2. SENAIS NOSAUKUMS:
GRUNTZELN
 Jau 17.gs. 70.gados Mazgarozas muižā minēta koka
apbūve: kungu māja, 3 staļļi u.c. saimniecības ēkas,
kas gāja bojā Ziemeļu kara laikā.
 Garozas muižā bija apskatāmas kungu mājas drupas
tām blakus 18.gs.b./19.gs.sāk. celtais muižas
dienestnieku ērbērģis. Laidara kompleksa , kas
iekļāva zirgu staļļa un kūts ēku, vietā atrodas jaunā
skolas ēka. Nav vairs redzams 19.gs. 2.p. celtais
laukakmeņu tilts pie muižas iebrauktuves un
dārznieka māja pie augļudārza un citu saimniecības
ēku paliekas.

3. FAKTI :
 1791.g. inventārā aprakstīts baroka laikmetam
raksturīga atpūtas dārzs ar paviljoniem, tiltiņiem
pār strautiņiem un eremīta namiņu, kas liecina
par romantisma ietekmi mazo dārza arhitektūras
formu izveidē. Parku pilnveidoja dārznieks
Ģederts 1837.g., un jau pēc pieciem gadiem
apkārt labiekārtotajai teritorijai tika uzstādīts
virpotu spāņu reliņu (Spanische Reilern) dārza
ārējais žogs. 1907.g. muižas parka izmēri bija
16,77 pūrvietas – pēc mūsdienu mēriem 2,5 ha,
kas plānā bija trapeces plānojuma ar
paplašinājumu.

4. KUNGU MĀJA
 Muižas kungu māja celta 18.gs.b.,
būvdarbus veicis kāds vietējais būvmeistars
klasicisma stilā brīvkungam fon Rennem. Tā
ir divstāvu ēka ar zemu cokolstāvu, ko rotā
dziļi iegriezts rustojums. Fasādes dalījumu
veido pa trīs grupētas deviņu ailu asis, kas
akcentē centrālo rizalītu, ko noslēdz
mezonīms. Tā stūri tāpat kā korpusam izcelti
ar pamīšus kārtota atšķirīgu garumu
rustojumu.

5. KUNGU MĀJA
 Pēc 1815.g. barons P.fon Korfs turpināja
muižas kompleksa izbūvi. 19.gs. 1.p. tapusi
D piebūve, pārbūvēts parka puses balkons,
bet fasāde ieguvusi ampīra stila iezīmes, lai
arī horizontālais dalījums vedina domāt arī
par bīdermeijera ietekmi uz fasādes
struktūras izvēli.

6. KUNGU MĀJA
 19.gs. 2.p. veiktas pārbūves rezultātā fasādē
nav saglabājušies oriģinālie logailu
ierāmējumi un rizalīta reljefie rotājumi. Pēc
dzimtas tradīcijas sākotnējais ēkas
krāsojums bijis sārti rozā – “rītausmas krāsā”
ar baltu, kas raksturīgi 18.gs. romantiskajai
polihromijai. Nama interjers bija iekārtots
elegantā vēlā klasicisma stilā, 1 stāva
vestibila apdari rotājuši sienu gleznojumi, bet
lielo zāli - spoguļi.

7. KUNGU MĀJA UN TĀS LIKTENIS
 1879./1880.g. revīzijas dokumentā kungu māja
minēta kā divstāvu ķieģeļu ēka ar kārniņu jumtu
un vēl 14 māla kleķa un koka saimniecības
ēkas, kā arī rija aiz augļu dārza. 1926.g. kungu
māja bijusi neapdzīvota, 30.gados tajā atradās
krejotava, pēc 2.pasaules tur izvietoja tehnisko
skolu, bet pēc 1973.g., kad tika uzcelts jauns
mācību korpuss, ēka tika pamesta un tās
stāvoklis atkal strauji pasliktinājās.

8. PIRMO REIZI RAKSTOS MINĒTS:
 Pirmais lēņa raksts, kurā minēti īpašumi pie
Garozas upes un Ruwakel strauta ir no
1454.gada (Lielgarozas muiža).

9. BIJUŠIE ĪPAŠNIEKI:
 16.gs.v. netālu no upes izveidojās Mazgaroza. 17.gs.
abus īpašumus.
 apvienoja, abas muižas daļas bieži mainīja īpašniekus.
 1454.-1467.g. J.Melekens un J.Kasderps (Mazgaroza) .
 1467.-1665.g. fon der Hoveni (Mazgaroza) .
 1558.-1665.g. fon Rozenbergi (Lielgaroza) .
 1665.-1677.g. fon Rozenbergi (apv. īpašums) .
 1677.-1683.g. fon Bergi (Mazgaroza) .
 1677.-168(?).g. Magnuss fon Šrēderss (Lielgaroza) .
 168(?).-1696.g. fon Grothusi (apv.īpašums) .

10. BIJUŠIE ĪPAŠNIEKI:
 1696.-1710.g. fon Rozenbergi
 1710.-1719. S.F.fon Rozenberga un viņas pirmais
vīrs O.fon Nolde
 1719.-1751.g. S.F. fon Rozenberga un viņas otrais
vīrs V.H. fon Šrēderss; fon Šrēdersu dzimta
 1751.-1796.g. fon Butlaru dzimta
 1796.-1801.g. F.K.A. fon Renne
 1801.-1806.g. P.B. fon Bīnenštamms
 1806.-1815.g. K.D.O. fon Renne

11. BIJUŠIE ĪPAŠNIEKI:
 1815.-1845. fon Korfu dzimta
 1845.-1852.g. A. fon Hāns
 1852.-1853. E.K. fon Krausa
 1853.-1875.g. fon T.fon Deršauss
 1875.-1922.g. fon Grothusi,
 1922.g. neatsavināmā īpašuma daļa Jaunmuižā.
Garozas muiža pārgāja valsts īpašumā.
 1939.g. dzimta izceļoja uz Vāciju un vēlāk uz
Zviedriju.

12. BIJUŠIE ĪPAŠNIEKI:
 1922.-1945.g. A.Lūša dārzsaimniecība,
vietējā lauks. b-ba “Garoza” un
jaunsaimniecības.
 1945.-1959.g. Mežotnes MTS.
 1959.- Lauksaimniecības mehanizācijas
skola Nr.3, 1962.g. pārdēvēta par
31.arodskolu, 1963.g. – par 3.profesionāli
tehnisko skolu, kopš 1988.g. – Mežotnes
lauksaimniecības skola.

13. IEMŪŽINĀTIE DATI :

14. ZUDUSI LATVIJAI: