Successfully reported this slideshow.
Your SlideShare is downloading. ×
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Pirmoreiz Latvijā — platīna lietussargs!
Valsts uzņēmumi gaida saimnieku
Tālredzīgs bizness: pieci stāsti iedvesmai



   ...
— Nellija Ločmele,
SATURS                                                                                   Ir galvenā red...
Ilgtspējas indeksa
                                             partneri




           Dace Avena,                       ...
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Advertisement
Loading in …3
×

Check these out next

1 of 32 Ad

Ilgtspējas indeksa pārskats 2012

Download to read offline

2012. gada Ilgtspējas indeksa pārskats, kurā pieejami rezultāti, lasāmi uzņēmumu stāsti un ekspertu komentārus. Pārskats tapis sadarbībā ar žurnālu IR.

2012. gada Ilgtspējas indeksa pārskats, kurā pieejami rezultāti, lasāmi uzņēmumu stāsti un ekspertu komentārus. Pārskats tapis sadarbībā ar žurnālu IR.

Advertisement
Advertisement

More Related Content

Slideshows for you (13)

Similar to Ilgtspējas indeksa pārskats 2012 (20)

Advertisement

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility (20)

Recently uploaded (20)

Advertisement

Ilgtspējas indeksa pārskats 2012

  1. 1. Pirmoreiz Latvijā — platīna lietussargs! Valsts uzņēmumi gaida saimnieku Tālredzīgs bizness: pieci stāsti iedvesmai PIELIKUMS
  2. 2. — Nellija Ločmele, SATURS Ir galvenā redaktore Dārgmetālu lietussargi 4 Kas ir ilgtspējas indekss? 5 Pasaules pieredze: Igaunija un Lielbritānija 5 Dalībnieki: jaunpienācējs un veterāns Ilgtspējas indekss 2012 Panākumu 6 6 Galvenie secinājumi Rezultātu tabula atslēga L ai arī kādu darbu sāktu, ir tik saprotami cerēt uz tā augļiem. Stratēģija Ticēt panākumiem. Ar šādu 8 Tuvplānā: kā Nordea glābj kokus un izglīto klientus cerību ik dienu rodas jaunas 10 Labā prakse: lauktehnika, atkritumu apsaimniekošana, limonāde biznesa idejas, tiek meklēti 11 Tendences un vērtējums: stratēģijas eksperte Inta Priedola risinājumi problēmām, papla­ šināti jau rūpīgi iemīti ceļi un izlūkotas neapgūtas iespējas. Sabiedrība Taču panākumu vārds ir gana viltīgs. 12 Tuvplānā: nauda no Cemex, tērētāji — kopiena Par panākumiem mēs mēdzam saukt gan 14 Labā prakse: ārstniecība, siltums, finanses augļus, kas ienākušies sūrā darbā un ap­ liecina tā veicēja sekmīgumu, gan arī veik­ 15 Tendences un vērtējums: sabiedrības investīciju sadaļas eksperte Līva Jēgere smes uzplaucētus ātrus, košus ziedus, kas pēc īsa brīža var izčākstēt, neatstājot neko paliekošu. Darba vide Reizēm veiksme un sekmes šķiet viens 16 Tuvplānā: Aldara ēnas izgaismo kopbildi un tas pats. Un tomēr tā nav tiesa — to zina 18 Labā prakse: treniņi, garšīgās sapulces, liftu diskriminācija ikviens, kurš piedzīvojis atšķirību starp dā­ 19 Tendences un vērtējums: darba vides eksperti Sigita Kravale un Kaspars Rācenājs vanu un paša nopelnīto. Starp paļaušanos uz labvēlīgiem apstākļiem un mērķtiecīgās pūlēs sasniegtu rezultātu. Šo atšķirību starp veiksmi un sekmēm Tirgus attiecības izprot arī uzņēmēji, kas piedalās ilgtspējas 20 Tuvplānā: Electrolux veikalā nopirkti «ģimenes locekļi» indeksa vērtējumā. Ilgtspēja biznesā nozī­ 22 Labā prakse: pavāra padomi, ratiņkrēsli darbā, ekskursija piegādātājiem mē panākumus, taču ne visi panākumi vei­ 23 Tendences un vērtējums: advokāts Indriķis Liepa do drošu pamatu uzņēmuma nākotnei — to rada atbildība un pūles. Ilgtspējas indekss ir starptautiski atzī­ Vide ta metodoloģija, kas ļauj ikvienam uzņē­ 24 Tuvplānā: jums pienācis DHL «zaļais pasts» mumam Latvijā pārliecināties par savas biznesa prakses stiprajām pusēm un iegūt 26 Labā prakse: bez papīriem, energoaudits un mazāka «CO2 pēda» vērtīgus ieteikumus uzlabojumiem. Vairā­ 27 Tendences un vērtējums: vides sadaļas eksperts Valts Vilnītis ki desmiti uzņēmumu Latvijā to jau dara, tā stiprinot spēju būt sekmīgiem. Šajā iz­ devumā atradīsit iedvesmojošas idejas un Valsts uzņēmumi vērtīgas atziņas, ko guvuši daži no šiem uz­ 28 Analīze: kapitāls meklē saimnieku ņēmumiem. Tā ir pieredze, no kuras droši 28 Kas valsts uzņēmumus mudina piedalīties ilgtspējas indeksā? var mācīties ikviens, kas panākumu atslēgu 29 Intervija: ministrs Daniels Pavļuts par uzņēmumu pārvaldes reformu vēlas stingri turēt pats savās rokās un zina — arī veiksme nereti izvēlas sekmīgos. l Žurnāla Ir speciālpielikums PIELIKUMA Ilgtspējas indeksa iniciatīva Izdevējs: a/s Cits medijs IZNĀKŠANU tiek īstenota ar Eiropas Reģistrācijas apliecība: nr.000703359 NODROŠINA Savienības un Eiropas Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala Sociālā fonda atbalstu Galvenā redaktore: Nellija Ločmele projekta nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/ Vāks: Frank&Stein IPIA/NVA/001 2 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  3. 3. Ilgtspējas indeksa partneri Dace Avena, Pēteris Krīgers, Līga Meņģelsone, Korporatīvās ilgtspējas un Latvijas Brīvo arodbiedrību Latvijas Darba devēju atbildības institūta vadītāja: savienības priekšsēdētājs: konfederācijas ģenerāldirektore: «Tikai novērtējot savu sniegumu, «Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmuma «Esam gandarīti par biznesa uzņēmumi var izprast, kā atbildīga darbības pamatu veido sakārtota aktivitāti un vēlmi vērtēt savu uzņēmējdarbība ietekmē pozitīvas organizācijas iekšējā vide. Tāpēc praksi un demonstrēt izcilību izmaiņas ekonomikā un uzņēmumiem ir svarīgi novērtēt, korporatīvās sociālās atbildības sabiedrībā. Ilgtspējas indekss cik atbildīgi tie veido darba apstākļus, jomās. Viena no būtiskākajām palīdz uzņēmumiem ne tikai sekot kā organizē dialogu ar darbiniekiem, ekonomisko attiecību jomām ir līdzi progresam un sekmēt kā attīsta darbinieku potenciālu organi­ atbildīga tirgus attiecību veidošana, attīstību, bet arī iesaistīt vadību zācijas mērķu sasniegšanā. Būtiski, ka tāpēc prieks, ka šogad uzņēmumi un pilnveidot tās izpratni, indeksa vērtēšanas process daudziem pievērsuši īpašu uzmanību tirgus kas ir izšķirošs faktors ļauj apzināt iespējas, ko arodbiedrības attiecību sadaļai, paaugstinot ceļā uz ilgtspēju.» sniedz uzņēmuma attīstībā.» kopējos indeksa rādītājus.» ILGTSPĒJAS INDEKSS 3
  4. 4. Četras Ilgtspējas «vaļi» proves Platīna, zelta, sudraba un bronzas «ordeņi» ir apliecinājums Latvijas uzņēmumu ilgtspējai — stratēģiskam redzējumam STRATĒĢIJA Sabiedrība un atbildīgumam gan pret cilvēkiem, gan pret dabu Šajā sadaļā noskaidro, kā uzņēmumi Šajā sadaļā vērtē, vai un cik E analizē un plāno savu darbību tālredzīgi uzņēmumi sekmē vietējās ilgtermiņā, cik lielā mērā būtisku kopienas izaugsmi: demogrāfijas un konomikas ministrs to sauc lēmumu pieņemšanā iesaista infrastruktūras attīstību, sabiedrības par ikgadējo veselības pār­ darbiniekus, klientus un citas «ietekmes labklājības paaugstināšanu, veselības baudi, kādam citam nāks puses» un kā informē sabiedrību veicināšanu un citus līdzīgus mērķus. prātā salīdzinājums ar brīv­ par darbības rezultātiem. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. prātīgu eksāmenu, taču bu­ Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. tība ir tā pati — desmitiem Latvijas uzņēmumu izmanto ilgtspējas indeksu, lai izvēr­ tētu savu biznesa praksi. Līdzīgus vērtējumus kompānijas saņem daudzās pasaules valstīs, un arī pie mums iz­ mantotā metodoloģija ir starptautiski atzīta, Kādēļ Jāpiedalās? tajā skaitā balstās uz globāli ietekmīgo Dow Jones ilgtspējas indeksu. Pirmie un tūlītējie ieguvēji šajā vērtē­ šanas procesā ir paši uzņēmumi, jo vadība «Šogad saņēmāmies!» Neizlaiž ne reizi saņem visplašāko informāciju par to, kādas ir kompānijas stiprās un vājās puses, kādas «Par ilgtspējas «Mēs piedalāmies idejas eksperti īpaši uzteic un pie kādu trū­ indeksa noteikšanu kopš pirmās reizes, jo kumu novēršanas vēl jāpiestrādā. interesējāmies, jau par vērtīgu uzskatām Publiskajā telpā katra uzņēmuma kon­ tiklīdz Latvijā sāka indeksa metodi — to, krētais vērtējums netiek pausts, taču ikviens par to runāt, bet ka uzņēmumam ir — patērētājs, darbinieks vai potenciālais in­ paši piedalāmies pašam jānovērtē sava vestors un sadarbības partneris — var uzzi­ šogad pirmo reizi. darbība, bet pēc tam nāt, vai uzņēmuma ilgtspējai eksperti devuši RE&RE vienmēr ir to dara e­ sperti, un ir k platīna, zelta, sudraba vai bronzas provi. bijis uzņēmums ar Ainārs Pauniņš, iespējams iegūt skatu no Māris Laudiņš, Ilgtspējas indeksa mērķis ir līdzsvarota sirdsapziņu — jau RE&RE valdes malas. Vislielākais iegu­ Daugavpils biznesa prakse, tāpēc uzņēmumi tiek vērtēti no pirmsākumiem, priekšsēdētājs vums ir rekomendācijas, siltumtīklu piecās jomās, aptverot gan to darba iekšējos kad tādi jēdzieni kā ko saņemam, — būtībā valdes loceklis principus un metodes — stratēģiju, darba «korporatīvā sociālā atbildība» pat tā ir skola par velti. organizāciju, tirgus attiecības, gan arī ārējo nebija svešvārdu vārdnīcā. Tā kā aktīvi Noderīgākie bijuši pado­ ietekmi uz plašāku sabiedrību un vidi. Katrā darbojamies, lai attīstītu arī ilgtspējīgu mi tieši komunikācijai ar klientiem, tagad no šīm sadaļām uzņēmums, kurš pieteicies būvniecību Latvijā, skaidri saprotam spējam labāk pamatot un izskaidrot savas ilgtspējas indeksa vērtējumam, vispirms izmērāmu kritēriju un vērtējuma nozīmi. cenas un to veidošanos, tas uzreiz samazina sniedz detalizētu informāciju un pierādīju­ Tieši starptautiski atzītie kritēriji bija cilvēku neapmierinātību, pārmetumus un mus par savu darbību, tad to vērtē neatka­ iemesls, kāpēc pieteicāmies. Mērķis neskaidrības.» rīgi eksperti, piešķirot punktu skaitu skalā nav skrējiens «pēc medaļas», bet iespēja no 0 līdz 100. Sīkāk par šiem vērtēšanas objektīvi paskatīties uz sevi no malas. kritērijiem varat uzzināt mājaslapā Ilgtspe­ Svarīgākais ieguvums būs nonākt pie jasindekss.lv, bet par uzņēmumu labo praksi atziņām, ko mēs darām labi, ko mazāk, un interesantākajām tendencēm pastāstīsim kādi virzieni vēl attīstāmi.» turpmākajās šā izdevuma lappusēs. l 4 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  5. 5. Darba vide Tirgus attiecības Vide Šie kritēriji palīdz noskaidrot, Šajā sadaļā vērtē, vai un Te analizēts, kā uzņēmumi cik uzņēmumi ir atklāti un atbildīgi kā uzņēmumi novērtē savas darbības novērtē un attīsta personālu, pret saviem klientiem, piegādātājiem ietekmi uz apkārtējo vidi kādā mērā sekmē darbinieku drošību un uzņēmējdarbības vidi kopumā. un kādus pasākumus veic, un labsajūtu darbavietā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 20%. lai samazinātu izejvielu patēriņu Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. un atkritumu apjomu. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. SKATS NO MALAS PASAULES PIEREDZE Ilgtspējīgas investīcijas Britiem — apaļi desmit! Igauņu kvalitātes zīme «Uzņēmumu Stefans Gī, Lielbritānijas  Korporatīvās atbildī- Marko Sillers, Igaunijas Korporatīvās ieguldījumi bas indeksa pārstāvis: atbildības indeksa pārstāvis: ilgtspējīgas, videi «Šogad svinam indeksa desmito jubileju. «Igaunijā indeksu veidojam kopš 2008. draudzīgas, sociāli Dalībuzņēmumu skaits ik gadu mainās un gada. Pēdējos divos gados dalībnieku atbildīgas ekono­ sasniedz vairākus simtus, bet 37 uzņēmumi skaits sasniedzis gandrīz 60 uzņēmumus. miskās prakses un turpina piedalīties regulāri kopš projekta Galvenie biznesa pārstāvju ieguvu­ labas pārvaldības sākšanas. Par lielāko ieguvumu no šīs dalī­ mi — iespēja gan novērtēt uzņēmuma īstenošanā vienlaikus bas uzņēmumu pārstāvji atzīst to, ka labāk sasniegumus un galvenos trūkumus, kas ir arī ieguldījumi valsts Ģirts Greiškalns, izpratuši savu atbildību pret kopienām. Tas vēl jānovērš, gan arī salīdzināt savu snie­ tautsaimniecības Ārvalstu var palīdzēt biznesam, jo arvien biežāk pir­ gumu ar citiem biznesa spēlētājiem un attīstībā. Latvijas investoru cēji izvēlas pakalpojumus, kas ir draudzīgi gūt publicitāti. Uzņēmumi, kuru rezultāti 2011.gada indeksa padomes ilgtspējīgai attīstībai. Brīvprātīgais darbs, pārsniedz 70% no maksimālā vērtējuma, rezultāti liecina, ka visi Latvijā labāka izpratne par to, kādiem mērķiem gadu drīkst izmantot īpašu Atbildīga zelta medaļu ieguvušie izpilddirektors virzīt labdarības projektus, iespēja izcelties biznesa kvalitātes zīmi.» uzņēmumi ir ar konkurentu vidū — tie ir konkrēti ieguvumi.» ārvalstu kapitālu. Sudrabu ieguvušo vidū ārvalstu uzņēmumi ir aptuveni divas trešdaļas, no bronzas ieguvējiem — puse. Kvalitatīvu un ilgtspējīgu investīciju īpatsvars valstī ir pozitīvs Uzzini vairāk: Uzzini vairāk: apliecinājums arī potenciāliem Lielbritānijas Igaunijas investoriem, ka uzņēmējdarbības vide organizācija Atbildīga biznesa Latvijā attīstās līdzi starptautiskām Bizness kopienā: forums: labas prakses prasībām.» www.bitc.org.uk www.csr.ee ILGTSPĒJAS INDEKSS 5
  6. 6. Indekss 2012 Pakāpies Nokrities Saglabājis pozīciju Jaunpienācējs PLATĪNA GRUPA ZELTA GRUPA Aldaris dzērienu ražošana Electrolux Latvia Ltd. sadzīves tehnikas tirdzniecība Latvenergo enerģētika Latvija Statoil degvielas mazumtirdzniecība Neste Latvija degvielas mazumtirdzniecība Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90% Rimi Latvia mazumtirdzniecība un kuri korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējuši savā darbībā. Zelta grupā indekss ir no 80 līdz 89,9%, sudraba grupā — no 60 līdz SEB banka finanšu pakalpojumi 79,9%, bronzas — no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst Swedbank finanšu pakalpojumi zemāku vērtējumu nekā 40%, netiek publicēti. EKSPERTA VIEDOKLIS Raža ienākas izdarīt pirmos nopietnos Pieņemot, ka uzņē­ publiskot arī uzņēmuma secinājumus. Pirmkārt, muma ilgtspēja sākas nostāju pret izmaiņām pieaug to uzņēmumu ar tā darbiniekiem, ir tiesību aktos, kuru izstrā­ skaits, kuri piedalās, lai skumji, ka šogad visze­ dē tas ir ieinteresēts. Trīs lietas esot labas, novērtētu savu sniegu­ mākais vidējais vērtē­ Domājot par tirgus un to apstiprina trešais mu, nevis gūtu atzinību. jums (57,7%) ir vērojams sakārtošanu un ēnu eko­ ilgtspējas indekss, kas Otrkārt, salīdzinot ar tieši darba vides sadaļā, nomikas samazināšanu, šogad ir audzis gan me­ pilotprojektu 2010.gadā, kurā tiek analizēts, kā ir svarīgi lielāku uzmanī­ todoloģijas, gan rezultātu līdzšinējie dalībnieki uzņēmumi novērtē un at­ bu pievērst piegādātāju izteiksmē. Lai indekss būtiski uzlabojuši savu tīsta personālu. Viens no izvērtēšanai un izglīto­ būtu aktuāls, katru gadu sniegumu, ņemot vērā galvenajiem klupšanas šanai. Neraugoties uz tā kritēriju attīstībā tiek ekspertu ieteikumus. akmeņiem ir informē­ vairākiem labajiem pie­ iesaistīts arvien vairāk Tāpēc šogad esam šanas un konsultēšanās mēriem, diemžēl vairāk dažādu ietekmes pušu Dace Avena, Korporatīvās sagaidījuši pirmo platīna trūkums ar darbiniekiem nekā trešdaļa indeksa — uzņēmumi, valsts iestā­ ilgtspējas un atbildības kategorijas uzņēmumu no vadības puses, piemē­ dalībnieku pašlaik neveic des, eksperti, sabiedris­ institūta vadītāja un jaunpienācējus zelta ram, paši darbinieki reti nekādus pasākumus kās organizācijas. Kopē­ kategorijā. Rezultātā tiek iesaistīti savu darba­ piegādātāju un apakšuz­ jās diskusijās 2011.gadā iniciatīvā iesaistās arvien Latvijā veidojas arvien vietu risku izvērtēšanā. ņēmēju attīstīšanā. kā prioritāte tika izvirzīta jauni uzņēmumi, un lielāks atrāviens starp uz­ Toties atzinīgi Izvērtējot 2011.gada tirgus attiecību kritēriju mērķis nākamajam ņēmumiem, kuri domā vērtējams, ka dalībnieki rezultātus, kļūst skaidrs: pilnveidošana un lielāka gadam ir panākt aktīvāku ilgtspējas un atbildības demonstrē arvien