degvielas apjomu. Tāpat ie­ kas dabā pārstrādājama veselībai par to cerēts izpētīt, vai arī Latvijā, līdzīgi kā citās sadalās materiāla Eiropas valstīs, kurjerpasta mašīnas varētu nomainīt pret velosipēdiem. «Pagaidām tas TNS, 2011. APTAUJĀTI LR IEDZīVOTĀJI VECUMĀ NO 18 LīDZ 55 GADIEM 26 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 27.
    Swedbank izstrādājusi programmatūru Elektroenerģētikas un automātikas tehnoloģiju ogļskābās gāzes emisiju izvērtēšanai. piegādātājs ABB pērn izstrādāja detalizētu Pērn visās bankas filiālēs veikts energoaudits pasākumu plānu, kā, palielinot uzņēmuma strā- un īstenoti enerģijas patēriņa samazināšanas dājošo skaitu, samazināt siltuma un elektro- pasākumi, tā samazinot rēķinus par elektrību, enerģijas patēriņu. Detalizētais pasākumu plāns ūdeni un siltumu, būtiski arī samazināta un regulārā tā izpildes kontrole pierāda — arī uzņēmuma «CO2 pēda». ambiciozi vides ilgtspējas mērķi ir sasniedzami. 62,5% Latvijā panāktais izmešu ietaupījums gan pagaidām uz pasaules fona ir gaužām UZŅĒMUMU niecīgs, jo pērn, kopā nosūtot 2,4 miljonus «zaļo paciņu», DHL klienti globāli ietaupīju­ VIDĒJAIS ši gandrīz 30 000 tonnu CO2 izmešu. Taču SNIEGUMS neatkarīgi no tā, kurā valstī zaļā paciņa no­ sūtīta, papildu piemaksas no visām zemēm Tādā mērā visi uzņēmumi nonāk kopējos zaļās enerģijas izpētes un kopā (vidēji) apliecinājuši ieviešanas projektos. Piemēram, vēja un kategorijas kritēriju izpildi saules enerģijas parkos. Līdztekus miljardos mērāmām inves­ tīcijām globālos atjaunojamo resursu pro­ jektos katrā valstī uzņēmums izvēlas arī sa­ vas, tieši lokālām vajadzībām un situācijai EKSPERTA VIEDOKLIS atbilstošas kampaņas. Ar tām DHL pievērš sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām un sekām, ar kurām jārēķinās katrai valstij. Modes krāsa DHL Latvia pērn šādi izvēlējās pievērst Līdz ar straujo ener­ pārdot dārgāk. Pārlie­ uzmanību faktam, ka līdz ar globālo sasil­ goresursu cenu kāpumu cinošas ir arī iniciatīvas šanu var būtiski sarukt Latvijā ligzdojošo uzņēmumi iemācījušies būtiski samazināt biroju putnu sugu skaits. Tāpēc kopā ar Latvijas zaļajā domāšanā saskatīt patērētā papīra apjomu, Ornitoloģijas biedrību šogad aprīlī rīkoja arī ekonomisko izdevīgu­ kā arī dažādi stimulēt gājputnu sagaidīšanas mēnesi, par kura mu, turklāt aizvien vairāk videi draudzīgu attieksmi simbolu tika izraudzīts viens no Latvijas ražotāju rūpīgi izanalizē strādājošo vidū. mazākajiem gājputniem — melnais mušķē­ ne tikai paši savu ietekmi Šāgada rezultāti arī rājs. Šī ir viena no tām putnu sugām, kura uz vidi, bet arī vērtē izej­ atgādina par būtiskajām klimata izmaiņu rezultātā no Latvijas ģeo­ vielu piegādātāju un citu Valts Vilnītis, problēmām atkritumu grāfiskās teritorijas varētu izzust, jo apstāk­ sadarbības partneru «CO2 