lielāku indeksa attīstība ir uzmanība uzņēmumu Latvijas lielāko valsts ka­ kategorijā, un «vidējo» atklātību uzņēmuma pār­ jāturpina, un nākamajos faktiskā snieguma un pitālsabiedrību iesaisti, uzņēmumu. valdībā. Tomēr joprojām gados būs nepieciešams rezultātu novērtēšanai. kurām, pēc citu dalībnie­ Neraugoties uz reti tiek novērota gatavī­ lielāks valdības atbalsts Pozitīvi, ka vairāk ku domām, būtu jārāda pozitīvajām tendencēm, ba sistemātiski un godīgi un iesaiste prioritāro nekā 80% pagājušā gada piemērs pārējiem. ir virkne virzienu, kuros ziņot par savas darbības virzienu noteikšanā, dalībnieku gadu no gada Līdzīgi kā augļu koki, joprojām iespējama rezultātiem. Veicinot savukārt ekspertiem turpina piedalīties, tā se­ arī ilgtspējas indekss izaugsme: uzņēmumu caurskatāmu un atklātu kopā ar dalībniekiem vēl kojot līdzi sava snieguma pirmo ražu sāk sniegt atklātībā, piegādātāju lēmumu pieņemšanas lielāka uzmanība būs jā­ izmaiņām un dinamikai. tikai pēc vairākiem ga­ izvēlē, saziņā ar darbinie­ procesu Latvijā, nākotnē velta snieguma kvalitātes Tajā pašā laikā būtiski, ka diem, tāpēc šogad varam kiem un klientiem. būtu jāizvērtē iespēja izvērtēšanai. l 6 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  7. 7. UZŅĒMUMU VIDĒJAIS SNIEGUMS 62% Pērn 53% SUDRABA GRUPA BRONZAS GRUPA ABB elektroenerģētikas un automatizācijas produktu tirdzniecība Danske Bank finanšu pakalpojumi CSDD transportlīdzekļu un vadītāju reģistra uzturēšana Dilers atkritumu apsaimniekošana, metālapstrāde Cemex cementa ražošana Konekesko Latvija lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība Cēsu alus dzērienu ražošana Latvijas Gaisa satiksme gaisa satiksmes vadība Coca-Cola HBC Latvia dzērienu vairumtirdzniecība Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa Daugavpils siltumtīkli siltumapgāde administrācijas augstskola augstākā izglītība DHL Latvia kurjeru darbība Skrivanek Baltic tulkošanas pakalpojumi, izglītība Exigen Services Latvia IT pakalpojumi United Oils naftas un ķīmijas produktu ražošana Fortum Jelgava siltumapgāde Vidzemes slimnīca veselības aprūpe G4S Latvia apsardze Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas Grifs AG apsardze organizācija atkritumu apsaimniekošana Lattelecom elektroniskie sakari un IT pakalpojumi Latvijas balzams alkoholisko dzērienu ražošana Platīna grupa. Kompānijas, kuras sasniedz ilgtspējas indeksa platīna Latvijas dzelzceļš dzelzceļa transports līmeni, korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējušas savā darbībā, un tajās ir noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos Latvijas loto azartspēles un derības notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas norāda uz Merks būvniecība 3—4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās, kurās uzņēmumam ir ietekme. Tie darbojas un informē par savu darbību ar augstu caurskatā­ Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle finanšu pakalpojumi mības un ietekmes auditoriju iesaistes līmeni, bet to publiskotos datus ir Olympic Casino Latvia azartspēles un derības apstiprinājis ārējs auditors. PricewaterhouseCoopers SIA auditoru pakalpojumi Zelta grupa. Uzņēmumi ar zelta statusu demonstrē atklātību un caurskatā­ mību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas RE&RE būvniecība paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot tajos būtiskā­ Rīgas siltums siltumapgāde kos korporatīvās atbildības aspektus. Šo uzņēmumu korporatīvās atbildības stratēģija ietver skaidrus un izmērāmus mērķus. Siemens Osakeyhtio tehnoloģiskie risinājumi un pakalpojumi Sudraba grupa. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īste­ Siguldas Būvmeistars būvniecība, tirdzniecība un karjeru izstrāde notu efektīvu ietekmes auditoriju iesaisti un ieviestu procesus, ar kuriem identificēt un vadīt riskus un iespējas. Šīm kompānijām ir arī apkopoti dati, Starptautiskā lidosta «Rīga» lidostas pakalpojumi kuri uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās pēdējā gada vai divu Valmieras piens piena pārstrāde laikā. Valmieras stikla šķiedra ķīmiskā un tekstila rūpniecība Bronzas grupa. Uzņēmumi, kuri iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi būtiskākajos jautājumos par Valmieras ūdens pilsētas ūdensapgāde ietekmi uz vidi, sabiedrību, darba vidi un kopējo tirgu, tomēr rezultāti nav Veolia vides serviss atkritumu apsaimniekošana viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir noteikuši savu vīziju, mi­ siju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildības principus, VTU Valmiera auto pasažieru pārvadājumi kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums. ILGTSPĒJAS INDEKSS 7
  8. 8. STRATĒĢIJA — Inta Lase Bez ekseļa nesanāks Uzņēmums, sabiedrība, biznesa vide un apkārtējā daba — šīs ir Nordea stratēģijas dimensijas, no kurām izriet desmitiem konkrētu darbu un ekonomisko ieguvumu: «ietaupīti» koki, veselīgāki darbinieki un zinošāki klienti P irms diviem gadiem, desmitus punktu garš veicamo darbu sa­ Par mērķu izpildes kontroli katrā di­ kad Nordea pirmo reizi raksts katrā no četrām stratēģijas pamatdi­ mensijā atbild kāds no darba grupas da­ atbildēja uz daudzajiem mensijām. Pirmā dimensija ir uzņēmums, lībniekiem. Pavisam grupā ir septiņi dar­ uzņēmumu ilgtspējas ar to saprotot klientus, pakalpojumus, pro­ binieki, no kuriem četri pārstāv bankas indeksa jautājumiem, augstāko menedžmentu. Savukārt mērķu atklājās — bankas rīcī­ sasniegšanā vadītāju uzdevums iesaistīt bas stratēģija, ja neskai­ faktiski visus darbiniekus. Lai «turētu roku ta striktos biznesa mēr­ uz pulsa», regulāri notiek grupas tikšanās, ķus, lielākoties «dzīvo» vadošo darbinieku prātos, bet vienotu prin­ Nordea pērn ir kurās tiek analizēts, cik daudz no plānotā jau sasniegts, kādas bijušas problēmas un cipu un veida, kā izmērīt, vai iecerētais sa­ sniegts, nebija. Tāpēc bankā tika izveidota «izglābusi» vismaz kā tās novērst. Turklāt «būt labam atmaksā­ jas», saka Dagnija Lejiņa, uzskaitot ieviestās vadošo darbinieku komanda, kurai bija gan jāuzliek uz papīra līdzšinējās idejas, gan jā­ 28 kokus, kas stratēģijas ekonomiskos efektus. izveido sistēmiska pieeja, nospraužot turp­ auguši vairāk Zaļāks dzīvesveids FOTO — NORA KREVnEVA, F64 māko četru gadu mērķus. «Strādājām ar ek­ Pirmais no soļiem, lai uzņēmuma stratēģi­ seli,» atceras Nordea sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa, kura bija atbildīga nekā 60 gadus ja būtu ne vien glīti uzrakstīts dokuments, bet arī iegūtu konkrētas praktiskas apri­ par darba grupas paveikto. Vispirms bija jā­ ses, bija darba vides, kultūras un attiek­ konstatē tābrīža situācija, jāapkopo idejas duktus un darbiniekus. Otrā — sabiedrība, smes pārskatīšana un dokumentēšana. ilgtermiņa uzstādījumiem, jāizrēķina, kāds kur iekļaujas labdarība, sponsorēšana un Proti, bija jāmotivē darbinieki aktīvai līdz­ būs atsevišķo mērķu ekonomiskais efekts, sociālais darbs. Trešā — biznesa vide jeb dalībai stratēģijas izpildē, kā arī jāskaidro kā arī jāizvērtē, kā iepriekš sāktie ilgtermi­ aktīva darbība profesionālajās asociācijās, pieņemto lēmumu cēloņi un sekas, jo tieši ņa sadarbības projekti iekļaujas uzņēmuma kā arī sadarbība ar valsts un pašvaldību in­ pēc bankas darbinieka, kurš ikdienā strā­ kopējā stratēģijā. stitūcijām. Visbeidzot ceturtā — dabas aiz­ dā ar klientiem vai sadarbības partneriem, Matemātisku aprēķinu un emocionālu sardzība, kur primārais mērķis ir efektīva visbiežāk spriež par to, vai bankas postu­ diskusiju rezultātā Nordea tapa vairākus resursu izmantošana. lētais atbilst darbiem. 8 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  9. 9. Nordea sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa ILGTSPĒJAS INDEKSS 9
  10. 10. STRATĒĢIJA CITI LABI Lauksaimniecības tehnikas piegādātājs PIEMĒRI Amazone izstrādājis savu stratēģiju, īpaši ņemot vērā Kuldīgas novada attīstības plānus. Arī aktīvi līdzdarbojies novada nākotnes modelēšanā, pētot ekonomiskās un sociālās norises, kā arī demogrāfiskās tendences. Darbinieku motivācijai līdztekus jau tradi­ pasākumu sponsorēšanas politiku — Nor­ brīvprātīgajā sabiedriskajā darbā pa dienai cionālām lietām, piemēram, veselības ap­ dea jau vairākus gadus atbalsta gan Rīgas, nostrādājuši aptuveni 10% jeb četri desmiti drošināšanas polisēm, ieviestas arī apmak­ gan Valmieras maratonu. darbinieku. Šogad šo skaitu plānots dubul­ sātas profesionālās mācības, ko darbinieki tot. Pavisam sabiedriskajās aktivitātēs pērn arī labprāt izmantojuši. Sarēķināts, ka pērn Brīvprātīgais darba laikā iesaistījušies aptuveni 65% darbinieku. katrs mācībās pavadījis vidēji 6,7 dienas. «Izstrādājot uzņēmuma stratēģiju, viens Savus klientus Nordea centusies moti­ Summējot secināts — darbinieku apmieri­ no uzdevumiem bija panākt, lai klienti vēt līzdalībai labdarības projektos, piedā­ nātība ir augusi, sasniedzot 72 punktus no mūs izvēlas nevis tikai piedāvāto produktu vājot kredītkartes lietotāja lojalitātes pro­ 100 iespējamiem. dēļ, bet arī tāpēc, ka esam sociāli atbildīgs grammu, kuru izmantojot katrs var uzkrāt Augstāki ir arī klientu apmierinātības uzņēmums,» stāsta Dagnija Lejiņa. Tāpēc, punktus un, sasniedzot zināmu punktu un lojalitātes rādītāji. Privātpersonas ban­ punktu pa punktam veidojot veicamo dar­ skaitu, izvēlēties — saņemt dāvanu konkrē­ kas darbu novērtējušas ar 76 punktiem no bu sarakstu, bijis svarīgi sniegt atbalstu da­ tas naudas summas apmērā vai ziedot to 100, bet juridiskās personas — ar 72 pun­ žādām sociāli mazaizsargātām sabiedrības kādai no bankas atbalstītajām sabiedriska­ ktiem. «Klienti mūs uzskata par atbildīgu grupām, šajās aktivitātēs iesaistot gan dar­ jām organizācijām. kreditētāju, kas sniedz caurskatāmu infor­ biniekus, gan klientus. Uzņēmuma stratēģijā arī definēta ak­ māciju par produktiem,» augsto vērtēju­ Darbinieku līdzdalība sekmēta, galve­ tīva līdzdalība biznesa vides sakārtošanā, mu skaidro Dagnija. Turklāt šī neesot tikai nokārt ieviešot apmaksāto «brīvprātīgā ko zināmā mērā arī var salīdzināt ar brīv­ klientu uzslava pieklājības pēc — palīdzot darba» dienu. Tas nozīmē, ka banka darbi­ prātīgo darbu. Tas nozīmē bankas vadošo kredītu vai līzīngu izvēlēties atbilstoši klien­ niekam maksā algu, bet cilvēks vai nu vada darbinieku līdzdalību ekspertu forumos, ta finansiālajām iespējām, mazāk riskē arī nodarbības Nordea izveidotajos jaunajiem dalību sabiedriskajās organizācijās un arī pati banka. Vidēji Latvijā banku sektorā tie uzņēmējiem domātajos kursos, vai palīdz ekonomikas politikas kopsakarību skaid­ kredīti, kur maksājums kavēts vairāk par 30 kādam no ilgtermiņa sadarbības partne­ rošanu plašākai publikai. Pērn, piemēram, dienām, veido 17%, bet Nordea šis īpatsvars riem — ģimenes atbalsta centram Lejas­ Nordea vecākais ekonomists Andris Strazds ir gandrīz divreiz zemāks — tikai 9%. strazdi, resursu centram sievietēm Marta uz žurnālistus interesējošiem jautājumiem Savdabīga dažādās dimensijās izvirzīto vai grūtībās nonākušos bērnus un jauniešus atbildējis vairāk nekā 300 reižu, tātad gan­ mērķu mijiedarbība atrasta, uzlabojot dar­ atbalstošajai asociācijai Dzīvesprieks. Pērn drīz katru gada dienu. ba vidi, bet vienlaikus — saudzīgi izturoties pret apkārtējo dabu un samazinot izdevu­ mus. Piemēram, uzņēmuma stratēģija pa­ redz, ka turpmāko četru gadu laikā bankas papīra patēriņš tiks samazināts par 20% jeb Vai, sagaidot jauno gadu, Jūs pērn No tiem, kas nosprauda plānus, par 5% katru gadu. Līdz šim banka patērēja nospraudāt kādus konkrētus plānus, tos atceras 71%, vidēji 22 tonas papīra gadā, pērn — jau par mērķus vai apņemšanās? un starp viņiem tos īstenot izdevās: 2,5 tonnām mazāk. Tas ir izdevīgi gan finan­ siāli, gan arī no apkārtējās vides viedokļa, jo tā Nordea pērn ir «izglābusi» vismaz 28 kokus, kas auguši vairāk nekā 60 gadus. Arī 49% jā 48% nē 12% pilnībā 41% lielā mērā īstenojot izvirzīto mērķi samazināt ener­ goresursu patēriņu, pērn patērēto kilovat­ stundu skaitu izdevies samazināt par 6%. Līdzīga izdevīguma mijiedarbība pa­ nākta, arī atbalstot veselīgu un sportisku dzīvesveidu. Proti, banka centrālajā birojā iekārtojusi 50 velonovietnes, ģērbtuves un dušas. Vasarā gandrīz visas velostāvvietas esot aizņemtas, kas nozīmē, ka 20% darbi­ nieku izmanto veselībai un videi draudzīgo transporta līdzekli. «Mēs varējām neierīkot velonovietnes un dušas, taču redzam, ka darbinieki, kas brauc ar velosipēdu, ir ap­ 2% grūti mierinātāki, enerģiskāki, viņi ir lojāli uzņē­ 3% grūti pateikt pateikt 11% nemaz 34% mazliet mumam, un tas ir izdevīgi,» saka Dagnija. Turklāt šāda bankas iekšējā politika precīzi atspoguļo atbalstam izvēlēto sabiedrisko SKDS, 2011. Aptaujāti LR iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem 10 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  11. 11. Atkritumu apsaimniekotājs Veolia Vides Serviss izstrādājis formulu — izvērstu anketu par dažādiem Līdztekus stratēģijai Coca–Cola HBC Latvia darba aspektiem, kas ļauj ne vien izzināt darbi- ir izstrādāta detalizēta ietekmes pušu nieku apmierinātības un lojalitātes reitingu, bet kartēšana, nosakot, kādas organizācijas, arī precīzi izrēķināt to, cik lielā mērā viņi iesaistīti iestādes un sabiedrības grupas var organizācijas procesos, kā šī līdzdalība atsaucas ietekmēt uzņēmuma darbību. Tādējādi uz darba rezultātiem, un, ja līdzdalība ir neliela, ie- uzņēmums spēj noteikt savus prioritāros spējams sistēmiski izanalizēt problēmu iemeslus. sadarbības partnerus. 58,7% Lai soli pa solim veidotu nākotnes klientu tīklu, kā arī pildītu sabiedrības iz­ UZŅĒMUMU glītošanas jomā uzstādītos mērķus, banka izveidojusi savu biznesa skolu No idejas VIDĒJAIS līdz investoram. Tās nav klasiskas lekcijas SNIEGUMS uzņēmējdarbībā, bet gan iespēja jauniem cilvēkiem veidot savus pirmos biznesa kon­ Tādā mērā visi uzņēmumi taktus, uzklausīt bankas pieredzējušo men­ kopā (vidēji) apliecinājuši toru padomus un piedalīties interaktīvās kategorijas kritēriju izpildi nodarbībās, kuras vada bankas darbinieki. Meklēt savu rokrakstu «Gan jā, gan ne,» saka Dagnija Lejiņa, jau­ tāta, vai uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas EKSPERTA VIEDOKLIS izstrādi atviegloja piederība lielai finanšu grupai. Vadlīnijas, protams, ir vienādas gan Nordea Latvijas, gan Skandināvijas filiālēm, taču veidu, kā īstenot izvirzīto mērķi, kat­ Vīzijas ir, atliek tām sekot ras filiāles vadība izvēlas pati. Arī tas, kādus Izķepurojušies no krīzes, sistēmiskas pieejas akcentus likt korporatīvās sociālās atbildī­ uzņēmumi ir nosprauduši trūkums, kas nozīmē bas programmā, ir katras bankas filiāles skaidrus turpmākās attīs­ — stratēģijas izpildei nacionālās vadības ziņā. tības mērķus, izstrādājuši netiek sekots līdzi. Tāpat Latvija savā stratēģijā izceļ ilgtermiņa izmērāmus kritērijus, atklājies, ka ne viena sadarbību ar stabiliem partneriem un reālu pēc kuriem noteikt, vai vien uzņēmuma izpratnē labumu tām sabiedrības grupām, ar kurām uzdevumi sasniegti, kā arī stratēģija nozīmē tikai izveidota visciešākā sadarbība. Savukārt aizvien vairāk uzmanības konkrētas tirgus pozīcijas īpaši 2012.gadā izcelta bankas gatavība līdz­ pievērš iekšējai pienāku­ iekarošanu, ignorējot, darboties finanšu izglītības stiprināšanā. Šī mu sadalei tā, lai sekošana Inta Priedola, piemēram, sociālās atbil­ prioritāte galvenokārt izvēlēta, atceroties uzņēmuma stratēģijas uzņēmumu stratēģijas dības dimensiju. Trūkst pērn piedzīvoto sašūpošanos Latvijas fi­ izpildei nebūtu tikai aug­ sadaļas eksperte arī atgriezeniskās saites ar nanšu sistēmā — Krājbankas krahu