vides sadaļas eksperts šķirošanas jomā, jo maz ļi vairs nebūs tai piemēroti. pēdu». Taču tie, kuru ir tādu uzņēmumu, kuru Tāpat jau vairākus gadus DHL Latvia kabatu nespiež elektrības īstenoto politiku izejvielu atbalstījis Lielo talku — kurjerpasts visos un benzīna cenu kāpums samazināšanās panākta, otrreizējās pārstrādes Latvijas novados bez maksas nogādā lielos vai stingras likuma nor­ arī pateicoties dažāda­ jomā var uzslavēt. Tāpat atkritumu šķirošanas maisus. Arī paši uzņē­ mas, ilgtspējas kritērijus jiem Eiropas Savienības vēl daudzi nav pratu­ muma darbinieki piedalās talkā, un Čīma no vides viedokļa pilda līdzfinansētajiem pro­ ši paskatīties uz sava saka: tas ne vien precīzi sakrīt ar uzņēmu­ vien ķeksīša pēc. Tāpat jektiem, kurus īstenojot uzņēmuma darbības ma stratēģiskajām prioritātēm, bet ir arī netrūkst uzņēmumu, kas uzņēmumi samazinājuši pilno ķēdi — ietekme uz laba kolektīva saliedēšanas akcija. «Mums burtiski pārtulkojuši ār­ lietotās fosilās degvielas vidi nereti tiek reducēta ir svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks valstu māteskompānijas apjomu un arīdzan stip­ uz elementārām lietām, saprot un atbalsta DHL zaļās iniciatīvas, vides stratēģijas, kuras rinājuši savu neatkarību, piemēram, vai darbi­ turklāt ne tāpēc, ka nodaļas vadītājs tā licis, nereti Latvijas apstākļiem diversificējot enerģijas nieks, ejot mājās, izslēdz bet tāpēc, ka iegūstam tīrāku vidi, ka varam nemaz nav piemēro­ avotus. Jāizceļ arī vairāku gaismu vai ne. lepoties — strādājam atbildīgā uzņēmumā,» jamas. Tā rezumējami finanšu institūciju poli­ Redzams, ka uzņēmu­ uzskata Čīma. uzņēmumu ilgtspējas tika, piešķirot labākus mi zaļo domāšanu pa­ Turklāt Latvijas DHL darbiniekiem ir sasniegumi vides jomā. kreditēšanas nosacīju­ kāpeniski sāk uztvert kā pamats būt lepniem — kamēr vecākajās Ei­ Taču, neraugoties uz dau­ mus zaļajām tehnoloģi­ daļu no kompānijas tēla ropas Savienības dalībvalstīs nodaļu vadītā­ dzajiem mīnusiem, šogad jām — arī automašīnām, un attīstības stratēģijas, ji lauza galvu, kā sasniegt koncerna 2007. sperts būtisks solis dabai kā arī ražotāju iedziļinā­ tāpēc izstrādā precīzu gadā izvirzīto mērķi līdz 2020.gadam sama­ saudzīgas uzņēmējdarbī­ šanās piegādāto izejvielu vides jomas vadības zināt «CO2 pēdu» par 30%, visas Baltijas val­ bas virzienā, ja salīdzina ekoloģiskajā izcelsmē. sistēmu un izvirza ļoti stis kopā šo mērķi ir izpildījušas jau pērn! ar pērno un aizpērno No vienas puses, to, pro­ konkrētus mērķus. Iegūt Tāpēc baltieši papildus apņēmušies, sākot gadu. tams, diktē vēlme saņemt zaļa biznesa reputāciju ar šo gadu, emisiju apjomu deldēt vēl par Būtiska uzņē­ atbilstošos sertifikātus un kļūst moderni, bet ne 10% katru gadu. l mumu «CO2 pēdu» iespēja šādu produktu pašsaprotami. l ILGTSPĒJAS INDEKSS 27
  • 28.