un bau­ stākā vadītāja pienākums. sabiedrību, bet, «repu­ mu vilni, kas no Swedbank kontiem vienā Vērtējot uzņēmumu tācijas» jēdzienu lietojot nedēļas nogalē aizslaucīja miljoniem latu. atbildes, redzams — apmaksātu brīvprātīgā sašaurināti, uzņēmumi Nordea bankas Latvijas filiāles vadītājs, definēt misiju, vīziju un darba dienu, kurā uzņē­ nenovērtē, kādu eko­ biznesa attīstības vadītājs Polijā un Baltijas prioritātes uzņēmumiem muma darbinieki piedalās nomisko efektu var dot valstīs Valdis Siksnis uzsver: «Mēs uz sociā­ ar katru gadu kļūst aizvien vai nu izglītības, vai sabiedrības atzīts «sociāli lo atbildību raugāmies pragmatiski, un vieglāk, taču joprojām kli­ labdarības projektos. Inte­ atbildīga uzņēmuma» tieši tādēļ korporatīvā sociālā atbildība ir bo izpratne par to, kā mē­ resanta ir arī uzņēmumu statuss. daļa no mūsu uzņēmējdarbības stratēģijas, rīt reputāciju, kā arī maz pieredze kopējā stratēģijā Līdzīgi kā iepriekšējos identitātes — mūsu DNS.» tiek analizēta uzņēmuma iekļaut energoresursu gados, labākos rezultātus Protams, precīzi izrēķināt, cik klientu un apkārtējās sabiedrības patēriņa samazināšanu un šajā sadaļā uzrādījušas banku izvēlas tās sociāli atbildīgās rīcības mijiedarbība. pāreju uz videi draudzīgu ārvalstu uzņēmumu dēļ, nav iespējams. Taču Dagnija Lejiņa Būtiskākais šāgada biroja vidi, norādot, par meitaskompānijas vai domā tā: «Ja klients krīzes brīdī redz, ka panākums ir daudzu cik procentiem ik gadu filiāles, jo šajos uzņēmu­ mēs darām pat vairāk, nekā tikai prasa li­ uzņēmumu izstrādātie jāsamazina, piemēram, mos pārņemta detalizēta kums, viņš uzticēsies un par savu pozitīvo detalizētie plāni, kā elektroenerģijas un papīra mātesuzņēmuma stratē­ pieredzi pastāstīs citiem.» Tāpēc būtiskā­ sasniegt ne vien plānoto patēriņš. Arī komunikāci­ ģija, to pielāgojot Latvijas kais —  lai uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija peļņas, apgrozījuma un jas dimensija uzņēmumu apstākļiem. Taču arī uzņē­ un rīcība ikdienā būtu balstīta vienās vērtī­ klientu pieaugumu, bet stratēģiskās plānošanas mumi ar Latvijas kapitālu bās, lai dažādie tās aspekti harmoniski pa­ arī — kā iesaistīties biznesa dokumentos kļūst aizvien šogad daudz precīzāk pildinātu cits citu. Un ļoti svarīgi, lai uzņē­ vides sakārtošanā, dabas izvērstāka un neaprobežo­ spējuši ieskicēt savu vietu muma rīcības iemesli ir skaidri saprotami saudzēšanā un sociāli jas tikai ar preses relīzēm. Latvijas biznesa vidē gan gan pašu darbiniekiem, gan klientiem, gan atbildīgās aktivitātēs. Vai­ Analizējot vēl uzla­ šodien, gan arī skatoties arī sabiedrībai kopumā. l rāki uzņēmumi ir ieviesuši bojamās lietas, jāatzīmē perspektīvā. l ILGTSPĒJAS INDEKSS 11
  12. 12. SABIEDRĪBA — Inta Lase Uz palikšanu Izglītība, vides aizsardzība, veselība, kā arī drošība ir jomas, kuru atbalstam CEMEX ik gadu piešķir vairākus desmitus tūkstošu latu. Turklāt, lai varētu izvēlēties vietējai sabiedrībai visnepieciešamākos projektus, lēmumu uzņēmums pieņem kopā ar Saldus un Brocēnu novada viedokļu līderiem S abiedrības investīcijas konkursu īpašu dara ne vien publiski pie­ vairāki profesionālās orientācijas projekti vi­ ir viens no uzņēmuma ejamais nolikums un mājaslapā skaidrotie dusskolās. Piemēram, Saldus vidusskolnie­ CEMEX ilgtspējas stra­ precīzie vērtēšanas kritēriji, bet arī fakts, ka ces izzinās šuvējas profesiju, gan apmeklējot tēģijas pīlāriem. Ražo­ lēmumu kopīgi pieņem uzņēmēji un vietējie šūšanas uzņēmumus un individuāli strādājo­ jošam uzņēmumam tas iedzīvotāji — trīs projektu vērtētājus izvirza šās meistares, gan pēc tam patstāvīgi pašujot nozīmē rūpes par vidi CEMEX, divi pārstāv Brocēnu, bet vēl divi — tautastērpus skolas mazākajiem dejotājiem. novadā, kur atrodas Saldus novada iedzīvotājus. Savukārt Druvas pagastā, iesaistot LU rūpnīca, izglītību veici­ mācībspēkus, jauniešiem sarīkos robotu noši palīdzības projekti parādi, tā mudinot interesēties par eksak­ vietējās skolās un, kā uzsver uzņēmuma va­ tajām zinātnēm. Jau vairāku gadu garumā dītājs Enrike Garsija, sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām dažādos infrastruk­ «Jo labāka uzņēmums sadarbībā ar Saldus un Brocēnu pašvaldību dažādās skolās izveidojis 20 ģeo­ tūras attīstības projektos. Turklāt, kā rēķi­ na CEMEX, būt atbildīgam pret sabiedrību, sabiedrība mums grāfijas interešu klubiņus. «Izglītības programmas ir ļoti svarīgas kurā strādā, ir arī ekonomiski izdevīgi. apkārt, jo labāk vairāku iemeslu dēļ — iespējams, kāds pui­ ka, kas ieinteresējas par tehniskajām zināt­ Fonds labām idejām Meklējot veidu, kā ekonomiski izdevīgi un klājas biznesam» nēm, pēc 10 gadiem strādās tieši CEMEX, bet varbūt viņš būs vietējās pašvaldības de­ sociāli atbildīgi iekļauties vietējā sabiedrībā, putāts vai ceļubūves uzņēmuma vadītājs,» FOTO — NORA KREVnEVA, F64 celtniecības materiālu ražotājs CEMEX jau skaidro Enrike Garsija. Viņš atgādina — labi 2007.gadā izveidoja CEMEX Iespēju fondu, «Lēmumi ir patiešām objektīvi — CEMEX izglītoti jaunieši noteikti nepaliks bez dar­ ar kura palīdzību tiek atbalstīta Saldus un cilvēki daudz labāk pārzina projektu izmaksu ba, tātad viņu maksātie nodokļi papildinās Brocēnu novada attīstība. Fonds divas reizes aprēķinus, bet pārējie precīzāk zina vietējās pašvaldības budžetu, kas savukārt nozīmē gadā izsludina projektu konkursus, kuros vajadzības,» stāsta CEMEX Iespēju fonda vadī­ — pagastā vai valstī varēs vairāk līdzekļu at­ atbilstoši izvirzītajām prioritātēm nevalstis­ tāja Ilga Ķuze. Viņa neslēpj gandarījumu par vēlēt infrastruktūras projektiem, kuros būs kās organizācijas un pašvaldību iestādes var šāgada konkursa uzvarētājiem — vides jomā nepieciešamas CEMEX ražotās izejvielas. iesniegt savus projektus. Tikko noslēdzies atbalstu saņems biedrība Mēs Jaunaucei, «Jo labāka sabiedrība mums apkārt, jo la­ šāgada pirmais konkurss, kurā saņemti 33 kura jau vairāku gadu garumā mērķtiecīgi ar bāk klājas biznesam,» jau daudzās pasaules pieteikumi, no kuriem par atbalstāmiem at­ pieticīgiem līdzekļiem novadā atjauno angļu valstīs CEMEX pārbaudītu uzņēmuma un zīti četrpadsmit. Kopumā uzvarētājprojektos parku, kuru par labu tūrisma objektu atzi­ sabiedrības sadarbības modeli vienā teiku­ uzņēmums ieguldīs 10 000 latu. Šo projektu nusi virkne Latvijas ceļvežu. Tāpat atbalstīti mā definē Garsija. 12 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  13. 13. CEMEX vadītājs Enrike Garsija ILGTSPĒJAS INDEKSS 13
  14. 14. sabieDrība citi labi pieMēri viDZeMes sliMnīca ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Valmieras Pārgaujas vidusskolu par līdzdalību dabaszinību mācību programmas pilnveidošanā. Vienlaikus šis ir labs piemērs, kā jauniešus piesaistīt ārsta profesijai. Latvijā gan vēl neviens privātās un publis­ pie rūpnīcas izskatās kā golfa laukumā, un vecos karjerus — dažos no tiem izveidoti ziv­ kās partnerības projekts nav īstenots ne ce­ nekādi kaitīgie putekļi gaisā nenonāk,» saka ju dīķi, kas kļuvuši par iecienītām makšķe­ ļubūvē, ne citos būvniecības projektos (kā, Garsija. Turklāt šāds videi draudzīgs un ap­ rēšanas vietām. Iespējams, tā varētu rīkoties piemēram, Mehiko īstenotais energoefektī­ kārtējai sabiedrībai caurskatāms saimnieko­ arī ar Latvijas karjeriem, tikai jāsaprot, vai vu sociālo māju celtniecības projekts), taču šanas veids ir labi saprotams — kad rūpnīca vietējā sabiedrība ir ieinteresēta šādā vides uzņēmums domā, ka, ekonomikai nostā­ vēlēsies paplašināties vai tai vajadzēs jaunu transformācijā. joties uz izaugsmes ceļa, arī Latvijā varētu atļauju, kuru saņemšanā vērā tiek ņemts arī tapt kas līdzīgs. sabiedrības viedoklis, cilvēki uzņēmēju plā­ repUtācijas svars Taču ir arī tādi projekti, kuros uzņē­ niem neiebildīs, jo būs pārliecinājušies gan Viens no ieguvumiem, ko