    — Pauls Raudseps Gaida īpašnieku Patvalsts uzņēmumi, kas paši rūpējas par savu ilgtspēju, apgalvo, ka vēlētos skaidrāku valsts pārvaldes stratēģiju V alstij piederošie uz­ astoņos no divdesmit lielākajiem Latvijas ņēmumi ir ļoti nozīmīga uzņēmumiem. daļa no Latvijas taut­ Ilgus gadus valsts šos nozīmīgos īpašu­ saimniecības. Atbilstoši mus ir pārvaldījusi nekonsekventi un nesis­ Ekonomikas ministrijas temātiski. Vislielāko sabiedrisko sašutumu datiem valstij pilnībā pie­ tradicionāli izraisījusi politiski satīklotu cil­ der 68 kapitālsabiedrības, vēku iesaistīšana labi algotos darbos valsts tai ir izšķiroša ietekme vēl kapitālsabiedrību pārvaldē, taču šī svešu si­ piecās, mazāk nekā 50% līdzdalība 75 kapi­ vēntiņu pielaišana pie kādām mazām silītēm tālsabiedrībās un netieša līdzdalība vēl 28 faktiski bija tikai daudz dziļāka nesaimniecis­ uzņēmumos. kuma simptoms. Valsts nespēja ne izstrādāt Šo uzņēmumu kopējais aktīvu apjoms skaidrus mērķus savu uzņēmumu darbībai, 2010.gadā bija vairāk nekā astoņi miljar­ ne kritērijus, pēc kuriem vērtēt rezultātus. di latu, to apgrozījums — vairāk nekā divi Tāpēc gan tīri finansiālā, gan arī plašākā sa­ pārvaldes sistēmas reforma, kuras rezul­ ZĪMĒJUMS — ERNESTS miljardi latu un nodarbināto skaits lielāks biedriskā atdeve no šiem valsts īpašumiem ir tātā valstij būtu vispirms jāizšķiras, kurās par 50 000 cilvēku. Turklāt šie uzņēmumi bijusi ievērojami zemāka, nekā varētu būt. uzņēmējdarbības jomās tai būtu jāpiedalās mēdz būt starp zināmākajiem un nozīmī­ Taču valdība ir izteikusi apņēmību šo un no kurām jāaiziet, un pēc tam jānosaka gākajiem: atbilstoši Lursoft datiem 2010. situāciju mainīt. Starp tās galvenajiem šāga­ skaidri biznesa mērķi saviem uzņēmumiem. gadā valstij piederēja nozīmīga kapitāla daļa da uzdevumiem ir valsts kapitālsabiedrību Maija vidū Ministru kabinets pieņēma Valsts KO SAKA PAŠI VALSTS UZŅĒMUMI? Laba valsts uzņēmumu pārvaldības ieviešana šogad Lattelecom. Valsts varētu uzlabot savu kapitālsabiedrību kļuvusi par vienu no valdības galvenajiem uzdevumiem. pārvaldīšanu, centralizējot to vienā institūcijā. Tomēr pagaidām Bet — ko par to saka tās valsts kapitālsabiedrības, Ministru kabinets ir izšķīries par daļēji centralizēta valsts kapitāldaļu kuras jau spērušas soli uz savas pārvaldes sistēmas pārvaldības modeļa ieviešanu, kas praksē nozīmē izveidot uzlabošanu, piedaloties ilgtspējas indeksa noteikšanā? Centrālās pārvaldības institūciju, kas pārrauga finanšu rezultātu Ko tās no šā procesa iemācījušās un ko vēlētos sagaidīt jautājumus un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un no sava īpašnieka — valsts — topošās uzņēmumu īstenošanu. Centrālās pārvaldības institūcijas ieviešana ļautu pārvaldības sistēmas? izvirzīt konkrētus attīstības mērķus un rūpīgi sekot līdzi to Uzdevām šos jautājumus 2012.gada ilgtspējas indeksa realizācijai, laikus konstatējot novirzes no mērķu izpildes un vērtēšanas procesā iesaistītajām valsts kapitālsabiedrībām. pieņemt attiecīgus lēmumus. Visos minētajos uzņēmumos valsts ir vienīgais īpašnieks, izņemot Lattelecom, kurā valstij pieder 51% daļu. 28 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 29.
    kapitāla daļu pārvaldībaskopcepciju, uz ku­ savu uzņēmumu labo pārvaldību, ir dabiski jautājumiem par indeksa iespējamo ietekmi ras pamata līdz nākamā gada sākumam ir uzdot jautājumu — cik lielu lomu šo princi­ gan pie ekonomikas ministra Daniela Pav­ jāizveido jauna pārvaldības sistēma, kurā, pu ieviešanā varētu spēlēt ilgtspējas indekss? ļuta, kura vadībā tiek izstrādāta jaunā valsts cita starpā, valsts uzņemas arī noteikt kapi­ Jo indekss ir tieši vērsts uz uzņēmumu labas kapitālsabiedrību pārvaldes stratēģija, gan tālsabiedrībām nefinanšu mērķus. Ņemot pārvaldības un sociālās atbildības novērtē­ pie pašām valsts kapitālsabiedrībām, kuras vērā valdības intereses aktivizēšanos par šanu un stiprināšanu. Tāpēc vērsāmies ar piedalījušās šajā procesā. l Ceļu satiksmes drošības direkcija. Pateicoties ilgtspējas Latvenergo. Ilgtspējas indeksa vajadzībām sniegtā indeksa vērtēšanai, mainītas vai uzlabotas ir vairākas lietas. informācija un ziņošanas veids daudzviet sakrīt ar Latvenergo koncerna Proti, gan tīri praktiskas un ikdienišķas, piemēram, mājaslapas ilgtspējas pārskatos sniegto informāciju, kuru saturs un tā izvietojums, gan lietas, kas saistītas ar uzņēmuma gatavojam pēc starptautiska ziņošanas standarta stratēģisko darbību un atbildību, piemēram, CSDD mājaslapā (General Reporting Initiative, GRI). Pašlaik esam vienīgais ievietots paplašināts CSDD finanšu pārskats. nacionālais uzņēmums, kurš gatavo nefinanšu jeb ilgtspējas pārskatu Ļoti ceram, ka ilgtspējas indeksa vērtēšanas rezultāti tiks ņemti pēc šiem kritērijiem. vērā arī saistībā ar paredzēto valsts kapitālsabiedrību reformu. Viens no labas korporatīvās pārvaldības prakses un reizē Uzskatām, ka reformai nav jēgas, ja tā nav orientēta uz kādas uzņēmuma ilgtspējas nosacījumiem ir profesionāla valde skaidri identificētas problēmas novēršanu un pozitīva rezultāta un padome. Pēdējās, kā mums labi zināms, nav. sasniegšanu. Diemžēl informācija, kas ir mūsu rīcībā, ļauj spriest, ka notiek pretējais. ILGTSPĒJAS INDEKSS 29
  • 30.
    — Pauls Raudseps Patlaban tiek izstrādāta valsts kapitālsabiedrību pārvaldes stratēģija. Vai uzņēmumu ilgtspējas indeksa noteikšana iekļaujas šajā procesā? Valsts kapitāla daļu pārvaldības reformai un ilgtspējas indeksam ir vienots mērķis — radīt praksi un sistēmu, kas veicinātu ilgtspējīgu uzņēmējdarbību Latvijā, nodrošinot skaid­ ru, saprotamu un atbildīgu procesu vadību. Vai no valsts kā īpašnieka viedokļa ir Kā obligātā vēlams, ka vairāk valsts kapitālsabiedrību piedalās šā indeksa izstrādē? Noteikti! Uzņēmumu dalība ilgtspējas indek­ sā ir pielīdzināma ikgadējai obligātajai vizī­ tei pie ārsta, lai neielaistu slimības un sāktu to savlaicīgu ārstēšanu. Ilgtspējas indekss uzņēmējiem bez maksas palīdz identificēt veselības problēmas, ko ikdienas darbā tie varbūt ne­ pamana vai uzskata par nebūtiskām. Šī infor­ mācija netiek izpausta trešajām pusēm, bet kopīgi ar individuālo rezultātu un ieteiku­ miem no ekspertu puses tiek nodota pašiem uzņēmumiem. Valsts uzņēmumiem būtu jārāda priekš­ pārbaude zīme privātajiem uzņēmumiem gan ilgtspē­ jas, gan pārvaldības ziņā un jāizmanto katra iespēja šos procesus uzlabot. Tāpēc īpašs prieks ir par tiem valsts uzņēmumiem, kas ilgtspējas indeksā piedalās vairākus gadus pēc kārtas, piemēram, Latvenergo, kas sa­ ņem ļoti augstu vērtējumu. Ekonomikas ministrija pirmo reizi pasniegs arī atzinības Valsts uzņēmumi, salīdzinot ar privātā sektora rakstus tiem uzņēmumiem ar valsts kapitāla daļām, kas uzdrošinājās un šogad piedalījās lielajiem uzņēmumiem, visticamāk, atpaliek savā ilgtspējas indeksā. ilgtspējā, un par to daļa atbildības jāuzņemas arī Vai sava īpašuma formas dēļ valsts kapitāla sabiedrībām ir kādi sevišķi izaicinājumi, ar valstij kā