uzņēmums saska­ mums iesaistījies, pat necenšoties analizēt par viņu atbildīgo attieksmi pret vidi, gan ta, gan īstenojot pret vidi atbildīgu ražošanu, ekonomisko efektu. Tie ir projekti, kas ļauj par aktīvo līdzdalību novadam svarīgos sa­ gan arī finansējot sabiedriskas aktivitātes, ir pasniegt roku sabiedrības atstumtajiem. biedriskos projektos. laba reputācija. Turklāt tie nav tikai vārdi — Par tādu uzskatāma jau 2009.gadā izveido­ Lielbritānijā CEMEX ražotne atradusi piemēram, ja kādi Somijas uzņēmēji vēlas tā zupas virtuve Saldus novada iedzīvotā­ veidu, kā sabiedriski lietderīgi apsaimniekot iegādāties Latvijā ražotos materiālus, viņi jiem. Tā tapusi sadarbība ar Romas katoļu draudzi un ik dienu pabaro 150—170 cilvē­ ku. «Mēs esam daļa no sabiedrības, tātad arī mums jāuzņemas daļa atbildības par tiem, kuriem klājas visgrūtāk,» šādu pro­ patērētāju spieDiens jektu atbalsta ideju skaidro Garsija. ceļā UZ ZaļU raŽotni Atbildīgi pret apkārtējo vidi — tas ir gan viens 93% 72% 44% aptaujāto nosauc «zīmolu, otrajā vietā ir no uzņēmuma ilgtspējas pamatprincipiem, uzņēmumu uzticamību, «ieņēmumu gan arī viena no apakšpogrammām sabied­ vadītāju atzīst, reputāciju» kāpums un rības investīciju programmā. To Meksikas ka ilgtspējas kā svarīgāko izmaksu kompānija CEMEX, kas ir viens no lielāka­ jautājumi faktoru, kas liek samazināšana» jiem cementa ražotājiem pasaulē, definējusi būs svarīgi izšķirties par koncerna globālajās vadlīnijās, jo zaļa ražo­ viņu biznesa labu ilgtspējīgai šana mijiedarbībā ar apkārtējo sabiedrību nākotnei biznesa stratēģijai daudzās pasaules valstīs izrādījies ne vien prestižs, bet arī ekonomiski izdevīgs risinā­ jums. Proti, jau tagad CEMEX ražotnē aptu­ veni 60% enerģijas nāk no atjaunojamajiem resursiem — otrreiz pārstrādātiem atkritu­ Kas nāKaMo piecu gaDu laiKā visspēcīgāK ieteKMēs jūsu uZņēMuMa miem, sasmalcinātām automašīnu riepām, attieKsMi pret sabieDrības prasībāM? biomasas un citiem blakusproduktiem. Cit­ 58% viet pasaulē tas nozīmējis iespēju vietējai sabiedrībai ērti atbrīvoties no atkritumiem, 45% taču Latvijā šī sistēma vēl pilnībā nestrādā. 39% Uzņēmums ir noslēdzis ilgtermiņa sadarbī­ bas līgumus ar vienu atkritumu apsaimnie­ 28% košanas uzņēmumu, taču piegādes apjomi 26% 25% 22% vēl nesasniedz CEMEX vajadzības, tāpēc uz­ ņēmumam nākas pārstrādātos atkritumus 15% 15% 14% ievest. Taču Garsija cer, ka jau drīzā nāktonē arī Latvijā šī nozare attīstīsies un viens no efektiem, ko līdz ar ražotni iegūst arī sabied­ rība, ir sakārtota atkritumu pārstrāde. Otrs vides aspekts, ko uzņēmums izceļ, pa da va vie opi re m in pi sa rga va ve eg ed g k o l ld bi niz tē rb runājot par sociāli atbildīgu iekļaušanos re­ dī tē ena ul st e ed ā ā i rē in ba jā s ji at dā or ie tā s ris cij or ģionā, ir izlietotie karjeri un putekļu slāpēša­ tā ki i ji i kā as ji na tiešā ražotnes tuvumā. «Mums ir svarīgi, s lai katrs novada iedzīvotājs redz — vasarā ANO GLObĀLAIS LīGUMS UN ACCENTURE, 766 UZŅēMUMU VADīTĀJU PASAULES APTAUJA, 2010 14 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  15. 15. Siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma SEB banka atbalsta piešķiršanu labdarības un Rīgas siltums arodbiedrība, uzņēmuma sabiedrisku aktivitāšu projektiem padarījusi vadība un darbinieki kopā ik gadu izvēlas caurskatāmu katram, kurš vēlētos saņemt kādu sabiedriski aktuālu projektu, kuru palīdzību. Mājaslapā ir izskaidrots, kādi pro- uzņēmums atbalsta. Šā projekta īstenošanā jekti tiek atbalstīti, kā jāraksta projekts un pēc katrs darbinieks var iesaistīties pēc kādiem principiem to vērtēs. Turklāt projektus brīvprātības principa. var iesniegt elektroniski. 69,5% rūpīgi analizē ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī uzņēmuma nākotnes stratēģiju un vērtī­ UZŅĒMUMU bas. Latvijā pluspunktus sabiedriski atbildī­ gam uzņēmumam neviens klients pagaidām VIDĒJAIS gan vēl nepiešķir, taču attieksme pamazām SNIEGUMS mainās, saka Garsija. Atzīmējot, ka sadarbība ar sabiedrību Tādā mērā visi uzņēmumi nav tikai uzņēmuma vadības iegriba, katra kopā (vidēji) apliecinājuši darbinieka parakstītajā profesionālās ētikas kategorijas kritēriju izpildi kodeksā ir iekļauta sadaļa, kā veidot attiecī­ bas ar sabiedrību. Interesanti, ka uzņēmums skaidri norāda: katram darbiniekam savā rī­ cībā ir jāatceras par uzņēmuma pamatvērtī­ bām — sadarbību, godīgumu un līderību. Uz­ EKSPERTA VIEDOKLIS svars šeit likts uz godīgumu. Proti, darbinieki brīvajā laikā var droši līdzdarboties dažādās sabiedriskās organizācijās, taču nedrīkst maldinoši solīt uzņēmuma atblastu kādam Palīdzēt gudri šādas organizācijas rīkotam pasākumam vai Šogad augusi uzņēmumu priekšmetiem. Šogad uzla­ projektam. Jebkuru atbalstu vietējās sabied­ izpratne par to, kā investī­ bojusies arī lielo starptau­ rības pārstāvji saņem tikai un vienīgi atklā­ cijas sabiedrībā salāgot ar tisko uzņēmumu prasme ta konkursa kārtībā. Būtiska sadaļa ētikas uzņēmuma izvirzītajiem māteskompānijas sabied­ kodeksā veltīta arī korupcijas un interešu stratēģiskajiem mērķiem rības investīciju politikas konflikta jautājumiem, uzsverot — atbildīgs un politiku. Turklāt aiz­ vadlīniju piemērošanā sabiedrības loceklis, un tādam jābūt katram vien mazāk ir uzņēmumu, Latvijas apstākļiem. uzņēmuma darbiniekam, neiesaistās korup­ kas sabiedrības investīciju Taču, vērtējot darbi­ tīvos darījumos ar amatpersonām un spēj sadaļā ieraksta tikai dalību nieku līdzdalību uzņēmu­ izvērtēt, kā nenonākt interešu konfliktā, jo labdarības projektos — Līva Jēgere, ma sabiedrības investīciju tikai tā — esot godīgam sadarbībā ar politi­ daudzi iesaistās izglītības sabiedrības investīciju projektos, tā kopumā vēl ķiem vai NVO — iespējams saņemt uzņēmu­ programmās, investē zinā­ sadaļas eksperte joprojām ir visai zema. mam tik nepieciešamo uzticēšanos. Un tas ir šanas nākotnes attīstībā. Piemēram, tikai reto uzņē­ svarīgi, jo uzņēmums Latvijā un Brocēnos ir Pie mīnusiem jāpieskaita mumu interesē darbinie­ uz palikšanu. caurskatāmības un kuras nolemts atbalstīt. ku viedoklis par to, kādi Savā sabiedrības investīciju stratēģijā uz­ skaidru kritēriju trūkums, Taču arī te vēl veicami projekti būtu jāatbalsta ņēmums izvēlējies arī atbalstīt projektus, ku­ vērtējot lūgumus pēc pa­ daudzi uzlabojumi, jo un kāpēc. Tāpat vēl klibo ros ekonomisko labumu neieraudzīt, bet kas līdzības, kā arī darbinieku nereti uzņēmēji nenosa­ prasme izzināt sabiedrī­ ceļ valsts prestižu. «Mums ir svarīga gan uz­ mazo līdzdalību atbalsta ka, kurš cilvēks atbild par bas konkrētās vajadzības, ņēmuma, gan tās valsts, kurā strādājam, labā prioritāšu nospraušanā. pieteikumu izvērtēšanu, it īpaši lokālā līmenī. reputācija,» saka Garsija, rādot tikko izdoto Šādi ir secinājumi, izana­ neskaidro, kāpēc izvēlēts Taču, ja uzņēmums vēlas grāmatu par uzņēmuma līdzfinansēto pro­ lizējot uzņēmēju atbildes atbalstīt tieši šo konkrēto kvalitatīvi iekļauties vidē, jektu — latviešu modernās mākslas pārstāvju uz jautājumiem sabiedrī­ projektu. Taču tas būtu kurā, piemēram, notiek darbu izstādi ASV. «Par to saņēmām arī savu bas investīciju sadaļā. svarīgi no uzņēmuma ražošana, precīza sabied­ daļu kritikas — neesot izraudzīti tie «labākie» Iepriekš uzņēmumi reputācijas viedokļa. rības vēlmju definēšana ir mākslinieki,» smaidot saka Garsija. Taču, kā par sasniegumu uzskatīja Pozitīva ir tendence primāra. uzsver uzņēmējs, autorus izvēlējās profesio­ sporta komandu atbal­ uzņēmumiem aktīvi Arī atbalsts sociāli nāļu žūrija, un mēs esam pieraduši uzklausīt stīšanu un ikgadēju zie­ iesaistīties gan mācību mazaizsargātām grupām, speciālistus. Vienalga, vai tā būtu Latvijas dojumu kādai labdarības programmu izveidē, gan piemēram, ilgstošo bez­ vārdu starptautiski pulējoša gleznu izstāde, organizācijai, bet šogad mudinot darbiniekus darbnieku iesaistīšana vai vai maza novada dziesmu un deju kolektī­ uzņēmēji daudz biežāk brīvprātīgi lasīt lekcijas vai darbinieku ar invaliditāti vu lūgumi atbalstīt dalību dziesmu­ vētkos. s ir izstrādājuši izvērstu piedalīties citās izglītības pieņemšana darbā, ir ļoti «Mēs gribam, lai sabiedrības pārstāvji paši atbalsta programmu, kurā iniciatīvās. Īpaši izceļa­ reta parādība. Uzņēmuma aktīvi iesaistās diskusijā par to, kas novadam precīzi aprakstīta gan tā mas dažādas uzņēmēju sociālā atbildība daudz vai valstij ir svarīgākais, kādas ir prioritātes piešķiršanas procedūra, iniciatīvas modināt bērnos biežāk izpaužas, tikai un kādi ir ieguvumi,» uzsver Garsija. l gan arī definētas nozares, interesi par eksaktajiem ziedojot labdarībai. l ILGTSPĒJAS INDEKSS 15