īpašniekam, intervijā atzīst ekonomikas kuriem nesaskaras privāti uzņēmumi? Diemžēl līdzšinējā sadrumstalotā, necaur- ministrs Daniels Pavļuts, iesakot ilgtspējas indeksu skatāmā un nesakārtotā valsts uzņēmumu pārvaldība ir radījusi izaicinājumus valsts ka­ izmantot kā ikgadēju pārbaudes vizīti pie ārsta pitālsabiedrībām dalībai ilgtspējas indeksā. Latvijas dzelzceļš. Visu prasību izpilde nebija viegla, jo valsts Valsts nekustamie īpašumi. Liela artava ieguldīta, lai uzlabotu uzņēmumiem daudzās no minētajām situācijām bija sarežģījumi interneta mājaslapas saturu. Tagad vni.lv ir pilnīga informācija par VNĪ sniegt plašu informāciju tās konfidencialitātes un darbības un arī citu valsts iestāžu nomas un apsaimniekošanas darījumiem, specifiskā regulējuma dēļ. piemēram, nekustamā īpašuma pārdošanas un iznomāšanas sludinājumi. Neuzskatām, ka ilgtspējas indekss var būt par pārvaldes sistēmas Katras kapitālsabiedrības darbībai ir jābūt skaidri definētiem konkrētiem izveides pamatu, jo tajā ievērojams akcents ir, piemēram, uz peļņu u.c. stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem. Un tie ir ne vien jāsakārto un rādītājiem, kas Latvijas dzelzceļa kā infrastruktūras pārvaldītāja un jāformulē, bet arī jāpublisko, lai ikvienam būtu skaidra attiecīgā uzturētāja kontekstā nav prioritāra, bet ir jānodrošina kravu tranzīts kā uzņēmuma eksistence. valsts tautsaimniecībai svarīgas nozares pienesums un ilgtspēja. Tāpat šiem definētajiem mērķiem un uzdevumiem nepieciešams stingrs kontroles mehānisms. Nenoliedzami nepieciešama arī kapitāldaļu turētāja iedziļināšanās (laika un kompetentu padomdevēju resurss) pārstāvētās kapitālsabiedrības darbības specifikā, norisēs un problēmās. 30 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  • 31.
    Valsts uzņēmumiem jārāda priekšzīme privātajiem gan ilgtspējas, gan pārvaldības ziņā Tas attiecināms uz tām indeksa sadaļām, kur uzņēmējiem ir jāsniedz informācija par akcionāriem, stratēģiskajiem mērķiem, at­ klātības principu ievērošanu. Salīdzinot ar privātā sektora lieliem uzņēmumiem, visti­ camāk, lielākā daļa valsts kapitālsabiedrību savās korporatīvās pārvaldības praksēs un ilgtspējā līdz šim ir atpalikušas. Te sava atbildība jāuzņemas arī valstij kā īpašniekam, ilgstoši neradot profesionālu un valstiski atbildīgu pārvaldības sistēmu. Tāpēc ir gandarījums, ka Ministru kabinets pēc ilgām diskusijām ir devis akceptu refor­ mai, kas ļaus mainīt vecās prakses un padarīt valsts uzņēmumu pārvaldību profesionālu, atbildīgu, efektīvu un caurskatāmu. Kā vērtējat ilgtspējas indeksa ietekmi kopumā uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā? Šādas privāto partneru un organizāciju ini­ ciatīvas novērtēju ļoti augstu, jo tās aktuali­ zē visai ekonomikai un uzņēmējdarbībai ļoti būtiskus jautājumus. Jāatceras, ka Latvijas ekonomikas ilgtspēja lielā mērā ir Latvijas uzņēmēju ilgtspējas kopsumma — bez ilgt­ spējīgiem uzņēmumiem stabila, sabalansēta ekonomikas izaugsme nemaz nebūs iespē­ FOTO — LETAa jama. Šī iniciatīva pakāpeniski veido jaunu uzņēmējdarbības kultūru, kas būtu balstīta ilgtspējas un labas pārvaldības pamatos. l Starptautiskā lidosta Rīga. Uzņēmumam tā ir iespēja novērtēt Latvijas loto. Papildus darbības efektivitātei vērtīgi būtu savu nefinanšu sniegumu pēc konkrētiem kritērijiem. ņemt vērā ilgtspējas indeksa labās prakses ieteikumus attiecībā Būtisks aspekts ir darbības caurskatāmība, tāpat jābūt skaidrai uz darba devēja sniedzamo atbalstu darbiniekiem gan sociālajā, uzņēmuma darbības stratēģijai, sabiedrības atbalsta kritērijiem, gan materiālajā, gan darba vides jomā. Par prioritāti būtu jāizvirza nepieciešama aktīva komunikācija ar ietekmes pusēm un sociālās atbildības jautājumi. sabiedrību kopumā. ILGTSPĒJAS INDEKSS 31