  16. 16. DARBA VIDE — Inta Lase Ēnas, kas izgaismo Aldara ieviestā darbinieku «ēnošanas prakse» ļāvusi izvairīties no kļūdainiem lēmumiem, kas nestu zaudējumus, bet zemā darbinieku mainība panākta, radot savstarpējas uzticēšanās atmosfēru uzņēmumā P ārsla Baško darbu lēmumu pieņemšana, ir visai miglaina. Tā­ Aldarī sāka 2007.gada pēc tika radīta programma Izzini. «Tikai iz­ novembrī — «kopā ar krīzi», viņa smaidot Darbinieki, kuri protot, ar ko nodarbojas citi kolēģi, var jau ar pirmo reizi un nekļūdīgi pieņemt lēmumu,» saka. Jau pirmajās dar­ ba dienās kļuvis skaidrs uzdeva labākos pro­ rammas būtību skaidro Pārsla. Tas nozī­ g mēja, ka visu līmeņu vadītājiem bija obligāti — algas nesamazinās, taču darbinieku skaits jautājumus šefam, jāiesaistās darbinieku «ēnošanā». Nodaļu vadītāji brauca līdzi pārdošanas gan krietni saruks. Par aptuveni 30%. Kā panākt, lai lielās atlaišanas saņēma mp3 aģentiem, pavadīja dienu pie konveijera, per­ sonāldaļā vai grāmatvedībā. Turklāt ne tikai dzirnavas nesamaltu darbinieku lepnumu par savu uzņēmumu un neietekmētu darba atskaņotājus «staigāja līdzi» vai «sēdēja blakus», bet uz­ deva precīzus jautājums, kā un kāpēc darbs rezultātus? Tas bija pirmais jautājums, uz organizēts. Interesanti, ka nav bijis grūti kuru atbildi personāla vadības un adminis­ «ēnošanā» iesaistīt ražošanu un mārketingu, tratīvā departamenta direktore Pārsla Baško Uzņēmumu ilgtspējas indeksa kontekstā kur notiekošais vadītājiem licies saistošs un FOTO — Reinis Hofmanis, F64 un Aldara arodorganizācijas priekšsēdētāja bija svarīgi novērtēt — ko uzņēmums dara noskaidrojams, savukārt pārliecināt, ka ēno­ Inga Ozola meklēja kopīgi. papildus likumā stingri regulētajiem darba šanai jānotiek arī administrācijā, bijis grūtāk. «Radījām caurskatāmu un precīzi izmē­ drošības nosacījumiem un darba ņēmēja tie­ «Cilvēkam šķiet — ko nu es iešu uz blakus ka­ rāmu darbinieku kvalifikācijas izvērtēšanas sībām un kā darba vides uzlabošanas pasā­ binetu un skatīšos, ko dara grāmatvedība, sistēmu. Katrā konkrētajā gadījumā kopā ar kumi ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. taču arī tas ir svarīgi. Citādi nevar ieraudzīt arodbiedrības pārstāvjiem vērtējām, kurš uzņēmuma mehānismu kopskatā,» uzskata cilvēks strādā labāk, kurš atlaižams, kā­ Priekšnieks — strādnieka ēna Pārsla. «Ēnošanas» rezultātā, pieņemot lē­ pēc,» atceras Pārsla. Savukārt Inga uzsver Izdzīvojot jostas savilkšanu, izkristalizējās arī mumus, bijis iespējams precīzāk veidot prog­ to, ka sarunas par atlaišanu sāktas laikus, dažas problēmas darba organizācijā. Proti, nozes un uzstādīt mērķus. Taču, viņa uzsver, neļaujot uzņēmumā izplatīties baumām un tapa skaidrs — teju vai katrs no 300 uzņē­ lai «ēnošanas» projekts sasniegtu rezultātu, panikai. Tikai tā — spēlējot atklātām kār­ muma darbiniekiem labi zina, kā strādā viņa svarīgs bijis gan mātesuzņēmuma Carlsberg tīm — bija iespējams panākt savstarpēju nodaļa, bet izpratne par to, kā tas atsaucas grupas augstākā līmeņa vadības atbalsts, gan uzticēšanos. uz uzņēmuma darbu kopumā un kā notiek arī darbinieku uzticēšanās. 16 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  17. 17. Aldara personāla vadības un administratīvā departamenta direktore Pārsla Baško ILGTSPĒJAS INDEKSS 17
  18. 18. Darba citi labi Alus ražotājs cēsu alus piesaistījis fizioterapeitu, kurš tiem darbiniekiem, kam ilgstoši jāstrādā vienā viDe pieMēri pozā vai arī intensīvi jākustas, ir izstrādājis speciālus muskuļu atslodzes vingrinājumus. Uzņēmums ievie- sis arī 360 grādu novērtējumu darbiniekiem, kas ļauj vispusīgi izvērtēt katra stiprās un vājās puses — paša darbinieka, vadītāja, kolēģu un padoto skatījumā. Tajā palīdzēja arodbiedrība, kas pārliecinā­ saintegrējušies. Esam spējuši un gribējuši kopš 2008.gada, kad par uzņēmuma 100% ja zemākā līmeņa darbiniekus nebaidīties nodrošināt atvērtu komunikāciju,» uzskata īpašnieku kļuva Ziemeļeiropā lielākie alus ai jūsu darbavietā tiek nodrošināta iespēja darba un ģimenes dzīves saskaņošanai? personāla direktore. Arī uzņēmuma iekšējais ražotāji Carlsberg Group. To noteica gan 0% — jā atbildēt uz viņus «ēnojošo» citu no­ godīgi daļu vadītāju jautājumiem, tā ļaujot no ma­ 2% — nē informatīvais žurnāls Alus Pasaule tapis divās mātesuzņēmuma kopējā stratēģija, gan arī % —las ieraudzīt trūkumus sistēmā. Piemēram, nav pārliecināti valodās. Tas gan ir tikai viens no iekšējās ko­ ekonomiskā krīze, kurā bez izmaiņām ne­ vadītājus, kas «ēnoja» cehā strādājošos, munikācijas kanāliem. Tikpat svarīgs atvēr­ iztikt un kuras laikā, kā saka Pārsla Baško, ā? (Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā” atbildeibijis arī intranets, ir tie atvieglojumi) lietas sakār­ vairs nebija grūti pārliecināt, ka vajadzīgs tas darba vides radīšanai — kādi tad «mums bija laiks pārdomāt, kā Vai jūsu darbavietā tiek nodrošināta iespēja darba tot citādi». Personāla vadītāja atceras — bijis spilgtāks apgaismojums un arī garderobes 5% — elastīgs darba laiks kurā darbiniekus informē par aktualitātēm, un ģimenes dzīves saskaņošanai? 9% — brīvas svētku dienas Inga prasās pēc labiekārtošanas, atceras plāniem, uzdevumiem. svarīgi jau neilgi pēc darījuma skaidrot dar­ 7% — attālināta darba līmeņu dar­ 50% — jā Ozola. Arī cilvēciskais dažādu iespējas «Labāk sliktas ziņas nekā nekādas,» biniekiem, kādas ir uzņēmuma akcionāru 42% — nē vienisprātis ir gan vietā % —binieku kontakts bijis ļoti svarīgs pieskatīšana darbaadministrācija, gan arod­ nodrošināta bērnu projekta maiņas sekas. Kādas ir Carlsberg Group kā ieguvums. «Ir taču patīkami, 8%katru, ko pārliecināti uzskata — par katru problēmu ja — nav biedrība, kas uzņēmuma virsvērtības un mērķi, kā tos uzņēmumā satiec — vai tas būtu priekšnieks ir jārunā, tiklīdz tā radusies, nevis jāklusē iedzīvinās Aldarī. Pirmie soļi, protams, tika vai krāvējs —, pasveicini. Nevis tāpēc, ka tā un jāļauj vaļa baumām. Turklāt, ņemot vērā uztverti ar aizdomām, taču, redzot, kā vadī­ vajag, bet tāpēc, ka gribas,» domā(Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā”aktuālos — kādi tad ir tie atvieglojumi) ap­ Kā? Pārsla, ražošanas uzņēmumos vienmēr atbildei bas pasludinātās vērtības gūst praktiskas racionāli piebilstot — apmierināts darbi­ darba drošības jautājumus, nodaļās ieviestas rises, attieksme mainījās. Piemēram, viena nieks ir arī krietni efektīvāks. 75% — elastīgs darba laiks ikrīta operatīvās sanāksmes, kurās katrs aici­ no mātesgrupas pamatvērtībām skan šādi: 59% — brīvasnāts atklātidienasiepriekšējā dienā paveik­ «Katram uzņēmuma darbiniekam ir iespēja svētku izrunāt Balva par jaUtājUMU šeFaM attālināta panākumus, problēmas, riskus. Kādā 27% — to — darba iespējas dot savu ieguldījumu.» Praksē tas nozīmējot Netaupīt svētku sajūtai — tāds bija uzņēmu­ no šādām piecminūtēm ierosināts uzlabot gan sadarbību ar arodbiedrību, gan iespēju ma moto arī skarbākajā krīzes 5% — nodrošināta bērnu — sakārtot brīdinājumus uz brīdī. Tāpēc, ventilāciju, citā pieskatīšana darba vietā ikvienam izteikt ierosinājumus un tieši uz­ samazinot kopējos izdevumus, Aldaris ne­ konveijeriem. Šādi it kā nelieli darba vides dot jautājumus vadībai. Piemēram, šogad atteicās no darbinieku Jaungada balles, ko­ uzlabojumi atmaksājas arī darba devējam, jo martā ar darbiniekiem iepazinās Aldara pējiem sporta pasākumiem pirms vasaras mazāk ir traumu un kompensāciju par tām. jaunais šefs Tomass Kure Jakobsens. Tā bija pīķa sezonas un labāko apbalvošanas. «Mēs Būtiskas izmaiņas uzņēmuma darba vi­ nevis viena liela sapulce milzīgā zālē, bet gan apbalvojam ne tikai tos, kuri uzrādījuši izci­ des veidošanā Aldaris soli pa solim ievieš jau tikšanās ar katru departamentu, turklāt tie lākos rezultātus, bet arī tos, kuru darbs vis­ precīzāk atbilst uzņēmuma nospraustajām pamatvērtībām,» saka Pārsla. Skatoties, kādi darbinieki pērn atzīti par uzņēmuma «Veik­ smes čempioniem», redzams — pārstāvēti vai jūsu Darbavietā tieK ja ir atvieglojuMi, faktiski visi uzņēmuma departamenti un visi noDrošināta iespēja Darba un taD KāDi? līmeņi. Publisku atzinību saņēmis gan tehnis­ ģiMenes DZīves sasKaņošanai? kais darbinieks, kurš, nežēlojot brīvdienas, ziemā novērsis apkures sistēmas problēmas, gan vidējā vadības līmeņa cilvēki, kuri atbil­ 50% jā 42% nē 75% dējuši par ES līdzfinansējuma saņemšanu. Arī tā ir daļa no stratēģijas un precīzi atbilst vienai no uzņēmuma izvirzītajām pamatvēr­ 59% tībām — ikviens var tikt apbalvots par labu darbu uzņēmuma labā. Skan kā no personālvadības rokasgrā­ matas, pasmaida pati Pārsla. Taču ganda­ 27% rījums un iniciatīva jau kļūst abpusēja, un ir sagaidītas arī pašu darbinieku iniciatīvas. Piemēram, gandrīz visi darbinieki kopā ar 5% ģimenēm šopavasar piedalījās Lielajā talkā un paši ieteica uzņēmuma administrācijai, ka Muzeju naktī labprāt atvērtu Aldara dur­ elastīgs brīvas attālināta bērnu vis plašākai publikai. «Cilvēki lepojas ar savu darba svētku darba pieskatīšana darbavietu.» Kad jautāju, kā veicies, nojau­ 8% nav pārliecināti laiks dienas iespējas darbavietā cot dalījumu pēc nacionalitātes, Pārsla aiz­ domājas. Jautājums vietā — aptuveni pusei darbinieku dzimtā valoda ir krievu. «Esam TNS, 2011. APTAUJĀTI LR IEDZīVOTĀJI VECUMĀ NO 18 LīDZ 55 GADIEM, KURIEM IR ALGOTS DARbS 18 ILGTSPĒJAS INDEKSS
  19. 19. Tulkošanas uzņēmumā Skrivanek ik nedēļu Latvija Statoil veicis darbinieku izglīto- notiek «gardās trešdienas» sapulces, kurās līdz- šanas kampaņu, kāpēc lifta vietā labāk tekus darba jautājumu pārrunāšanai visi kolēģi izvēlēties kāpnes — izstrādāti un biroja telpās tiek cienāti ar vienas nodaļas sarūpētu cienastu, izvietoti plakāti, kas izskaidro piecus galve- vēlams — pašgatavotu. Šādi iekšējā komunikāci- nos iemeslus, kāpēc veselīgāk ir iet kājām. Vēl ja dažādu līmeņu darbinieku un vadības starpā ir cita iniciatīva — darbiniekiem, kam piedzimst neformālāka, taču nezaudē mērķtiecīgumu. bērns, uzņēmums uzdāvina auto sēdeklīti. 57,7% darbinieki, kuri uzdeva labākos jautājumus priekšniekam, saņēma taustāmas balvas — UZŅĒMUMU mp3 atskaņotājus. It kā nieks, taču darbinie­ ku lojalitātei svarīgi. VIDĒJAIS SNIEGUMS Labās prakses cena Kad jautāju, kā izvērtēt izveidoto sistēmu Tādā mērā visi uzņēmumi efektivitāti skaitļos, Pārsla Baško aizdomā­ kopā (vidēji) apliecinājuši jas. Objektīvs darbinieku lojalitātes rādītājs kategorijas kritēriju izpildi ir zemā kadru mainība. Šogad tā bijusi tikai 3%, līdz gada beigām — maksimums 10% dar­ binieku nomainīsies. Un tas ražojošam uzņē­ mumam ar 295 darbiniekiem ir niecīgs rādī­ tājs. Turklāt kadru mainība esot procentuāli EKSPERTA VIEDOKLIS līdzīga visās darbinieku kategorijās — gan ra­ žošanā un loģistikā strādājošajiem (ap 200 darbinieku), gan mārketingā un pārdošanā (70), gan administrācijā (20). Krīzes laikā Kļūstam precīzāki kadru mainība bijusi tuva nullei, taču tagad Aptuveni 60% uzņēmu­ noteikumi, darba devēji ārvalstu darbaspēkam atvērtais Vācijas tir­ mu, kas pieteikti vērtēša­ visai neveikli skaidro šo gus vilinošs šķiet ne vienam vien strādājoša­ nai, darbinieku intereses noteikumu izpausmi. Vis­ jam. Tāpēc arī darbinieku lojalitāte un sajūta pārstāv arodbiedrības labāk to atspoguļo skopie par «drošu darbavietu» ir tik svarīga, jo tikai vai pilnvarotie, netrūkst skaidrojumi tādā aktuālā ar algu vien labu strādnieku nenoturēt. uzņēmumu, kas saviem jautājumā kā komerc­ Otrs būtiskākais rādītājs, kā izmērīt labas darbiniekiem apmaksā noslēpuma izpaušana. darba vides ekonomisko izdevīgumu, ir sa­ veselības aprūpes pakal­ Zīmīgi, ka nereti Latvijas mazinātais kļūdaino lēmumu un prognožu pojumus, kā arī piedāvā kapitāla uzņēmumi šādos skaits. «Faktiski mums jārēķina, no kādiem elastīgu darba laiku un Sigita Kravale un noteikumos vienkārši zaudējumiem esam izvairījušies, ja ar pirmo veido dažādas lojalitātes Kaspars Rācenājs, pārrakstījuši likumu, bet reizi ir pieņemts pareizs lēmums,» uzskata programmas. Taču nav darba vides eksperti uzņēmumi ar ārvalstu Pārsla Baško. Arī nospraust precīzus uzņē­ neviena uzņēmuma, kurš kapitālu — pārtulkojuši muma mērķus nākamajiem gadiem ir vieg­ savu darbinieku atvasēm māteskompānijas ētikas lāk, ja katra līmeņa vadītājs saprot visus ražo­ piedāvātu, piemēram, vie­ Pozitīvi vērtējams arī dau­ kodeksu, neadaptējot tos joša uzņēmuma aspektus, kas ietekmē darba tu bērnudārzā. Trūkst arī dzo uzņēmumu sniegtais vietējiem apstākļiem. rezultātu. Piemēram, prognozējot, ka 2015. sistēmiskas un regulāras atbalsts savu darbinieku Kā laba, bet maz izpla­ gadā Aldara alus tirgus daļa Latvijā sasniegs pieejas darba vides uzla­ ģimenēm — pabalsti bērna tīta iniciatīva jāizceļ dar­ 37%, bet peļņa — 2,8 miljonus latu, svarīgi bi­ bošanā. Tādi ir galvenie piedzimšanas gadījumā, binieku «aprūpētā darba jis apzināties gan reālās izmaksas, gan iespē­ secinājumi, izvērtējot uz­ bērnu veselības polises. uzteikšana». Tas nozīmē jas tās samazināt un nepārkāpt «objektīvi ze­ ņēmumu sniegtās atbildes Pie negatīvajām ten­ ne tikai pabalstu, bet arī māko robežu», proti, cenu, par kuru zemāka darba vides sadaļā. dencēm jāizceļ summētais praktisku, uzņēmumam nozīmētu kvalitātes zaudēšanu. Uzskaitot būtiskākos darba laiks, kur slīdošais faktiski neko nemaksājošu Vismaz Aldara gadījumā tiešās darba plusus, jāatzīmē dažādās grafiks visbiežāk veidots palīdzību, piemēram, CV vides izmaiņu kopējās izmaksas netiek rē­ ilggadīgo darbinieku darba devēja, nevis ņēmē­ vai motivācijas vēstules ķinātas. Pārsla Baško uzskata: vispirms ne­ lojalitātes programmas. ja interesēs, kā arī nelielā sastādīšana, arī rekomen­ pieciešama vēlme pilnveidot darba vidi, tad Vienkāršākās no tām pašu darbinieku iesaistīša­ dāciju izsniegšana. jāizstrādā ceļa karte, kurā soli pa solim tiek paredz naudas pabalstus na lēmumu pieņemšanā. Salīdzinājumā ar pēr­ mainīta vecā kārtība, un visbeidzot svarīgā­ apaļās jubilejās, veselības Piemēram, darba drošības no gadu uzņēmumi daudz kā ir caurskatāmība un nepārtrauktība — tā, apdrošināšanas polisi vai jomā redzams, ka uzņē­ precīzāk dokumentos ir lai vides sakārtošana nebūtu kampaņveidīgs sporta nodarbību abone­ mumi izpilda visas likuma fiksējuši darba attiecību pasākums, kas apsīkst. «Ja visi uzņēmuma mentu, bet izvērstākās prasības un pieaicina modeli, izvērstākas kļuvu­ darbinieki zina, ko sagaidīt no vadības, bet piedāvā iespēju, uzkrājot ekspertus, taču ignorē šas tā sauktās darbinieku visu līmeņu vadītāji izprot kolēģu darba spe­ algu, iegādāties uzņēmu­ strādājošo viedokli. Vēl lojalitātes programmas, kā cifiku, ja cilvēki uzticas cits cita profesionali­ ma akcijas un saņemt novērots — ja arī izveidoti arī precīzāk formulēti dar­ tātei, strādāt var daudz veiksmīgāk.» l papildu brīvdienas. darba iekšējās kārtības ba drošības jautājumi. l ILGTSPĒJAS INDEKSS 19

×